Helmuts Balderis

Helmuts Balderis-Sildedzis dzimis 1952.gada 31.jūlijā Rīgā. Latvijas hokejists. 

Absolvējis Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtu.

Bērnībā nodarbojies ar daiļslidošanu, bet vēlāk pievērsies hokejam. Izcēlās citu hokejistu vidū ar augstu slidošanas līmeni, starta ātrumu un lielisku tehniku. Pirmais treneris Edgars Klāvs, vēlākos gados Viktors Tihonovs un Vladimirs Jurzinovs.

Profesionālo karjeru uzsācis Rīgas "Dinamo", kur spēlējis no 1968.gada līdz 1977.gadam, pēc tam no 1977.gada līdz 1980.gadam spēlēja Maskavas CSKA, kur trīs reizes (1978.g., 1979.g., 1980.g.) izcīnījis PSRS čempionu titulus. No 1980.gada līdz 1985.gadam atkal spēlējis Rīgas "Dinamo". PSRS augstākās līgas čempionātos aizvadījis 462 spēles, kurās guvis 333 vārtus. 1985.gadā aizgāja no lielā hokeja. No 1985.gada līdz 1989.gadam strādāja par treneri Japānā. 

Trīskārtējs pasaules un Eiropas čempions (1978.g., 1979.g., 1983.g.), Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs (1976.g.), Pasaules čempionāta bronzas godalgas ieguvējs (1977.g.), Ziemas Olimpisko spēļu sudraba medaļas ieguvējs (1980.g.). Piedalījies PSRS izlases sastāvā Kanādas Kausa izcīņā (1976.g.). PSRS izlases rindās Pasaules čempionātos un Olimpiskajās spēlēs nospēlējis 54 spēles, kurās gūti 33 vārti. Karjeras izskaņā 1992.gadā nospēlējis divas spēles Pasaules čempionāta kvalifikācijas turnīrā Latvijas izlases sastāvā. PSRS čempionātos 462 spēlēs guvis 333 vārtus.

1989.gadā, kad PSRS atļāva spēlētājiem spēlēt NHL, H.Balderis atgriezās profesionālajā hokejā, kļūstot par pirmo Latvijas hokejistu NHL. H.Balderis kļuva par vecāko draftēto hokejistu NHL (36 gadi). NHL viņš debitēja 1989.gada rudenī. 1989.-1990.gada sezonā spēlēja NHL klubā Minesotas "North Stars", kur 26 spēlēs nopelnīti 9 (3+6) rezultativitātes punkti. Pārtrauca spēlēt NHL komandā, kad viņu pārcēla uz fārmklubu. 

Sportiskās karjeras noslēgumā spēlējis arī RASMS komandā, kā arī vairākās Latvijas čempionāta komandās - „HK Vecmeistars”, „Latvijas Zelts”, „HK Essamika” - pat līdz pat 45 gadu vecumam. H.Baldera sasniegumi augsti novērtēti: Eiropas junioru čempionāta - labākais vārtu guvējs (1971.g.); Pasaules čempionāta - labākais uzbrucējs; PSRS gada hokejists (MVP); PSRS čempionātā -  rezultatīvākais hokejists (1977.g. un 1983.g.). Apbalvots ar Tautu draudzības ordeni (1978.g.). Latvijas populārākais sportists 1983.gadā. Uzņemts hokeja pasaules slavas zālē (1998.g.). 

No 1986.gada līdz 1989.gadam bijis "Oji Seishi" (Japāna) treneris. No 1992.gada līdz 1994.gadam - Latvijas izlases galvenais treneris, vadījis komandu 34 spēlēs: kamandai 1.vieta C grupā (1993.g.), 2.vieta B grupā (1994.g.). Kopš 1999.gada - Latvijas izlases ģenerālmenedžeris. No 1992.gada bijis Rīgas Sporta pils direktors, īpašnieks. No 1997.gada līdz 2001.gadam Rīgas domes deputāts (no "Latvijas ceļa" saraksta). Latvijas Hokeja federācijas valdes loceklis, viceprezidents. Iegādājies „Olainfarm” akcijas un bijis  „Olainfarm” padomes priekšsēdētājs. "Sabierības Mārupe" lielākais īpašnieks. Precējies. Sieva Anita - daiļslidošanas trenere. Meitas - Diāna un Signe

Krievijas Hokeja federācijas prezidents Vladislavs Tretjaks - savulaik izcilais vārtsargs, trīskārtējs olimpiskais un desmitkārtējs pasaules čempions - atzīmējis: „Helmuts Balderis ir viens no retajiem, kurš vienā spēlē mani pārspēja četras reizes. H.Balderis izcēlies ar savu ātro slidošanu – skrējis kā elektriskais vilciens visiem pa priekšu. Tas viņam radīja iespējas." Uzņemts IIHF hokeja slava zālē. 2002.gadā apbalvots ar Trīs zvaigžņu ordeni.