Diāna Dadzīte

Diāna Dadzīte dzimusi 1986.gada 4.februārī. Latvijas vieglatlēte.

Mācījusies Rīgas Hanzas vidusskolā, Rīgas 85.vidusskolā, Rīgas pārtikas ražotāju vidusskolā.

Treneri Normunds Lūsis - volejbols, Maija Kubliņa - basketbols, Aldis Šūpulnieks - vieglatlētika paraolimpiskajām sacensībām. Trenējusies TTT basketbolā. Cietusi auto katastrofā. Sākusi spēlēt ratiņbasketbolu, spēlējusi Itālijā un Vācijā. Ratiņbasketbolā Latvijas izlases sastāvā ieguvusi 2.vietu EČ C grupā.  Izcīnījusi 4.vietu  2015.gada EČ paraolimpiešiem diska mešanā un lodes grūšanā. 2016.gadā kļuvusi par Eiropas čempioni. Piedalījusies RIO paraolimpiskajās spēlēs, bijusi Latvijas delegācijas karognesēja. Izcīnījusi čempiones nosaukumu šķēpa mešanā F55/F56 medicīnas grupā ar rezultātu 23,26m un bronzas medaļu diska mešanā. 2017. gada pasaules čempionātā izcīnījusi zelta medaļas lodes grūšanā, škēpa mešanā un diska mešanā.

Vjačeslavs Duhanovs

Vjačeslavs Duhanovs dzimis 1973.gada 5.jūnijā Rīgā. Latvijas pieccīņieks.

Studējis Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā.

Treneri - Sergejs Čerņavins, Uldis Putniņš, Ivars Freimanis, Eduards Abrazejs.

Divkārtējs Latvijas čempions (1993., 1997.g.). Pasaules junioru čempions (1994.g.), 2.vietas ieguvējs Pasaules kausa izcīņas finālsacensībās (1994.g.). Eiropas čempionātos: 1995.g. - 4.vieta; 1997.g. - 3.vieta; 1998.g. - 19.vieta individuāli, 13.vieta komandu sacensībās; 1999.g. - 9.vieta individuāli, 13.vieta stafetē. Pasaules čempionātos: 1993.g. - 23.vieta, 1994.g. - 24.vieta, 1995.g. - 7.vieta, 1997.g. - 13.vieta, 1998.g. - 27.vieta, 1999.g. - 19. vieta, 2000.g. - 27.vieta. 1997.gadā pasaules kausa izcīņā ieguvis 6.vietu. 1992.gada Barselonas Olimpiskajās spēlēs individuālās sacensībās ierindojies 64.vieta, komandām – 17.vietā. 1996.gadā Atlantas olimpiskajās spēlēs individuālās sacensībās 22.vieta. 2000.gadā V.Duhanovs izcīnīja uzvaru Krievijas atklātajā čempionātā. 2014.gadā pasaules čempionātā modernajā pieccīņā veterāniem V.Duhanovs, startējot vecuma grupā 40+, izcīnīja sudraba godalgu.

Pēc sporta karjeras - uzņēmējs.

Inga Dauškane

Inga Dauškane dzimusi 1980.gada 12.aprīlī Gulbenē.

Absolvējusi Cēsu pilsētas ģimnāziju, Nacionālo Aizsardzības akadēmiju, Latvijas Universitātē ieguvusi maģistra grādu izglītības vadībā.

Sportot sākusi skolotāja Jāņa Anča vadībā un guvusi pirmās uzvaras slēpošanā. 

Seškārtēja Latvijas čempionāta militārajā pieccīņa uzvarētāja (2002.g.-2008.g.). Divkārtēja Latvijas čempionāta vieglatlētikā uzvarētāja - 1500 m un 2000 m šķēršļu skrējienā (1995.g. - 1996.g.), 3. vieta Latvijas Vasaras olimpiādē 1500 m skrējiena (2008. gads). 3. vieta piedzīvojumu sacensības XRACE (2010.g.), 4. vieta piedzīvojumu sacensības REIDS (2011.g.). Seškārtēja „Stipro skrējiena” uzvarētāja (2010.g. - 2014.g.), kā arī piedalījusies rogainingā. Militārās pieccīņas šķēršļu joslas stafetē ir izcīnījusi 1. vietu Eiropas čempionātā un 2. vietu pasaules čempionātā. Distanču slēpošanai atkāroti pievērsusies 2010.gadā. Pasaules čempionātā 2011.gadā Oslo sprinta distancē ieņēmusi 70. vietu. Vairākas reizes uzvarējusi Latvijas čempionātā un slēpojumā "Apkārt Alaukstam". Ir izcīnījusi 2. vietu Latvijas čempionātā ziemas triatlonā. 2014.gada Ziemas Olimpiskajās spēlēs Sočos biatlonā ieguvusi 59. vietu sprintā un 65. vietu 10 km klasikā. Inga Dauškane ir Latvijas armijas kapteine. Precējusies, dzīvesbiedrs Armands, ģimenē aug meita. 

