Vasaras olimpiskās spēles

Parīzē olimpiskajās spēlēs 1924. gadā piedalījās 3092 sportisti no 44 valstīm, sacensības notika 19 sporta veidos. Parīzes olimpiskajās spēlēs notika Latvijas sportistu olimpiskā debija. Latvijas sportu pārstāvēja 11 vieglatlēti, pieci riteņbraucēji, četri svarcēlāji, viens bokseris, seši cīkstoņi, kā arī futbola komanda, kas gan jau maijā pirmsolimpiskajā turnīrā zaudēja Francijai ar 0:7 un izstājās no turpmākās cīņas. Latvijas krogu nesa Arvīds Ķibilds. Olimpiādē augstāko panākumu –5. vietu – guva svarcēlājs Kārlis Leilands, viņš smagajā svarā piecos paņēmienos pacēla 497,5 kg. Ernests Reihmanis ierindojās 15. vietā. Mazāk veiksmīgi startēja Alberts Ēriks. Rauska - 21. vietā, Alberts Ozoliņš 25. vietā  
Grieķu-romiešu cīņā J. Polis dalīja 5.-7. vietu, bet R. Ronis – 6.-9. vietu. Vēl piedalījās A. Krievs, J. Rudzītis, K. Vilciņš un A. Baumanis, kuri izstājās pēc pirmajiem zaudējumiem.
Neveiksmīgi cīnījas bokseri, Ernsts Gutmanis zaudēja pirmajā cīņā, bet Vilis Heince guva savainojumu. Vieglatlētikā startēja A. Ruks, A. Motmillers, V. Cimermanis, O. Seviško, J. Oja, A. Gedvilo, T. Sukatnieks, A. Kalniņš un A. Ķibilds, kurš startēja trīs disciplīnās. Diemžēl viņu starts bija neveiksmīgs. Labāko sniegumu uzrādīja Gvido Jekals desmitcīņā – 14. vieta (36 dalībnieku konkurencē) un Arvīds Ķibilds ar rezultātu 50,15 m šķēpa mešanā ieguva 16. vietu. Sportiskā veiksme nebija sabiedrotā arī riteņbraucējiem A. Apsītim, R. Plūmem, F, Ukstiņam, A. Linkam un A. Zeberliņam.

Amsterdamā 1928. gadā IX olimpisko spēļu sacensībās piedalījās 3014 sportisti no 46 valstīm. No Latvijas startēja 14 sportisti – vieglatlētikā, riteņbraukšanā, grieķu-romiešu cīņā, svarcelšanā un burāšanā. Latvijas krogu olimpiādes atklāšanā nesa Alberts Zvejnieks.  Smagsvars Kārlis Leilands, paceļot trīscīņā 355 kg (110+105+140), ieņēma 4. vietu. Bronzas medaļai pietrūka 2,5 kg.
Staņislavs Petkevičs izcīnīja 7. vietu 5000 m skrējienā ar rezultātu 15:18,0, 10 000 m viņam 15. vieta. Diska metējs Jānis Jordāns ieņēma 12. vietu – 42,78 metri. Diska mešanā un 100 metru skrējienā sievietēm piedalījās arī divas Latvijas sportistes – Elfrīda Karlsone, kura diska mešanā ieguva 14. vietu, un Z. Liepiņa. Vēl piedalījās vieglatlēti A. Motmillers, V. Cimermanis – abi maratonskrējienā. A. Motmillers finišēja ar laiku 2.56:45, kas viņam deva 38. vietu. Airēšanā 12 pēdu “Ginghy” klasē 11. vietā ierindojās K. Klāsens.
Grieķu-romiešu cīņā piedalījās Alberts  Zvejnieks, viņam dalīta 9./10. vieta, Kārlim Pētersonam - 9./13 vieta. Riteņbraukšanā – Roberts Plūme sprintā ierindojās 11./18. vietā, komanda - Zenons  Popovs, Ernests Mālers, Roberts Ozols un Roberts Plūme - 4000 m iedzīšanā ierindojās 9./12. vietā. Burātājs Kārlis Klāsens ieguva 11. vietu.

Losandželosā 1932. gada X olimpiskajās spēlēs startēja 1408 sportisti no 37 valstīm. Sacensības risinājās 17 sporta veidos. Latvija bija pārstāvēta tikai divās disciplīnās – soļošanā un desmitcīņā. Latvijas krogu olimpiādes atklāšanā nesa Jānis Dimza.  Jānis Daliņš 50 km soļošanā, kur startēja 15 dalībnieki no 10 valstīm, izcīnīja sudraba medaļu ar rezultātu 4.57:20. Tas bija pirmais lielākais Latvijas sportistu sasniegums olimpiskajās spēlēs. Desmitcīņnieks Jānis Dimza pēc astoņām disciplīnām izvirzījās otrajā vietā ar 6636 punktiem. Taču kārtslēkšanā gūtā savainojuma dēļ viņš bija spiests izstāties. 1933. gada 1. jūnijā Rīgā Jānis Daliņš vienā soļojumā sasniedza četrus oficiālus pasaules rekordus: 20 km – 1.34:26; 15 jūdzēs – 1.56:09,8, divās stundās – 24,843 km, 25 km – 2.00:45,9. 1934. gadā Turīnā Daliņš kļuva par Eiropas čempionu. 1940. gada 15. maijā Jānis Daliņš saņēma prestižo valsts apbalvojumu „Tēvzemes balva”. Jānis Dāliņš un Jānis Dimza tika apbalvoti ar Triju zvaigžņu ordeni.

Berlīnē 1936. gadā startēja 3980 sportisti no 49 valstīm 21 sporta veidā.. Latvijas karogu nest bija uzticēts Harakldam Marvē.
Edvīns Bietags pēc tīrām plecu uzvarām pār Vācijas, Ungārijas un Turcijas cīkstoņiem Bietags pēc punktiem pārspēja arī trešās vietas ieguvēju igauni A. Neo. Finālā Bietaga cīņa ar zviedru  A. Kadjēru bija līdzīga un tiesneši uzvaru piešķīra pretiniekam - Bietagam sudraba medaļa. Krišjānis Kundziņš ieguva 5. vietu pusvieglajā svarā. Alberts Zvejnieks ierindojās 7.- 8. vietā.
Otro olimpisko godalgu Latvijai ieguva Adalberts Bubenko 50 km soļošanā – 4,32:42,2. Olimpiskajā trasē neveiksme piemeklēja Jāni Daliņu, kā arī jauno Arnoldu Krūkliņu. Vieglatlētikā startēja arī Arturs Motmillers, veicot maratona distanci 2.58:02 (28. vieta), un Voldemārs Vītols, kurš izcīnīja 7. vietu 3000 m šķēršļu skrējienā. Otto Jurģis izcīnīja 13. vietu šķēpa mešanā – 60,71 m, atpaliekot no sava rekorda – 67,68 m. Jānis Dimza desmitcīņu sāka neveiksmīgi un izstājās.
Latvijas basketbolistiem pēc uzvaras pār Urugvajas komandu ar 20:17 sekoja zaudējumi Kanādai (23:34), Polijai (23:28) un no turnīra vajadzēja izstāties. Nobeigumā dalīta 15./18. vieta. Komandā spēlēja – Rudolfs  Jurciņš, Eduards Andersons, Voldemārs Elmūts, Mārtiņš Grundmanis, Maksis Kazāks, Visvaldis Melderis, Džems Raudziņš.
Šaušanā piedalījās Rūdolfs Baumanis (32./35. vieta), Kārlis Kļava (23. vieta). un Haralds Marvē, kurš 53 dalībnieku konkurencē uzrādīja 8. rezultātu. Riteņbraucēji Aleksejs Jurjevs, Mārtiņš Mazaurs un Jānis Vītols grupas braucienā panākumus neguva, bet 100 km komandu braucienā viņiem kopā ar Arvīdu Immermani piešķirta 6. vieta.
Olimpisko spēļu mākslas sacensībās ar gleznu “Cīņa pie vārtiem” goda diplomu izpelnījās A. Anuss.
Diemžēl Otrais pasaules karš pārtrauca nākamās olimpiskās spēles, bet Latvijas līdzdalība tajās tika pārtraukta uz ilgu laiku, jo Latviju okupēja.

