Imants Bodnieks dzimis 1941.gada 20.maijā Rīgā. Latvijas riteņbraucējs. Treneris. 

Izglītību ieguvis Rīgas 45.vidusskolā (1961.g.). Treneris  Pēteris Strods. Pārstāvējis "Daugava", ASK, "Marss".

Piedalījies trijās Olimpiskajās spēlēs (1960.g., 1964.g., 1968.g.). 1960.gadā Romā dalīja 9.-12. vietu sprintā. 1964.gadā Tokijā startēja tandēmā ar krievu sportistu Viktoru Logunovu 2 km distancē un izcīnīja sudraba medaļu. Pēc četriem gadiem Mehiko I.Bodnieks tandēma sprintā izcīnīja dalītu 5.—8. vietu kopā ar krievu sportistu Igoru Celovaļņikovu. Startējis pasaules čempionātos: 1959.g. - 18./24.vieta sprintā, 1961.g. - 4.vieta sprintā, 1962.g. - 5./8.vieta sprintā, 1963.g. - 5./8.vieta sprintā, 1965.g. - 5./8.vieta sprintā, 1966.g. - 4.vieta sprintā, 5.vieta 1 km hītā.  Vienpadsmit reizes bijis PSRS čempions: tandēmā (1962.g. - 1964.g., 1966.g., 1968.g.), 1 km hītā (1962.g., 1963.g., 1965.g., 1966.g.), sprintā (1961.g., 1962.g.). Vairkkārtējs Latvijas PSR čempions. Astoņas reizes uzstādījis Latvijas rekordus. 1964.gadā I.Bodnieks uzstādīja pasaules rekordu 500 m sprintā ar startu gaitā (29,4s). 1966.gadā viņam piešķira PSRS Nopelniem bagātā sporta meistara nosaukumu.                             Pēc sportista karjeras beigām 21 gadus strādājis par treneri. No 1969.g. līdz 1990.gadam bijis ASK riteņbraucēju treneris un darbojās riteņbraukšanas klubā Marss".

 

 

 

No kreisās I.Bodnieks un V.Logunovs.

 

Leolita Bļodniece dzimusi 1959. gada 29. martā Rīgā. Latviešu vieglatlēte. 

Izglītību ieguvusi Rīgas 25. vidusskolā un Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtā (1986.g.).  

Sākumā trenējusies daudzcīņā, taču pēc 600 g šķēpa raidīšanas tālāk par 34 metriem 12 gadu vecumā pievērsusies šķēpa mešanai. Pirmais treneris bijis Otto Jurģis, bet pēc viņa nāves trenējās pie Valda Dimanta, bet vēlāk pie Elmāra Krūzes. PSRS izlases laikos trenējusies arī pie Jāņa Lūša un Elvīras Ozoliņas, bet tās bija vairāk uzskatāmas kā konsultācijas.

1975. gada PSRS Tautu spartakiādē 16 gadu vecumā Leolita Bodniece uzvarēja ar 59,54 metrus tālumā raidītu šķēpu. Tautu spartakiādē sportiste uzvaru guva arī 1983. gadā, savukārt 1979. gadā L. Bļodniece izcīnīja 4. vietu. 1975. gadā sportiste izcīnīja uzvaru arī Eiropas junioru čempionātā (60,62 m). L. Bļodniece ir trīskārtēja PSRS čempione (1975.g. - 59,54 m; 1980.g. - 64,90 m; 1983.g. - 64,62 m), kā arī divkārtēja Latvijas čempione (1980.g., 1982.g.). Viņa trīs reizes labojusi Latvijas rekordu, no kuriem tālākais (64,90 m) tika sasniegts 1980. gadā PSRS čempionātā. Tas ir arī Latvijas rekords šķēpa mešanā ar vecās konstrukcijas šķēpu.                                                                        

Sporta karjeru pārtrauca 26 gadu vecumā, kad piedzima meitiņa. Pēc sportistes karjeras beigām četrus gadus sporta biedrībā „Daugava” strādājusi par treneri. Darbu turpinājusi kā sporta skolotāja un sporta darba organizatore Rīgas pārtikas ražotāju vidusskolā (tagad Tūrisma un radošās industrijas tehnikums). Aktīvi darbojas šķēpmetēju klubiņā, palīdz organizēt dažādas sacensības un pasākumus. Leolitai Bļodniecei ir divas meitas - Elīna un Līga.

 

Gunārs Blūms dzimis 1923.gada 23.aprīlī, Rīgā. Volejbola tiesnesis. 

Bijis trīskārtējs Latvijas čempions volejbolā - 1946.g., 1948.g. un 1949.gadā. Latvijas izlases dalībnieks no 1946. līdz 1949.gadam. Vēlāk darbojies kā treneris un viņa vadībā komanda „Spartaks” trīsreiz kļuva par Rīgas čempioniem, Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas vīru komanda šo titulu ieguva vienu reizi. EZP (Ekspedīcijas zvejas pārvalde) komanda Latvijas čempionu zeltu izcīnīja 1962.gadā.