Lauris Dārziņš

Lauris Dārziņš dzimis 1985.gada 28.janvārī Rīgā. Latvijas hokejists. 

Absolvējis Rīgas 99. vidusskolu. Pirmais treneris Igors Smirnovs.

Profesionālo karjeru uzsācis 2001./02. gada sezonā Somijas klubā Raumas "Lukko", spēlējis līdz 2004.gadam. Tad viņu draftēja Kelovnas "Rockets", kurā  nospēlēja divas sezonas. 2003.gadā NHL viņu draftēja Nešvilas "Predators". 2006./07.gada sezonu viņš spēlēja Čehijas klubos, tad  Baltkrievijas klubā. No 2008.gada spēlēja Rīgas "Dinamo" komandā. 2011.gadā parakstīja līgumu ar Kazaņas klubu, 2013.gadā ar Čeļabinskas klubu. 2014.gadā noslēdza līgumu ar Rīgas "Dinamo". Latvijas hokeja izlases sastāvā spēlējis 2002. un 2003.gadā pasaules čempionātā U-18 jauniešiem, 2004.gadā un 2005.gadā pasaules čempionātā junioriem. Pasaules čempionātos pieaugušo izlasē spēlējis no 2006.–2010.gadam. 2013.gada pasaules čempionāta bijis Latvijas izlases kapteinis. Piedalījies olipmpiskajās spēlēs – 2010.gadā Vankūverā - 12.vieta, 2014.gadā Sočos - 8.vieta

Precējies, sieva Lelde, ģimenē aug dēls un meita.

Ilona Dzelme

Ilona Dzelme - Grīnberga dzimusi 1966.gada 11.janvārī Saulkrastos. Burātāja. Trenere.

Absolvējusi Saulkrastu vidusskolu (1984.g.).

Treneri Gunārs Rozenbergs, Visvaldis Briedis.

Piedalījusies 1996.gada Atlantas olimpiskajās spēlēs burāšanā un ieguvusi 18.vietu, savukārt 1992.gada Barselonas olimpiskajās spēlēs palika 21.vietā. Izcīnījusi 3.vietu Eiropas čempionātā F-42 klasē (1993.g.). Ieguvusi 1.vietu pasaules čempionāta vindsērfingā 2012.gadā. 2008.gadā kļuva par Eiropas čempioni, izcīnījusi 2. vietu 2009.gada un 2010.gadā Eiropas čempionātā. Divkārtēja PSRS čempione (1989.g., 1990.g.). Daudzkārtēja Latvijas PSR un Latvijas čempione. Strādā par treneri. 

Jānis Dainis

Jānis Dainis dzimis 1956.gada 23.jūnijā Naukšēnu pagastā. Florbola treneris.

Mācījies Valmieras Viestura vidusskolā, vēlāk Rīgā 3.tehniskā skolā. Absolvējis Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju (2005.g.).
No 1970.gada trenējies vieglatlētikā pie trenera Ulda Dzeņa. 1979.gadā sācis strādāt Valmieras rajona kolhozā „Vaidava” par sporta darba organizatoru. J.Dzenis ir viens no florbola pamatlicējiem, tas sākās 1993.gadā Rubenes pamatskolā. Latvijas čempionātos komanda sāka piedalīties no 1997.gada. Par republikas čempioniem vīru komanda „Rubene” pirmo reizi kļuva 2002.gadā. Divus nākamos gadus bija bronza un sudrabs, bet 2005.gadā „Rubene” atkal kļuva par Latvijas čempioniem. Savukārt, sieviešu komanda „Rubene/Rants” pēdējos divus gadus ir pārliecinoši labākā Latvijā. 2005.gadā J.Dzeni iecēla par Latvijas sieviešu florbola izlases vecāko treneri un Singapūrā Latvijas komanda izcīnīja piekto vietu pasaulē. No 2002.gada J.Dainis ir Kocēnu pagasta deputāts. Vada Kocēnu novada sporta darbu (no 2009.gada). Jāņa Daiņa trenera darbs, ieinteresējot šajā sporta veidā jauniešus, 2012.gadā novērtēts ar titulu „Latvijas Lepnums” - nominācijā „Jauniešu iedvesmotājs.”
Precējies. Sieva Antra, meita Anda un dēls Mārtiņš.

