Kristaps Porziņģis

Kristaps Porziņģis dzimis 1995. gada 2.augustā, Liepājā. Basketbolists.

Pirmais treneri Edvīns Sprūde.

Basketbolā sācis trenēties Liepājas sporta skolā. Pārstāvējis Latvijas U-14, U-16, U-18 jaunatnes izlasi. 2013. gadā U-18 izlases sastāvā izcīnīja 4. vietu U-18 čempionātā un tika iekļauts turnīra simboliskajā izlasē.

17 gadu vecumā debitēja Spānijas  kluba Seviljas "Cajasol" sastāvā. 2014./2015. gada sezonā  tika atzīts par sezonas labāko jauno spēlētāju ("uzlēcošo zvaigzni"). 2013./2014. gada sezonā tika iekļauts Spānijas ACB līgas labāko jauno spēlētāju simboliskajā izlasē. 2015. gadā apstiprināja dalību  NBA draftā un ar 4. numuru viņu izraudzījās Ņujorkas "Knicks". 2015./2016. gada sezonu sāka NBA "Knicks" sākumsastāvā. Saņēmis vairāk nekā 473,5 tūkstošus balsu 2016. gada NBA Visu zvaigžņu spēles starta piecinieku balsojumā.  Piedalījās uzlēcošo zvaigžņu spēlē 2016. gadā.  K. Porziņģis tika atzīts par sezonas otro labāko debitantu un tika iekļauts sezonas debitantu simboliskajā pirmajā izlasē. Pirms 2016./2017. gada NBA sezonas K. Porziņģis noslēdza ilgtermiņa reklāmas līgumu ar sporta preču ražotāju Adidas. 2016. gada oktobrī par K.Porziņģi izdota grāmata "Brālis". Atzīts par 2016.gada un 2017.gada balvas labāko sportistu.

Evija Puķīte

Evija Puķīte dzimusi 1988.gada 16.aprīlī Rīgā. Latvijas džudo un sambo sportiste.

Absolvējusi Ādažu vidusskolu (2007.g.) un Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju.

Treneri: Leonīds Kuzņecovs un Jevgēnijs Ļvovs.

Ar džudo nodarbojas no sešu gadu vecuma, ar sambo no 2005.gada 

Pirmais lielākais Evijas Puķītes sasniegums bija 5.vieta pasaules studentu čempionātā (2003.g.). Eiropas meistarsacīkstēs sambo cīņā jauniešiem un junioriem Evija Puķīte kļuva par čempioni svara kategorijā līdz 65 kg (2005.g.). 32. pasaules sambo čempionātā E.Puķīte izcīnīja čempiones titulu (2008.g.). Eiropas čempionātā sambo svara kategorijā līdz 68 kg viņai zelta medaļa (2009.g.). Pasaules posmā džudo viņa ieguva 3.vietu svara kategorijā līdz 70 kg (2010.g.). Eiropas U-23 čempionāta džudo sacensībās svara kategorijā līdz 70 kg E.Puķīte izcīnīja bronzas medaļu (2010.g.). Pasaules kausa posmā džudo cīņā Salvadorā izcīnīja bronzas medaļu (2011.g.). Latvijas atklātajā čempionātā E.Puķītei 1.vieta (2011.g.). 2015.gadā Maskavā pasaules čempionātā universālajā cīņā Evija Puķīte izcīnīja čempiones titulu.

Māris Poikāns

Māris Poikāns dzimis 1962.gada 11. ovembrī Vidrižos. Latvijas bobslejists. 

Absolvējis Murjāņu sporta internātskolu, studējis Rīgas Politehniskajā institūtā.

Treneri - Leons Luste (vieglatlētika), Rolands Upatnieks, Dainis Dukurs. Pārstāvējis sporta biedrības - "Daugava", ASK, "Dinamo".

Trenējies vieglatlētikā. Ar bobsleju sācis 1980.gadā. Māris Poikāns ir 1988. un 1996.gada Latvijas PSR čempions un Latvijas čempions 1996.gadā. Latvijas čempionātos un citās sacensībās piedalījies arī pēc karjeras beigām, pēdējo reizi startējis 2005.gadā Latvijas Olimpiādē. Seškārtējs PSRS čempions - divniekā (1988.g., 1989.g.) un četriniekā (1986.g., 1988.g. - 1990.g.). 1985./1986.gada sezonā kopā ar Ivaru Bērzupu uzvarējis pasaules kausa (PK) kopvērtējumā divniekiem, bet 1989./1990. gada sezonā Māris Poikāns kļuva par PK ieguvēju divnieku un četrinieku kopējā ieskaitē. Eiropas čempionātos: 1984.g. - 4. vieta divniekā; 1985.g. - 6. vieta divniekā, 1986.g. - 10. vieta divniekā; 1987.g. - 9. vieta divniekā, 6. vieta četriniekā; 1990.g. - 3. vieta divniekā, 9. vieta četriniekā. Pasaules čempionātos: 1983.g. - 10 vieta četriniekā, 1985.g. - 6. vieta divniekā, 1986.g. - 7. vieta divniekā; 1987.g. - 7. vieta četriniekā; 1990.g. - 9. vieta divniekā, 12. vieta četriniekā. Olimpiskajās spēlēs Sarajevā M.Poikāns četriniekā izcīnīja 6.vietu. 1988.gada Olimpiskajās spēlēs Kalgarī viņa pilotētai ekipāžai 5.vieta. 

Precējies, divas meitas – Zanda un Māra. Uzņēmējs.

Alberts Pisarevs

Alberts Pisarevs dzimis 1940.gadā Rīgā. Peldētājs. Treneris.

Absolvējis Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtu.

A.Pisarevs daudzkārtējs Latvijas PSR čempions un rekordists. Piedalījies PSRS Tautu spartakiādēs (1959.g.,1963.g.,1967.g.). Strādāja par treneri Rīgā „Daugavas” CSN sporta skolā, kur par sporta meistaru sagatavojis 13 audzēkņus. No viņiem Vladimirs Peredistijs 1971.gadā kļuva par PSRS rekorda līdzautoru 4x200m brīvā stila stafetē un izcīnīja bronzas medaļu 200m brīvajā stilā PSRS 5.tautu spartakiādē. Aigars Kudis PSRS komandas sastāvā piedalījās 1976.g. Monreālas olimpiskajās spēlēs, izcīnot augsto 9.vietu 200m brasā un gadu vēlāk ieguvis 3 bronzas medaļas Universiādē Sofijā. Par Eiropas junioru čempionu PSRS 4x100m kombinētajā stafetē un godalgoto vietu ieguvēju Eiropas jaunatnes čempionātā tauriņstila peldējumos kļuva Arturs Jakovļevs (1982.g.-1983.g.), kurš piedalījies 1992.gada Barselonas, 1996.gada Atlantas un 2000.gada Sidnejas olimpiskajās spēlēs. Alberts Pisarevs kā speciālists sevi apliecināja gan strādājot par treneri PSRS izlasē, gan arī no 1989. līdz 1991.gadam vadot peldētāju treniņu darbu Irākā. Alberts Pisarevs bijis PSRS Ministru padomes treneru konkursa laureāts (1976.g.). 2005.gadā Alberts Pisarevs apbalvots ar „LOK Goda zīmi”. Bija precējies, sieva Gaļina, meita Natālija. 