Darba mūža lielāko daļu bijis sporta organizators. Iecelts par sporta biedrības „Spartaks” Rīgas padomes priekšsēdētāju. Kad šo biedrību likvidēja, kļuva par sporta biedrības „Daugava” Centrālā sporta kluba direktoru. Volejbola komandas „Radiotehniķis” priekšnieks no 1969.gada līdz 1983.gadam. Darbojies kopā ar Genādiju Paršinu (vēlāko PSRS izlases treneri) un Zigismundu Grigoļunoviču.

Volejbola federācijā (valdē) strādājis 44 gadus (1946.g.-1990.g.), 14 gadus bijis tās prezidents (1946.g.-1960.g.), 19 gadus (1960.g.-1979.g.) priekšsēdētāja vietnieks, 11 gadus veterānu komisijas vadītājs (1979.g.-1990.g.). Nepārtraukti 53 gadus darbojies tiesnešu kolēģijā. I kategorijas tiesneša nosaukumu ieguvis 15 gadu vecumā, 1946.gadā - Republikas kategoriju, Vissavienības kategoriju - 1952.gadā, starptautisko kategoriju kā pirmais Latvijā - 1960.gadā. PSRS Goda tiesneša nosaukums piešķirts 1973.gadā. 138 starptautiskas spēles vadījis uz paaugstinājuma (pirmais tiesnesis) 14 valstīs, 78 reizes bijis galvenais arbitrs (PSRS sacensībās 12 reizes), 18 reizes atzīts par sacīkšu labāko arbitru. 

Apbalvots ar V pakāpes Atzinības krustu (2014.g.). Arī dzīvesbiedres Edītes darba mūžs saistīts ar sportu. Gunāra un sievas Edītes ģimenē divi bērni - meita Zane (arhitekte) bijusi Latvijas izlases dalībniece peldēšanā. Dēls Egils strādāja sporta biedrībā „Vārpa”, bet pēc smagas slimības agri aizgāja viņsaulē.                     

Gunārs Blūms miris 2016.gada 22.janvārī.

Jeļena Blaževiča (Jeršova) dzimusi 1970.gada 11.oktobrī Rīgā. Latvijas vieglatlēte. 1987.gadā absolvējusi Rīgas 80. vidusskolu un Latvijas Universitātes Finanšu un tirdzniecības fakultāti (1992.g.).

Treneri - Uldis Kurzemnieks, Jurijs Volkinšteins.

Sākumā startējusi tāllēkšanā, vēlāk pārkvalificējusies uz trīssoļlēkšanu. Trīspadsmit reizes bijusi Latvijas čempione: trīssoļlēkšanā (1993.g. - 1998.g.), tāllēkšanā (1993.g., 1994.g.), 4x100 m stafetē (1995.g., 1996.g.), trīssoļlēkšanā telpās (1994.g., 1996.g.), tāllēkšanā telpās (1994.g.). Divkārtēja Latvijas PSR čempione tāllēkšanā (1990.g.) un 4x100 m stafetē (1990.g.). Četras reizes labojusi Latvijas rekordu trīssoļlēkšanā (no 14,10 m - 1995.g. līdz 14,55 m - 1996.g.).

Eiropas čempionātos - 21. vieta 1994.gadā (13,02 m). 1993.gadā izcīnījusi 8. vietu Universiādē tāllēkšanā (6,30 m). Pasaules čempionātos: 1993.g. - 10.vieta trīssoļlēkšanā (13,57 m), 1995.g. - 9.vieta trīssoļlēkšanā (14,09 m), 1997.g. - 7.vieta trīssoļlēkšanā (14,06 m), 32.vieta tāllēkšanā (6,18 m). Piedalījusies 1996.gada Vasaras Olimpiskajās spēlēs Atlantā, kur trīssoļlēkšanā izcīnījusi 8. vietu ar 14,12 m (kvalifikācijā — 14,24 m). 1997.gadā beigusi sportistes karjeru traumas dēļ.

 

Haralds Blaus dzimis 1885.gada 5.februārī Ozolu muižā Liezeres pagastā.

Viņa tēvs Kārlis Blaus (1853.g.-1906.g.) bija Tērbatas universitātes absolvents, viens no vecākās latviešu studentu korporācijas Lettonia dibinātājiem, Liezeres draudzes ārsts. Māte vācbaltiete Lilija Blaus, dzimusi fon Zeka (1862.g.). Brāļi Andrejs un Augusts

Pēc Tērbatas reālskolas absolvēšanas 1906.gadā 21 gada vecumā H. Blaus iestājās Rīgas Politehniskā institūta arhitektūras nodaļā. Studiju laikā viņš pievērsās daiļslidošanai un šaušanas sportam pa māla baložiem (šo sporta veidu pārdēvēja par "stenda šaušanu"). H.Blaus iestājās "Baltijas Pareizas medību un šaušanas biedrībā", vēlāk "Āgenskalna Strēlnieku biedrībā". 

