Egīls Eduards Ziņģītis

Egīls Eduards Ziņģītis dzimis 1945.gada 21.augustā Rūjienas apriņķa Jeru pagasta „Mārcēnos”. Ģimene tika izsūtīja uz Daļņevostočnijas ciemu (Krievija). 

Absolvējis Naukšēnu vidusskolu un Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtu (1972.g.).

Strādājis tikai vienā darba vietā - Madonas 1.vidusskolā un vienlaikus bijis sporta skolas biatlona treneris. E.Ziņģīša vadībā izauguši olimpisko spēļu dalībnieki – biatlonisti Raivis Zīmelis, Gundars Upenieks, Roberts Raimo. Pirmais sportisko virsotni sasniedz viņa audzēknis Ivars Silups, kuru savulaik iekļāva PSRS izlasē. Viņš bija pirmais treneris tagadējam Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas profesoram Jurim Grantam. E.Ziņģītis bija viens no iniciatoriem sporta bāzes „Smeceres sils” izveidei. E.Ziņģīts pievērsies arī florbolam un viņa trenēta komanda sāka piedalīties Latvijas čempionātā, bet daži audzēkņi iekļauti valsts izlasē (Ivo Preiss). E.Ziņģitis aktīvs sabiedriskos un politiskos notikumos. Apbalvots ar Atzinības krustu (2007.g.).

Precējies, sieva sporta skolotāja, meita Una sporta skolotāju Rīgas 49.vidusskolā. Dēls Ivo spēlē florbolu un ieguvis trenera kvalifikāciju.

Raivis Zīmelis

Raivis Zīmelis dzimis 1976.gada 18.augustā Madonā. Latvijas biatlonists.

Absolvējis Priekuļu Lauksaimniecības tehnikumu, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju.

Pirmais treneris biatlonā Egīls Ziņģītis, vēlāk Vitālijs Urbanovičs.

Biatlonā trenējās no1987.gadā. Piedalījies 2006.gada Turīnas olimpiskajās spēlēs, izcīnījis 46. vietu iedzīšanā un 49. vietu sprintā, 16.vietu stafetē. Piedalījies septiņos pasaules čempionātos - 2000.g. 37. vieta sprintā, 56. vieta 12,5 km ar kopēju startu; 2001.g. 70. vieta individuāli, 62. vieta sprintā; 2003.g. 49. vieta individuāli, 50. vieta sprintā, 43. vieta 12,5 km ar kopēju startu, 12. vieta komandā; 2004.g. 46. vieta sprintā, 47. vieta 12,5 km ar kopēju startu, 13. vieta komandā; 2005.g. 53. vieta individuāli, 48. vieta sprintā, 39. vieta 12,5 km ar kopēju startu, 19. vieta komandā. Beidzis biatlonista karjeru, amatieru līmenī nodarbojas ar kalnu riteņbraukšanu, distanču slēpošanu. R.Zīmelis veiksmīgi startējis distanču slēpošanas maratonā Austrijā, 42 km distancē brīvajā stilā 485 dalībnieku konkurencē izcīnījis 30.vietu. 2015.gadā kļuvis par Latvijas čempionu kalnu riteņbraukšanā. Strādājis par distanču slēpošanas treneri Siguldas sporta skolā. Ir policijas darbinieks.

Lilita Zāģere

Lilita Zāģere (Gērika) dzimusi 1941.gadā Liepājā. Latvijas vieglatlēte.

Absolvējusi Liepājas 1.vidusskolu un Latvijas Valsta fiziskās kultūras institūtu (1966.g.).

Treneris Jēkabs Kupšis.

Lilita Zāģere kļuva par PSRS čempioni 400 m skrējienā jaunietēm (1959.g.). Laikā no 1959. līdz 1965.gadam uzvarēja Latvijas meistarsacīkstēs desmit reizes: 100, 200, 400 metru skrējienos. Bijusi PSRS izlases komandas dalībniece. 1966.gadā "White City" stadionā Londonā PSRS un Lielbritānijas izlašu mačā Lilita Zāģere uzvarēja 400 m distancē – 53,9. Uzvaras šajās sacensībās guva arī Jānis Lūsis šķēpa mešanā (85,28 m) un Genādijs Hlistovs 10 000 m distancē ar lielisku rezultātu – 28:49,4. 1969.gadā Minskā Latvijas vieglatlētes Lilita Zāģere, Ingrīda Verbele, Sarmīte Štūla un Anna Dundere 4x400 metru skrējienā sasniedza jaunu pasaules rekordu. Pēc aktīvās sporta karjeras strādājusi par skolotāju Rīgas 25.vidusskolā un vadījusi veselības grupas. Pensionāre.

Ieva Zunda

Ieva Zunda dzimusi 1978.gada 20.jūlijā Tukumā. Latvijas vieglatlēte.

Absolvējusi Tukuma Raiņa 1. vidusskolu, Latvijas Universitāti. Studējusi Luisas universitātē (ASV) un Puatjē universitātē (Francija). 