Alberts Pisarevs miris 2012.gada 5.septembrī. 

No kreisās - A.Jakovļevs un A.Pisarevs

 

Guntis Peders

Guntis Peders dzimis 1973.gada 15.augustā Valmierā. Latvijas vieglatlēts.

Absolvējis Rīgas 64.vidusskolu (1991.g.), Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju (1998.g.) un „Biznesa augstskolu Turība” (2002.g.).

Treneri - Taira Ivaņņika, Jānis Gailišs, Imants Kukličs.

Personiskais rekords 110 m barjerās ir 13,55, kas ierindo G.Pederu trešajā vietā starp visu laiku ātrākajiem Latvijas barjersprinteriem (pēc Staņislava Olijara un Igora Kazanova). Piedalījies 1996.gada Atlantas olimpiskajās spēlēs, kur ar rezultātu 13,59 ierindojās 20.vietā. 1993.gada Universiādē viņš ieņēma 7. vietu. G.Peders ir 1996.gada Eiropas čempionāta telpās sudraba medaļas laureāts 60 m/b distancē. Vairākas reizes startējis Eiropas kausa izcīņā. Deviņkārtējs Latvijas čempions: 110 m/b (1992.g., 1994.g., 1996.g., 1998.g., 1999.g.), 4x400 m stafetē, 60 m/b telpās (1992.g., 1993.g., 1998.g.). Guntis Peders kopš 2003.gada komentē olimpisko vieglatlētu cīņas, ir Latvijas Vieglatlētu savienības valdes loceklis. 

Darbojās kā apdrošināšanas brokeris, bijis valdes priekšsēdētājs SIA LG Brokers (2004.g.-2013.g.), apdrošināšanas brokeris SIA "Colemont FKB Latvia" (kopš 2013.gada jūnija)

Kārlis Pumpuriņš

Kārlis Pumpuriņš ir dzimis 1941.gadā Rīgā. Latvijas svarcēlājs.

Absolvējis Rīgas Politehnisko institūtu. 

Treneris Mihails Fraifelds.

Ar svarcelšanu nodarbojās no 1960. līdz 1973.gadam. Seškārtējs Latvijas čempions, 25 reizes labojis Latvijas rekordu, 5 reizes labojis pasaules un Eiropas rekordu. Daudzkārtējs sporta biedrības „Dinamo” Vissavienības čempions. Izcīnījis godalgotas vietas PSRS čempionātos (1969.g.-1972.g.). 1970.gadā pasaules rangā bijis 5.vietā (1.smagajā svarā – 540 kg.). Pēc sporta karjeras vairāk kā trīsdesmit gadus strādā Rīgas tirgū. Kārlis Pumpuriņš filmējies vairākās filmās, tajā skaitā filmā “Mans draugs nenopietns cilvēks”. 

Aleksandrs Prokopčuks

Aleksandrs Prokopčuks dzimis 1967.gada 2.maijā Rīgā. Latvijas vieglatlēts. Treneris.

Absolvējis Jūrmalas 5.vidusskolu un Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju.
Treneri - A.KozIovs, Kārlis Īviņš, Leonīds Strekalovskis.
Piedalījies 1996.gada Vasaras Olimpiskajās spēlēs Atlantā, kur ieņēma 51. vietu maratona sacensībās. Četrus gadus izcīnījis 2.vietu Helsinku maratonā, izcīnījis 2.vietu Stokholmas maratonā. 16 reiZESu bijis Latvijas čempions: 10 000 m (1993.g., 1997.g.-1999.g.), maratonā (1993.g., 1996.g.), pusmaratonā (1993.g.-1996.g., 1998.g., 1999.g.), 30 km (1993.g., 1996.g.), krosā (1993.g., 1999.g). 1993. gadā piedalījies Pasaules čempionātā pusmaratonā, 1995. gadā - Eiropas kausu sacensībās. Ilgu laiku ir bijis Latvijas rekordists pusmaratonā (1.04:57 h) un maratonā (2.15:56 h).
Precējies. Sieva pazīstamā vieglatlēte Jeļena Prokopčuka. Aleksandrs ir viņas treneris. Ģimenē aug dēls.
Jeļena un Akeleksandrs.

Arvīds Pētersons

Arvīds Pētersons dzimis 1913.gada 24.oktobrī Rīga. Latvijas treneris.

Absolvējis Latvijas Universitātes Mehānikas fakultāti un Ļeņingradas Valsts Fiziskās kultūras institūtu.
Pieckārtējais Latvijas meistars hokejā - ASK (1934.g.-1936.g.) un "Universitātes sports" (LU) komandas (1937.g., 1940.g.) sastāvā. Latvijas PSR čempions "Dinamo" sastāvā (1941.g.). Latvijas PSR čempions "Universitātes sports" sastāvā (1942.g.). 4. vieta PSRS čempionātā Rīgas "Dinamo" sastāvā (1947.g.). Latvijas meistars basketbolā (1937.g. - LU sastāvā). Vispasaules studentu spēļu čempions basketbolā (1937.g.) un volejbolā (1939.g.) Latvijas izlases sastāvā. 1936.gada Garmiša-Partenkirhenes olimpiskajās spēlēs hokejs iegūta 13./15.vieta. Pasaules čempionātos hokejā - 1933.g. - 10 vieta, 1935.g. - 13./14. vieta, 1939.g. 10. vieta. Pirmais PSRS sporta meistars starp Latvijas hokejistiem.
Strādājis par hokeja, basketbola un volejbola treneri. Vadījis volejbola treneru padomi (1948.g.-1953.g.). Bijis Latvijas PSR sieviešu volejbola izlases treneris (1946.g.-1951.g.). Izcilo basketbolistu Dzidras Karamiševas un Helēnas Hehtas pirmais treneris. LPSR Nopelniem bagātais treneris (1966.g.). Latvijas Valsts Fiziskās kultūras institūtu docents.
Arvīds Pētersons miris 1985.gada 6.jūlijā Rīgā.

Madara Palameika

Madara Palameika dzimusi 1987.gada 18.jūnijā Talsos. Latvijas vieglatlēte. 

Treneris ir tēvs Gints Palameiks.

 Absolvējusi Valdemārpils vidusskolu, Ventspils Augstskolas Ekonomikas fakultāti.

