Sporta pedagoģijas augstskola

Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija

1921.gada 6.septembrī Ministru Kabinets pieņēma lēmumu dibināt Latvijas Fiziskās izglītības institūtu (LFII). Institūta pirmais vadītājs bija Rumpmuižas skolas skolotājs Mārtiņš Krūze (1921-1922). Institūtā mācības ilga 2 gadus un ietvēra 1400 stundas teorētisko un praktisko studiju kursus. Speciālistu sagatavošanā uzsvars tika likts uz viņu praktisko sagatavošanu, kas sastādīja 65,3% no visu studiju apjoma. Savukārt, praktiskajā sagatavošanā pārsvarā bija vingrošana. 1922.gada 15.novembrī par institūta vadītāju iecēla ārstu Dr. Jēkabu Dilli (1922-1925). Institūts savu darbību beidza 1925.gadā un tā pastāvēšanas 5 gados (1921.-1925.g.) tika atestēti 79 vingrošanas skolotāji.

1926.gada 2.oktobrī pie Latvijas Tautas universitātes atvēra Fiziskās audzināšanas institūtu (LTU FAI). Studiju ilgums bija 3 gadi. Par vadītāju nozīmēja Izglītības ministrijas fiziskās audzināšanas inspektoru Voldemāru Cekulu (1925-1940). Institūts savā darbības laikā (1929.-1940.g.) sagatavoja 189 fiziskās audzināšanas speciālistus, no kuriem 179 saņēma diplomu par institūta beigšanu, bet 10 – par studiju kursa noklausīšanos. Institūta darbību pārtrauca 1940.gadā. Vadītāju Voldemāru Cekulu 1941.gada 14.jūnijā deportēja. Pēc Otrā pasaules kara darbu uzsāka Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūts (LVFKI). Institūts darbu uzsāka 1946.gada janvārī Rīgā Aspazijas bulvārī 6, Kaļķu ielā 3, savukārt 1951.gadā institūts ieguva telpas Kalpaka bulvārī 10 un Vēstures ielā 4. 1959.gadā uzcēla LVFKI mācību un sporta kompleksu Brīvības ielā 333. 1982.gadā tika uzbūvēts vēl viens mācību un sporta bāzu korpuss, bet 1986.gadā – vieglatlētikas halle. 1994.gadā līdzās stadionam tika atklātas arī Zinātniskās laboratorijas telpas un šautuve. LVFKI savas pastāvēšanas laikā līdz 1992.gadam sagatavoja 5522 speciālistus ar augstāko izglītību un 151 – ar vidējo izglītību.

1991.gada 5.novembrī Latvijas Republikas Tautas izglītības ministrija izmainīja augstskolas nosaukumu - Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija (LSPA). Augstskolu laika periodā no 1921.gada līdz 2017.gadam absolvēja 10272 speciālistu.

www.lspa.lv

LSPA koordinē un veic pētījumus sporta jomā, kā arī izglīto sporta zinātnes speciālistus. Zinātniskie pētījumi tiek realizēti arī 8 laboratorijās un 2 centros. 2011.gadā tika izveidota Sporta nozares bibliotēka. 2012.gadā tika izveidots Studiju departaments, tā ietvaros darbojas arī maģistrantūra, doktorantūra, 1.līmeņa treneru izglītības programma, kā arī Profesionālās pilnveides un mūžizglītības centrs, Mācību tehnisko līdzekļu laboratorija un Sporta nozares bibliotēka.

1946./1947.mācību gadā strādāja 38 pasniedzēji, t.sk. 1 profesors, 16 docenti, 7 vecākie pasniedzēji, 14 pasniedzēji un asistenti; 2016./2017.studiju gadā augstskolā izglītojošo darbu nodrošina 87 docētāji, t.sk. 21 profesori, 16 asociētie profesori, 23 docenti, 10 lektori, 8 asistenti.

Augstkolas vadītāji:

Ivans LAZURKA (1945.-1946.); Jevgeņijs SRETENSKIS (1946.-1951.); Nikolajs NEĻGA - pedagoģijas zinātņu kandidāts, docents (1951.-1958.); Aleksis AILIS - docents, (1958.-1960.); Jurijs BERDIČEVSKIS, - pedagoģijas zinātņu kandidāts, docents (1960., 1962.); Andrejs EĻVIHS - vēstures zinātņu kandidāts, docents (1960.-1962.); Vladimirs MAKSIMOVS, pedagoģijas zinātņu kandidāts, docents (1962.-1982.); Ilgvars FORANDS - pedagoģijas zinātņu kandidāts, profesors (1982.-1988.); Uldis GRĀVĪTIS - pedagoģijas doktors, profesors (1988.-2008.); Jānis ŽĪDENS - pedagoģijas doktors, profesors (2008.2018.). Juris GRANTS (no 2018.)

2021/2022. akadēmiskais gads ir īpašs Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijai - tā atzīmē savu simto gadskārtu. Ministru kabinets 1921. gada 6. septembrī nolēma dibināt Latvijas Fiziskās izglītības institūtu, kas bija pirmā specializētā augstākā izglītības iestāde, kurā sagatavoja fiziskās aktivitātes speciālistus. Iestāde savā pastāvēšanas laikā ir piedzīvojusi vairākas reorganizācijas atbilstoši tobrīd valdošajiem režīmiem Latvijā. Kopš 1991.gada 5. novembra augstskola ieguvusi pašreizējo nosaukumu un guvusi būtisku savu attīstību.