Pēc Politehnikuma absolvēšanas 1913.gadā H.Blaus iestājās armijā un Pirmā pasaules kara gados darbojies kā arhitekts-inženieris armijas karaspēka dzīvokļu apgādes galvenajā pārvaldē Pēterburgā un Helsinkos (1913.g.-1917.g.), vēlāk - 3. inženieru komandā. 1919.gadā H.Blaus atgriezās Latvijā un strādāja dzelzceļa valdē Valmierā un Vecgulbenē, kā arī ceļu un būvju pārvaldē Cēsīs, bet no 1920.gada līdz 1927.gadam - apdrošināšanas un transporta a/s "Latvija". No 1927.līdz 1938.gadam H.Blaus strādāja par būvkonstrukciju mācības skolotāju Rīgas Valsts tehnikumā un darbojās kā praktizējošs arhitekts.

1912.gada ziemā viņš kļuva par Baltijas provinču meistaru daiļslidošanā (vēlāk - trīskārtējs Latvijas meistars). 1910.gadā sāka piedalīties šaušanas sacīkstēs. 1911.gadā pirms olimpiādes pārbaudes sacensībām Pēterburgā 50 dalībnieku konkurencē uzvarēja H.Blaus un tika iekļauti Krievijas vienībā V Olimpiskajās spēlēs (Krievijas impērijas šāvēju izlasē vēl bija rīdzinieki Leons Suitiņš, Valters Bodnieks, Pauls Līts, Boriss Pertels un Dāvids Veiss).

V vasaras Olimpiskajās spēlēs Stokholmā Haralds Blaus startēja šaušanā uz skrejošo briedi, 34 dalībnieku konkurencē ar 29 punktiem iegūstot 20. vietu. Māla baložu šaušanā ar 91 punktu (no 100 iespējamiem) Haralds Blaus izcīnīja bronzas medaļu. Daiļslidošanā H.Blaus pārstāvēja I Rīgas Riteņbraukšanas biedrību (I RRB), kurā vadīja arī tenisa sekciju un piedalījās sporta komisijā, bija Latvijas daiļslidošanas tiesnesis. Iestājies Latvijas Medību biedrībā (LMB), viņš kopā ar citiem biedriem 1926.gadā izveidoja medību suņu audzēšanas nodaļu. 1931.gadā viņš izveidoja medību suņu audzētavu savā lauku īpašumā, kādreizēja Kauguru muižā - „Ķiguļu” mājās.

Kā Latvijas valsts vienības dalībnieks šaušanā viņš uzrādīja daudzus Latvijas rekordus dažādās šaušanas disciplīnās. 1933.gadā valsts 15. gadadienas svētkos ar nozīmi “Par nopelniem” apbalvoto vidū kā vienīgais divu sporta veidu pārstāvis tika nominēts daiļslidotājs un stenda šāvējs Haralds Blaus. H.Blaus 1935.gadā izdeva savu grāmatu “Šaušanas māksla ar skrošu bisi”. H.Blaus 1937.gada vasarā startēja Helsinkos pasaules meistarsacīkstēs šaušanā. Tās bija viņa pēdējās lielākās sacensības. Šajās meistarsacīkstēs Latvijas pārstāvis Kārlis Kļava izcīnīja zelta medaļu šaušanā ar automātisko pistoli.

Otrā pasaules kara sākumā saslimušais H.Blaus ar ģimeni - māti Liliju Blauu, sievu Elzu un bērniem - dēlu Haraldu (dz. 1927.g.) un meitu Ritu Zigrīdu (dz. 1928.g.) atstāja Latviju. Haralds Blaus miris 1945.gada 4.jūnijā Augsburgā. 2012.gada 30.novembrī, Rīgā, Baložu ielā 14, atklāja piemiņas plāksni Haraldam Blauam.  

 

Astra Biltauere-Rubene dzimusi 1944.gada 9.oktobrī Rīgā. Latvijas volejboliste. 

Absolvējusi Rīgas 19.vidusskolu. Treneri Ēriks Saulītis, Juris Apmanis, Arvīds Pētersons.

A.Biltauere-Rubene ir spēlējusi komandā "Daugava" (1962.g.-1965.g.) un "Elektrons" (1969.g.-1973.g.). Laikā no 1962. līdz 1971.gadam pārstāvējusi Latvijas PSR izlasi (ar pārtraukumu). Vairākas reizes izcīnījusi Latvijas PSR čempiones nosaukumu. No 1963. līdz 1965.gadam spēlējusi PSRS izlasē. Piedalījusies 1964.gada Vasaras Olimpiskajās spēlēs Tokijā, kurās PSRS izlases sastāvā izcīnījusi sudraba medaļu. Turīnā (Itālija) 2013.gadā 8.pasaules senioru spēlēs (World Masters Games) Latvijas sieviešu komanda (grupā - 60+), kuras sastāvā bija Eiropas čempione un pasaules vicečempione Mudīte Stūrmane-Talce, divkārtējā Eiropas junioru čempione Ilona Bačilova-Maļinovska un citas izcilas Latvijas izlases volejbolistas, sudraba medaļas ieguva Astra Biltauere-Rubene. Ilgus gadus strādājusi rūpnīcā "Alfa", vēlāk "LatLoto".