Šķēpa mešanā sākusi trenēties deviņu gadu vecumā. 2006.gada pasaules čempionātā junioriem viņa izcīnīja 16.vietu. 2007.gada Eiropas U-23 čempionātā M.Palameika ierindojās trešajā vietā, bet 2009.gadā ar jaunu personisko un Latvijas rekordu (64,51 m) viņa kļuva par šo sacensību uzvarētāju. 2010.gada Eiropas čempionātā viņa izcīnīja 8. vietu. 2011.gada pasaules čempionātā viņa ieņēma 11.vietu. 2012.gada Eiropas čempionātā izcīnīja 8.vietu. Arī 2012.gada Londonas olimpiskajās spēlēs viņa ierindojās 8.vietā. 2013.gada pasaules čempionātā ierindojās 27. vietā. 2014.gadā divas reizes laboja Latvijas rekordu - 64,86 m, pēc tam - 66,15 m. Četrkārtēja Latvijas čempione. 2015.gadā M.Palameika uzvarēja Dimanta līgas posmā Londonā ar rezultātu 65,01 m un par 1 cm apsteidza olimpisko čempioni čehieti Barboru Špotākovu. 2016.gadā piedalījusies RIO olimoiskajās spēlēs, iegūstot 10.vietu un uzvarējusi Dimanta līgas sacensībās, sasniedzot jaunu Latvijas rekordu 66,18 m.

 

Arvis Piziks

Arvis Piziks dzimis 1969.gada 12.septembrī Gulbenē. Latvijas riteņbraucējs.

Absolvējis Murjāņu sporta internātskolu. Sporta gaitas sācis Valmierā trenera Jāņa Siliņa vadībā. Vēlākie treneri – Jānis Veide, Igo Japiņš un Jānis Sniedze.

Latvijas čempions grupas braucienā 1994. un 2000.gadā. Kopā ar Daini Ozolu, Juri Silavu un Kasparu Ozeru startējis pasaules amatieru sacensībās. A.Piziks startējis trijās olimpiskajās spēlēs. 1992.gadā viņš izcīnīja astoto vietu Barselonas olimpiskajās spēlēs 194 km grupas braucienā. Atlantas spēlēs 221,85 km grupas braucienā viņam 18. vieta, bet savā trešajā olimpiādē Sidnejā 239,4 km grupas braucienā A.Pizikam 22. pozīcija.

A.Piziks bijis uzticams palīgs savu komandu līderiem, palīdzot tiem izcīnīt  uzvaras visaugstākā mēroga velobraucienos. Profesionālajā karjerā A.Piziks pārstāvējis Nīderlandes komandas –„Novell” un „Rabobank”, kā arī dāņu vienības „Jack&Jones” un „CSC”. Savas karjeras laikā sekmīgi startējis trijos „Tour de France” velobraucienos.

Pēc karjeras beigšanas strādājis Valmierā par riteņbraukšanas treneri, kā arī bijis komandas La Pomme Marseille sporta direktors.  Sporta direktors Synergy Baku kontinentālajā komandā. A.Piziks palīdz Latvijas jaunajiem riteņbraucējiem iekļūt ārzemju komandās. Arvis Piziks attīsta riteņbraukšanu Valmierā, kā arī atjaunojis Latvijā „cyclocross” (velokrosu) sacensību seriālus.

Edmunds Pīlāgs

Edmunds Pīlāgs dzimis 1927.gada 7.jūnijā, Rīgā.

Mācījies Kandavas Lauksaimniecības tehnikumā un Latvijas Valsts Fiziskās kultūras institūtā.

Treneris Imants Gailis. Pārstāvējis sporta biedrību "Daugava", "Dinamo". 

Latvijas vieglatlētikas vēsturē ir bijuši izcili sprinteri - Jānis Ķīvītis, kas bija pirmais latvietis, kurš 100m spēja noskriet ātrāk par 11s (1930.g.- 10,6s). Juris Silovs Latvijas rekordu (100m - 10,33s) pacēlā starptautiskā līmenī un 1972. un 1976.g. Olimpiskajās spēlēs izcīnīja medaļas 4x100m stafetē (PSRS komandas sastāvā). “Garajā sprintā” kā visu laiku izcilākais Latvijas skrējējs uzskatāms Edmunds Pīlāgs. Eiropas čempionātā 1954.gadā viņš izcīnīja 3.vietu 400 m priekšskrējienā (48,8s) un 3.vietu 4x400 m stafetes priekšskrējienā PSRS izlases sastāvā. PSRS čempions 4x400 m stafetē (1952.g.), PSRS vicečempions 400 m (1951.g.,1953.g.,1954.g.). E.Pīlāgs deviņkārtējs Latvijas PSR čempions (400 m un stafetēs), 14 reižu sasniedzis Latvijas rekordus (400 m, 800 m un stafetēs). Piecas reizes piedalījies PSRS rekorda sasniegšanā 4x400 m stafetē. Piedalījies 1952.gada Helsinku olimpiskajās spēlēs, kur 400m priekšsacīkstes, kā arī 4 x 400 m priekšsacīkstes palicis 3.vietā. Personiskie rekordi: 200 m - 22,1 s (1951 .g.), 400m - 47,9s (1953.g.), 800 m - 1:53,1 (1952.g.). Pēc sporta karjeras bijis sporta metodiķis, strādājis VEF, vēlāk kā pasniedzējs Rīgas Civilās aviācijas institūtā.   Edmunds Pīlāgs miris 1995.gada 21.maijā Rīgā.

Agnese Pastare

Agnese Pastare dzimusi 1988.gada 27.oktobrī Rīgā. Latvijas vieglatlēte.

Mācījusies Ogres ģimnāzijā, absolvējusi Rīgas valsts 1. ģimnāziju, studē Rīgas Tehniskajā universitāte.

Treneri Zigurds Karols un Georgs Gutpelcs. 2007.gada Eiropas junioru čempionātā A.Pastare 10 000 m soļošanā izcīnīja 8. vietu.  2009.gada Eiropas U-23 čempionātā izcīnīja 6.vietu. 2010.gada Eiropas vieglatlētikas 2.līgas čempionātā sportiste ar jaunu personisko rekordu izcīnīja 6. vietu 5000 m skrējienā. 2011.gada pasaules čempionātā ierindojusies 28.vietā. Piedalījusies 2012.gada Londonas olimpiskajās spēlēs un ieņēmusi 24. vietu, 2013.gada pasaules čempionātā Maskavā izcīnījusi 23. vietu.  Veiksmīgs A.Pastarei bijis 2015.gads. Igaunijā 20 km distancē viņa bija ātrākā, veicot distanci 1.37:57. Valsts prezidenta balvas izcīņā A.Pastare balvu saņēmusi jau no ceturtā prezidenta. IAAF sacensībās A.Pastare 20 kilometru sacensībās finišēja 12.vietā.  A. Pastare kluvusi arī par Latvijas čempioni krosā - 6000 km distanci veicot 24:25. Par Latvijas čempioni 10000 m distancē viņa kļuva jau ceturto reizi. A.Pastore ir 14 kārtēja Latvijas čempione - trīs reizes uzvarējusi 20 km un septiņas reizes – 5000 m telpās. A.Pastare ir labākā rezultāta īpašniece Latvijā 10 km soļošanā (46:36,0), kā arī rekordiste 20 km soļošanā (1.29,55). 

Roberts Plūme

Roberts Plūme dzimis 1897.gada 16.maijā Jaunjelgavā. Sportists, sporta organizators.

