Ženēvā 1935.gada 4.maijā Latvijas basketbola vēsturē tika ierakstīti pirmie Eiropas čempioni - finālspēlē Latvijas valstsvienība ar 24:18 pārspēja Spānijas izlasi. Eiropas pirmajā čempionātā piedalījās 10 valstu komandas, kuras sacentās pēc divmīnusu sistēmas. Latvijas komandas sastāvā bija iekļauti desmit basketbolisti – Rūdolfs Jurciņš, Eduards Andersons, Džems Raudziņš, Andrejs Krisons, Edgars Rūja (Universitātes sports), Jānis Lidmanis, Mārtiņš Grundmanis, Visvaldis Melderis (ASK), Aleksejs Anufrijevs (Starts) un Herberts Gubiņš (Gongs). Treneris Valdemārs Kristaps Baumanis.
Turnīra laikā Krisons un Rūja netika pieteikti nevienai spēlei, jo tolaik spēlē varēja piedalīties septiņi basketbolisti. Pirmajās spēlēs rezervē ticis atstāts arī Melderis.
Pirmajā kārtā Latvijas valstsvienība pārspēja Ungārijas izlasi – 46:12. Pusfinālā Latvija pārspēja Šveici ar 28:19. Finālspēlē 4.maijā Latvijas komandai pretim stājās Spānijas izlase, kas bija pārspējusi Beļģiju (25:17) un Čehoslovākiju (21:17). Uzslavas vārdus spēlētājiem pēc uzvaras veltījis Latvijas sūtnis A.Feldmanis: „Ko Latvijas brīvvalsts diplomāti Ženēvā sasnieguši 15 gados, to jūs pārsniedzāt dažās dienās.” Par Latvijas uzvaru šajā turnīrā 2012.gadā uzņemta filma "Sapņu komanda 1935".
Pirmo čempionu likteņi bija dažādi, tos ietekmēja vēsturiskie notikumi, kuros latvieši tika ierauti divdesmitā gadsimta vidū.
Eduards Andersons dzimis 1914.gada 1.aprīlī. Četrkārtējs Latvijas čempions sporta biedrības "Universitātes sports" basketbola komandas sastāvā (1934.g.-1937.g.). Latvijas basketbola izlases sastāvā aizvadījis 16 spēles. Piedalījies 1936.gada Vasaras Olimpisko spēļu turnīrā. Ieguvis 6. vietu 1937.gada Eiropas čempionātā, kas norisinājās Latvijā. Vispasaules studentu spēlēs izcīnījis zeltu 1935. un 1937.gadā, kā arī sudrabu 1933.gadā.
Absolvējis Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti. 1938.gadā E.Andersons kļuva par Latvijas Universitātes Prezidija konventa sporta vadītāju. Laikā no 1943. līdz 1944.gadam bijis Basketbola savienības priekšsēdētājs. Laikā no 1945. līdz 1956.gadam atradies izsūtījumā Sibīrijā. Atgriezies Rīgā un sācis strādāt Tramvaju un trolejbusu pārvaldē. Miris 1985.gada 29.novembrī Rīgā.
Aleksejs Anufrijevs (dzimšanas datums nav zināms), miris 1945.gadā kara laikā cīņās Kurzemes katlā. Spēlējis LVKA (1929.g.-1934.g.) un "Starts" (1935.g.-1939.g.) komandu sastāvos, divkārtējs Latvijas čempions (1933.g., 1938.g.). Latvijas basketbola izlases sastāvā aizvadījis 15 spēles. Izcīnījis 6. vietu 1937.gada Eiropas čempionātā, kas norisinājās Latvijā.
Mārtiņš Grundmanis dzimis 1913.gada 18.novembrī. Divkārtējs Latvijas čempions JKS basketbola komandas sastāvā (1932.g., 1939.g.). Vēl spēlējis ASK komandā. Latvijas basketbola izlases sastāvā aizvadījis 20 spēles. Piedalījies 1936.gada Vasaras Olimpisko spēļu turnīrā. Ieguvis 6. vietu 1937.gada Eiropas čempionātā. Dzīvi beidzis 1945.gadā karagūstekņu nometnē Sarkandaugavā.