1948. gada XIV olimpiskajās spēlēs Londonā piedalījās 4099 sportisti no 59 valstīm, tika sadalīti 150 medaļu komplekti. Latvija olimpiādē nebija pārstāvēta un tomēr Latvija Londonā bija. Kā ziņo ārzemēs iznākušais laikraksts „Sporta Apskats” (1979. gada septembris), olimpiādes basketbola zāles atklāšanā sacentušās Anglijas latviešu komanda ar Londonas izlasi. Rezultāts 52:37 par labu latviešiem.

XV olimpiskās spēles notika Helsinkos. Olimpiskajām spēlēm Helsinkos bija jānotiek jau 1940. gadā, bet tās izjauca karš. Un tikai pēc 12 gadiem -  1952. gadā no 19. jūlija līdz 3. augustam Helsinkos pulcējās 4985 sportisti no 69 valstīm. PSRS pirmās olimpiskās delegācijas sastāvā uz Helsinkiem devās seši Latvijas PSR sportisti. Basketbola komandas sastāvā spēlēja Maigonis Valdmanis. Komanda izcīnīja 2. vietu, zaudējot tikai amerikāņiem, bet Valdmanis palika bez medaļas, jo treneri izšķirīgajā mačā nelaida laukumā visjaunāko spēlētāju. Edmunds Pīlāgs finišēja trešais savā 400 metru priekšskrējienā, arī 4x400 metru stafetes komanda, kurā E. Pīlāgs skrēja otro posmu, finālā neiekļuva. Soļotāju Pēteri Zeltiņu diskvalificēja 10 km distancē - par nepareizu ceļa aizšķērsošanu citam sportistam. Paukotājs Sergejs Habarovs, riteņbraucēji Alberts Džarcāns un Harijs Japiņš palika olimpiskās komandas rezervistos.

XVI olimpiskās spēles 1956. gadā notika tālajā Melburnā (Austrālija). Piedalījās 67 valstu 3184 sportisti. PSRS komandā startēja arī pieci Latvijas PSR sportisti.
Par latviešu pirmo olimpisko čempioni kļuva Rīgas Medicīnas institūta studente Inese Jaunzeme. Jau ar pirmo metienu Jaunzeme uzstādīja jaunu olimpisko spēļu rekordu -  53,46 m, bet  aizmtot šķēpu vēl tālāk - 53,86 m -, izcīnīja zelta medaļu. Ineses Jaunzemes personiskais rekords ir 55,73 metri, to viņa uzrādīja 1960. gadā Tartu (Igaunija). I. Jaunzemei 1957. gadā piešķīra PSRS Nopelniem bagātās sporta meistares nosaukumu. Kā ārste 1970. gadā Inese Junzeme saņēma Latvijas PSR Valsts prēmiju par līdzdalību jaunas kaulu saaudzēšanas metodes izstrādē. Izstrādāja un aizstāvēja medicīnas doktora disertāciju. Ilgus gadus strādāja par ārsti Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā. Laika posmā no 1999. gada viņa bija Latvijas Olimpiešu kluba prezidente, Latvijas Sporta kino federācijas prezidente.
Svarcelšanā sudraba medaļu vidējā svarā izcīnīja Vasilijs Stepanovs, paceļot trīscīņā 427,5 kg.
Sudraba medaļas PSRS komandas sastāvā arī latviešu basketbolistiem   Jānim Krūmiņam, Valdim Muižniekam un Maigonim Valdmanim.

XVII olimpiskās spēles notika mūžīgajā pilsētā Romā 1960. gadā, piedalījās 83 valstu 5348 sportisti. PSRS delegācijā špagists Bruno Habārovs no Romas pārveda divas bronzas medaļas - par 3. vietu individuālajā un komandu sacensībā. B. Habārovs 1959. gadā izcīnīja uzvaru pasaules čempionātā paukošanā ar špagu. Divkārtējs PSRS čempions (1958., 1960.). PSRS Nopelniem bagātais sporta meistars. Ar kārtējām sudraba medaļām mājup atgriezās basketbolisti Maigonis Valdmanis, Valdis Muižnieks, Jānis Krūmiņš, kā arī Cezars Ozers. Sprinta braucienos startēja riteņbraucējs Imants Bodnieks, viņam dalīta 9./12. vieta.

XVIII olimpiskajās spēlēs Tokijā (Japāna) piedalījās 93 valstu 5140 sportisti. Volejbolā par olimpiskajiem čempioniem kļuva Ivans Bugajenkovs un Staņislavs Lugailo, Astra Biltauere saņēma sudraba medaļu. Ivans Bugajenkovs volejbolista karjeru sāka studējot LVFKI trenera Mihaila Amaļina vadībā. Sudraba medaļas izcīnīja basketbolisti Jānis Krūmiņš, Valdis Muižnieks un Juris Kalniņš. Tandēmu braucienos trekā otrie finišēja Imants Bodnieks ar maskavieti Viktoru Logunovu. Sudraba medaļu ieguva arī šāvējs Pāvels Seničevs tranšeju stendā. Aleksandrs Gerasimjonoks šaušanā ar brīvās sistēmas šauteni - 4.vietā. Bronzas medaļas izcīnīja džudo Ārons Bogoļubovs. Jānis Lūsis ar 80,57 ieguva 3. vietu, lai gan togad bija pasaules šķēpmetēju līderis. Renāte Lāce 4x100 m stafetē ierindojās 4. vietā, 100 m - 10. vietā. 400 m barjerskrējienā Edvīns Zāģeris 7. vietā. Paukotājs Bruno Habarovs finālā netika, komandā – 7./8. vieta. Trekistu komanda, kurā startēja Dzintars Lācis, zaudēja 4 km iedzīšanā – 5./8. vieta.

XIX olimpiskās spēles 1968. gadā Mehiko pirmo reizi notika augstkalnu apstākļos - 2240 metrus virs jūras līmeņa. Mehiko plīvoja 112 valstu karogi un sacentās 5531 sportists. Mehiko spēlēs tika laboti 29 pasaules un 74 olimpiskie rekordi. Latvijas PSR Mehiko olimpiādē pārstāvēja 11 sportisti. Uzvaru svinēja uz zelta medaļu saņēma Latvijas izcilākais šķēpa metējs Jānis Lūsis, ar pēdējo metienu sasniedzot 90,10 metrus. Jāna Lūša sportiskā izaugsme sākās 1957. gadā ar studijām LVFKI, izcilā teorētiķa un praktiķa, pedagoga Valentīna Mazzālīša vadībā.  Jānis Lūsis divas reizes labojis pasaules rekordu (1968. - 91,98 un 1972. - 93,80 m), četras reizes izcīnījis Eiropas čempiona zelta medaļu (1962., 1966., 1969., 1971.), divpadsmit reizes bijis PSRS čempions. Volejbolā Ivans Bugajenkovs izcīnīja jau otro zelta medaļu, zelts arī Tatjanai Veinbergai. Tatjana Veinberga spēlējusi "Daugava"/LVU, "Elektrona", "Straumes" komandās. No 1967. līdz 1969. gadam spēlējusi PSRS izlasē.
Jānis Lanka ieņēma 14. vietu desmitcīņā ar 7227 punktiem. Ingrīda Verbele 400 metru skrējienā ieguva 15. vietu, Helēna Ringa tāllēkšanā 21. vietā.
Dzintars Lācis ar partneriem no Krievijas ieguva 4. vietu 4 km komandu iedzīšanas braucienā. Imants Bodnieks tandēmā – 5./8. vietā. Akadēmiskajā airēšanā Vitolds Barkāns, Elmārs Rubīns un Guntis Niedra četriniekā bez stūrmaņa (ceturtais airētājs no Krievijas) ierindojās 7./11. vietā. Valerijs Jardi ieņēma 17. vietu individuālajā šosejas braucienā.