Ansis Dāle

Ansis Dāle dzimis 1967.gada 14.oktobrī Rīgā. Latvijas burātājs.

Absolvējis Rīgas 28.vidusskolu (1985.g.) un "MT Hood community" koledžu (ASV, 1993.g.).

Treneri - Māris Dāle, Rūdolfs Vikmanis, Visvaldis Briedis, Lauris Pavlovs. Pārstāvējis sporta biedrību „Daugava”. Burāšanā trenējās kopš 1976.gada, ar vindsērfingu nodarbojas kopš 1978.gada

Daudzkārtējs Latvijas un Latvijas PSR čempions. PSRS čempions vējdēļu klasē (1986.g.), PSRS junioru čempions (1983.g.), PSRS kausa ieguvējs (1989.g.). Pasaules čempions "Mistral" klasē (1990.g.), 3.vieta pasaules čempionātā "Mistral" klasē (1992.g.). Piedalījies 1992.gada olimpiskajās spēlēs Barselonā - vējdēļa "Lechner" klasē - 29.vieta, 1996.gadā Atlanta olimpiskajās spēlēs ierindojies Mistral klasē 20.vietā. Formulas Windsurfing pasaules (2004.g.) un Eiropas (2006.g.) čempions Master (virs 35 gadiem) vērtējumā. Uzņēmējs. Ievēlēts par Latvijas Zēģelētāju savienības prezidentu. Meita – Paula.

Dukuru dzimta

Martins Dukurs dzimis 1984.gada 31.martā Rīgā. Latvijas skeletonists. 

Absolvējis Siguldas valsts ģimnāziju un Latvijas Universitāti, ieguvis bakalaura grādu ekonomikā. 

Treneris – tēvs Dainis Dukurs, bijušais bobslejists, Siguldas bobsleja un kamaniņu trases direktors. 

Bērnībā M.Dukurs nodarbojies ar volejbolu, vieglatlētiku. Vēlējies nodarboties ar biatlonu. Ar skeletonu nodarbojas kopš 1998.gada, Latvijas Olimpiskās vienības sastāvā no 2004.gada. Startējis trīs Ziemas Olimpiskajās spēlēs (2006.g., 2010.g., 2014.g.), 2006.gadā Turīnā izcīnīja 7. vietu, 2010.gadā Vankūverā un 2014.gadā Sočos izcīnīja sudraba medaļu. Seškārtējs Pasaules kausa izcīņas uzvarētājs, kā arī seškārtējs pasaules (2011.g., 2012.g., 2015.g.,2016.g.,2017g. ,2019.) un deviņkārtējs Eiropas čempions (arī 2017.gadā). Martins Dukurs 2014.gada nogalē ceturto reizi un otro gadu pēc kārtas tika atzīts par gada labāko sportistu Latvijā. Tāpat ceturto reizi tika atzīts par gada sportistu "Sporta Avīze" gada aptaujā. Par sasniegumiem Olimpiskajās spēlēs piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis. Arī 2015.gadā saņēmis gada balvu "Labākais Latvijas sportists". Precējies. Sieva Jana Krūmiņa. Ģimene audzina divas meitas. 

 

Tomass Dukurs dzimis 1981.gada 2.jūlijā Rīgā. Latvijas skeletonists.

Mācījies Siguldas 1. pamatskolā, absolvējis Rīgas Valsts 1. ģimnāziju un Banku augstskolas (2004.g.) finanšu fakultāti. Skolas laikā spēlējis volejbolu.