Herberts Gubiņš dzimis 1914.gada 17.novembrī. Bija studentu korporācijas Selonija biedrs. Nodarbojies arī ar burāšanu un bijis Latvijas čempions. Latvijas basketbola izlases sastāvā aizvadījis 4 spēles. Pēc Vācijas kapitulācijas 1945.gadā slēpās Kurzemes mežos, kur krita padomju gūstā. Pēc atbrīvošanas no gūsta izceļoja uz Vāciju. 1952.gadā izceļoja uz Kanādu. Kanādā bijis arhitekts. Bija aktīvs Toronto latviešu sabiedrībā, galvenokārt studentu korporācijā "Selonija".
Miris 1980.gada 2.februārī Toronto.
Rūdolfs Eduards Voldemārs Jurciņš dzimis 1909.gada 19.jūnijā. Studējis Latvijas Universitātes Tautsaimniecības fakultātē. Bija latviešu studentu korporācijas biedrs. Basketbolu sācis spēlēt 1924.gadā 15 gadu vecumā. Laikā no 1930. līdz 1937.gadam spēlējis "Universitāte Sports" klubā. Seškārtējs Latvijas čempions (1928.g., 1930.g., 1934.g.-1937.g.). Izlasē aizvadījis 23 spēles, bijis izlases kapteinis. Piedalījies 1936.gada Vasaras Olimpisko spēļu turnīrā. Ieguvis 6. vietu. 1937.gada Eiropas čempionātā. 1937.gada Eiropas čempionātā viņš bija turnīra rezultatīvākais spēlētājs ar vidēji spēlē gūtiem 12,7 punktiem. Vispasaules studentu spēlēs izcīnījis zeltu 1935. un 1937.gadā, kā arī sudrabu 1933.gadā. 1945.gadā tika arestēts un 1947.gadā - deportēts uz GULAG nometni Krievijā, kur 1948.gada 22.jūlijā miris.
Andrejs Krisons dzimis 1909.gada 6.jūnijā. Studējot Latvijas Universitātē, iestājās studentu korporācijā Tervetia, spēlēja sporta biedrības "Universitātes sports" basketbola komandā. Latvijas basketbola izlases sastāvā aizvadījis 4 spēles. Bija iekļauts Latvijas izlases sastāvā startam 1935.gada Eiropas čempionātā, tomēr spēlēs nepiedalījās .
Spēlējis 1937.gada Eiropas čempionātā, kurā Latvijas izlase izcīnīja 6. vietu. Divas reizes Latvijas studentu basketbola izlases sastāvā piedalījās vispasaules studentu spēlēs, 1935.gadā Budapeštā un 1937.gadā Parīzē izcīnīja pirmo vietu. 1931.gadā aizvadījis vienu spēli Latvijas futbola izlasē. Otrā pasaules kara laikā bija iesaukts Latviešu leģiona 15. divīzijā, miris 1945.gada 19.augustā kara hospitālī Austrumprūsijā.
Jānis Lidmanis dzimis 1910.gada 18.janvārī Rīgā.Trīs reizes kļuvis par Latvijas čempionu basketbolā (1928.g., 1931.g., 1932.g.). Latvijas basketbola izlases sastāvā aizvadījis 14 spēles. Latvijas futbola izlases sastāvā aizvadījis vairāk nekā 50 spēles, bijis arī tās kapteinis. J.Lidmanis spēlēja Rīgas FK - stiprākajā tā laika Rīgas klubā. Otrā pasaules kara beigās 1944.gadā devies bēgļu gaitās uz Vāciju, 1949.gadā izceļoja uz Austrāliju. Miris 1986.gada 29.novembrī Melburnā.
Visvaldis Melderis dzimis 1915.gada 19.janvārī. Spēlējis Rīgas ASK komandā. Trīs reizes izcīnījis Latvijas čempiona titulus (1939.g., 1940.g., 1942.g.). Latvijas basketbola izlases sastāvā aizvadījis 40 spēles. Piedalījies 1936.gada Olimpisko spēļu turnīrā. Ieguvis 6. vietu 1937.gada Eiropas čempionātā. No 1938. līdz 1940.gadam V.Melderis bija Latvijas izlases kapteinis. Spēlējis arī futbolu. 1934.gada Latvijas čempionātā vieglatlētikā izcīnījis 3. vietu lodes grūšanā. Otrajā pasaules karā iesaukts Latviešu leģiona 19. divīzijā, kritis atkāpšanās kaujās Latvijas robežas tuvumā pie Opočkas 1944.gada 14.jūlijā.