Treneri - Aldis Čākurs, Edvīns Krūms, Sterlins Moss (ASV).

Vieglatlētikā trenējusies no septiņiem gadiem, pamatdisciplīna - 400 m barjerskrējiens. Personiskie rekordi: 400 m/b -55,59, 400 m - 52,32, 800 m -2:02,9. Lielākie sasniegumi - 23.vieta olimpiskajās spēlēs Atēnās (2004.g.), 21.vieta olimpiskajās spēlēs Pekinā (2008.g.). Startējusi pasaules čempionātos (1999.g., 2003.g., 2009.g.) un Eiropas meistarsacīkstēs (2010.g.). Eiropas kausa sacensībās 2005.gadā izcīnijusi 1.vietu. Divdesmitkārtēja Latvijas čempione. Sešas reizes uzvarējusi "Valsts prezidenta balvas" sacensībās. No 2013.gada Ieva Zunda bija Latvijas Vieglatlētikas savienības direktore, ģenerālsekretāre. Kā valdes locekle darbojusies Nacionālajā sporta centrā „Mežaparks”.

Zaļupu dzimta

Daina Zaļupe dzimusi 1957.gada 14.decembrī Rīgā. 

Mācījusies Rīgas 45. vidusskolā, absolvējusi Rīgas Pārtikas rūpniecības tehnikumu (plānotājs ekonomists) un Latvijas Sporta Pedagoģijas akadēmiju. 

1975.gadā apprecējusies ar Sergeju Zaļupi (dzimis 1952.gadā) un 1976.gadā viņiem piedzimis dēls Kristaps. Sergejs Zaļupe septiņdesmitajos gados bija viens no labākajiem PSRS smaiļotāju izlases dalībniekiem. Tagad aktīvi piedalās velomaratona sacensībās. Ikdienā vada Olimpiskā centra saimniecību un ir daudzu sacensību galvenais tiesnesis.

Kopš 1990.gada Diāna Zaļupe ir Limbažu un Salacgrīvas novadu sporta skolas direktore. Desmit gadus viņa ir Olimpiskā centra (OC) „Limbaži” valdes priekšsēdētāja. 2002.gada OC sporta kompleksam piešķīra Nacionālās sporta bāzes statusu, 2010.gadā airēšanas bāze ieguva starptautisko kanoe (ICF) sertifikātu. 2004.gada Atēnas olimpiskajās spēlēs OC airētājs Dagnis Vinogradovs 1000 m kanoe vieniniekā izcīnīja 6.vietu. 2008.gada  Pekinas olimpiskajās spēlēs smaiļotājs Kristaps Zaļupe izcīnīja 7.vietu. Diāna Zaļupe ir Latvijas sporta skolu asociācijas valdes priekšsēdētāja, Latvijas kanoe airēšanas federācijas valdes locekle un LOK Ģenerālās asamblejas locekle.

 

Kristaps Zaļupe dzimis 1976.gadā 12.jūlijā, Rīgā.

Absolvējis Limbažu 3. vidusskolu. Studē Latvijas Universitātē.  

K.Zaļupe piedalījās 2008.gada Pekinas olimpiskajās spēlēs, kur kopā ar Kristu Strumi (trneris Genādijs Zujevs) izcīnīja augsto 7. vietu 1000 m distancē, kā arī kopā ar Kristu kopā izcīnīta 10. vieta 500 m distancē. Labi rezultāti uzrādīti pasaules čempionātā (PČ) un Eiropas (EČ) čempionātā: 2006.g.- EČ 16.vieta K2 1000 m, 23.vieta K2 500 m; 2006.g.- PČ 15.vieta K2, 1000m, 21.vieta K2 500m; 2007.g.- EČ 6.vieta K4 500 m, 7.vieta K4 200m, 15.vieta K4 1000m; 2007.g.- PČ 5.vieta K2 500 m, 20.vieta K4 1000m                                                                                      2008.g. - EČ 5.vieta K2 500 m, 9.vieta K2 1000 m                                                                                                                                                 K.Zaļupe studijas apvieno ar trenera darbu Limbažu sporta skolā. Beidzis savas aktīvās profesionālās sportista karjeru viņš amatieru līmeni piedalās MTB riteņa braukšanas sacensībās Rīgas Centra komandas sastāvā. Precējies un ir divu bērnu tēvs. Vecākais dēls trenējas smaiļošanas un kanoe nodaļā.

Kristaps Zvejnieks

Kristaps Zvejnieks dzimis 1992.gada 15.februārī Rīgā. Latvijas kalnu slēpotājs.

Absolvējis Mārupes vidusskolu un Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju.

Treneri - Jana Zvejniece, Peters Prodingers (Austrija). Ar kalnu slēpošanu nodarbojas kopš 1995.gada. Trenējies arī tenisā, šorttrekā un skrituļslalomā. Kristaps audzis sportiskā ģimenē. 1991.gadā viņa māte Jana Zvejniece kļuva par Latvijas absolūto čempioni visās kalnu slēpošanas disciplīnās. 