Tomass strādājis Siguldas bobsleja trasē. Ar skeletonu nodarbojas kopš 1998.gada. 2003.gadā Eiropas čempionātā ieguva Eiropas kausu, 2004.gadā Eiropas čempionātā ieguva 8.vietu, Pasaules kausa izcīņas posmā 2004.gadā – 1. vietu. Piedalījies trīs Olimpiskajās spēlēs (2002.g., 2010.g., 2014.g.). 2002.gadā Soltleiksitijā viņš ieņēma 21. vietu, 2010.gadā Vankūverā un 2014.gadā Sočos — 4. vietu. 2015.gada Pasaules čempionātā bronzas medaļas laureāts, 2007. un 2013.gada Eiropas čempionātu bronzas medaļas laureāts, 2012. un 2014.gada Eiropas čempionāta sudraba medaļas laureāts.  Precējies. Sieva Katrīna, dēls Derels. 

2016.gadā brāļi  Martins un Tomass izcīna Eiropas čempiona zelta medaļas. Pasaules kausā Martinam Dukuram 1.vieta, Tomasam Dukuram 3.vieta.

Dainis Dukurs dzimis 1957.gada 24.janvārī Alūksnē. Latvijas bobslejists, skeletona treneris.

Izglītību ieguvis Valkas vidusskolā, Murjāņu sporta ģimnāzijā un Rīgas Politehniskajā institūtā. 

Bijušais bobslejists, 1985.gada Latvijas čempions kopā ar Jāni Skrastiņu. Siguldas bobsleja un kamaniņu trases direktors. Viņš ir abu savu dēlu Martina un Tomasa treneris, kā arī tiek uzskatīts par skeletona aizsācēju Latvijā. Ieguldījis personīgos līdzekļus skeletona attīstībai. Kopš 1984.gada izgatavo bobsleja tehniku. Trīs reizes ticis atzīts par gada labāko treneri Latvijā (2010.g., 2011.g., 2013.g.). 2009.gadā tika ievēlēts Siguldas novada domē. 2013.gada nogalē paziņoja, ka pēc 19 nostrādātiem gadiem atkāpjas no Siguldas trases direktora amata, lai koncentrētos trenera darbam. Trases vadītāja darbu atsācis drīz pēc 2014. gada Ziemas Olimpiskajām spēlēm.

Martins Dukurs

Martins, Dainis un Tomas

Dainis Dukurs

 

Valija Drauga

Valija Drauga dzimusi 1945.gada 20.decembrī Ludzas rajonā. Latvijas šķēpa metēja, sporta darbiniece.

Absolvējusi Latvijas Valsts Fiziskās kultūras institūtu.

Mācoties skolā trenējusies rokasbumbā un tās dēļ pāris reizes mūžā uz ilgāku laiku pat pametusi novārtā šķēpa mešanu. Spēlējusi institūta komandā un kļuvusi par Latvijas čempioni rokasbumbā. Pēc institūta spēlējusi Valkas “Vārpa” komandā, jo bijusi norīkota uz Valku darbā par vieglatlētikas treneri. Šķēpa mešanā bijusi vadošo skaitā - tajā laikā labāko vidū bija arī Māra Saulīte, Valentīna Eiduka. Nonākusi arī līdz PSRS izlasei. Bijusi Latvijas čempione šķēpmešanā (1968.g.) un pieckārtēja vicečempione (1965.g. - 1971.g.), bronzas medaļas ieguvēja (1967.g.). Labākais rezultāts 54,22 m (1970.gadā tas bija 25. rezultāts pasaulē). Ierindojusies 7. vietā PSRS čempionātā (1969.g.). Latvijas rekordiste granātas mešanā (1963.g.). 

Vēlāk strādājusi Sporta pārvaldē, kā arī sporta biedrībās "Darba rezerves" un "Dinamo". Deviņdesmito gadu vidū pēc Valijas Draugas iniciatīvas tika izveidots un sekmīgi darbojas Latvijas Šķēpmetēju klubs. Kluba audzēkņi pasaules, Eiropas, kā arī Olimpiskajās, jaunatnes un pieaugušo sacensībās devuši labus rezultātus. Laikā no 1994.gada līdz 2012.gadam V.Drauga bija Latvijas Šķēpmetēju kluba prezidente. 2012.gada decembrī V.Drauga saņēmusi Latvijas gada balvu sportā par mūža ieguldījumu.                                                                                                                                                                                                  Ģimenē - meita un divi mazbērni.