XX olimpiskās spēles Minhenē (Vācija) 1972. gadā pulcēja 121 valsts 7147 sportistus.
Jānis Lūsis uz Minheni devās kā pasaules rekorda īpašnieks - 93,80 m, bet Minhenē par diviem centimetriem veiksmīgāks izrādījās vācu sportists Klauss Volfermans, kas kļuva par čempionu ar 90,48 m, Lūsis sasniedza 90,46 m. Pēc olimpiādes Jānis Lūsis vairākās sacensībās pārspēja Volfermani. Ļeņingradā 1973. gadā Jānim 91,32 m, Klausam 84,86 m.
4x100 m stafetes komandā Imanta Liepiņa audzēknis Juris Silovs ieguva sudraba godalgu. J. Silovs divas reizes izcīnījis sudraba medaļu PSRS čempionātā (60 m, 100 m) un četras bronzas medaļas. J. Silovs 13 reizes ir izcīnījis Latvijas PSR čempiona titulu, 11 reizes uzstādījis Latvijas rekordu.
Biruta Hercova-Hercberga ieņēma 19. vietu airēšanas slalomā. PSRS rokasbumbas komandas sastāvā 5. vietu izcīnīja vārtsargs Jānis Vilsons. Bronzas medaļa peldēšanā Georgijam Kuļikovam 4x200 m brīvā stilā PSRS izlases stafetē, kā arī 100 m un 200 m brīvā stilā – 11. vieta, bet 100 m tauriņstilā – 22. vieta.

 

XXI olimpiskajās spēlēs Monreālā (Kanāda) 1976. gadā piedalījās 94 valstu 6189 sportisti. PSRS delegācijā startēja desmit Latvijas PSR sportisti.
Par olimpiskajām čempionēm basketbolā kļuva Uljana Semjonova un Tamāra Dauniene. Basketbola pamatus Uljanai Semjonovai mācīja daudzu jauniešu treneris Augusts Raubens. No 1968. gada U. Semjonova spēlēja TTT komandā, kas 20 reizes izcīnījusi PSRS čempionāta zelta medaļas, 18 reizes izcīnīja Eiropas kausu - šis sasniegums ierakstīts Ginesa rekordu grāmatā. Komandas treneris no 1962. gada līdz 1987. gadam bija Raimonds Karnītis. Tamāra Dauniene (Kaļagina) bija pirmā ārpus Latvijas augusī basketboliste, kas spēlēja TTT komandā no 1974. līdz 1976. gadam.
Sudraba medaļa PSRS volejbola komandas sastāvā Pāvelam Seļivanovam. Sudraba medaļa arī Aivaram Lazdeniekam pārairu četriniekā bez stūrmaņa. Bronzas godalgas trenera Imanta Liepiņa audzēkņiem Intai Kļimovičai 4x400 m un Jurim Silovam - 4x100 m stafetē, bet 100 m Silovam - 31./32. vieta. Jānis Lūsis savā ceturtajā olimpiādē ierindojās 8. vietā. Ātršaušanā ar mazkalibra pistoli 4. vietu izcīnīja Afanasijs Kuzmins.   Peldēšanā 9. vietu 200 m brasā ieguva PSRS čempions (1976)  Aigars Kudis.

XXII olimpiskās spēles notika Maskavā. Protestējot pret PSRS invāziju Afganistānā, daudzas valstis boikotēja spēļu sarīkošanu Maskavā, tajās piedalījās tikai 81 valsts 5748 sportisti. Rēzeknes mākslinieks Vladimirs Arsentjevs uzvarēja konkursā par Maskavas olimpisko emblēmu. Latvijas PSR šajās spēlēs pārstāvēja 13 sportisti.
Šķēpmetēju zelta tradīcijas turpināja ventspilnieks, trenera Māra Grīvas audzēknis Dainis Kūla, aizmetot šķēpu 91,20 m. Dainis Kūla uzvarējis Pasaules kausa izcīņas sacensībās (1981. - 89,74 m). Divkārtējs Universiādes čempions (1981.g. - 89,52 m, 1983.g. - 87,70 m). Pasaules čempionātā 1983. gadā - 3. vieta (85,58 m), Eiropas čempionātā 1982. gadā - 4. vieta (84,14 m). Četrkārtējs PSRS čempions (1981.-1983.; 1984. ziemā). Trīskārtējs Latvijas PSR čempions (1979., 1980., 1983.).
Par divkārtēju olimpisko čempioni kļuva Uljana Semjonova.
Olimpisko zelta medaļu volejbolā izcīnīja Pāvels Seļivanovs. Spēlējis "Radiotehniķa" komandā, tās sastāvā. 1984. gadā izcīnījis zelta medaļu PSRS čempionātā, izcīnījis trīs medaļas Pasaules čempionātā (zelts 1978. un 1982. gadā, sudrabs 1986. gadā), izcīnījis divus zeltus pasaules kausa izcīņā (1977., 1981.), četras reizes kļuvis par Eiropas čempionu (1977., 1978., 1979., 1983.).
Par čempionu Tallinas līci kļuva burātājs Aleksandrs Muzičenko "Zvaigznes" klases jahtā. A. Muzičenko divas reizes izcīnījis uzvaru Eiropas čempionātā (1978., 1979.), kā arī vairākkārt izcīnījis 2. (1980., 1982.) un 3. (1977.) vietu. 1978. un 1979. gadā izcīnījis uzvaru Pasaules kausā.
Jelgavnieks Arsens Miskarovs izcīnīja trīs medaļas: 2. vieta - 100 m brasā  un 4x100 m kombinētajā stafetē, bet 3. vieta 200 m brasā. Otrajā vietā ierindojās akadēmiskās airēšanas četrinieks ar stūrmani - Žoržs Tikmers, Dzintars Krišjānis, Dimants Krišjānis, Arturs Garonskis un stūrmanis Juris Bērziņš. Bronzas medaļu džudo cīņā ieguva Aleksandrs Jackevičs. Afanasijs Kuzmins šaušanā ieguva 6. vietu. Smailīšu četrinieks, kurā airēja jelgavnieks Aleksandrs Avdejevs, palika 7. vietā.

XXIII olimpiskās spēles 1984. gadā notika ASV pilsētā Losandželosā. 14 Austrumu bloka valstis, tajā skaitā PSRS, boikotēja Losandželosas olimpiādi. Losandželosas olimpiskajās spēlēs piedalījās 140 valstis, kuras pārstāvēja 6829 sportisti. Kopumā tika sadalīts 221 medaļu komplekts 23 sporta veidos.