2008. gada Pasaules junioru čempionātā Kristaps izcīnīja 36. vietu slalomā, 47. vietu milzu slalomā un 52. vietu supergigantā. Nozīmīgākie panākumi: 37.vieta Vankūveras olimpiskajās spēlēs slalomā un 62.vieta milzu slalomā (2010.g.), četras uzvaras FIS sacensībās slalomā, viena uzvara FIS sacensībās milzu slalomā, 8.vieta ziemas universiādē slalomā (2013.g.), 8.vieta kombinācijā pasaules čempionātā junioriem (2013.g.), 17.vieta Eiropas kausa posmā (2013.g.), 36.vieta slalomā pasaules čempionātā (2011.g.). 2014.gada Soču olimpiskajās spēlēs milzu slalomā ieguva 43.vietu. 2015.gada Eiropas čempionātā skrituļslalomā izcīnīja pirmo vietu. Starptautiskās Slēpošanas federācijas (FIS) rangā Kristaps Zvejnieks no kopumā vairāk nekā 6300 kalnu slēpotājiem ieņem 61.vietu.

Ainars Zvirgzdiņš

Ainars Zvirgzdiņš dzimis 1959. gada 2. martā Sabilē. Latvijas  basketbola treneris. 

Absolvējis Latvijas Fiziskās kultūras institūtu. Trenera karjeru sācis 20 gadu vecumā būdams  institūta otrā kursa students. Sākumā strādājis Jūrmalas Sporta skolā.

Būdams Kārļa Muižnieka asistents klubā BK "Ventspils" un kopā ar komandu kļuva par pieckārtēju Latvijas čempionu (2001. līdz 2006. g.). Laikā no 2007. līdz 2009. gadam A. Zvirgzdiņš bija Latvijas sieviešu basketbola izlases galvenais treneris, vadīja komandu 2007. gada Eiropas čempionātā un Pekinas 2008.gada olimpiskajās spēlēs.  

No 2009. gada A. Zvirgzdiņš trenēja Latvijas klubu SK "Cēsis". 2008./09. gada sezonā komanda ieguva Latvijas čempionāta (LSBL) zelta medaļas, finālā pārspējot Rīgas TTT un sudraba medaļas Baltijas sieviešu basketbola līgā. 2011. gada janvārī parakstījis līgumu ar vīriešu klubu "Valmiera". 2012. gada janvārī tika pārtraukta sadarbība ar BK "Valmiera". Strādājis Krievijas klubā "Rostov-Don" (2012.g.-2013.g.).  Līdz 2012.gada Londonas Olimpisko spēļu noslēgumam strādājis par Krievijas sieviešu izlases konsultantu. 2014. gadā atgriezies Latvijas sieviešu basketbola izlases galvenā trenera amatā. 2014. gadā kļuva par Beļģijas sieviešu čempionu "Royal Castors Braine" galveno treneri. Vadījis dāmu komandu Maskavas "Dinamo", kurā spēlēja Latvijas izlases kapteine Anete Jēkabsone-Žogota. Komanda ieguva FIBA Eiropas kausu, bet Krievijas superlīgā ieguva 4. vietu. 2013. gada vasarā A. Zvirgzdiņš kļuva par vīriešu basketbola kluba "Jūrmala/Fēnikss" galveno treneri. Klubs LBL čempionātā guva negaidīti labus panākumus. 2015.gadā uzņēmies vadīt BK "Valmiera". Gatavojoties Eiropas 2015.gada čempionātam A.Zvirgzdiņš uzņēmies izlases komandas trenera pienākumus. Pēc piecu gadu pārtraukuma valstsvienībā atgriezusies Anete Jēkabsobsone-Žogota, savukārt pēc trīs gadu pauzes – Gunta Baško-Melnbārde. Diemžēl komanda 2015.gadā panākumu neguva.

Daumants Znatnajs

Daumants Znatnajs dzimis 1938.gada 13.februārī Jelgavā.

Absolvējis Grenču 7-gadīgo pamatskolu, Aizupes meža tehnikumu, kur nodarbojies ar sportu, vadījis tehnikuma fizkolektīvu, Latvijas Valsts Fiziskās kultūras institūtu (1961.g). Institūta laikā tika nostiprinātas gan sportiskās gan organizatoriskās iemaņas, izpildītas pirmās sporta klases normatīvi 800 m, 1500 m skrējienos un 400 m/barjerās. 

Studiju laikā D.Znatnajs sāka strādāt Latvijas komjaunatnes Centrālajā komitejā par instruktoru sporta un aizsardzības daļā. Pēc LVFKI beigšanas pārgāja darbā uz Latvijas PSR Fiziskās kultūras un sporta komiteju par galveno treneri, tad viņu iecēla par sporta federāciju daļas vadītāju. 1969.gadā pārcēla darbā uz Latvijas Kompartijas CK par veselības aizsardzības un sociālā sektora vadītāju, bet tiešie pienākumi bija sporta darba koordinācija. 