 

 

 

 

 

Edvīns Bietags dzimis 1908.gada 28.februārī Rūjienā. Latvijas cīkstonis.

Mācoties Rūjienas vidusskolā Edvīns Bietags sāka aizrauties ar vieglatlētiku, vēlāk uzsāka treniņus cīņas sportā biedrības „Krauze” vietējā Rūjienas nodaļā. Viņam treniņos palīdzēja pieredzējušie cīkstoņi Rūdolfs Ronis un Jānis Polis.

1934.gadā Edvīnam Bietagam bija 26 gadi un viņš kļuva par Latvijas čempionu pussmagajā svarā. Uz Eiropas meistarsacīkstēm Latvija tomēr pieteica tikai vienu sportistu – A.Zvejnieku, jo biedrībai „Krauze” nebija līdzekļu. E.Bietags  sameklēja līdzekļus un devās uz Romu. Uzvarējis iepriekšējās cīņās E.Bietags finālā tikās ar pieredzējušo zviedru cīkstoni Akselu Kadjēru. Tiesnešu lēmums cīņas beigās vienbalsīgs –  Eiropas čempiona titulu izcīnījis Edvīns Bietags.  Alberts Zvejnieks smagajā svarā iegūstot trešo vietu. 1936.g. Berlīnes Olimpiskajās spēlēs tika gūts latviešu cīkstoņu visu laiku lielākais panākums - pussmagajā svarā Edvīns Bietags uzveicis vācieti Verneru Zēlenbinderu, ungāru Ģulu Bobisu, turku Mustafu Avcioglu, igauni Augustu Neo, zaudēja tikai čempionam – zviedram A.Kadjeram un saņēma olimpisko sudraba medaļu. Turpat Berlīnē K.Kundziņš bija piektais „spalvas” svarā,  A.Zvejnieks  septītais smagajā svarā. 

Pēc Berlīnes olimpiādes auga E.Bietaga popularitāte un viņu aicināja uz dažādām sacensībām. Turnīrā Geteborgā E.Bietags uzveica slaveno, lielā auguma īpašnieku, spēcīgo igauni Kristjanu Palusalu, kurš olimpiskajās spēlēs bija izcīnījis divas zelta medaļas – grieķu romiešu un brīvajā cīņa, pie tam smagajā svarā. E.Bietagam vienmēr problēmas sagādāja personīgais svars, viņš bija uz robežas ar smago svaru, kur pretinieki bija ievērojami smagāki. E.Bietags 1937.gadā Tartu uzveica jauno, bet jau toreiz talantīgo igauņu milzi Johanesu Kotkasu, kas vēlākos gados kļuva par olimpisko čempionu. Eiropas meistarsacīkstēs 1938.gadā Tallinā Latvija bija pārstāvēta visās svaru kategorijās, bet tikai Georgam Ozoliņam izdevas izcīnīt otro vietu. 1939.gadā E.Bietags Eiropā ierindojas 5. vietā.

Pēc sporta gaitām E.Bietags vēlējās strādāt par treneri, pabeidza trenera kursus, bet viņam padomju vara to neatļāva, jo E.Bietagu, kā Berlīnes olimpiādes slavenību, Vācijas okupācijas vara bieži aicināja piedalīties dažādos pasākumos. Tātad esot neuzticams. Viņš veiksmīgi uzsāka darbību savā saimniecībā, izveidoja siltumnīcas, audzēja lopus.                                                                                                                                                                                                   E.Bietags miris 1983.gadā 29.septembrī Jūrmalā.

 

 

 

 

E.Bietags un A.Zvejnieks

Andris Biedriņš dzimis 1986.gada 2.aprīlī Rīgā. Latvijas basketbolists.

Mācījies Rīgas 64.vidusskolā.

Andris Biedriņš basketbolista gaitas uzsāka Valtera basketbola skolā. Viņa pirmais treneris bija Raivo Otersons. 2002.-2003.gada sezonas sākumā 16 gadu vecumā viņš sāka spēlēt basketbola klubā "Skonto", kurā komandas galvenais treneris bija Valdis Valters. Viņš tika atzīts par visas sezonas līgas labāko jauno spēlētāju. A.Biedriņš ir spēlējis Latvijas U-16 un U-18 izlasēs. Kopā ar Latvijas izlasi ir izcīnījis 13. vietu 2007.gada un 2009.gada Eiropas čempionātā. 2004.gadā NBA draftā viņu izraudzījās Goldensteitas "Warriors". A.Biedriņš kļuva par pirmo latviešu basketbolistu, kas ir ticis draftēts NBA draftā un otro latvieti pēc Gundara Vētras, kas spēlējis NBA.