Pirmā Pasaules kara laikā devās bēgļu gaitās uz Krieviju, kur 1917.gadā Jaroslavļā beidzis ģimnāziju. Absolvējis Petrogradas Sporta akadēmiju (1921.g.). 1933.gadā ar maģistra grādu beidzis Latvijas universitātes Tieslietu fakultāti. Strādājis par notāru Smiltenē, Rīgā un Liepājā.

Kopš 1912.gada aktīvi nodarbojies ar sportu, startējot sporta biedrības "Marss" sastāvā. 1914.gadā Rīgā Krievijas II olimpiādē Marsa komandas sastāvā ieguva pirmo vietu. 1915.gadā kļuva par Viskrievijas čempionu riteņbraukšanā. No 1922.gada līdz 1925.gadam bija Latvijas čempions riteņbraukšanā, kā arī slēpošanā, boksā un pieccīņā. Viņš ir vienīgais Latvijas sportists, kas piedalījies gan Vasaras, gan Ziemas Olimpiskajās spēlēs. 1924.gadā pārstāvēja Latviju ziemas olimpiskajās spēlēs Šamonī 50 kilometru slēpojumā, tomēr distanci nebeidza. Olimpiādes atklāšanā bijis Latvijas delegācijas karognesējs. 1924.gadā un 1928.gadā piedalījies Olimpiskajās spēlēs Parīzē un Amsterdamā riteņbraukšanā. Pēc Parīzes olimpiskajām spēlēm Roberts Plūme piedalījās pasaules meistarsacīkstēs un treka handikapa brauciena finālā finišēja kā ceturtais.

R.Plūme dibinājis un vadījis studentu sporta biedrību Universitātes sports, vadījis Latvijas basketbola savienību, Latvijas Ziemas sporta savienību un Riteņbraukšanas savienību. No 1936.gada piedalījies Vienības velobraucienu organizēšanā. No 1933.gada līdz 1934.gadam vadījis Latvijas Olimpisko komiteju, no 1934gada līdz 1938.gadam bijis komitejas priekšsēdētāja pirmais biedrs. Vācu okupācijas laikā (1941.g.-1944.g.) bijis Latvijas sporta vadītājs. Bijis studentu korporācijas "Fraternitas Lettica" biedrs, vadījis Baltijas studentu apvienību un Starptautisko studentu sporta Latvijas komiteju.

Otrā pasaules kara beigās devies uz Austriju, vēlāk uz Kanādu, kur vadījis Kanādas latviešu sporta komiteju. Miris 1956.gadā 25.augustā Toronto, Kanādā.

Marians Pahars

Marians Pahars dzimis 1976.gada 5.augustā Černovoļā (Ukraina). Latvijas futbolists. Treneris. 

Absolvējis Rīgas 87.vidusskolu.

Futbolu sācis spēlēt 8 gadu vecumā. Pirmais treneris Juris Andrejevs. M.Pahars spēlēja Pārdaugavas komandā. 1995.gadā M.Pahars parakstīja līgumu ar Skonto-Metāls komandu - Skonto dublieri. Pēc laika tika pārcelts uz 1.komandu. Latvijas Nacionālajā futbola izlasē viņš spēlējis 75 spēles, gūstot 15 vārtus. 2001.gadā tika atzīts par Latvijas gada futbolistu. Turpmāk M.Pahars spēlēja Anglijas „Southampton” komandā un 7 sezonās piedalījās 137 spēlēs, gūstot 43 vārtus. 2001./2002. gada sezonā viņš bija labākais Anglijas Premjerlīgas uzbrucējs. Kopumā M.Pahars starp rezultatīvākajiem „bombardieriem” bija 3 sezonas (1999.- 2002.g.). Traumu dēļ M.Pahars 2009.gadā beidza spēlētāja karjeru. Viņš  2014.gadā pabeidza  UEFA PRO augstākos treneru kursus. Pēc treneru licences saņemšanas A.Starkovs uzaicinājis viņu par savu asistentu futbola klubā "Skonto". 2011.gadā M.Pahars jau bija Skonto galvenais treneris, ar komandu uzvarot Baltijas līgā. 2013.gadā viņu uzaicināja vadīt Latvijas U-21 izlasi, bet vēlāk Latvijas nacionālo izlasi. 

Sandis Prūsis

Sandis Prūsis dzimis 1965.gada 24. oktobrī Ventspilī. Latvijas bobslejists, treneris.

Absolvējis Ugāles vidusskolu un Rīgas 3. tehnisko skolu (1984.g.), LSPA - sporta treneris (2009. gadā)

Ar bobsleju Sandis Prūsis nodarbojas no 1983.gada. Seškārtējs Latvijas čempions (1993.g., 1995.g., 1998. - 2001.g.), Latvijas PSR čempions divniekā (1990.g.). Startējis Eiropas čempionātos: PSRS izlases sastāvā 1990.g. ierindojies 7. vietā četriniekā. Latvijas izlases sastāvā: 1995.g.,1996.g., 1997.g.,1998.g.(7. vieta divniekā, 6. vieta četriniekā), 1999.g.,2000.g.(10. vieta divniekā, 2. vieta četriniekā), 2001.g.(11. vieta divniekā, 4. vieta četriniekā), 2003.g.(13. vieta divniekā, 1. vieta četriniekā). Pasaules kausa kopvērtējumā četriniekā 2.vieta (2000., 2003.g.). Ieguvis 1. vietu Labas gribas spēlēs diviniekā (2000.g.). Startējis pasaules čempionātos: (1993.g., 1995.g., 1996.g., 1997.g., 1999.g., 2000.g, 2001.g. (4. vieta četrniekā),  2003.g. (7. vieta divniekā, 5. vieta četrniekā).  Piedalījies olimpiskajās spēlēs: XVI 1992.gadā  Albervillā četriniekā 14., divniekā 15.vieta; XVII 1994.gadā  Lillehammerē divniekā 16., četriniekā 19.vieta;  XVIII 1998.gadā  Nagano četriniekā - 6., divniekā 5.vieta; XIX 2002. gadā  Soltleiksitijē - četrinieki 7., divniekā 11/12.vieta.

S.Prūsis beidza sportista karjeru pēc 2002./03. gada Pasaules kausa  sezonas. Divus gadus trenējis Itālijas izlasi, tagad ir Latvijas izlases treneris. Viņa trenētā komanda ar pilotu Oskaru Melbārdi 2012.gada olipmpiskajās spēlēs Sočos izcīnīja sudraba medaļu. Sandis Prūsis 2014 gadā un 2015.gadā  saņēma gada balvu „Labākais Latvijas treneris”.  S.Prūsis apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeni.                                                                                                                      Ģimene – sieva Linda,  dēli Rūdolfs un Roberts, un meita Līna Tīna.

 

 

 

 

 

 

Nikolajs Preobraženskis

Nikolajs Preobraženskis dzimis 1937.gada 2.martā Rīgā. Latvijas vieglatlēts, skolotājs.

1941.gada 14.jūnijā tēvu deportēja uz Sibīriju (Soļikamsku), kur viņš 1941.gadā mira. Mātei un dēlam no izsūtīšanas izdevās izbēgt.