 

XXIV olimpiskajās spēlēs Seulā (Dienvidkoreja) 1988. gadā piedalījās 160 valstu 9417 sportisti. Startējot PSRS delegācijas sastāvā Latvijas PSR sportistiem trīs zelta medaļas. Šaušanā zelta medaļu izcīnīja Afanasijs Kuzmins - pasaules čempions šaušanā ar mazkalibra pistoli (1986.), divkārtējs Eiropas čempions šaušanā ar mazkalibra pistoli (1985.) un revolveri (1989.). Desmitkārtējs pasaules un astoņkārtējs Eiropas čempions komandu sacensībās PSRS izlases sastāvā ātršaušanā ar standarta pistoli (MP-8), šaušanā ar standarta pistoli (MP-10) un šaušanā ar revolveri (RP-5).
 1000 m distancē kanoe airēšanā zelts Ivanam Klementjevam, kurš  pasaules čempionātos izcīnījis: 1983. gadā - 2. vieta, 1985. gadā - 1. vieta, 1986. gadā - 2. vieta, 1987.gadā - 3. vieta, 1989. gadā - 1. vieta, 1990.gadā - 1. vieta, 1991.g. - 1. vieta Vingrošanā Natālija Laščonova izcīnīja zelta medaļu komandā un 5. vietu daudzcīņā. Volejbolā, kur  PSRS komandu vadīja rīdzinieks Genadijs Paršins, sudraba medaļa rīdziniekam Raimondam Vildem. Airēšanā  bezstūrmaņa divniekā Sarmītei Stonei – 5. vietā. Basketbolā zelts Igoram Migliniekam, kurš no 1985. līdz 1989. gadam spēlēja Maskavas CSKA Jāšanā Sergejam Šakurovam šķēršļu pārvārēšanā – 71. vieta, komandā – 15. vieta.

XXV olimpiskās spēlēs notika 1992. gadā Barselonā (Spānija), tajās  piedalījās 9364 sportisti. Latviju pārstāvēja 34 sportisti 13 sporta veidos. Latvijas karogu nesa  svarcēlājs Raimonds Bergmanis.
Ātršaušanā ar pistoli Afanasijs Kuzmins izcīnīja sudraba medaļu. Ivans Klementjevs ieguva 2.vietu 1000 m distancē kanoe airēšanā,  bet Jefimijs Klementjevs 500 m distancē palika 11. vietā.  Ritenbraukšanā Dainis Ozols, piepalīdzot Arvim Pizikam, kurš palika 8. vietā, izcīnīja bronzas medaļu grupas braucienā.
Boksā Igors Šapovalovskis ierindojās 5.-8. vietā. Brīvajā cīņā 11.-12. vieta Eduards Žukovs. Džudo cīņā Vsevolods Zeļonijs un Vadims Voinovs zaudēja 1.kārtā. Svarcelšanā Raimonds Bergmanis 14. vieta, arī Aleksandrs Žerebkovs 14. vietā.
Kanoe slalomā Dzintra Blūma ierindojās 24.vietā. Airēšanā vieniniekā Uģim Lasmanim 9.vieta, bezstūrmaņa divniekā Gunta Lamaša un Liene Sastapa 11. vietā. Būrāšanā (vējdēlis) Ansim Dālem  - 29. vieta. Ilonai Dzelmei-Grīnbergai 21.vieta. Peldēšanā 100 m tauriņstilā Artūrs Jakovļevs ieguva 33.vietu.
Riteņbraukšanā trekā sprinta braucienā Ainars Ķiksis dalīja 9.-12. vietu. 1km hīta Ingus Veips ieguva 11. vietu. 50 km grupas braucienā Arnolds Ūdris 53.vietā. Apaļajā stendā Boriss Timofejevs ieguva 11. vietā.
110m barjerskrējienā Igors Kazanovs palika 11.vietā. Trīssoļlēkšanā Māris Bružiks 10.vietā, augstlēkšanā Valentīnai Gotovskai 14. vieta,  Ilga Bērtulsone-Šmeikste diskā ierindojās 19. vietā. 10000 m skrējienā Anita Klapote izstājās. Kārtslēkšanā Aleksandrs Obižajevs 30./35.vietā. Mārcis Štrobinders palika 19. vietā šķēpmešanā.
Atsevišķi Latvijas sportisti bija nolēmuši startēt NVS komandās.

XXVI olimpiskās spēles notika 1996. gadā ASV pilsētā Atlantā, Džordžijas štatā. Olimpiskajās spēlēs piedalījās 10 318 sportisti no 197 valstīm. Kopā tika sadalīts 271 medaļu komplekts 26 sporta veidos.
Latviju 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs pārstāvēja 48 sportisti. Karogu atklāšanas ceremonijā nesa vieglatlēts Einārs Tupurītis.
Vienīgo medaļu - sudraba - Latvijai izcīnīja kanoe airētājs Ivans Klementjevs, kurš bija nolēmis pārstāvēt Latviju. Riteņbraukšanā trekā Ainars Ķiksis 1 km hītā ieguva 8. vietu. Sprintā Viesturs Bērziņš - 11. vietu.
Margarita Kalmikova peldēšanas sacensībās 15 gadu vecumā izcīnīja 34. vietu 200 metru brasa distancē.
Airēšanā Andris Reinhords un Uģis Lasmanis izcīnīja 9. vietu. Sanita Ozoliņa un Liene Lutere palika 11. vietā (piedalījās 14 dalībnieki). Boksā Romāns Kukļins zaudēja un palika 17. vietā. Vingrošanā Ludmila Prince daudzcīņā 58. vietā. Pieccīņā Vjačeslavs Duhanovs palika 22. vietā.
Burāšanā (Mistral) Ilona Dzelme ierindojās 18. vietā, Ansis Dāle – 20. vietā. Kanoe slalomā Dzintrai Blūmai pēdējā - 30. vieta, Aldim Kļaviņam – 21. vieta. Peldēšanā Agnese Ozoliņa 50 m brīvajā stilā ieņēma 47. vietu, Margarita Kalmikova 200 m brasā 34. vietu (40). Artūrs Jakovļevs 100 m tauriņstilā – 49. vietā, Valerijs Kalmikovs 200 m brasā 13., kompleksā 200 m 21., bet 400 m 18. vietā.
Riteņbraukšanā šosejā 221,85 km grupas braucienā  Arvis Piziks ieguva 18. vietu (193  dalībnieki ), Kaspars Ozers 22., Juris Silovs 31., Dainis Ozols 92. Romāns  Vainšteins šosejā individuālajā brauciena 106. vietā.
Svarcelšanā Raimonds Bergmanis ieguva 9. vietu, Viktors Ščerbatihs 10., Ivars Zdanovskis 20., Dainis Zīlītis 15., Vladimirs Morozovs 19. vietu.
Apaļajā stendā Boriss Timofejevs ieguva 9. vietu. Ātršaušanā Afanasijs Kuzmins ierindojās 10. vietā, bet ar pneimatisko pistoli dalītā 29./35. vietā.
Labākos rezultātus vieglatlētikā sasniedza soļotājs Aigars Fadejevs 20 km soļošanā, izcīnot 6. vietu, un trīssoļlēkšanā Jeļena Blaževica - 8. vietu. Anita Liepiņa 10 km ierindojās 22. vietā, Modris Liepiņš 20 km - 23. vietā (51).  Jeļena Čelnova 5000 m palika 36. vietā. Lanai Jēkabsonei 400 m barjerās 18., Gundegai Sproģei trīsoļlēkšanā 19. vieta. Tāllēkšanā Valentīnai Gotovskai 28. vieta. Sergejam Inšakovam 100 m 45. vieta (106), bet 200 m 11. vieta. Einārs Tupurītis 800 m ierindojās 11. vietā. Igors Kazanovs 110 m barjerās ieguva 16. vietu, Guntis Peders - 19. vietu. Egils Tēbelis 400 m barjerās 42. vietā. Maratonā Aleksandrs Prokopčuks ierindojās 51. vietā (124). Kārtslēkšanā Aleksandrs Obižajevs 27. vietā. Desmitcīņā Rojam Pizikam 23. vieta.