Pirmajā sezonā 2004.-2005.gadā A.Biedriņš neizpelnījās trenera uzticību, viņš arī bija visas līgas jaunākais spēlētājs. Otra sezona bija veiksmīgāka. Trešajā gadā NBA A.Biedriņam paveicās - viņu treneris nosaucis par labāko centra spēlētāju, ko jebkad trenējis - viņš bija visas līgas precīzākais metienu izpildītājs (62,1%). 2007.-2008.gada sezonā A.Biedriņš uz laukuma izgāja 76 spēlēs, 56 spēles sāka starta sastāvā. 2008.gadā A.Biedriņš noslēdza jaunu līgumu ar "Warriors", kas paredzēja, ka nākamajos sešos gados viņš saņems līdz pat 62 miljoniem dolāru. A.Biedriņš tika pasludināts par vienu no komandas kapteiņiem. Viņš piedalījās 62 spēlēs, 58 no tām iziedams starta piecniekā. 2009.-2010.gada NBA sezonā latviešu basketbolists piedalījās tikai 33 spēlēs, no kurām 29 izgāja starta sastāvā. Viņš gandrīz visu sezonu cīnījās ar vairākām traumām. 

2011.-2012.gada sezona tika uzsākta tikai decembrī lokauta dēļ. Biedriņš piedalījās 47 regulārās sezonas spēlēs no 66 aizvadītajām spēlēm. 2012.-2013.gada sezona Biedriņam nebija veiksmīga. 2013.gada jūlijā A.Biedriņš pārgāja uz Jūtas "Jazz" bet 2014.gadā tika atbrīvots no "Jazz".

Dzīvo Sanfrancisko, Kalifornijā. Precējās ar Madaru Grīnbergu, kas bija TV šova "Latvijas princese" otrās vietas ieguvēja. Viņiem ir dēls Emīls un meita Elizabete.

 

Alfons Bērziņš dzimis 1916.gada 7.novembrī. Latvijas ātrslidotājs. 

1938.gadā pabeidza mācības Rīgas pilsētas 2.ģimnāzijā, studējis LU Inženierzinātņu fakultātē. Bijis precējies ar Latvijas izlases kalnu slēpotāju Mirdzu Martinsoni. 

Savas pirmās slidas Alfons saņēma septiņu gadu vecumā no sava tēva kā dāvanu Ziemassvētkos. Kopš tā laika jaunais puisis aizraušanos atradis tieši slidskriešanā un gribējis līdzināties saviem elkiem - slidotājiem Jānim Andriksonam (1912.g.-1967.g) un Albertam Rumbam (1892.g.-1962.g). 

16 gadu vecumā A.Bērziņš uzvarēja Latvijas junioru sacensībās Rīgā 500m un 1500m slidojumā. Nākamajā gadā viņš sāka pārstāvēt biedrību „Universitātes sports”, lai gan vēl mācījās skolā un trenējās kopā ar saviem bērnības elkiem Andriksonu un Rumbu.

Piedalījies 1936.gada Ziemas Olimpiskajās spēlēs, tajās augstāko vietu ieņēma 500 m distancē (14.vieta), vēl bija 18. vietā 1500 un 5000 m distancēs, kā arī 19. vietā 10 000 m distancē. 1939.gada pasaules čempionātā ierindojās otrajā vietā daudzcīņā un izcīnīja uzvaru 10 000 m distancē. Kļuva par Eiropas absolūto čempionu 1939.gadā, kad čempionāts norisinājās Rīgā.

Labākie sasniegumi: - starts pasaules čempionātos daudzcīņā: 1936.g. - 8.vieta, 1937.g. - 9.vieta, 1938.g. - 4.vieta, 1939.g. - 2.vieta (1.vieta 10 000 m - 19:19,5). 1.vieta neoficiālajā pasaules čempionātā 1940.gadā; - starts Eiropas čempionātos daudzcīņā: 1938.g. - 12.vieta, 1939.g. - 1.vieta (2.vieta 500 m - 45,3 s; 3.vieta 1500 m - 3:08,1; 1.vieta 3000 m - 5:15,5; 1.vieta 5000 m - 9:23,9); - seškārtējs Latvijas meistars (1935.-1940.g.), Latvijas PSR čempions (1941.g.), okupētās Latvijas meistars (1942.g.).  Personiskie rekordi: 500 m - 42,9 s (1938.g.), 1000 m - 1:29,1 (1940.g.), 1500 m - 2:16,4 (1938.g.), 3000 m - 4:57,3 (1940.g.),5000 m - 8:32,1 (1940.g.), 10 000 m - 17:47,2 (1940.g.). 500 m - 45,7 s; 1500 m - 2:25,8; 5000 m - 8:53,4; 10000 m - 18:22,5.

Otrā pasaules kara laikā viņš tika iesaukts leģionā un viņu Sarkanā armija saņēma gūstā. 1945.gadā A.Bērziņš tika apcietināts, desmit gadus atradās izsūtījumā Sibīrijā. 1955.gadā viņš atgriezās Rīgā. Pēc atgriešanās Latvijā pievērsās trenera darbam. Viena no viņa ievērojamākajām audzēknēm bija 1969.gada pasaules čempionāta uzvarētāja daudzcīņā  Lāsma Kauniste, kā arī PSRS izlases kandidāte Ārija Gulīte – Marksa.