Absolvējis Rīgas 26.vidusskolu un Rīgas pedagoģiskā institūta Dabas zinātņu fakultāti (1958.g.). Pēc studijām sāka strādāt par skolotāju Rīgas 10. Vidusskolā un šajā mācību iestādē viņš aizvadīja 51 darba gadu (1958.g. - 2009.g.).

16 gadu vecumā sāka trenēties pie trenera Imanta Liepiņa. N.Preobraženskis atjaunoja Latvijas jaunatnes rekordus tāllēkšanā, augstlēkšanā un trīssoļu lēkšanā. N.Preobraženskis spēlējis volejbola klubā „Radiotehnika”. Taču savienot volejbolu ar vieglatlētiku nebija viegli un viņš tomēr izvēlējās palikt vieglatlētikā. Jau strādājot par skolotāju, N.Preobraženskis apvienoja darbu skolā ar treniņiem un piedalīšanos sacensībās. 1960.gadā, trenējoties pie Genadija Fridriha, viņš izpildīja sporta meistara normu trīssoļlēkšanā. Iekļuva Latvijas izlasē, kandidēja uz vietu PSRS izlasē. N.Preobraženskis 12 reizes izcīnīja pirmās vietas dažādās vieglatlētikas disciplīnās Latvijas čempionātos. Bija PSRS Arodbiedrību spartakiādes čempions. Sešas reizes uzvarēja Baltijas (ieskaitot Baltkrieviju) sacensībās. N.Preobraženskis bija sporta kluba „VEF” biedrs un četrkārtējs uzvarētājs PSRS sporta klubu trīssoļu lēkšanas čempionātos. Beidza savu sportista karjeru 1972.gadā. Personīgie rekordi: trīssoļlēkšanā  15,93 m; tāllēkšanā – 7,25 m; desmitcīņā – 6794 punkti.

1976.gadā tika apbalvots ar krūšu nozīmi „Tautas izglītības teicamnieks”. 1982.gadā viņam piešķīra Vissavienības kategorijas tiesneša kategoriju. 1986.gadā viņam piešķīra skolotāja - metodiķa kvalifikāciju. 1996.gadā N.Preobraženskis ieguva sporta pedagoģijas maģistra grādu. 2006.gadā Rīgas dome N.Preobraženski atzina par Gada labāko skolotāju. Vairāk nekā 40 gadus Nikolajs Preobraženskis ir pedagoģisko prakšu vadītājs Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas studentiem.                                                                                          Precējies. Meitas - Tatjana (skolotāja Rīgas 71. Vidusskolā) un  Anastasija. 

Mārtiņš Pļaviņš

Mārtiņš Pļaviņš ir dzimis 1985.gada 8.maijā Rīgā. Latvijas volejbolists.

Absolvējis Rīgas Valsts 1.ģimnāziju, studē Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā.

Treneri - Uldis Leitis, Aigars Birzulis, Genādijs Samoilovs.

Ar volejbolu sācis nodarboties pamatskolā, ar pludmales volejbolu - 2001.gadā. No 2004.gada līdz 2008.gadam spēlējis kopā ar Aleksandru Samoilovu. 2004.gadā izcīnījis uzvaru Eiropas U-20 čempionātā, pēc gada arī pasaules U-21 čempionātā. 2006.gadā izcīnījis bronzas medaļu Eiropas U-23 čempionātā. 2008.gada Olimpiskajās spēlēs tika iegūta dalīta 9. vieta. Pēc 2008.gada olimpiskajām spēlēm sāka spēlēt pārī ar Jāni Šmēdiņu. 2010.gada Eiropas čempionātā Berlīnē izcīnīta bronzas medaļa. 2011.gadā tika izcīnīta 4. vieta pasaules čempionātā un 5. vieta Eiropas čempionātā. 2012.gadā izcīnīta 9. vieta „Grand Slam”. M.Pļaviņš bija Latvijas karognesējs 2012.gada olimpisko spēļu atklāšanā. 2012.gada olimpiskajās spēlēs Londonā viņš kopā ar Jāni Šmēdiņu izcīnīja bronzas medaļu.  2013.gada jūnijā notikušajās Pasaules kausa finālsacensībās viņš kopā ar J.Šmēdiņu izcīnīja 3. vietu. 2013.gada Pasaules čempionātā tika izcīnīta dalīta 17. vieta. Vairākkārt mainījis partnerus - spēlējis pārī ar Jāni Pēdu, Aleksandru Soloveju, Hermani Egleskalinu. 2015.gadā kopā ar Haraldu Regžu izcīnīja zelta medaļu pirmajās Eiropas spēlēs. 

Nodibinājis „Mārtiņa Pļaviņa Sporta klubs”, kurā treniņus vada arī M.Pļaviņš un viņa treneris Aigars Birzulis. Par sasniegumiem sportā ticis piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis. Intereses: kino, mūzika, auto. Precējies, sieva Liene. Ģimenē ir meita. 

Jānis Šmēdiņš un Mārtiņš Pļaviņš

Voldemārs Pinka

Voldemārs Pinka dzimis 1943.gada 5.maijā Daugavpilī. Latvijas vieglatlēts. 

V.Pinka ģimenē bijis 14.bērns. Absolvējis Daugavpils 4. septiņgadīgo skolu un Ventspils 20. arodskolu (1960.g.). Skolā fizkultūras pasniedzējs Anatolijs Mudelis katru rītu licis visiem skriet, neatkarīgi no laika apstākļiem, kas devis rūdījumu dzīvei. Pēc skolas Daugavpilī uzsācis darba gaitas Ķīmiskās šķiedras rūpnīcā. Sekojis dienests (1962.g.-1965.g.) Ukrainā, kur sācis nopietnus treniņus. Pēc dienesta nokļuva Rīgā pie trenera Imanta Gaiļa un tika iekļauts Latvijas izlasē. 1969.gadā piedalījies starptautiskās sacensībās un izcīnījis 2.vietu aiz tunisieša M.Gamudi (1964.gada Tokijas olimpiādē 2.vietas ieguvējs). PSRS tautu spartakiādē 1967.gadā V.Pinka ieguva 8.vietu. 1968.gadā izpildīja starptautiskā sporta meistara normatīvu un tika iekļauts PSRS izlasē. Pasaules reitinga tabulā V.Pinka togad bija 8.vietā 10 000 m skrējienā (28.51,6). Vissavienības arodbiedrību meistarsacīkstes Jaltā (1968.g.), 10 000 m viņš izcīnīja 2. vietu, bet   5 000 m skrējienā finišēja 3.vietā. Vairākkārtējs Latvijas PSR čempions. Pēc sporta karjeras V.Pinka aktīvi un ar panākumiem iesaistās veterānu sacensībās, vada Daugavpils novada sporta veterānu padomi.  Precējies, sieva Varvara, dēli Arturs un Vitālijs. 

Maigonis Pūliņš

Maigonis Pūliņš dzimis 1926.gada 12.aprīlī. Latvijas vieglatlēts, treneris. 

Absolvējis Melnsila pamatskolu, Mazirbes vidusskolu, Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtu.