XXVII olimpiskajās spēlēs Sidnejā 2000. gadā piedalījās 199 valstu 10651 sportists. Latvijas karognesējs atklāšanas ceremonijā bija šķēpa metējs Voldemārs Lūsis. Latviju pārstāvēja 45 sportisti 13 sporta veidos.
Lielisku panākumu guva vingrotājs Igors Vihrovs, izcīnot zelta medaļu  vingrošanā brīvajās kustībās. Sakritība - pirmā zelta medaļa, ko izcīnīja Inese Jaunzeme, arī tika gūta Austrālijas zemē.
Aigars Fadejevs izcīnīja sudrabu vieglatlētikas 50 km soļojumā, bet 20 km viņam 14. vieta. Vsevolods Zeļonijs izcīnīja bronzu džudo cīņā.
Svarcelšanā Viktors Ščerbatihs izcīnīja 6. vietu. Kanoe airēšanā Jefimijs Kļementjevs ierindojās 7. vietā. Riteņbraukšanā treka sprintā Viesturs Bērziņš ieguva 10. vietu, Ainārs Ķiksis keringā dalītā 11./12. vietā, Gvido Miezis hītā 16. vietā. Olimpiskajā sprintā Ivo Lakučs, V.Bērziņš, A. Ķiksis 8. vietā. Ātršaušanā Afanasijs Kuzmins, kuram tā bija 7. olimpiāde, ieguva 8. vietu. Apaļajā stendā Boriss Timofejevs dalītā 12./13. vietā. Brīvajā cīņa Igors Samušonoks ierindojās 11. vietā. Pieccīņā Jeļena Rubļevska 8. vietā, Deniss Čerkovskis 18. vietā. Paukošanā Jūlijai Vansovičai 16. vieta.
Dažādi bija vieglatlētu sniegumi. 50 km soļošanā Modris Liepiņš izcīnīja 9. vietu. Arī  Jeļena Prokopčuka 5000 m ieguva 9. vietu, bet 10 000 km viņai 19. vieta. Mazāk veiksmīgi startēja pārējie vieglatlēti. Uģis Brūvelis 50 km soļošanā ierindojās 35. vietā, 20 km soļošanā Jolanta Dukure 30. vietā, Anita Liepiņa 37. vietā. Irina Latve 800 m 29. vietā, Anitai Trumpei 100 m/b 33. vieta, Irēnai Žaunai 400 m/b 22. vieta, Staņislavam Olijaram 110 m/b 11. vieta, Viktoram Lācim 800 m 18. vieta. Tāllēkšanā Valentīna Gatovska ierindojās 20. vietā, augstlēkšanā Līga Kļaviņa dalītajā 35/.36. vietā. Šķēpa mešanā Ingai Kožarenokai 30. vieta, Voldemāram Lūsim 18. vieta, Ērikam Ragam 26. vieta.
Burāšanā („Mistral”) Vitai Matīsai 22. vieta, Žaklīnai Litavniecei 27. vieta. Peldēšanā 50 m brīvajā stilā Agnese Ozoliņa 44. vietā, 100 m – 45. vietā. Margarita Kalmikova 200 m brasā 28. vietā. Valērijam Kalmikovam 100 m brasā 34. vieta, 200 m brasā 19. vieta, 200 m kompleksā – 24. vieta. Artūrs Jakovļevs 100 m tauriņstilā palika 56. vietā.
Riteņbraukšanā šosejā 239,4 km grupas braucienā Arvis Piziks 22. vietā, Andris Reiss 81. vietā, bet Raivis Belohvoščiks, Dainis Ozols un Andris Naudužs izstājās. 46,8 km individuālajā braucienā Raivis Belohvoščiks ierindojās 15., Dainis Ozols 21. vietā. Svarcelšanā Raimonds Bergmanis guva traumu un izstājās. Sergejs Lazovskis ierindojās 18. vietā.
“Latviešu namu” Sidnejas centrā vadīja Melburnas olimpisko spēļu čempione Inese Jaunzeme. Vingrošanas sacīkstes Sidnejā tiesāja LSPA docents Nikolajs Jaružnijs – vienīgais Latvijas pārstāvis spēļu tiesnešu vidū.

XXVIII olimpiādes spēlēs notika Grieķijas pilsētā Atēnās. Latviju pārstāvēja 32 sportisti 11 sporta veidos. Spēlēs piedalījās 201 valsts 10 625 atlēti. Atklāšanas ceremonijā valsts karogu nesa Vadims Vasiļevskis.
Latvijai spēles bija ļoti veiksmīgas - izcīnītas četras medaļas, visas sudraba kaluma. Tās izcīnīja Vadims Vasiļevskis šķēpmešanā, Jevgēņijs Saproņenko, kas uz olimpiskajām spēlēm devās kā viens no favorītiem, vingrošanas atbalsta lēcienā, Jeļena Rubļevska modernajā pieccīņā, Viktors Ščerbatihs svarcelšanā.
Deniss Čerkovskis modernajā pieccīņa izcīnīja 4. vietu (32 dalībnieku konkurencē). Dagnim Vinogradovam kanoe 1000 m 6. vieta (19), 500 m 11. vieta.  Staņislavs Olijars  110 m/b ieguva 5. vietu, Ēriks Rags šķēpa mešanā 7. vietu, Jeļena Čelnova-Prokopčuka 10 km skrējienā 7. vietu, Aigars Fadejevs 50 km soļošanā 11. vietu, bet 20 km 9. vietu.
Liela delegācija bija peldēšanā. Agnesei Ozoliņai 100 m brīvajā stilā 43. vieta (50), Andrejam Dūdam 100 m tauriņstilā 53. vieta (59), Guntaram Deičmanim 200 m kompleksā 25. vieta (49), 400 m - 30. vieta. Pāvelam Murānam 100 m brasā 51. vieta (60), Romanam Miloslavskim 200 m brīvajā stilā 23. vieta (69), bet 100 m - 35. vieta. Vita Matīsa burāšanā "Mistral" klasē 20. vietā (26).
Vieglatlētikā Dace Ruskule diska mešanā ierindojās 28. vietā, Dmitrijs Miļkēvičs 800 m 14. vietā (72), Ieva Zunda 400 m/b 23. vietā, Ineta Radeviča tāllēkšana 13. vietā (39), bet trīssoļlēkšanā 20. vietā. Jānis Karlivāns desmitcīņā ierindojās 25. vietā, Valentīna Gotovska tāllēkšanā 24. vietā. Šķēpa mešanā Voldemārs Lūsis ierindojās 17. vietā, Ilze Gribule - 34. vietā. Soļošanā Anita Liepiņa 20 km ieguva 45. vietu (57), Modris Liepiņš 50 km 23. vietu (54).
Romāns Vainšteins riteņbraukšanā 224,4 km grupas braucienā ierindojās 42. vietā (144), bet Andris Naudužs izstājās. Afanasijs Kuzmins šaušanā ieguva 14. vietu (17). Džudo Vsevolods Zeļonijs zaudēja 1. kārtā. Grieķu-romiešu cīņā Igors Kostins palika 17. vietā.
Vingrošanā – Igors Vihrovs atbalsta lēcienā 13. vietā, brīvajās kustības 15. vietā, zirgā 33. vietā, apļos 57. vietā, līdztekās 52. vietā, stienī 47. vietā. Jevgeņijs Saproņenko brīvajās kustībās ieņēma 20. vietu, daudzcīņā viņam 92. vieta.