A.Bērziņš miris 1987.gada 16.decembrī. Apglabāts Otrajos Meža kapos.

Edgars Bertuks dzimis 1985.gada 1.janvārī Alūksnē. Latvijas orientierists.

E.Bertuks beidzis E.Glika Alūksnes Valsts ģimnāziju (2003.g.), absolvējis Rīgas Tehnisko universitāti - ieguvis bakalaura grādu ķīmijas inženierijā. Pirms kļūšanas par profesionālu orientieristu 2011.gadā, strādājis uzņēmumā Siemens Healthcare.

Skolas vecumā trenējies basketbolā, nodarbojies ar garo distanču skriešanu. Pasaules čempionātā Šveicē orientēšanās sacensībās E.Bertuks izcīnīja uzvaru vidējā distancē un bronzas medaļu garajā distancē (2012.g.). Tā bija pirmā Latvijas un arī Baltijas valstu sportistu izcīnītā uzvara un medaļa Pasaules čempionātos pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas (1989.gadā, pārstāvot PSRS, medaļu izcīnīja Alīda Ābola). Latvijā viņš pārstāv klubu OK Alūksne, bet starptautiskajās sacensībās — Somijas klubu Turun Metsänkävjät

Vienreiz ir uzvarējis un vairākkārt iekļuvis trijniekā prestižākajās daudzdienu sacensībās Baltijā "Kāpas" trīsdienās. 2012.gadā E.Bertuks pirmajā etapā pasaulē lielākajās orientēšanās stafešu sacensībās Jukola finišēja pirmajā vietā, apsteidzot visus konkurentus par vairāk kā minūti. 2012.gada noslēgumā E.Bertuks portāla World of  News līdzjutēju balsojumā tika atzīts par gada labāko orientieristu pasaulē. Pasaules 2013.gada čempionātā Somijā E.Bertukam izdevās izcīnīt bronzas medaļu garajā distancē, savukārt vidējā distancē viņš finišēja 8.vietā.

Augstāko vietu Pasaules kausa kopvērtējumā (15.) izcīnījis 2012.gada sezonā, savukārt augstākajā vietā pasaules rangā (7.) bijis 2013.gada jūlijā, kas ir augstākā vieta, kādā bijis kāds no Baltijas valstu sportistiem. 2013.gadā E.Bertuks kļuva arī par Latvijas čempionu vieglatlētikas krosā 8 km distancē. 2014.gada Eiropas orientēšanās čempionātā Portugālē viņš ieguva 5.vietu vidējā distancē un 10.vietu garajā distancē.                                                                                                                            E. Bertuks precējies ar Kristīni Kokinu – bijušo Latvijas izlases orientieristi.

 

Juris Bernsons

Nozīmīgu lomu vieglatlētikas dzīvē ieņem sacensības "Rīgas kauss". Pirmo reizi „Rīgas kauss” tika pasniegti 1910.gadā, kad Rīgas Rāte trīs kausus pasniedza vieglatlētikas sacensību labākajam skrējējam, lēcējam un metējam. No 1964.gada „Rīgas kauss” kļuva par starptautiskām sacensībām. Deviņdesmito gadu sākumā, samazinoties finansiālajām iespējām, mazinājās arī „Rīgas kauss” popularitāte un 1993.gadā tie notika pēdējo reizi. Tomēr jau 1996.gada 2.jūnijā ar Latvijas Vieglatlētikas saviebības iniciatīvu tika aizsākta jaunu starptautisko Rīgas sacensību vēsture.

2006.gadā sacensībām tika atdots „Rīgas kauss” nosaukums un statuss. „Rīgas kauss” regulāri pulcējuši augstākās klases pasaules vieglatlētikas zvaigznes. No 1962.gada līdz 1993.gadam sacensībās startējuši 33 olimpiskie čempioni, ieskaitot visus četrus Latvijas šķēpraižus - Inesi Jaunzemi, Elvīru Ozoliņu, Jāni Lūsi un Daini Kūlu. Eiropas Vieglatlētikas asociācija atzinīgi novērtēja “ Rīgas kauss” 2012.gada profesionālo organizāciju, veiksmīgo norisi un sasniegtos rezultātus, sacensībām piešķīrusi «European Outdoor Classic meeting» statusu. Šis augstais kvalitātes novērtējums ļauj papildināt programmu.

Viens no šo sacensību iniciātoriem bija 1912.gadā dzimušais Juris Bernsons - sprinteris un tāllēcējs, sporta darbinieks, sacensību tiesnesis un informators, kā arī vieglatlētikas statistiķis. Mācoties Rīgas 1.valsts ģimnāzijā, Juris Bernsons sāka piedalīties arī sacensībās, startējot tāllēkšanā un 100 m skrējienā. 1931.gadā Juris Bernsons iestājās Latvijas Universitātes Veterinārmedicīnas fakultātē, vienlaikus kļūstot arī par biedrības "Universitātes Sports" (US) biedru, kuras rindās startēja līdz pat 1944.gadam. Labākie rezultāti tika sasniegti tāllēkšanā, 100 m, 200 m un stafetes skrējienos, personīgais rekords tāllēkšanā - 6,72 m un 100 m skrējienā - 11,1 sekunde uzstādīti 1936.gadā. J.Bernsons bija iekļauts Latvijas studentu izlases sastāvā (1939.g.). Studiju laikā Juris Bernsons bija US vieglatlētikas sekcijas priekšsēdētājs, Latvijas Vieglatlētikas savienības sekretārs un Latvijas Peldēšanas savienības sekretārs.