Lielākie sasniegumi: pieckārtējs valsts čempions desmitcīņā (no 1954. līdz 1958.gadam), vairākkārtējs Latvijas čempionātu godalgoto vietu ieguvējs desmitcīņā, kārtslēkšanā, barjerskriešanā, stafetē, četrkārtējs Latvijas PSR rekordists desmitcīņā. Sasniegt vēl augstākus rezultātus negatīvi ietekmēja pieci padomju armijā pavadītie gadi.

Darba gaitas sācis kā vieglatlētikas treneris Dundagā, Valmierā, Ventspilī, Rīgā, strādājis arī ka sporta organizātors. Izaudzinājis virkni Latvijas labāko desmitcīņnieku, devis Latvijas bobslejam Jāni Skrastiņu un Rihardu Kotānu. M.Pūliņa kādreizējais audzēknis Ronalds Arājs labojis valsts rekordu 100 m skrējienā, tāpat par Latvijas čempioni augstlēkšanā kļuvusi Natālija Čakova, kura savas sporta gaitas arī sāka M.Pūliņa vadībā.                                                                                                                                Precējies, ir meita. Vaļasprieks - saimniecības darbi lauku mājā.

 

Andris Purkalns

Andris Purkalns dzimis 1935.gadā 18.martā Rīgā. Latvijas basketbola treneris.

Absolvējis Rīgas pedagoģisko institūtu (1958.g.). Sporta biedrībā "Lokomotīve" basketbolu spēlējis jau no 15 gadu vecuma. 

Pēc institūta uzsāka sporta skolotāja gaitas Rīgas 6. vidusskolā. Paralēli strādājis par treneri 2. Bērnu un jaunatnes sporta skolā, kur izveidoja savu pirmo meiteņu basketbola komandu, kura PSRS Jaunatnes basketbola meistarsacīkstēs izcīnīja zelta medaļu. Viņa vadībā izaugušas TTT un Latvijas izlases basektbolistes  - Zanda Grāve, Tamāra Hendele, Māra Bogdanoviča, Silvija Skulme, Lilita Bergvalde, Ingrīda Latimira, Inita Kresa, Ilze Brumermane.

Vēlāk, turpinot basketbola trenera gaitas, 10 gadus kopā ar Raimondu Karnīti trenējis slavenās TTT zelta meitenes. Pēdējo starptautisko panākumu TTT komanda izcīnīja 1987.gadā, kad treneru Andra Purkalna un Jura Garkalna vadībā uzvarēja Liliānas Ronketi Eiropas kausa izcīņā. Pēc tam, kad R.Karnītis  pērtrauca vadīt TTT komandu, 1988.gadā komandas galvenā trenera pienākumus pārņēma A.Purkalns.

Nu jau turpt 30 gadus treneris strādā par sporta skolotāju Rīgas Valsts tehnikumā. A.Purkalns turpina tehnikuma sporta tradīcijas, izveidoja tehnikuma Sporta klubu, uzsāka sacensības ar Baltijas valstu tehnikumiem. Tehnikumu savulaik absolvējuši izcili basketbolisti – Raimonds Karnītis, Maigonis Valdmanis, Edvīns Liepkalns, Jānis Ostrouhs, Skaidrīte Smildziņa. 1998. gadā Andris Purkalns par nopelniem Latvijas labā tika apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa Zelta goda zīmi.

 

A.Purkalns 80.gadu jubilejā ar savām bijušajām audzēknēm.

 

Jeļena Prokopčuka

Jeļena Čelnova-Prokopčuka dzimusi 1976.gada 21.septembrī Rīgā. Latvijas vieglatlēte.

Absolvējusi Rīgas 96. vidusskolu un Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju.

Treneri - Leonīds Strekalovskis un Aleksandrs Prokopčuks - Jeļenas vīrs kas pats bijis Latvijas rekordists maratonā.

Trenēties sākusi 12 gadu vecumā, maratonu skrien no 26 gadu vecuma. Pasaules čempionātā juniorēm 3000m distancē J.Prokopčuka 1994.gada ieguva 7. vietu.

J.Prokopčuka divreiz uzvarējusi Ņujorkas maratonā (2005. un 2006.gadā), 2007. un 2013.gada Ņujorkas maratonā finišējusi trešajā vietā, bet 2014.gadā - 4. vietā. Piedalījusies trijās olimpiskajās spēlēs - 1996.gadā Atlantā (13. vieta 5000 m), 2000.gadā Sidnejā (9. vieta - 5000 m, 19. vieta - 10000 m), 2004.gadā Atēnās (7. vieta - 10000 m). Pasaules pusmaratona čempionātā 2002.gadā Briselē - 3.vieta, Eiropas čempionātā 2006.gadā Gēteborgā 10000m - 6.vieta.

Piedalījusies arī 2014.gada Eiropas čempionātā, kur 10000m distancē finišēja 11. vietā. 2015.gadā Jeļena Prokopčuka izcīnīja otro vietu 4,5 kilometru krosa skrējienā „Almond Blossom Cross Country" Portugālē.  48 reizes kļuvusi par Latvijas čempioni, seškārtēja Latvijas rekordiste. Personisko un Latvijas rekordu maratonā (2.22:56) uzstādīja, uzvarot 2005.gada Osakas maratonā. 2011.gada pavasarī Jeļenai Prokopčukai piedzima dēls, bet jau pēc četriem mēnešiem viņa atsāka trenēties. Nākamā gada aprīlī pēc četru gadu pārtraukuma Jeļena atkal devās maratona distancē, Londonā izcīnot desmito vietu ar rezultātu 2.27:04.  Labākie rezultāti: 400m – 1.00,46; 800m – 2.05,86; 1500 m - 4:12,36; 3000 m - 8:42,86; 5000 m - 14:47,71; 10 000 m - 30:38,78; 10 km - 31:33; pusmaratonā - 1.08:07; maratonā - 2.22:56. Latvijas „Gada balva sportā” Jeļena Prokopčuka saņēmusi trīs reizes - 2005.g., 2006.g. un 2007.gadā.           Precējusies, vīrs Aleksandrs Prokopčuks - bijis maratonists, treneris. Dēli Viktors un Vladislavs.

 

Jānis Polis

Jānis Polis dzimis 1891.gada 12.janvārī, Valmieras pusē Matīšu pagastā. Latvijas cīkstonis.

Seškārtējs Latvijas meistars smagajā svarā (1920.g.-1925.g.). Viskrievijas 1.olimpisko sacīkšu uzvarētājs (1913.g.), 2.vieta Viskrievijas 2.olimpiskajās sacīkstēs , kas notika Rīgā (1914.g.). Baltijas provinces meistars (1912.g., 1913.g.). 1913.gadā kļuvis arī par Krievijas čempionu. Startējis 1921.gada pasaules čempionātā.