2008. gada vasaras olimpiskās spēles notika Pekinā, Ķīnas galvaspilsētā. Šajās olimpiskajās spēlēs tika uzstādīti 43 jauni pasaules un 132 olimpiskie rekordi. Vismaz vienu medaļu izcīnīja 86 valstis. Pekinas olimpiskajās spēlēs piedalījās 204 valstis, kuras pārstāvēja 11 028 sportisti. Kopumā tika sadalīti 302 medaļu komplekti 28 sporta veidos. Latvijas delegācijā bija iekļauti 50 sportisti, kas valsti pārstāvēja 11 sporta veidos. Latvijas karognesējs atklāšanas ceremonijā bija šķēpa metējs Vadims Vasiļevskis. Olimpiāde izrādījās ļoti veiksmīga. Par olimpisko čempionu BMX vēsturē kļuva valmierietis Māris Štrombergs, kurš uzvarēja sešos braucienos no septiņiem. Latvijas šķēpa metēju tradīcijas turpināja Ainārs Kovals, pēdējā metienā izcīnīdams sudraba medaļu. Svarcelšanas smagsvaru sacensībās Viktors Ščerbatihs ieguva bronzas medaļu. Olimpiskajā arēnā debitēja Latvijas basketbolistes un pludmales volejbolisti. Pludmales volejbolā Aleksandrs Samoilovs un Mārtiņš Pļaviņs ierindojās 9. vietā.
BMX sacensībās Artūram Matisonam 14. vieta, Ivo Lakučam 32. vieta. Ritņbraukšnā grupas braucienā (245 km) 68. vietā Gatis Smukulis, bet Raivis Belohvoščiks izstājās. Šosejā individuāli Raivis Belohvoščiks 36. vietā.
Kanoe Krists Straume un Kristaps Zaļupe 1000 m 8. vietā, 500 m 10. vietā. Miķelis Ežmalis 500 m 14. vietā, 1000 m 20. vietā.
Pieccīņā 11. vietā -Deniss Čerkovskis, 23. vietā Jeļena Rubļevska. Ātršaušana ar pistoli Aleksandrs Kuzmins ierindojās 13. vietā. Peldēšanā brīvajā  stilā Romans Miloslavskis 200 m ieguva 25. vietu, 100 m 49. vietu. Andrejs Dūda 200 metru kompleksā distancē 38. vietā, 100 m tauriņstilā 59. vietā. Džudo Vsevolodam Zeļonijam un tenisā Ernestam Gulbim turnīri beidzās jau 1.kārtā.
Šķēpa mešanā 9. vieta Vadimam Vasiļevskim, Sintai Ozoliņai-Kovalei 11. vieta.  Māris Urtāns lodes grūšanā 25. vietā, vesera mešanā Igors Sokolovs 19. vietā. 3000 m/k Inna Poluškina ierindojās 45. vietā, bet Valērijs Žolnerovičs 32. vietā. 800 m Dmitrijs Miļkevičs 29. vietā. Soļošanā  20 km Jolanta Dukure 42. vietā, 50 km Inguss Janevics 16. vietā, Igors Kazakevičs 42. vietā. 400 m/b Ieva Zunde 21. vietā. Septiņcīņā Aija Grabuste 19. vietā. Desmitcīņā Jānis Karlivāns izstājās. 119 m/b Staņislavs Olijars guva traumu.
Pēc 72 gadu pārtraukuma olimpiskajā basketbola arēnā atkal plīvoja sarkanbaltsarkanais karogs - olimpiādē startēja basketbolistes, iegūstot 9. vietu. Komandā spēlēja  Ieva Tāre, Zane Eglīte, Aija Brumermane, Elīna Babkina, Dita Krūmberga, Anda Eibele, Anete Jēkabsone-Žogota, Ieva Kubliņa, Liene Jansone, Zane Tamane, Gunta Baško, Aija Putniņa. Spēļu rezultāti: Krievija-Latvija 62:57; Latvija-Baltkrievija 57:79; Latvija-Brazīlija 79:78; Latvija-Austrālija 73:96; Latvija-Dienvidkoreja 68:72.

XXX olimpiskajās spēlēs Londonā startēja aptuveni 10 500 sportistu, kas pārstāvēja 204 nacionālās olimpiskās komitejas. Latvijai šīs bija desmitās vasaras olimpiskās spēles. Latvijas delegācijā bija iekļauti 46 sportisti, kas pārstāvēja 12 sporta veidus. Latvijas karogu atklāšanas ceremonijā nesa pludmales volejbolists Mārtiņš Pļaviņš.
Olimpiādes spilgtākais sasniegums bija Māra Štromberga starts, parādot sportisko raksturu, Štrombergs prata izcīnīt savu otro zelta medaļu. Otrs lielākais latviešu panākums bija pludmales volejbolistu Mārtiņa Pļaviņa un Jāņa Šmēdiņa uzvaras spēlēs pret Vācijas, Venecuēlas, Norvēģijas, ASV un divās spēlēs pret Nīderlandes pludmales volejbolistiem, izcīnot olimpiskās bronzas godalgas.
Tāllēcēja Ineta Radeviča ieguva 4. vietu. Anastasija Grigorjeva brīvajā cīņā ieguva 9. vietu, bet Armands Zvirbulis 10. vietu. Konstantīns Ovčiņņikovs džudo 34 dalībnieku vidū ierindojās dalītā 17./32. vietā, bet  Jevgeņijs Borodavko - 9./16. vietā. Artūrs Plēsnieks svarcelšanā ieguva 7. vietu 17. dalībnieku konkurencē.
Aleksandrs Samoilovs un Ruslans Sorokins pludmales volejbolā ierindojās 9./16. vietā. Aleksejs Saramotins riteņbraukšanas 250 km grupas braucienā ieguva 56. vietu. Matīss Burģis galda tenisā ierindojās 33./48. vietā.
Uvis Kalniņš 100 m brīvajā stilā ieguva 30. vietu, bet Gabriela Ņikitina 50 m 39. vietu. Sandra Aleksejeva BMX riteņbraukšanā ierindojās 13./14. vietā, Edžus Treimanis 9. vietā, bet Rihards Veide 13. vietā.
Krists Straume un Aleksandrs Rumjancevs smaiļošanā 200 m ierindojās 11. vietā 13 pāru vidū. Deniss Čerkovskis modernajā pieccīņā ieguva 19. vietu, bet Jeļena Rubļevska 36 dalībnieku konkurencē izcīnīja 8. vietu.
Afanasijs Kuzmins savā devītajā olimpiskajā startā ātršaušanā 25 m ar pistoli palika priekšpēdējā - 17. vietā. Dmitrijs Trefilovs vingrošanā - 38. vietā daudzcīņā, 24. vietā vingrojumā uz zirga.
Vieglatlētikā Madara Palameika šķēpmešanā izcīnīja 8. vietu, startējot 41 šķēpmetējai. Augstu vietu ieguva Laura Ikauniece, septiņcīņa ierindojoties 9. vietā 38 konkurentu vidū. Dmitrijs Jurkevičs 1500 m skrējienā - 25. vietā. Māris Urtāns lodes grūšanā - 27. vietā. Igors Sokolovs vesera mešanā 21. vietā. Jānis Leitis 400 m - 35. vietā. Dace Lina maratonā palika 98. vietā. Poļina Jeļizarova 3000 m kavēkļu skrējienā - 13. vietā, startēja 44 dalībnieces. Lauma Grīva tāllēkšanā - 28. vietā. Šķēpmešanā Sinta Ozoliņa-Kovala 20. vietā, Ainārs Kovals 17. vietā, Vadims Vasiļevskis - 38. vietā, bet Zigismunds Sirmais palika bez rezultāta. Mareks Ārents  kārtslēkšanā - 22. vietā. Edgars Eriņš desmitcīņa - 22. vietā. Igors Kazakevičs 50 km soļošanā ierindojās 45. vietā. Agnese Pastare 20 kilometru soļošanā - 24. vietā, Arnis Rumbenieks 20 kilometru soļošanā 45. vietā. Valērijs Žolnerovičs maratonā savainojuma dēļ izstājās jau distances sākumā. Izstājās arī Aiga Grabuste septiņcīņas sacensībās.
Visām Londonas metro stacijām īpašajās kartēs bija piešķirti slavenu sportistu vārdi aizstājot ar tiem oriģinālajos staciju nosaukumus. Londonas metro kartē Jāņa Lūša vārdu ieguva Ruislipa, savukārt Uļjanas Semjonovas vārdu Centrālā Finčlija.

