Sporta veterānu kustība atsākās 60-tajos gados laukos ar sporta dzīves virzītāju Andra Zankovska, Alfrēda Lejas u.c. sporta aktīvistu centieniem. 1964.gadā sporta biedrība "Vārpā" sāka rīkot Veselības spartakiādes. 1976.gadā Veselības spartakiādi pārdēvēja par Veterānu spartakiādi. 1982.gada 17.decembrī Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtā sanāca konference, lai apvienotu lauku un pilsētu sporta vetrānus un ievēlētu sporta veterānu padomi. 1994. gada 21. septembrī 4. veterānu konferencē padomi pārdēvēja par Latvijas sporta veterānu savienību (LSVS). Par Latvijas sporta veterānu – senioru savienības vadītājiem ir bijuši: Pēteris Strods (1982.-1987), Jevgēņijs Brands (1987. -1994.), Kārlis Greiškalns (1994.- 1996.), Daumants Znatnajs (no 1996.).
Andris Zankovskis, Olga Utkina un Alfrēds Leja.
Pēteris Strods dzimis Tomskā 1918.gada 1.jūlijā, kur vecāki bija bēgļu gaitās. Rīgā atgriezās 1920.gadā. 1944.gadā P.Strodu iecēla par Latvijas PSR Tautas Komisāru padomes Fiziskās kultūras un sporta komitejas priekšsēdētaja vietnieku. 1948.g. PSRS meistarsacīkstēs P.Strods izcīnīja 3. vietu ātrslidošanas daudzcīņā un drīz vien beidza aktīvā sporta gaitas, pārejot trenera darbā. Sagatavojis vairāk kā 10 PSRS sporta meistarus riteņbraukšanā. 1961.gadā P.Strodam piešķīra Latvijas PSR Nopelniem bagātā trenera un 1966.gadā PSRS Nopelniem bagātā trenera goda nosaukumus. Pēteris Strods miris 1975.gada 13.jūlijā Rīgā.
Jevgeņijs Brands dzimis Maskavā 1922.gada 26.jūlijā, Pēc Kijevas karaskolas beigšanas nokļuva Otrā pasaules kara cīņās.
1946.gadā sāka strādāt Jelgavas pedagoģiskajā skolā, tad par Jelgavas Fiziskās kultūras un sporta komitejas vadītāju. No 1960.gada J.Brands strādāja par fiziskās audzināšanas skolotāju Saulaines lauksaimniecības tehnikumā un vēlāk kļuva par tehnikuma direktoru. 1963.gadā J.Brands sāka strādāt Murjāņu sporta internātskolā, tad viņu ievēlēja par sporta biedrības “Daugava” Rīgas pilsētas padomes priekšsēdētāju, bet vēlāk iecēla par Rīgas sporta pils direktoru. 1961.gadā J.Brands bija starp pirmajiem kam piešķīra Latvijas PSR Nopelniem bagātā trenera nosaukumu. Jevgeņijs Brands miris 1994.gada 11.martā, Rīgā.
Kārlis Greiškalns dzimis 1942.gada 20.decembrī Viesītē. Absolvējis Viesītes vidusskolu (1961.g.) un Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtu (1968.g.). Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā ieguvis socioloģijas maģistra grādu (2002.g.).
Strādājis par sporta biedrības “Vārpa” Valmieras rajona padomes vadītāju, Valmieras Viestura vidusskolas direktoru, Valmieras rajona pārvaldes institūcijās. 1998.gadā bija valsts prezidenta padomnieks sporta lietās. 1998.gadā ievēlēts 7. Saeimā. Bijis Latvijas Nacionālās sporta padomes loceklis, LOK izpildu komitejas loceklis, Volejbola federācijas prezidents. Latvijas Izglītības un zinātnes ministrs (2000.g.-2002.g.). No 1960.-1964.gadam spēlēja volejbola komandā “Radiotehniķis”. 1993.gadā kļuva par pasaules senioru čempionu volejbolā 50+ grupā. Ar K.Greiškalna iniciatīvu 1993.gadā Valmierā notika Trīszvaigžņu spēles, kurās startēja latvieši no visas pasaules. Pirms sacensībām Valmierā atjaunoja Jāņa Daliņa vārdā nosaukto stadionu. 1989.gadā K.Greiškalnam piešķīra Latvijas PSR Nopelniem bagātā fiziskās kultūras darbinieka goda nosaukumu. 1997.gadā apbalvoja ar Triju zvaigžņu ordeni.
Daumants Znatnajs dzimis Jelgavā 1938.gada 13.februārī. Absolvējis Aizupes meža tehnikumu un Latvijas Valsts Fizikās kultūras institūtu (1961.g). Pēc LVFKI beigšanas sāka strādāt Latvijas PSR Fiziskās kultūras un sporta komitejā par galveno treneri, iecēlts par sporta federāciju daļas vadītāju. 1969.gadā pārcēla darbā uz Latvijas Kompartijas CK par veselības aizsardzības un sociālā sektora vadītāju, bet tiešie pienākumi bija sporta darba koordinācija. 1980.gadā D.Znatnaju iecēla par Latvijas PSR Fiziskās kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāju. 1986.gadā to pārveidoja par Valsts Fiziskās kultūras un sporta komiteju un D.Znatnaju apstiprināja par tās priekšsēdētāju. 1988.gadā viņam piešķīra Latvijas PSR Nopelniem bagātā fiziskās kultūras darbinieka nosaukumu, 1991.gadā PSRS Ministru Padomes prēmija par Siguldas kamaniņu un bobsleja trases celtniecību. Apbalvots ar barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi.
Astoņpadsmit gados kopš D.Znatnajs vada LSVS, dalībnieku skaits sporta spēlēs izaudzis piecas reizes, organizācija kļuvusi par nozīmīgu spēku valsts sporta dzīvē. Sākot ar 1997.gadu LSVS rīko veterānu salidojumu, kurā rezumē aizvadītā gada rezultātus, godina sacensību uzvarētājus un aktīvistus. Veterānu kustība dibinās uz entuziasmu, kas robežojas ar fanātismu un neprasa - kas man par to būs? Katru gadu kādā no Latvijas pilsētām notiek gadskārtējās sporta spēles - 2015.gadā tās notika jau 52.reizi. Pasaules meistaru (senjoru) spēļu dalībnieki pirmo reizi pulcējās Toronto 1986.gadā. Pēdējās spēles Turinā 2013.gadā pulcēja 19 tūkstošus sportotgribētāju. Latvijas delegācijā bija 300 veterānu vecumā no 30 gadiem sievietēm un piecus gadus vecākajiem vīriem līdz grupai 80+. Latvijas atlēti Turinā spēlēs ieguva 250 medaļas, no tām 124 zelta, t.sk. - 36 basketbolā, 39 airēšanā, 255 vuieglatlētikā, 9 peldēšanā, 4 galda tenisā.