1980.gadā D.Znatnaju iecēla par Latvijas PSR Fiziskās kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāju. 1986.gadā to pārveidoja par Valsts Fiziskās kultūras un sporta komiteju un D.Znatnaju apstiprināja par tās priekšsēdētāju - valdības locekli ministra statusā. Šajā laikā sportā tika ieviesti daudzi jauninājumi: tika izstrādāta un ieviesta Latvijas sporta rezervju sagatavošanas sistēma sākot no sporta skolām līdz augstākās sporta meistarības skolai; ieviesta pastāvīga sporta darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanas sistēma. Sākās sporta laureātu godināšanas pasākumi. Tika izstrādāta fizkultūras minimuma programma. 

1983.-1984.gados sāka veidot Latvijas sporta muzeju un 90-to gadu sākumā to atklāja pēc speciāla projekta izbūvētā muzeja ēkā. 1983.gadā sāka būvēt Siguldas kamaniņu-bobsleja trasi. Trases celtniecību koordinēja D.Znatnajs, to projektēja un cēla Latvijas speciālisti ar ārzemnieku līdzdalību, bet finansēja no PSRS sportloto līdzekļiem. Tika uzcelts Mežaparka medicīnas centrs, Lielupes slēgtie tenisa korti un vairāk kā 40 saliekamās metāla būves pie mācību iestādēm. Nozīmīga bija Rolanda Upatnieka latviešu bobsleja skolas veidošana. 1989. gadā D. Znatnajs aicināja ārzemju latviešus ierasties Latvijā uzsākt kopīgu sadarbību. Tā rezultātā 1990.gadā tika organizēta ārzemju latviešu un Latvijas sportistu Olimpiskā nedēļa. Tā notika Rīgā

D.Znatnajs bijis PSRS izlases piecu sporta veidu delegācijas vadītājs Tokijas, Maskavas, Sarajevas, Kalgari un Seulas olimpiskajās spēlēs, kurās Latvijas sportisti ieguva 6 zelta medaļas. 1988.gadā viņam piešķirts Latvijas PSR Nopelniem bagātā fiziskās kultūras darbinieka nosaukums, bet 1991.gadā PSRS Ministru Padomes prēmija par Siguldas kamaniņu un bobsleja trases celtniecību. Apbalvots ar barikāžu dalībnieka piemiņas zīme.                                                                   Precējies. Sieva - Vija, bijusi vieglatlēte, ģimenē divi dēli.

Mudīte Zandere

Mudīte Zandere (Gūtmane) dzimusi: 1960.gada 4.novembrī Liepājā. Latvijas basketboliste, trenere.

Absolvējusi Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtu.

Treneri: Igors Duduckis, Edvīns Sprūde, Raimonds Karnītis.

Basketbolā trenēties sākusi, mācoties skolā jau no 1.klases. Sākumā Liepājas „Dinamo”, Liepājas basketbola skolā, tad TTT junioru komandā, TTT meistarkomandā un vēlāk spēlējusi „Lokomotīve” komandā. M.Zandere ir divkārtēja Eiropas kausa ieguvēja un vairākkārtēja PSRS čempione TTT sastāvā, PSRS skolēnu spartakiādes un PSRS jaunatnes čempione Latvijas PSR sastāvā.

Pēc sporta karjeras strādājusi skolā, bet no 1983.gada sākusi treneres darbu – Tramvaju trolejbusu pārvaldes basketbola skolā un sporta klubā „Kolibri”, kuru izveidojusi 47.vidusskolā kopā ar vīru Igo. Pirms tam klubā bija strādājis bijušais TTT treneris Juris Garkalns. Vairākas M.Zanderes audzēknes sasniegušas augstu meistarību. Divas audzēknes - Anete Horelika un Zane Zeltiņa - jau ir izpelnījušās bijušā Latvijas izlases trenera Aināra Zvirgzdiņa uzticību, kļūstot par Latvijas čempionvienības „SK Cēsis” basketbolistēm. Vairākas Kolibri spēlētājas ir devušās studēt un spēlēt basketbolu uz ASV. Kā Latvijas izlases trenere M.Zandere kļuvusi par Eiropas U-18 čempionāta B divīzijas čempioni, viņa kā Kolibri trenere ir vairākkārtēja Latvijas Jaunatnes basketbola līgas čempione.                   Ģimene: vīrs Igo, dēls Edgars un meita Lāsma

Ivars Žvīgurs

Ivars Žvīgurs dzimis 1951.gada 25.aprīlī Rīgā. Latvijas basketbolists.

Absolvējis Rīgas 11. vidusskolu un Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti.