Piedalījies divās Olimpiskajās spēlēs (1912.g., 1924.g.). 1912.gadā Stokholmā, pārstāvot Krievijas impērijas komandu, viņš svara kategorijā līdz 75 kg izstājās trešajā kārtā, līdz tam bija guvis vienu uzvaru. 1924.gadā Parīzē, pārstāvot Latvijas komandu, startēja svara kategorijā virs 82,5 kg. Tajās ar divām uzvarām ierindojās dalītā 5.—7. vietā, jo pirms cīņas par bronzu, solidarizējoties ar netaisnīgi diskvalificēto latvieti Rūdolfu Roni, viņš izstājās no sacensībām. 

1926.gadā pārgājis pie profesionāļiem, izcīnījis „Eiropas meistars” titulu. Pēc sportista karjeras beigām kļuvis par treneri biedrībā „Krauze”, 30.gados bija cīkstoņu galvenais treneris, vadījis viņus arī 1936.gada Vasaras olimpiskajās spēlēs. Pēc otrā pasaules kara strādājis Rīgas Centrāltirgū.                                                     Miris 1953.gada 29.septembrī Rīgā.

  

Imants Pļaviņš

Imants Pļaviņš dzimis 1929.gada 29.decembrī Ērgļos.

Absolvējis Rīgas 1.vidusskolu un Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtu.

Ar sportu sācis nodarboties skolotāja Edgara Laipenieka (devās emigrācijā un darbojies Čīlē kā vieglatlētikas treneris) ierosināts. Interesējis furbols. Kara beigās ar ģimeni devies bēgļu gaitās uz Vāciju, beidzoties karam atgriezās Latvijā. Mēģinājis iekļūt basketbola komandā, bet nelielā auguma dēļ nav pieņemts. Sācis trenēties sporta biedrībā „Daugava” pie futbola trenera Vadima Ulberga. Spēlējis futbolu institūta laikā un Kuldīgā, kur pēc institūta beigšanas nosūtīts darbā par rajona sporta komitejs priekšsēdētāju. Kuldīgā sācis trenēt volejbolistus un komanda skolēnu spartakiādē izcīnījuis 3. vietu. Pārnācis uz Rīgu un ar 1956.gadu sācis vadīt Rīgas 2.sporta skolu, kur tika organizēta basketbola nodaļa. Par treneriem I.Pļaviņš uzaicinājis Aleksi Aili, Gunāru Čaksti, vēlāk Andri Purkalnu un Aivaru Brigmani. Pats sācis trenēt jaunos puišus. Panākumi gan nāca vēlāk. Pazīstamākie I.Pļaviņa audzēkņi - Ivars Žvīgurs, Igors Miglinieks, Anete Muižniece-Brice, Kārlis Muižnieks, Roberts Štelmahers. Pēc 2.sporta skolas strādājis Valtera basketbola skolā un Bērnu jaunatnes basketbola skolā. Izaudzinājis 20 PSRS sporta meistarus. Basketbolā prasmīgi izmantojis Tālivalža Pētersona iestrādes - minibasketbolu, skolēnu turnīru „Oranžā bumba”, savukārt pats izveidoja vasaras treniņnometnes - apvienojot sportu un darbu lauku sainmiecībā. I.Pļaviņam piedāvāja vadīt VEF komandu, bet viņš palika „pie puikām”.

No 1973.gada 13.marta sācis strādāt Sporta komitejā par  valsts treneri basketbolā - viņu pierunājis toreizējais Basketbola federācijas prezidents Miervaldis Ramāns. 1975.gadā Rīgā ļoti labi noorganizēja PSRS tautu spartakiādes turnīru sieviešu komandām. Maskavieši bija sajūsmā un I.Pļaviņu noformēja štatā Vissavienības sporta komitejā. Kā basketbola organizātors komitejas darbā nostrādājis 18 gadus – līdz 1992.gadam, tad turpinājis darbu Jaunatnes basketbola metodiskajā centrā (līdz 2009.g.) un trenējis jauniešus. I.Pļaviņš no 1973. līdz 1992.gadam bija Latvijas Basketbola federācijas sekretārs. Ilgus gadus bijis Latvijas Jaunatnes basketbola līgas izpilddirektors un Izglītības ministrijas Jaunatnes basketbola metodiskā centra vadītājs. 1959.gadā I.Pļaviņam piešķirta Vissavienības tiesneša kategorija, viņš ilgus gadus darbojies kā basketbola spēļu komisārs.                                                                                                                           Imants Pļaviņš ierakstīts Basketbola Goda zālē. 2014.gadā Imants Pļaviņš saņēma Latvijas Gada balvu sportā „Par mūža ieguldījumu”.

 

Plismaņu ģimene

Skaidrīte Plismane dzimusi 1933. gada 2. septembrī Rīgā. Latvijas volejboliste.

Mācījusies Kundziņsalas pamatskolā, Rīgas 2. vidusskolā.

Volejbolā regulāri sākusi trenēties tikai 18 gadu vecumā, studējot Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtā. Latvijas izlasē iekļuvusi jau 1952.gadā. PSRS izlasē pirmais izbraukums bijis 1954. gadā uz pasaules studentu spēlēm Budapeštā, kur gūta uzvara. Trenējusies pie Leopolda Kovala un Arvīda Pētersona, vēlāk – komandā „Aurora” pie Andra Kļaviņa un Jāņa Labucka.

PSRS Nopelniem bagātā sporta meistare, pasaules čempione (1960.g.) un pasaules vicečempione (1962.g.) PSRS izlases sastāvā. PSRS izlases sastāvā ieguvusi daudzu starptautisku turnīru godalgotās vietas. Latvijas izlasē spēlējusi no 1953. līdz 1963. gadam, PSRS izlasē – no 1954. līdz 1958. gadam. No 1960. līdz 1962. gadam bijusi pasniedzēja Rīgas Tehniskās universitātes Sporta katedrā, vēlāk strādājusi Ķīpsalas peldbaseinā. Pašlaik pensionāre. Saņēmusi PSRS medaļu „Par darba varonību”.

Rolands Plismanis dzimis1933. gada 25. janvārī Rīgā.

Mācījies Rīgas 32. pamatskolā Torņakalnā. R. Plismanim skolā bijis lielisks fizkultūras skolotājs Krišs Matuzevs. No skolēnu vidus izauguši trīs sporta meistari volejbolā, divi riteņbraukšanā, divi ātrslidošanā (arī Lāsma Kauniste - Avotiņa), arī vieglatlētikā. Uz volejbola nodarbībām toreizējā Pionieru pilī R. Plismani paņēmis līdzi volejbolists Herberts Lucis, vēlāk spēlējis volejbola komandā „Lokomotīve”, vienlaikus bija aizrāvies arī ar futbola un hokeja spēli. 1952. gadā iesaukts armijā un dienējis Rīgas sporta rotā.Togad ASK komandā ieguvis pirmo Latvijas čempionu titulu volejbolā.