Arī pēc Otrā pasaules kara Bernsons turpināja sportot un tiesāt sacensības. Astoņus gadus Juris Bernsons vadīja Latvijas vieglatlētikas federāciju. J.Bernsons bija ne tikai viens no sacensību "Rīgas kauss" atjaunošanas idejas autoriem, bet arī 25 sacensību (1962.g.-1986.g.) galvenais tiesnesis. 50. gados Juris Bernsons sāka veikt arī informatora pienākumus. Lai skatītājiem sniegtu plašāku un saistošāku informāciju, Bernsons sāka vieglatlētikas statistikas vākšanu un vēstures pētīšanu, kas kļuva par viņa aizraušanos turpmāko 40 gadu garumā.                                                                                                                                                        Juris Bernsons miris 1988.gadā Rīgā.

 

Raimonds Bergmanis dzimis 1966.gada 25.jūlijā Pļaviņās. Latvijas svarcēlājs. 

R.Bergmanis beidzis Rīgas 49.vidusskolu, Rīgas Politehnikso institūtu (1991.g.) un Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju (2003.g.).

Eiropas vicečempions supersmagajā svarā 1997.gadā. Starts pasaules čempionātos supersmagajā svara kategorijā: 1993.g. - 11.vieta, 1994.g. -10.vieta, 1995.g. - 12.vieta, 1997.g. - 6.vieta, 1999.g.- 18.vieta. Eiropas čempionātos supersmagajā svara kategorijā: 1992.g. - 5.vieta, 1993.g. - 9.vieta, 1994.g. - 9.vieta, 1995.g. - 7.vieta, 1996.g. - 9.vieta, 1997.g. - 2.vieta, 1998.g. - 8.vieta, 1999.g. - 8.vieta, 2000.g. - 8.vieta. Desmitkārtējs Latvijas un Latvijas PSR čempions. 21 reizi labojis Latvijas rekordus svarcelšanā. PSRS junioru čempions supersmagajā kategorijā. Personīgais rekords raušanā 190 kg un grūšanā 230 kg, divcīņā 420 kg. 

Pasaules čempionātā R.Bergmanis 1997.gadā ierindojās 6.vietā. Piedalījies piecos Pasaules čempionātos. Piedalījies 3 Olimpiskajās spēlēs - 1992.gadā Barselonā izcīnīta 14.vieta svara kategorijā virs 110 kg (divcīņā 362,5 kg), 1996.gadā Atlantā 9.vieta svara kategorijā virs 108 kg (divcīņā 402,5 kg), 2000.gadā Sidnejā 23.vieta svara kategorijā virs 105 kg (traumas dēļ nācās izstāties). Latvijas olimpiskās delegācijas karognesējs XXV olimpiādes spēlēs Barselonā (1992.g.). 

Desmit reizes izcīnījis Latvijas čempiona titulu, 21 reizi labojis Latvijas rekordus. Pēc svarcēlāja karjeras uzsāka dalību spēkavīru sacensībās. Ar panākumiem startējis World's Strongest Man sacensībās, izcīnījis trešo vietu (2002.g.), vēl vairākkārt ir bijis pirmajā sešiniekā. Arnold Strongman Classic sacensībās ir izcīnījis divas trešās vietas (2003.g., 2004.g.).

Strādājis Nacionālo bruņoto spēku rekrutēšanas un atlases centrā. Pēc sportista karjeras beigām pievērsies sabiedriskajai darbībai un politikai. R.Bergmanis ir vadījis vairākus televīzijas raidījumus - "Laimīgā ģimene" un "Karaliskais anekdošu turnīrs". Vada Latvijas spēkavīru čempionāta sacensības, kā arī ir šo sacensību komentētājs televīzijā. 2011.gadā R.Bergmanis tika ievēlēts par Latvijas Olimpiešu kluba prezidentu. 2013.gada martā tika ievēlēts par vienu no Latvijas Olimpiskās komitejas viceprezidentiem. Ievēlēts 12. Saeimā no Zaļo un Zemnieku savienības (2012.g.). 2105.gadā apstiprināts par Aizsardzības ministru.