Treneri Imants Pļaviņš, VEF komandā Olģerts Altbergs, Armands Krauliņš Maigonis Valdmanis

Basketbolu sācis spēlēt Rīgas 2. sporta skolā. 1967.gadā sešpadsmit gadu vecumā sācis karjeru Rīgas VEF, to pārstāvēja līdz 1973.gadam, pēc tam uz dažām sezonām pārgāja uz Rīgas ASK. 1977. gadā atgriezās VEF sastāvā, kur spēlēja līdz 1984.gadam. 1975.gadā kļuvis par Latvijas čempionu. Latvijas PSR basketbola izlases sastāvā aizvadījis 107 spēles. Piedalījies PSRS Tautu spartakiādē, 1983.gadā komanda izcīnija 3.vietu, (1971.g. - 9. vietu, 1975..g. - 6.vietu, 1979.g. - 6. vietu). Pārstāvējis PSRS izlasi (1970.g.-1972.g. un 1979.g.). PSRS izlases sastāvā guvis uzvaru Eiropas U-19 čempionātā (1970.g.). 1992.gada Latvijas Basketbola līgas spēlē, pārstāvot komandu "Nākotne", tika diskvalificēts par tiesneša FIBA nozīmītes noraušanu.  Viņa dēls Ivars Rihards Žvīgurs arī ir basketbolists

Strādājis Latvijas PSR Valsts Plāna komitejā, vadījis administratīvi saimniecisko pārvaldi Latvijas Valsts Ieņēmumu dienestā, joprojām spēlē vairākās basketbola veterānu komandās. Šobrīd pensionārs.

 

Sergejs Žoltoks

Sergejs Žoltoks   dzimis 1972. gada 2. decembrī Rīgā. Latvijas hokejists. 

Hokejā Sergejs sāka trenēties vēlu – astoņu gadu vecumā. Pirmais treneris Pjotrs Hmeļnickis. 14 gadu vecumā viņu treneris Andris Siliņš uzaicināja spēlēt RASMS komandā. Jau 18 gadu vecumā S.Žoltoks iekļuva Rīgas “Dinamo” sastāvā. Latvijas izlasē S.Žoltoks aizvadījis 42 spēles, kurās nopelnīti 50 (29+21) punkti. Latvijas hokeja izlases sastāvā Sergejs Žoltoks piedalījies 6 Pasaules čempionātos (1994.g., 1997.g., 1999.g., 2001.g., 2002.g.,2004.g).

PSRS hokeja izlases sastāvā viņš piedalījies 1991. gada un 1992.gada pasaules čempionātā junioriem un 1990. gada Eiropas čempionātā junioriem. 1992. gada NHL draftā viņu izraudzījās Bostonas "Bruins" "Bruins". Viņš 10 sezonas spēlējis NHL klubos  Našvilas "Predators", Minesotas "Wild", Edmontonas "Oilers", Otavas "Senators",Monreālas "Canadiens" un Bostonas "Bruins". Pavisam NHL regulārajā sezonā aizvadītas 588 spēles, kurās gūti 111 vārti un izdarītas 147 piespēles. Cīņās par Stenlija kausu aizvadītas 45 spēles, nopelnīti 18 (4+14) punkti. 2002. gadā viņa komanda iekļuva Stenlija kausa konferences finālā un  S.Žoltokam  bija uzticēti komandas kapteiņa pienākumi. Kad NHL sākās streiks S.Žoltaks uz laiku atgriezās Rīgas komandā.

Sergejs Žoltoks mira 2004. gada 3. novembrī spēles laikā Minskā, kur Baltkrievijas hokeja līgas ietvaros savā starpā tikās S. Žoltoka pārstāvētā HK Rīga 2000 un Minskas "Dinamo". Lai saglabātu piemiņu, 2005. gadā Rīgas 55. vidusskola tika nosaukta  Sergeja Žoltoka vārdā.  Augusta beigās notiek tradicionālais starptautiskais U-20 hokejistu turnīrs, kas veltīts Sergeja Žoltoka piemiņai. Skolā atklāta piemiņas istaba. Nodibināts Sergeja Žoltoka fonds.                                                  Žoltoks bija precējies, sieva Anna un  divi dēli - Edgars un Ņikita.

 

 

 

Valērijs Žolnerovičs

Valērijs Žolnerovičs dzimis 1985.gada 19.aprīlī Ventspilī. Latvijas vieglatlēts.

Absolvējis Ugāles vidusskolu.

Treneri Dainis Lodiņš un Aleksandrs Prokopčuks. 

Pamata distance viņam ir 3000 m šķēršļu skrējiens. Piedalās arī pusmaratona un maratona distancēs. Eiropas kausa izcīņā 2. līgā 3000 m/šķ. 2005.gadā - 1.vieta. Pasaules junioru čempionātā ierindojies 17. vietā (2004.g.). Eiropas kausa – 23 grupā 2005.gadā un 2007.gadā - 10. vietā. V.Žolnerovičs 10 reizes ir uzvarējis Latvijas čempionātos dažādās distancēs (1500 m, 3000 m, 5000 m, 3000 m/šķ., pusmaratonā un krosā). 3000 m šķēršļu skrējienā viņš startēja 2008.gada Olimpiskajās spēlēs, kur palika 32.vietā. 2012.gada Olimpiskajās spēlēs Londonā piedalījās maratona distancē, bet nefinišēja. 2010.gadā V.Žolnerovičs uzvarēja Nordea Rīgas maratona pusmaratona distancē. 2011.gadā viņš laboja Latvijas rekordu šajā distancē - Lisabonā pusmaratonu noskrienot 1.04:43 un pārspējot savam trenerim Aleksandram Prokopčukam kopš 1997.gada piederējušo rekordu.  2013.gadā finišējot 8. vietā Vīnes maratonā, V.Žolnerovičs laboja Latvijas rekordu maratona distancē, bet tā paša gada oktobrī viņš Frankfurtes maratonā Latvijas rekordu uzlaboja līdz 2.14:33. 2015.gada „Lattelekom” maratonā bija labākais no Latvijas skrējējiem un ierindojās 6.vietā.  Personīgie rekordi: 3000 m škēršļu skrējiens – 8:31,70 ; pusmaratons – 1.04:43; maratons – 2.14:33.