Valija Drauga un Jānis Lūsis

 

Bruno Drāke

Bruno Drāke dzimis 1937.gada 4.oktobrī Rīgā. Latvijas basketbolists.

Otrā pasaules kara laikā ģimene evakuējusies uz Vāciju, atgriezusies 1945.gadā.

Basketbolā sācis trenēties 1951.gadā pie Augusta Raubena spota biedrības "Daugava" sporta skolā. 1955.gadā sāka spēlēt LVU komandā, 1957.gadā neilgu laikposmu bijis Rīgas ASK spēlētājs. No 1958. līdz 1959.gadam pārstāvējis Rīgas "Spartaks" komandu. Taču Spartaku Rīgā likvidēja. Basketbolistus uzaicināja VEF sporta kluba priekšsēdis Arnolds Brambergs. B.Drāke spēlēja Rīgas VEF komandā no 1959.gada līdz 1968.gadam. VEF komandas sastāvā divas reizes tika izcīnītas PSRS čempionāta bronzas medaļas (1960.g., 1966.g.). 1960.gada PSRS meistarsacīkstēs pie bronzas izcīnīšanas piedalījās J.Ostrouhs, B.Drāke, R.Karnītis, O.Jurgensons, J.Ieviņš, J.Merksons, V.Eglītis, Z.Krastiņš, E.Dobelis, J.Zeltiņš, B.Oja, C.Ozers, V.Temers, J.Briedis, A.Kārlis, J.Pomerancis, A.Stūrmanis. Komandas treneris Alfrēds Krauklis. B.Drāke spēlējis Latvijas PSR izlasē (83 spēles), tās sastāvā izcīnījis 3. vietu 1959.g. un 1963. gada PSRS Tautu spartakiādē (1967.gadā 5. vieta). Bijis PSRS izlases kandidāts. 1959.gadā viņam piešķirts PSRS sporta meistara nosaukums, kurš, pamatojoties uz PSRS represīvo institūciju lēmumu, 1968.gadā ticis atņemts. Vairākus gadus spēlēja vietējās sacensībās Autoelektroaparātu rūpnīcas komandā, vēlākus gadus spēlēt turpinājis senjoru sportā. 1997.gadā izcīnījis otro vietu pasaules veterānu basketbola čempionātā. Tāpat ar panākumiem piedalījies pasaules un Eiropas veterānu basketbola sacīkstēs, kurās izcīnījis vairākas dažāda kaluma medaļas. Par VEF komandu uzrakstīts grāmatā „VEF cīnās” (1991.g.) un „"Vefiņš" 50 gadu 50 stāstos par basketbolu un ne tikai” (2008.g.).                                                                         Bijis precējies, meita Elita. Miris 2012.gada 24.decembrī Rīgā.

 

Jānis Doniņš

Jānis Doniņš dzimis 1946.gada 20.aprīlī. Latvijas vieglatlēts.

J.Doniņš 1969.gada Eiropas čempionātā Atēnās ieņēma sesto vietu, aizmetot šķēpu 79,10 metrus. 1971.gadā ASV un PSRS sacensībās Bērkli viņš uzvarēja savā disciplīnā ar 89,33 metrus tālu metienu, kas bija personiskais rekords. Eiropas čempionātā Helsinkos 1971.gadā viņš aizmeta 85,30 m un ieņēma otro vietu aiz Jāņa Lūša. Sporta žurnāls „Track & Field News” 1969.gadā ierindoja J.Doniņu ranga desmitajā vietā, bet 1971.gadā jau otrajā. Viņš bija viens no 1972.gada Olimpisko spēļu Minhenē iespējamajiem favorītiem, bet treniņā gūtais savainojums izbeidza viņa karjeru. 

J.Doniņš 1969.gadā sacensībās ASV satika amerikānieti Keitiju Kīfu. 1972.gadā viņi apprecējās un dzīvoja PSRS līdz 1974.gadam, kad Keitija kopā ar meitu devās uz ASV. Padomju varas iestādes neļāva viņām doties līdzi. 1975.gadā atļauja tika dota un J.Doniņš pievienojās savai ģimenei Kalifornijā. 

Jānis Lūsis un Jānis Doniņš.

Jolanta Dukure

Jolanta Dukure dzimusi 1979. gada 20. septembrī Valmierā.