XXXI olimpiskās spēles („Rio 2016”) notika Riodežaneiro, Brazīlijā. Tajās piedalījās vairāk kā 11 000 sportistu no 206 valstīm. Kopumā tika sadalīti 306 medaļu komplekti 31 sporta veidā.
Latvijas olimpiskajā sastāvā bija iekļauti 34 sportisti. Aiz karognesēja, divkārtējā olimpiskā čempiona BMX riteņbraukšanā Māra Štromberga stadionā iesoļoja Latvijas komanda. Noslēgumā karogu nesa Aleksejs Rumjancevs, kurš izcīnīja mūsu delegācijas trešo augstāko vietu šajā olimpiādē - piekto. Ceturtās vietas savās disciplīnās ieguva svarcēlāja Rebeka Koha un septiņcīņniece Laura Ikauniece-Admidiņa. 8. vietu ieguva cīkstone Anastasija Grigorjeva un svarcēlājs Artūrs Plēsnieks.
Labāko desmitnieku noslēdza šķēpmetēja Madara Palameika, bet Sinta Ozoliņa un Zigismunds Sirmais ieņēma 14. vietu, Rolands Štrobinders palika 28. vietā, nevienam netiekot starp finālistiem.
Jeļena Prokopčuka maratonā ieņēma augsto 12. vietu, bet Ilona Marhele un Ariana Hilborna finišu sasniedza attiecīgi 61. un 106. pozīcijā. Kārtslēkšanā Paulam Pujātam 12. vieta, Marekam Ārentam 16. vieta. Soļotājs Arnis Rumbenieks 50 kilometru distancē ierindojās 37. vietā, bet Agnese Pastare 20 kilometru distancē palika 53. pozīcijā. Gunta Latiševa-Čudare ieņēma 45. vietu 400 metru distancē.
Kanoists Dagnis Iļjins 1000 metru distancē ieņēma 13. vietu, bet 200 metros viņš palika 21. pozīcijā. Stenda šaušanā Dainis Upelnieks izcīnīja 14. vietu.
Latvijas pludmales volejbola duets  Aleksandrs Samoilovs un Jānis Šmēdiņš turnīru noslēdza dalītā 19. vietā.
Neveiksmīgi startēja Latvijas BMX braucēji. Divkārtējais olimpiskais čempions Māris Štrombergs, kā arī Edžus Treimanis sacensības beidza jau ceturtdaļfināla fāzē, iegūstot attiecīgi 17. un 19. vietu. Latvijas labākā tenisiste Aļona Ostapenko  olimpisko debiju noslēdza jau pēc pirmās cīņas, viņai 33. vieta. Džudisti Jevgēņijs Borodavko un Artūrs Ņikiforenko zaudēja savās pirmajās cīņās, abiem ieņemot 17. vietu.
Peldēšanā Aļona Ribakova laboja Latvijas rekordu 200 metru brasā, kas viņai deva 27. vietu, bet Uvis Kalniņš 200 metru kompleksajā peldējumā ieņēma 24. vietu.  
Ketija Birzule burāšanā RS-X klasē ieņēma 24. vietu. Modernās pieccīņas sportists Ruslans Nakoņečnijs sacensības beidza 28. vietā. Riteņbraukšanā grupas braucienā šosejā Aleksejs Saramotins ieņēma 46., bet Toms Skujiņš - 59. vietu.

Tokija “2020” bija trīsdesmit otrās vasaras olimpiskās spēles, kas notika Japānas galvaspilsētā.  Sākotnēji spēles bija paredzēts aizvadīt no 2020. gada 24. jūlija līdz 9. augustam, taču COVID-19 pandēmijas dēļ tika pieņemts lēmums spēles pārcelt gadu vēlāk. Neskatoties uz pārcelšanu, spēles saglabāja nosaukumā gadskaitli 2020.
Tokijas olimpiskajās spēlēs Latvijas delegācijā bija 32 sportisti.
Spožu panākumu guva Latvijas 3:3 basketbolisti, izcīnot zelta medaļas. Ar 21:14 tika uzveikta Polija, ar 18:17 Ķīna, ar 21:18 Japāna, zaudējums ar 16:22 Serbijai un ar 15:19 Krievijas OK. Pusfinālā ar 22:18 tika uzveikta Nīderlande, tad  Japāna (21:18), un Beļģija (21:8). Finālā  ar 21:18 tika uzveikti Krievijas OK spēlētāji. Komandā spēlēja Agnis Čavars, Edgars Krūmiņš, Kārlis Lasmanis un Nauris Miezis. Latvijas izlasi kopš 2018. gada trenēja Raimonds Feldmanis. Komanda nemainīgā sastāvā spēlēja kopš 2017. gada sezonas, kad uzvarēja Eiropas čempionātā. 2018. gadā – 2. vieta Eiropas čempionātā, 2019. gadā – 2. vieta Pasaules kausa izcīņā (čempionātā), 2020. gadā zem komandas “Rīga” karoga izcīnīta 1. vieta klubu komandu Pasaules tūres finālposmā un kopvērtējumā.
Veiksmīgi Tokijā startēja svarcēlāji. Par olimpisko spēļu bronzas medaļas ieguvēju kļuva Artūrs Plēsnieks, kurš, startēdams svara kategorijā līdz 109 kg, grūšanā pacēla jaunu Latvijas rekordu (230 kg) un summā sasniedza 410 kilogramus. Savukārt Ritvars Suharevs svara kategotijā līdz 81 kg ar summā paceltajiem 358 kg (163+195) izcīnījas 6. vietu.
Panākumi volejbolistiem. Anastasija Kravčenoka un Tīna Graudiņa pirmajā spēlē zaudēja ASV duetam (13:21; 21:15; 11:15). Otrajā spēlē tika pārspētas kenijietes (21:6 un 21:14), trešajā spēlē viņas ar  2:1 (21:16, 19:21, 15:10) uzvarēja Krievijas sportistes, bet ceturtdaļfinālā ar rezultātu 2:1 (21:13; 18:21, 15:11) apspēlēja Kanādas duetu. Cīņā par bronzas medaļām ar 0:2 (19:21, 15:21) piekāpās Šveices duetam.  
Arī volejbolisti Mārtiņš Pļavinš un Edgars Točs ieguva 4. vietu. Pirmajā cīņā viņi bez spēles saņēma uzvaru pret čehiem. Otrajā cīņā ar 2:1 pārspēja pasaules čempionus - Krievijas OK duetu, bet nakamajā spēlē ar 0:2 atzina meksikāņu pārākumu. Ceturtdaļfinālā ar 2:0 (21:16, 21:19) tika  pārspēts Brazīlijas duetu, bet iepriekš astotdaļfinālā ar 2:0 (21:19, 21:18) guta virsroku pār otru brazīliešu divnieku. Pusfinālā ar 0:2 (15:21, 16:21) diemžēl zaudēja Norvēģijas duetam. Cīņā par 3. vietu piekāpās Kataras duetam ar rezultātu 0:2 (12:21, 18:21).
Brīvajā cīņā Anastasija Grogorjeva  ieguva augsto 5.vietu, lai gan pirmajā cīņā piedzīvoja zaudējumu pasaules 2019. gada čempionei. Karatē Kalvis Kalniņš ieguva dalītu 7. vietu.
Riteņbrukšanā grupas braucienā Toms Skujiņs ieguva 22. vietu (startēja 128 dalībnieki), Krists Neilands ierindojās 33. vietu. Individuālajā braucienā T.Skujiņam 30. rezultāts (39).
Smaiļotājs Roberts Akmens olimpisko debiju 200m sprintā noslēdza 8. vietā.  
Peldēšanā Ieva Maļuka 100m brīvajā stilā ierindojās 37 vietā (51), bet 200 m 24. vietā (29). Daniils Bobrovs savā dikstancē ierindojās 31 vietā (40).
Šaušanā Agate Rošmane ar pneimatisko pistoli 10m distancē ieguva 19. vietu, bet šaujot ar mazkalibra pistoli 25 m palika 37.vietā (44).
Pieccīņā Pāvels Švecovs noslēdz Latvijas komandas startu ar 14. vietu.
Jāšanas sporta scensībās Kristaps Netretnieks ierindojās 23. vietā (73).
BMX riteņbraucēji Helvijs Babris un Vineta Pētersone Tokijas olimpiskajās spēlēs nespēja iekļūt pusfinālā. H.Babris olimpiskās spēles noslēdza 20. vietā (24), savukārt  V. Pētersone debiju atzīmēja ar 21. pozīciju (24).
Ne īpaši veicās vieglatlētiem. Līga Velvere izstājās jau 800 m distances sākumā. Vesera mešanā Laura Igaune ierindojās 20. vietā (31). Savus labākos rezultātus neuzrādīja škēpmetējas -  Anete Kociņa, kas ar 58,84m rezultātu ierinojās 21. vietā (30), bet Līna Muze ar 57,33m  palika 26. vietā. Gatis Čakšs, aizmetot šķēpu 78,73 m ierindojās 18 vietā (30). Kvalifikācijas normu izpildīja Madara Palameika (60,94), sacensību turpinājumā aizmeta šķēpu 58,70 m un ierindojās 11.vietā. 50 km soļošnā Arnis Rumbenieks ieguva 37.vietu (60), bet Ruslanu Smolonski diskvalificēja.
Neveicās tenisā. Jeļena Ostapenko un Anasatasija Sevastova jau pirmajā kārtā zaudēja gan vienspēlēs, gan abas dubultspēlē.