 

Alberts Zvejnieks

Alberts Zvejnieks piedzima Krustpils apriņķī 1902.gada 28.decembrī. Latvijas cīkstonis, treneris.

A.Zvejnieks 1940.gadā absolvēja Latvijas fiziskās audzināšanas institūtu pie Latvijas Tautas Universitātes, un 1948.gadā eksterni Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtu (LVFKI).

Jau skolas gados viņš izcēlies ar savu fizisko attīstību un spēku. Dzīvojot Daugavpilī nodarbojies ar vieglatlētiku, vingrošanu un cīņas sportu. Pārbraucis uz Rīgu, kur pirmos atzīstamākos panākumus guva 1926.gadā, izcīnot Latvijas meistara (čempiona) nosaukumu grieķu - romiešu cīņā smagajā svarā. 1927.gadā kļuva par Latvijas absolūto meistaru, iegūstot zeltkaļa Kārļa Vītoliņa dāvāto zelta godalgu.  Amsterdamas olimpiādē (1928.g.) Alberts Zvejnieks bija Latvijas delegācijas karognesējs. Latvijas meistara godā A.Zvejnieks bijis 6 reizes un 16 reizes Latvijas izlases komandas sastāvā cīnījās starptautiskajās sacensībās. Eiropas čempionātos piedalījās 5 reizes. 1934.gadā Romā un 1935.gadā Kopenhāgenā izcīnīja Eiropas čempionāta bronzas medaļas. 1936.gadā bija Berlīnes Olimpisko spēļu dalībnieks smagajā svarā. Trīsdesmito gadu beigās pārtrauca aktīvās sporta gaitas. 1939.gadā Eiropas čempionātā Oslo A.Zvejnieks piedalījās kā tiesnesis un Latvijas cīkstoņu komandas pārstāvis. Vairākus gadus bijis fiziskās audzināšnas skolotājs Rīgas Valsts tehnikumā.

Alberts Zvejnieks ir brīvās cīņas pamatlicējs Latvijā. Strādājis sporta biedrībā „ Spartaks” un pēc tās likvidācijas sporta biedrībā „Daugava”. Ilgus gadus A.Zvejnieks bijis treneris brīvajā un grieķu - romiešu cīņā un, kā vecākais treneris brīvajā cīņā, ar sekmēm vadīja toreizējo Latvijas PSR izlasi dažāda mēroga sacensībās. No 1947.gada līdz 1952.gadam un no 1958.gada līdz 1965.gadam strādāja par docētāju LVFKI Smagatlētikas katedrā. Par sasniegumiem cīņas sportā A.Zvejniekam 1948.gadā piešķīra PSRS Goda Sporta meistara nosaukumu, bet 1965.gadā Vissavienības tiesneša kategorija cīņas sportā. 

A.Zvejnieks viņsaulē aizgājis 1987.gada 30.novembrī. Kopš 1988.gada, par godu izcilajam sportistam, notiek A.Zvejnieka piemiņas turnīrs. Abi A.Zvejnieka dēli – Jānis un Ivars arī nodarbojušies ar cīņas sportu, Jānis bijis Latvijas PSR čempions smagajā svarā, absolvējis LVFKI. Ivars absolvējis Rīgas Politehnisko institūtu.

 

Oļegs Znaroks

Oļegs Znaroks dzimis 1963.gada 2.janvārī, Ustjkavā, Čeļabinskas apgabalā (Krievijā). 

Latvijas hokejists, treneris. Latvijas pilsonība viņam tika piešķirta 1996.gadā par īpašiem nopelniem valsts labā, tomēr 2001.gadā Znaroks izšķīrās par  Vācijas pilsonību un Latvijas pilsonība viņam ir anulēta. 

Spēlēt sācis kā uzbrucējs Čeļabinskā. Pēc tam pārcēlies uz Rīgu, spēlējis Rīgas Dinamo sastāvā , RASMS, Rīgas Starā.  O.Znaroks ir arī sudraba medaļas laureāts PSRS čempionātā. Savu cīnītāja raksturu apliecināja arī likvidējot izcēlušos kautiņu restorānā “Jūras pērle” un par drošsirdību sabiedriskās kārtības sargāšanā apbalvots ar ordeni. Vēlāk nonāca AHL klubā Menas “Mariners”, no kura, savukārt, centās sasniegt NHL, tomēr tas neizdevās un  O.Znaroks devās uz Vāciju. Savu spēlētāja karjeru O.Znaroks beidza 2002.gadā Vācijas 2.bundeslīgas klubā Heilbronnas “Falken”. No 1995.-1999.gadam piedalījies četros pasaules čempionātos Latvijas hokeja izlases sastāvā, bijis arī izlases kapteinis.