Uzsākopt jubileju izveidots jauns LSPA zīmols, kas balstās uz augstskolas pamatvērtībām. Ēkas fasāde un dibināšanas gads simbolizē akadēmijas stabilitāti un vēsturi. Ēka ieskauj diskobola siluetu, parādot garīgi un fiziski aktīvu cilvēku klātbūtni akadēmijā. Grāmata norāda uz mācīšanos un uzkrātām zināšanām, kā stabilu akadēmijas pastāvēšanas pamatu. Savukārt LSPA izvērstais nosaukums veido kāpnes pa kurām studenti ienāk akadēmijā un sasniedz akadēmisko un zinātnes virsotni. Akadēmija sagatavo studentus viņu mērķu sasniegšanai, līdzīgi kā diskobols gatavojas diska mešanai.

Latvijas Olimpiskā akadēmija

Latvijas Olimpiskā akadēmija (LOA) dibināta 1989. gada 21. maijā. Par LOA preizdenti ievēlēja vairākkārtējo Eiropas čempioni airēšanā Dainu Šveici. Turpmākajos gados LOA vadījuši Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas rektori Uldis Grāvītis un Jānis Žīdens, bet 2014.gadā par vadītāju ievēlēja Olimpisko spēļu čempionu Ivanu Klementjevu. Nozīmīgu darbu LOA veikusi senāta locekle Biruta Luika un izpildirektore Antra Gulbe. 1989.gada 21.septembrī Aizkrauklē notika pirmā LOA sesija, bet 1. novembrī pirmā konference.

LOA darbojās Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) aktivitāšu ietvaros un tās virsvadībā līdz 2003. gadam. Šajā laikā veikti pasākumi Olimpiskās izpētes un Olimpiskās izglītošanas jomā.Palielinoties darba apjomam, finansējumam un atbildības pakāpei, LOA darbība LOK apakšstruktūras statusā varēja kļūt par iemeslu, kas traucētu LOA attīstīties nepieciešamajos apjomos un līmenī. Tādēļ LOA biedri - dibinātāji – LOK un Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija 2003. gada 10. janvārī konferencē pārveidoja LOA kā patstāvīgu organizāciju ar patstāvīgas juridiskās personas ststusu

Latvijas Olimpiskā akadēmija ir izglītojoša rakstura sporta sabiedriska organizācija, kas veic Olimpiskās kustības un Olimpisma izpētes darbu un veicina Olimpisko izglītību Latvijā.

Savā darbībā ievēro likumu “Par sabiedriskām organizācijām un to apvienībām”, SOA (Starptautiskās Olimpiskās akadēmijas) aktus, kā arī Olimpiskās Hartas principus un Latvijas Olimpiskās komitejas statūtu noteikumus par Olimpisko ētiku un izglītību.

LOA organizē

Mācību sesijas;
Lasījumus;
Konkursus;
Izstādes;
Metodisku materiālu izdošanu;
Sporta pasākumus;
Piedalīšanos Starptautiskās Olimpiskās akadēmijas pasākumos.

LOA Mērķi un uzdevumi

Akadēmijas darbības mērķis ir veicināt Olimpisko ideju izzināšanu un izplatību un atbalstīt LOK pasākumus Olimpiskās vēstures izpētes, izglītības, sporta zinātnes un Olimpiskās kustības popularizēšanas jomās.

Akadēmijas uzdevumi ir:

Olimpiskās kustības un antīko Olimpisko spēļu pamatprincipu un ideālu studēšana un popularizēšana;
Olimpiskās kustības vadības institūciju (SOK, Starptautisko sporta veidu federāciju, Nacionālo olimpisko komiteju, SOA u.c.) un to darbības metožu un sakaru izpēte;
Olimpisko spēļu problēmjautājumu (dopings, komercializācija, masu mēdiji u.c.) izzināšana un izskaidrošana sabiedrībā;
Sadarbība ar LOK, SOA, Nacionālajām olimpiskajām akadēmijām, piedalīšanās to pasākumus un programmās, sadarbība ar citu valstu speciālistiem;
SOK un SOA oficiālo valodu apgūšanas veicināšana;
Sporta, zinātnes, kultūras un mākslas un ekonomikas nozaru sadarbības sekmēšana Latvijā un ārpus tās;
Olimpiskajai kustībai veltītu publikāciju sagatavošana un izdošana;
Sporta muzeju, bibliotēku un cita veida Olimpisko ideju popularizēšanas centru veidošanas atbalstīšana;
Izglītojošu un sporta pasākumu organizēšana;
Cita ar Olimpiskās kustības popularizāciju saistīta darbība.

LOA var iestāties jebkura rīcībspējīga pilngadīga fiziska persona vai juridiska persona, kuras darbība saistīta ar Olimpisko ideju izpētes un ieviešanas, sporta un Olimpiskās izglītošanas jautājumiem un radniecisku pasākumu organizēšanu un atbalstīšanu un, kas atzīst LOA Statūtus, Olimpisko Hartu un vēlas piedalīties LOA mērķu sasniegšanā un uzdevumu realizēšanā. Fiziskas personas, kas nav sasniegušas 18 gadu vecumu,var tikt uzņemtas par biedru kandidātiem un darboties ar padomdevēja tiesībām.. Senāts var ievēlēt arī LOA Goda biedrus un LOA Mūža biedrus, kuriem ir padomdevēja tiesības.

LOA Statūti jaunā redakcijā ar labojumiem un papildinājumiem apstiprināti LOA konferencē Rīgā, 2010.gada 9 aprīlī.