Džems Raudziņš dzimis 1910.gada 1.decembrī. Dzimis Harbinā, kur bija izveidojusies latviešu kolonija. Absolvējis Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti. Pieckārtējs Latvijas čempions sporta biedrības "Universitātes sports" basketbola komandas sastāvā (1930.g., 1934.g.-1937.g.). Latvijas basketbola izlases sastāvā aizvadījis 18 spēles. Piedalījies 1936.gada Vasaras Olimpisko spēļu turnīrā. Ieguvis 6. vietu 1937.gada Eiropas čempionātā. Vispasaules studentu spēlēs izcīnījis zeltu 1935.gadā, kā arī sudrabu 1933.gadā. Otrā pasaules kara beigās nokļuva Vācijā, vēlāk pārcēlās uz dzīvi Austrālijā, kur strādāja par grāmatvedi. Miris 1979.gada 13.decembrī
Edgars Rūja dzimis 1915.gadā. Studējot Latvijas Universitātē, iestājās studentu korporācijā Selonia, spēlēja sporta biedrības "Universitātes sports" basketbola komandā. Bija iekļauts Latvijas basketbola izlases sastāvā startam 1935.gada Eiropas čempionātā, bet nespēlēja. Kā izlases rezervists piedalījies arī 1936.gada Vasaras Olimpisko spēļu turnīrā Berlīnē. Latvijas studentu basketbola izlases sastāvā piedalījās 1935.gada un 1937.gada vispasaules studentu spēlēs, kur izcīnīja zelta medaļu. Spēlējis arī futbolu un 1935.gadā Latvijas izlasē aizvadījis divas spēles. Pēc Latvijas okupācijas E.Rūja vadīja studentu pretošanās kustību "Jaunlatvieši". 1941.gada aprīlī tika apcietināts un nošauts.
Valdemārs Kristaps Baumanis dzimis 1905.gada 19.aprīlī Liepājā. Viņa vadītā Latvijas basketbola izlase 1935.gadā kļuva par pirmajiem Eiropas čempioniem, izcīnīja sudraba medaļu 1937.gada Eiropas čempionātā un 1938.gadā uzvarēja sešu komandu turnīrā Berlīnē. Laikā no 1923.gada līdz 1930.gadam Baumanis spēlējis Jaunekļu kristīgās savienības komandā. Divas reizes kļuvis par Latvijas meistaru (1925.g., 1929.g.), 1924.gadā ieņēmis otro vietu. Latvijas valstsvienībā laikā no 1924.gada līdz 1929.gadam aizvadīja sešas spēles. Trenējis Armijas sporta klubu (1931.g.-1940.g.), Lībekas komandu "Rīga" (1946.g.-1947.g.) un Francijas komandu CEP Lorient (1948.g.-1950.g.). ASK vīriešu basketbola klubs par Latvijas čempioniem kļuva 1939.g., 1940.g. un 1942.gadā, savukārt ASK sieviešu basketbola klubs - 1942. un 1943.gadā. V.Baumanis bijis 1936.gada Olimpisko spēļu basketbola turnīra tiesnesis un ir pirmais FIBA kategorijas tiesnesis Latvijā. Ilgus gadus darbojās Latvijas Basketbola savienības valdē, tāpat darbojās arī Futbola savienībā.
Latvijas armijā bijis virsnieks. 1943.gada augustā ticis iesaukts Latviešu leģionā. Emigrējis uz Vāciju. Laikā no 1947.gada līdz 1956.gadam dzīvoja Lorjānā, Francijā. 1956.gadā pārcēlās uz dzīvi ASV. V.Baumanis bija ASV Vidienes štatu latviešu sporta pārvaldes priekšnieks un ASV baltiešu sporta padomes vadītājs. Miris 1992.gada 24.aprīlī Čikāgā.
Latvijas valstsvienība Ženēvā 1935.gadā. No kreisās: Mārtiņš Grundmanis, Džems Raudziņš, Aleksejs Anufrijevs, Rūdolfs Jurciņš, Visvaldis Melderis, Jānis Lidmanis, Herberts Gubiņš, Eduards Andersons un Valdemārs Baumanis.
Foto autors nezināms.