O.Znaroks pievērsās trenera pienākumiem. Vadījis dažādas Latvijas junioru izlases un strādājis arī par vairāku  treneru asistentu. 2006.gadā viņš kļuva par Latvijas izlases galveno treneri vienlaicīgi esot arī Latvijas hokeja līgas kluba SK Rīga 20 galveno treneri. Pēc starta 2011.gada pasaules čempionātā, kurā Latvijas izlase izcīnīja 13.vietu, O.Znaroks tika atbrīvots no Latvijas izlases galvenā trenera amata.  2008.gadā O.Znaroks tika apstiprināts par Kontinentālās hokeja līgas kluba Balašihas MVD galveno treneri. Viņa asistents Latvijas izlasē un Piemaskavas klubā  partneris ir Harijs Vītoliņš. Pēc 2009.-2010.gada KHL sezonas MVD komanda apvienojās ar Maskavas Dinamo, bet O.Znaroks tika apstiprināts par kluba OHK Dinamo galveno treneri. Kopā ar komandu 2012.gadā un 2013.gadā izcīnīja Gagarina kausu. Gan 2012.gadā, gan 2013.gadā O.Znaroks ieguva līgas labākā trenera apbalvojumu.  O.Znaroks tika apstiprināts kā Krievijas hokeja izlases galvenais treneris, ar kuru 2014.gada Pasaules čempionātā kļuva par uzvarētājiem, 2015.gadā komanda ieguva 2.vietu.                                                      Precējies - sievas Ilona, ģimenē divas meitas – Alisa un Valērija 

O.Znaroks, turot rokās Gagarina kausu

 

Vsevolods Zeļonijs

Vsevolods Zeļonijs dzimis 1973.gada 24.februārī Rīgā. Latvijas džudists.

Absolvējis Rīgas 44.vidusskolu (1990.g.) un Rīgas Aviācijas universitātes ekonomikas fakultāti (1998.g.).

Treneris - Oļegs Baskins, bijušie treneri - Māris Laibins, Igors Konstantinovs. Sporto kopš septiņu gadu vecuma, sākumā trenējies sambo. Viņš ir trīskārtējs PSRS čempions, Eiropas un Pasaules čempions sambo. Pasaules kausā 2002.g. - 3. vieta (73 kg), 2003.g. - 1. vieta (73 kg). Eiropas čempionātā 2002.g. - 3. vieta (73 kg), 2004.g. - 3. vieta (73 kg), 2005.g. - 5. vieta (73 kg). Trīskārtējs Eiropas vicečempions svara kategorijā līdz 65 kg (1992.g. 1993.g., 1995.g.). Pasaules čempionātā 1997.g. - 3.vieta (71 kg). Starts Eiropas čempionātos: 1992.g. - 2.vieta (65 kg), 1993.g. - 2.vieta (65 kg), 1995.g. - 2.vieta (65 kg), 1997.g. - 7.vieta (71 kg), 1999.g. - 9.vieta (73 kg), 2002.g. - 3.vieta (73 kg). 10 reizes bijis Latvijas čempions. 

V.Zeļonijs ir Latvijas Džudo federācijas ģenerālsekretārs, Latvijas Sambo klubu asociācijas prezidents, VZSS direktors. Viņam ir melnā josta, piektais dans. Rīgas Klasiskajā ģimnāzijā (Purvciema ielā 38) jauni remontētās telpās savu darbību uzsāka jauns džudo centrs „Vsevoloda Zeļonija sporta skola”(www.dzudoskola.lv) 2009.gadā saņēmis Latvijas Gada balvu sportā nominācijā "Paraugs sportā". 

 

Jānis Zeltiņš

Jānis Zeltiņš dzimis 1937.gada 21.jūlijā. Latvijas basketbolists, treneris. 

Laikā no 1961. līdz 1966.gadam Jānis Zeltiņš spēlējis Rīgas VEF komandā, kas 1966.gadā izcīnīja bronzas medaļu PSRS čempionātā. Pēc spēlētāja karjeras beigām kļuvis par treneri, laikā no 1967. līdz 1971.gadam bijis treneris VEF sporta skolā. No 1971. līdz 1988.gadam kā treneris darbojies Rīgas ASK, no 1971. līdz 1974.gadam un no 1987. līdz 1988.gadam Jānis Zeltiņš bija komandas galvenais treneris. Pēc tam no 1992.gada līdz 1994.gadam bija Rīgas TTT treneris. Gandrīz visu turpmāko karjeru strādājis vīriešu komandās: BK „Brocēni”, BK „Roja”, Gulbenes "Buki", „Barons/LU”. Trenējis SK „Cēsis” sieviešu kluba komandu. 2013.gadā trenējis  Limbažu novada komandu "Māriņbode/Lēdurga”. 17 spēlēs vadījis arī Latvijas vīriešu izlasi (11 uzvaras). 