Mācījusies Valmieras Valsts ģimnāzijā, absolvējusi Murjāņu Sporta ģimnāziju, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju un Juridisko koledžu.

No deviņu līdz 13 gadu vecumam nodarbojās ar peldēšanu pie trenera Jura Liepiņa. 14 gadu vecumā uzsākusi treniņus vieglatlētikā pie trenera Ulda Dzeņa. Sākumā apguvusi tāllēkšanu un augstlēkšanu, bet vēlāk pievērsusies soļošanai. Uzaicināta mācīties un trenēties Murjāņu Sporta ģimnāzijā. J. Dukures treneris bija Aivars Rumbenieks, un viņa trenējās kopā arī ar olimpisko spēļu medaļnieku Aigaru Fadejevu.

J. Dukure ir pasaules junioru vicečempione 5 km soļošanā (1998.g.). Pasaules čempionātā ieguvusi 29. vietu 20 km soļošanā (1999.g.) un 22. vietu 20 km soļošanā (2005.g.). Eiropas čempionātā – 19. vieta 10 km soļošanā (1998.g.), U-23 grupā – 8. vieta 20 km soļošanā (2001.g.), 9. vieta 20 km soļošanā (2006.g.). 2000. gada olimpiskajās spēlēs Sidnejā ierindojusies 30. vietā 20 km soļošanā, 2008. gada olimpiskajās spēlēs Pekinā – 42. vietā 20 km soļošanas distancē. 11 reižu bijusi Latvijas čempione soļošanā: 10 km (1997.g.–2002.g.), 20 km (1999.g., 2001.g., 2002.g.) un 3000 m telpās (2001.g., 2002.g.). Sasniegusi Latvijas rekordus 5000 m distancē (21:17,89 – 1998.g.), kā arī labākos rezultātus 5 km (21:22 – 1999.g.), 10 km (42:59 – 2000.g.) un 20 km (1.31:47 – 2001.g.) soļošanas distancēs.

J. Dukure ir Vidzemes Olimpiskā centra sporta dzīves organizatore un mārketinga speciāliste. Organizē sacensības „Valsts prezidenta balva vieglatlētikā”, skolu slidošanas sacensības „Ledus gladiatori”, nometnes bērniem un jauniešiem slavenā soļotāja Jāņa Daliņa stadionā.                                                              

 

Jānis Dimza

Jānis Dimza dzimis 1906.gada 1.novembrī  Rūjienas novada (pēc jaunā iedalījuma) Ipiķu pagastā. Latvijas vieglatlēts.

Jaunieša vecumā J.Dimza nodarbojās ar dažādiem sporta veidiem, tai skaitā grieķu romiešu cīņu, boksu, futbolu, bet vēlāk pievērsās vieglatlētikai. Pirmo sportisko uzvaru Jānis guva 16 gadu vecumā - Valkas sporta svētkos uzveicot visus pretiniekus diska mešanā, lodes grūšanā un augstlēkšanā. Rīgā viņš nonāca mākslas aicināts. Jānim bija laba balss un Rūjienas skolas dziedāšanas skolotāja viņam ieteica to izkopt konservatorijā. Viņam bija 20 gadu, kad Konservatorija jaunieti uzņēma bez iestāju eksāmeniem kā talantīgu tenoru. Konservatorijas sienās Jāņa Dimzas balss skanēja no 1926. līdz 1929. gadam - kad viņš pilnībā pievērsās sportam.

Rīgā J.Dimza pārstāvēja Rūjienas SSS (Strādnieku sports un sargs) biedrību. 1927.gadā viņu iesauca karadienestā un viņš turpmāk pārstāvēja "ASK". Pēc dienesta viņš iestājās policijā, kur varēja sportam ziedot vairāk, nekā citā darbā tas būtu iespējams. Viņš bija  Rīgas dzelzceļa mezgla policijas priekšnieka palīgs

Startējis divās olimpiskās spēlēs (1932.g., 1936.g.). Abās Olimpiskajās spēlēs nebeidza sacensības, lai gan Losandželosā 1932.gadā pēc astoņām disciplīnām atradās otrajā vietā. J.Dimza savainoja kāju un nevarēja sacensību turpināt. J.Dimzam rīkotāji viņu godināja ar īpašu, speciāli izgatavotu sudraba vainagu.  J.Dimza ir izcīnījis 4.vietu Eiropas čempionātā desmitcīņā *1934.g.). un 2.vietu pasaules studentu sporta spēlēs pieccīņā (1930.g.). 