Visilgāk spēlējis ASK un RER komandās, bijis arī Latvijas izlasē. PSRS sporta meistars volejbolā, divpadsmitkārtējs Latvijas čempions. Divus gadus bijis ASK komandas priekšnieks. Latvijas izlasē  bijis trenera Mihaila Amaļina palīgs, trenējis arī republikas jaunatnes izlasi, vēlāk – RER komandu. Pēc tam pievērsies sporta tiesneša darbam. Tiesājis PSRS meistarsacīkstēs. 1962. gadā bijis otrais tiesnesis pasaules čempionāta kvalifikācijas spēlē Rīgā. Tiesājis Eiropas meistarsacīkstes Rīgā (1969.g.). Daudzkārt bijis PSRS desmit labāko tiesnešu vidū, tiesājis Eiropas kausa izcīņas spēles, bijis Vācijā, Bulgārijā, Itālijā, Kamerūnā, Mongolijā, Korejā, Čehoslovākijā. Piešķirta starptautiskā tiesneša kategorija. Strādājis Rīgas Volejbola skolā.R. Plismanis 17 gadus bija zobu tehniķis.  Pašlaik pensionārs. Ģimenē ir dēls Gints.

Artūrs Plēsnieks

Artūrs Plēsnieks dzimis 1992. gada 21. janvārī Dobeles rajona Kroņaucē. Latvijas svarcēlājs.

Absolvējis Ventspils 6. vidusskolu, studē Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā.

Treneri – Juris Andruškevičs un Eduards Andruškevičs.

Ar svarcelšanu sācis nodarboties deviņu gadu vecumā. 2008. gada Eiropas čempionātā U-17 vecuma grupā A. Plēsnieks guva uzvaru ar summā paceltiem 338 kg. Eiropas junioru čempionātā 2008. gadā viņš izcīnīja otro vietu ar 343 kg.

2009. gadā ieguva medaļas U-20 vecuma grupā gan Eiropas, gan pasaules čempionātā un uzvarēja Eiropas čempionātā junioriem. 2010. gada Eiropas čempionātā pieaugušajiem A. Plēsnieks izcīnīja 9. vietu. 2010. gadā viņš kļuva par pasaules junioru čempionu (385 kg), nākamajā gadā ieguva sudrabu. 2011. gadā uzvarēja Eiropas čempionātā junioriem un ieņēma 15. vietu pasaules čempionātā pieaugušajiem. 2012. gada aprīlī izcīnīja 5. vietu Eiropas čempionātā ar kopsummā paceltu 381 kg.Ieguvis sudraba medaļu 2012. gada pasaules čempionātā junioriem. A. Plēsnieks 2012. gadā vasaras olimpiskajās spēlēs ar jaunu personisko rekordu summā izcīnīja 7. vietu. 2013. gadā ar jaunu Latvijas rekordu ieguva 3. vietu Eiropas čempionātā, grūšanā bijis 2. vietā. 2013. gadā kļuvis arī par Eiropas U-23 čempionu. Pasaules čempionātā 2014. gadā ar kopsummā paceltiem 393 kg izcīnījis 5. vietu.2014. gada Eiropas čempionātā ierindojies 4. vietā, bet pasaules čempionātā – 10. vietā.Daudzkārtējs Latvijas jauniešu un junioru rekordists svara kategorijās līdz 85 kg, līdz 94 kg, virs 94 kg un līdz 105 kg. 2015. gads bijis mazāk veiksmīgs. 2016.gadā kļuva par Eiropas čempionu.  2017.gadā izcīnījis 2. vietu pasaules čempionātā.                                                                                               Precējies, sieva Beatrisem arī nodarbojusies ar svarcelšanu.

 

Vladimirs Petrovs

Vladimirs Petrovs dzimis 1908. gadā Rīgā. Latvijas šahists.

Absolvējis Rīgas Krievu vidusskolu (1925.g.) un iestājies Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un tieslietu fakultātē, kur studējis ar pārtraukumiem. Bija Rīgas krievu studentu korporācijas „Ruthenia” biedrs. 1926. gadā V. Petrovs ieguva pirmās vietas 1. Rīgas meistarsacīkstēs un Latvijas Šaha kluba meistarsacīkstēs. Jau 1926. gada beigās kļuva par vienu no stiprākajiem Latvijas šahistiem. Šaha olimpiādē Varšavā 1935. gadā V. Petrovs Latvijas komandā jau spēlēja pie pirmā galdiņa. Vairākkārtējs Latvijas čempions (1930.g., 1935.g.,1937.g.,1938.g.). 1937. gadā Ķemeros notiekošā starptautiskā šaha turnīra gala rezultāti V. Petrovam deva lielmeistara statusu (1.–3. vieta). 1938. gadā šaha turnīrā V. Petrovs guva uzvaru pār pasaules čempionu Aleksandru Aļohinu. 1939. gadā 8. šaha olimpiādē Buenosairesā V. Petrovs nebija zaudējis nevienu šaha partiju, bet ar A. Aļohinu un Raulu Kapablanku nospēlēja neizšķirti.

1940. gadā V. Petrovam tika piešķirts PSRS sporta meistara nosaukums. Piedalījies PSRS 12. čempionātā (10. vieta). 1941. un 1942. gadā piedalījies Maskavas čempionātos (2. vieta). 1942. gada 31. augustā V. Petrovs tika arestēts, viņam piesprieda 10 gadus ieslodzījuma nometnēs. Miris nometnē Kotlasas tuvumā 1943. gada 26. augustā. Pēc nāves reabilitēts. Jūrmalā jau vairākus gadus notiek starptautiskās šaha sacensības, veltītas Vladimira Petrova piemiņai.

 

Gints Palameika

Gints Palameika dzimis 1958. gada17. martā Gulbenē. Latvijas vieglatlēts, treneris.

Mācījies Stāmerienas un Rankas pamatskolās, Lizuma vidusskolā, beidzis Murjāņu Sporta internātskolu, absolvējis Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtu (LVFKI).

Spēlējis volejbolu, trenējies šķēpmešanā un desmitcīņā.Paticis volejbols, taču Murjāņu treneris Jānis Labuckisviņu nav ņēmis – esot augumā par īsu. Ticis metēju grupā pie trenera Jēkaba Rudzīša. Kādu laiku trenējies sporta biedrībā „Darba rezerves” pie Sofijas Kantānes. Laba skola bijusi mācības LVFKI, kur toreiz strādāja visaugstākā kaluma meistari – Imants Liepiņš un Valentīns Mazzālītis.

Pēc institūta nosūtīts darbā uz Talsiem – bijis Talsu novada Sporta skolas vieglatlētikas treneris un direktors. Pašlaik ir šķēpmešanas treneris, Latvijas Šķēpmešanas kluba prezidents. Viņa labākie audzēkņi: Mārcis Štrobinders – četrkārtējs Latvijas PSR čempions (1986.g.–1989.g.), Latvijas izlases sastāvā 1992. gadā piedalījies olimpiskajās spēlēs Barselonā, kur ieņēmis 19. vietu; Madara Palameika – 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs ierindojusies 8. vietā; Rolands Štrobinders – 2015. gada „Rīgas kausu” sacensībās šķēpu aizmeta 83,37 m tālu, izpildot olimpisko normatīvu.                                                                      Precējies – sieva Agnese, meitas Eva, Baiba un Madara. Vaļasprieki: makšķerēšana, medības, fotografēšana.

 

Rolands Štrobinders, Gints Palameika

un Madara Palameika

 

Apertura de cuenta bet365.es