 

Latvijas delegācijā Parīzes Olimpioskajās spēlēs bija 29 sportisti - mazākais skaits kā visās iepriekšējās spēlēs.  Latvijas sportistiem neizdevās izcīnīt medaļas.

3x3 basketbolā Nauris Miezis, Kārlis Lasmanis, Francis Lācis un Zigmārs Raimo uzvarēja visās septiņās pamatturnīra spēlēs un iekļuva pusfinālā. Uzveikta tika Lietuva - 21:14, Nīderlande - 21:12, Ķīna - 22:8, ASV- 21:20, Francija - 22:20, Polija - 22:15. Sebija - 21:14.  Pusfinālā  zaudējums Francijai,  par trešo vietu Lietuvai un sacensību beigas nācās samierināties ar ceturto vietu.

Olimpisko spēļu pludmales volejbola turnīru Tīna Graudiņa un Anastasija Samoilova sāka ar zaudējumu šveicietēm (15:21, 14:21), bet turpmākajās grupas spēlēs  pārspēja Paragvajas pāri (21:19, 21:15) un Kanādas duetu  (21:14, 22:20. Astotdaļfinālā tika pārspēts Vācijas duets (21:13, 17:21, 18:16). Latvija zaudēja pasaules ranga līderēm brazīlietēm (16:21, 10:21) un ierindojās  5. vieā.

Augsto 5. vietu 273 kilometru garajā un vairāk nekā sešu stundu ilgajā riteņbrakšanas grupas braucienā 90 konkurentu vidū. izcīnija Toms Skujiņš.  Sieviešu konkurencē Latviju pārstāvošā Anastasija Karbonāri 158 km distancē 93 dalībnieču konkurencē finišēja 69. pozīcijā. Latvijas BMX frīstaila riteņbraucējs Ernests Zēbolds Parīzē veica savas līdzšinējās karjeras spilgtāko braucienu un sasniedza 87,14 punktu summu, ierindojoties astotajā vietā.

Ar dažādām sekmēm statrtēja vieglatlēti. Valters Kreišs kārtslēkšanas finālā ieņēma 12.vietu (rezultātas 5,70 m). Latviju pārstāvēja četri šķēpmetēji. Gatis  Čakšs kvalifikācijas sacensībās palika bez rezultāta.  Patriks Gailums kvalifikācijas grupā ieņēma 11.vietu, kas summā deva 25.pozīciju. Viņam tika ieskaitīts tikai otrais mēģinājums, kurā viņš  raidīja šķēpu 77,26 metrus tālu. Lai iekļūtu pamatsacensībās šķēps bija jāraida vismaz 84 metrus tālu vai jāiekļūst 12 labāko sportistu vidū no abu grupu 32 dalībniekiem. Kvalifikāciju nepārvārēja arī šķēpmetējas Līna Mūze-Sirmā un Anete Sietiņa. Līna Mūze Sirmā, kas piedalījās jau trešajās Olimpiskajā spēlēs, ar rezultātu 60,30 m ierindojās 17 vietā, Anete Sietiņa uzrādīja  rezultātu 60,47  un ierindojās 15.vietā. Vieglatlēte Gunta Vaičule 400 metru sprintā pusfinālā neiekļuva. Gandarījuma kārtā G. Vaičule finišēja pēc 50,93 sekundēm, atpaliekot no personiskā rekorda (50,83). Agate Caune 5000 m skrējienā ierindojās 33. vietā. Rūta Kate Lasmane trīsoļlēkšanā  ar rezultātu 13, 76 m ierindojās 22. vietā.  

BMX sacensībās Kreiters Krīgers un Veronika Monika Sturiška savos braucienos krita. K.Krīgeram 21.vieta, V.Sturiškai 20. vieta. Kalnu riteņbraukšanā Mārtiņš Blūms izcīnīja 17. vietu, jo bijušas neveiksmes -  divreiz divritenim nokritusi ķēde un vienreiz trasē nokrita arī pats braucējs.

200 metru kompleksajā peldējumā Ieva Maļuka, kurai Parīzes spēlēs bija jau otrās,  ierindojās 26.vietā. Peldētājs Danils Bobrovs  200 metru brasa distancē pusfinālā ieņēma 11.vietu un netika fināla astoņniekā.

Agate Rašmane ierindojās 26. vietā Parīzes olimpisko spēļu sacensībās 25 metru distancē ar mazkalibra pistoli. Pirmas tam viņai bija 23. vieta šaušanā ar pneimatisko pistoli desmit metru distancē, bet pārī ar Lauri Strautmani šajā disciplīnā ierindojās 16.vietā duetu sacensībās. Savukārt Lauris Strautmanis ieņēma 21.vietu šaušanā ar pneimatisko pistoli desmit metru distancē. Latviju daiļlēkšanā no 10 metru tramplīna pārstāvēja 

Džeja Delanija Patrika. Patrika dzimusi un dzīvo ASV, startēt viņai no Latvijas ļāva dubulpilsonība. Vēl pirms pēdējā lēciena viņa bija pusfināla pozīcijā, taču kļūda viņu atbīdīja uz 22. vietu. Jātnieks Kristaps Neretnieks ar zirgu "Palladium KJV" spēļu konkūra sacensību kvalifikācijā ierindojās 56.vietā un nesasniedza finālu.  Modernā pieccīņa Pāvels Švecovs ierindojās 17. vietā, pievīla zirgs Kārtējo neveiksmi - pēc kārtas jau trešajās Olimpiskajās spēlēs - piedzīvoja teniste Aļona Ostapnko, kura zuadēja jau pirmajā kārtā. Traumas dēl sacensības neturpināja svacēlājs  Ritvars Suharevs.