J.Dimza 36 reizes bijis Latvijas meistars: 110 m barjerskrējienā (1929.g.), tāllēkšanā (1930.g.), augstlēkšanā (1928.g., 1929.g., 1935.g.), trīssoļlēkšanā (1928.g.-1931.g.), lodes grūšanā (1928.g.-1931.g., 1933.g., 1935.g., 1936.g.), diska mešanā (1935.g., 1936.g.), pieccīņā (1923.g., 1928.g., 1929.g., 1931.g.), desmitcīņā (1923.g., 1928.g.-1931.g.), kā arī tāllēkšanā no vietas, augstlēkšanā no vietas un stafetēs. 26 reizes sasniedzis Latvijas rekordus 11 vieglatlētikas disciplīnās (desmitcīņā, augstlēkšanā, tāllēkšanā, kārtslēkšanā, lodes grūšanā, diska mešanā, 110 m barjerskrējienā, stafetēs). Personiskie rekordi: augstlēkšanā - 1,875 m (1930.g.), tāllēkšanā - 7,23 m (1930.g.), trīssoļlēkšanā - 13,88 m (1931.g.), lodes grūšanā - 15,19 m (1931.g.), diska mešanā - 46,09 m (1933.g.), desmitcīņā - 7789,415 punkti (1931.g.; pēc pašreiz spēkā esošās tabulas - 6391 punkts).

1932.gadā apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeni.  1940.g. 6.augustā apcietināts, pēdējās ziņas, ka 1941.gada 24.jūnija naktī no Rīgas Centrālcietuma aizvests nezināmā virzienā. 

 

Jānis Daliņš

Jānis Daliņš piedzima 1904.gada 5.novembri Valmieras Jaunbrenguļos.

Jāņa Daliņa bērnība pagāja, palīdzot tēvam dažādos zemes darbos. Pēc Pirmā pasaules kara laukos un piepilsētās palika daudzi nesprāguši spridzekļi. Ar vienu no tiem J.Daliņš sprādzienā sakropļoja labai rokai vairākus pirkstus un tamdēļ viņu atbrīvoja no karadienesta. 

J.Daliņa interesi par sportu radīja trīs soļotāji - Alfrēds Ruks, Alfrēds Kalniņš un Alfrēds Dūrens. J.Daliņam radās vēlme viņus pārspēt un viņš sāka trenēties. Viņu atbalstīja vingrošanas skolotājs Alfrēds Lukstiņš. 1926.gadā J.Daliņš iestājās Valmieras sporta biedrībā. 

J.Daliņa sporta soļotāja karjera sākusies diezgan neparasti. Viņa pirmais starts soļošanā notika 1927.gada 27.maijā Valmieras sporta dārzā, kur apļa garums bija 233 metri. Toreiz noteikumi paredzēja - lai varētu notikt apbalvošana, sacensībās vajadzēja piedalīties vismaz četriem sportistiem. Bija tikai trīs un vajadzēja sameklēt ceturto. Par šo ceturto kļuva J.Daliņš. Sāncenši - jau trenējušies sportisti, tostarp arī Latvijas rekordists valmierietis A.Dūrens. Bet visiem un sev par pārsteigumu par sacensību uzvarētāju kļuva tieši 23 gadus vecais Jānis Daliņš.  

Starptautiskajā arēnā J.Daliņš debitēja 1929.gadā, izcīnīdams 2.vietu populārajā 25 km soļojumā „Šķērsām Berlīnei”. 1930.gadā, piedaloties šajās sacensībās otro reizi, viņš atkal izcīnīja uzvaru. Rīgā pirmajās starptautiskajās sacensībās 1930.gada 30.maijā J.Daliņš izcīnīja otro vietu, par ko viņu sveica nepieredzēts skatītāju skaits. 1932.gada 16.jūnijā Rīgas hipodromā viņš sasniedza divus pasaules rekordu - 25 jūdzes (40,232 km) nosoļojot 3.32:26 un pa ceļam labojot pasaules rekordu 40 km (3.31:08). Šajās sacensībās viņš pieveica slavenos soļotājus Albertu Plambu, Paulu Zīvertu un šveicieti Artūru Švābu. J.Daliņa sasniegtie rezultāti 40 km un 25 jūdzēs bija Latvijas vieglatlētu pirmie oficiālie IAAF apstiprinātie pasaules rekordi. Par godu Jāņa Daliņa uzvarai un sasniegtiem rekordiem skatītāji piecēlās kājās un dziedāja Latvijas himnu.