 

Guntis Zālītis

Guntis Zālītis dzimis 1967.gada 7.martā, Siguldā. Latvijas vieglatlēts, sporta organizātors.

Absolvējis Alūksnes 1.pamatskolu (1982.g.), Rīgas Elektromehānisko tehnikumu (1986.g.), Latvijas Universitātes ekonomikas un vadības fakultāti (1994.g.). Latvijas Universitātē ieguvis banku ekonomista specialitāti (2000.g.) un Sociālo zinātņu maģistra grādu. (2004.g.).

Treneri - Gunārs Strazdiņš (Alūksnē), Harijs Buliņš  Elmārs Krūze  Edgars Voitkevičs.

Skolā izmēģinājis spēkus vieglatlētikā un futbolā. Apmeklējis mūzikas skolu un veiksmīgi to pabeidzis. Daudzkārtējs Latvijas, Baltijas un Universiādes čempions vieglatlētikā, sprinta distancēs (100 m un 200 m). Eiropas čempionāta dalībnieks 1994.gadā Helsinkos. Starptautisko sacensību «Rīgas Kausi» uzvarētājs 1991.gadā, Eiropas kausa 2. līga 1.vieta 1994.gadā.  Personiskie rekordi: 100 m -10,49 s, 200 m – 21,21,s, tāllēkšanā – 7,53 m.

Guntis Zālītis 1992. gadā kļuva par Latvijas Vieglatlētikas savienības (LVS) valdes locekli (1992.g.-1995.g. un 1998.g.-2001.g.), pildot arī Latvijas nacionālās izlases kapteiņa pienākumus vieglatlētikā no 1992.gada līdz pat 1995.gadam. Bijis Latvijas Vieglatlētikas savienības viceprezidents (2001.g.-2005.g.). Kopš 2005.gada G.Zālītis ievēlēts par Latvijas Vieglatlētikas savienības prezidentu. G.Zālītis darbojas kā Latvijas olimpiskās komitejas izpildkomitejas loceklis, bijis Nacionālās sporta padomes loceklis (2012.g.-2013.g.) un Latvijas sporta federāciju padomes valdes loceklis (2009.g.-2013.g.). Divpadsmit gadus G.Zālītis strādājis banku sektorā, vēlāk degvielas uzpildes uzņēmumā „Latvijas Nafta”, šobrīd darbojas kā vadītājs sev piederošajā  iestādē.                                                     Precējies - sieva Ineta bijusi vieglatlēte. Ģimenē trīs dēli- Gatis (vieglatlēts), Kaspars (basketbolists) un Roberts Jānis (vieglatlēts). 

 

Edvīns Zāģeris

Edvīns Zāģeris dzimis 1943.gada 10.maijā Daudzevas pagastā. Latvijas vieglatlēts.

Pabeidzis mācības Kokneses vidusskolā (1961.g.). Absolvējis Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtu (1965.g.). Treneris - piecdesmito gadu labākais sprinteris un barjerists - Viesturs Kumuška (1928.g.-1977.g.).

Piedalījies 1964. gada Vasaras Olimpiskajās spēlēs Tokijā un 400 m/b distancē viņš ieņēma 7. vietu pusfinālā (52,2 ), priekšskrējienā - 51,5 . Kopvērtējumā — 14. vieta. 1964.gadā uzvarējis 200 m/b un 400 m/b distancēs Vissavienības IV studentu spēlēs. 1965.gadā ieņēmis 4. vietu Eiropas kausa izcīņā Kijevā (51,0). 1966.gada Eiropas čempionātā ieņēmis 7. vietu pusfinālā (52,3 ), priekšskrējienā - 52,1. 1965.gadā ar rezultātu 51,0  ieņēmis 4. vietu Eiropas kausa II izcīņā Kijevā.  PSRS čempions 400 m/b (1966.g. - 50.4 ), PSRS tautu spartakiādes čempions 400 m/b (1967.g. - 50,9 ). PSRS čempionātos vēl bijis trīs reizes otrais, vienreiz — trešais. 1969.gadā uzvarējis Rīgas kausa sacensībās ( 51,2 ) un ieguvis galveno balvu. 14 reizes uzvarējis Latvijas čempionātā dažādās distancēs. 11 reizes labojis Latvijas rekordu dažādās distancēs. Viņa rekords 400 m/b distancē (50,4) noturējās no 1966.gada līdz 1995.gadam. Personiskie rekordi: 100 m - 10,5; 200 m - 21,7; 400m - 47,6 ; 110 m/b - 15.2 ; 200 m/b – 23,1 ; 400 m/b – 50,54. Pārstāvējis sporta organizācijas - "Vārpa", "Daugava", ASK. Pēc aktīvās sporta karjeras bijis treneris, strādājis par pasniedzēju Rīgas civilās aviācijas inženieru institūtā. Strādājis arī celtniecības nozarē.

 

Apertura de cuenta bet365.es