1932.gadā tālajā Losandželosā norisinājās X Olimpiskās spēles. Jāņa Daliņa olimpiādē izcīnītā sudraba medaļa 50 km soļojumā bija pirmā olimpiskā medaļa Latvijas sporta vēsturē. Olimpiskajā gadā Jānis Daliņš tika apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.

1933.gada 1.jūnijā Rīgā Jānis Daliņš vienā soļojumā sasniedza četrus oficiālus pasaules rekordus: 20 km – 1.34:26; 15 jūdzēs – 1.56:09,8, divās stundās – 24,843 km, 25 km – 2.00:45,9. 1934.gadā Turīnā Daliņš kļuva par Eiropas čempionu.  1940.gada 15.maijā Jānis Daliņš  saņēma prestižo valsts apbalvojumu „Tēvzemes balva”, kuru pasniedza par lieliem pakalpojumiem savas Tēvijas labā. J.Daliņš piedalījās arī Berlīnes olimpiskajās spēlēs, diemžēl viņam neveicās. Pēc Berlīnes olimpiādes Daliņa panākumi vairs nebija tik spoži, arī pats sportists lielāko vērību pievērsa savai saimniecībai un ģimenei. J.Daliņš gatavojās startēt arī 1940.gada Olimpiskajās spēlēs, kas bija paredzētas Helsinkos. Tomēr karš izjauca šos plānus. J.Daliņš gan turpināja startēt Latvijā un savu pēdējo Latvijas čempiona titulu izcīnīja 1942.gadā.

1944.gadā, tuvojoties Padomju armijai, Daliņu ģimene izbrauca uz Vāciju. Savās pēdējās sacensībās Jānis Daliņš startēja jau pēc kara, esot emigrācijā. 1947.gadā viņš uzvarēja stadiona 4000 m soļojumā Nirnbergā. Dzīvojot Vācijā J.Daliņš vadīja „Baltijas Universitāte” sporta dzīves nodaļu, kā arī piedalījās basketbola komandas cīņās. 1949.gadā J.Daliņa ģimene aizceļoja uz Austrāliju. No 1959. līdz 1964.gadam J.Daliņš vadīja Melburnas latviešu sporta klubu. Trimdas gados J.Daliņš allaž pieminēja Latviju: “Galveno cīņu savā mūžā es tomēr esmu zaudējis. Tā bija vissvētākā cīņa - par Latviju.” 

Jānis Daliņš miris 1978.gada 11.jūnijā un tika apbedīts Melburnas kapos Austrālijā. 1997.gada 21.jūnijā Jāņa Daliņa, mātes un sievas mirstīgās atliekas  pārapbedītas Valmieras pilsētas kapos. 

Izcilā soļotāja dēls Ivars Daliņš bijis Latvijas Republikas Goda konsuls Sidnejā. Godinot tēva piemiņu Ivars 1991.gadā Pasaules latviešu sporta spēlēs piedalījās pārskrējienā Cēsis - Valmiera. 1978.gadā Melburnā nodibināts Jāņa Daliņa piemiņas fonds, kura balvu piešķir personām vai organizācijām, kas ir paraugs latviešu jaunatnei ar savu stāju un cildināmiem veikumiem nacionālajā vai sporta laukā. 

1993. gadā tika atrastas Jāņa Daliņa izcīnītās balvas, ko viņš pirms aizbraukšanas no Valmieras bija ieracis zemē 1944.gadā netālu no “Daliņu” mājām. Vēl pirms Latvijas neatkarības atjaunošanas 1991. gadā, Daliņa vārdā tika nosaukts Valmieras stadions un iela, kas iet gar stadionu. 1992.gadā pie Valmieras stadiona atklātais tēlnieka O.Breģa piemineklis Jānim Daliņam.  Arī Rīgā ir Jāņa Daliņa iela (pie Arēnas Rīga).

J.Daliņš ar dēliem.

Apertura de cuenta bet365.es