Bergmaņu ģimenē jau aug trīs bērni - Teodors un Marta, trešajam dots kino, politikas un spēka vīru pasaulē ļoti skanīgais vārds - Arnolds. Raimonda Bergamaņa tēvs Oļģerts bija arī viņa vienīgais treneris svarcelšanā. Olģerts Bergmanis sacensībās piedalījās no 1949.gada līdz 1968.gadam. 7 reizes bija Latvijas čempions. 35 trenera darba gados sagatavojis 31 sporta meistaru, četrus starptautiskās klases sporta meistarus, Eiropas un Pasaules čempionu, pasaules rekordistu Sergeju Poltoracki, Raimondu Bergmani, Olimpisko spēļu dalībnieku Ivaru Zdanovski. 1995.gada Eiropas čempionātā svarcelšanā Latvijas izlase O.Bergmaņa kā vecākā trenera vadībā izcīnīja līdz šim augstāko vietu EČ - septīto vietu.

 

Aleksandrs Beļavskis dzimis 1964. gada 17. janvārī Vitebskā, Baltkrievijas PSR.

Pabeidzis Augstākos Zviedrijas Hokeja savienības treneru kursus un Ūmeo universitātes Treneru fakultāti.

A. Beļavskis profesionāli nodarbojies ar hokeju no 1982. līdz 2005. gadam. Lielāko hokejista karjeras daļu aizvadījis divos klubos – PSRS līgas Rīgas „Dinamo” (1982.g.–1991.g.) un Zviedrijas „IF Björklöven”. 1987./1988. gada sezonā izcīnījis sudraba medaļu PSRS čempionātā. Vienu sezonu aizvadījis Zviedrijas „Frölunda” kluba sistēmā. Latvijas izlases sastāvā spēlējis sešos pasaules čempionātos (1997.g.–2002.g.), kā arī 2002. gada ziemas olimpiskajās spēlēs. Izlasē aizvadījis 104 spēles, guvis 47 vārtus, izdarījis 48 rezultatīvas piespēles.

A. Beļavskis pēc aktīvās sporta karjeras beigām kļuva par Ūmeo „Björklöven” komandas galveno treneri. Šajā vienībā viņš kā spēlētājs bija aizvadījis deviņas sezonas. Bijis  Latvijas izlases galvenā trenera Kurta Lindstrēma asistents. Vēlāk trenējis Zviedrijas kluba „MoDo” U-20 vecuma jauniešu komandu, kā arī īsu brīdi vadījis Permas vienību „Molot-Prikamje”. No 2012. līdz 2014. gadam trenēja Krievijas Jaunatnes hokeja līgas (MHL) Baltkrievijas komandu Bobruiskas „Dinamo-Šiņņik”. 2014. gada vasarā A. Beļavskis tika apstiprināts par Latvijas izlases galveno treneri un gatavoja komandu 2015. gada pasaules čempionātam.                  Precējies, sieva Svetlana, meitas Olga un Jeļena. Ģimene dzīvo Zviedrijā.

 

Andris Bārbalis dzimis 1948. gada 8. septembrī Tukumā.

Mācījies Tomes astoņgadīgajā skolā un Rīgas 25. vakara vidusskolā. Pēc vidusskolas mācījies Tukuma autoskolā, iegūstot automehāniķa specialitāti.

Sporta karjeru sācis, startējot motokrosā 1963. gadā. Sākot ar 1964. gadu, A. Bārbalis jauniešu konkurencē tika līdz vicečempiona titulam Latvijas čempionātā. 1968. gadā kolhoza „Ādaži” priekšsēdētājs viņu uzaicina spēlēt Ādažu motobola komandā. Ādažu komanda sevi spēja pierādīt visā PSRS, un A. Bārbalis kļuva par PSRS sporta meistaru un pieckārtēju PSRS čempionu motobolā. Viņu iekļāva PSRS izlasē. 1972. gadā A. Bārbalis gūst nopietnu kāju traumu. Pēc izārstēšanās  A. Bārbalis strādā par Ādažu motobola komandas vecāko treneri. Ādažu komandai spēles un treniņi notika VEF stadionā. 1983. gadā A. Bārbalis kļūst par vienu no pirmajiem motokrosa treneriem Latvijā. No 1974. līdz 1986. gadam ikgadu piedalījās PSRS TAMK izlases rīkotajos motokrosa semināros, kuros iegūtās zināšanas nodeva saviem audzēkņiem motokrosa treniņos. Lielākos panākumus guvuši viņa audzēkņi – Lauris Freibergs, kurš 2001. gadā ieguva Eiropas čempiona titulu, un Matīss Karro, kurš 2008. gadā kļuva par pasaules junioru čempionu.

 

Gunta Baško-Melnbārde dzimusi 1980.gada 27.aprīlī Olainē. Latvijas basketboliste. 

Mācījusies Olaines 1.vidusskolā, Rīgas 3.vidusskolā. ASV ieguva bakalaura grādu psiholoģijā.

Basketbolā sākusi trenēties 7 gadu vecumā Arkādijas sporta skolā pie Initas Kresas un Aivara Vīnberga. Latvijas izlasē treneris Ainārs Zvirgzdiņš, TTT -  Aigars Nerips.

Jaunieša vecumā spēlējusi rokasbumbu. Karjeru sākusi 1995.gadā RTU/Klondaika sastāvā. Trīs reizes kļuvusi par Latvijas čempioni (1996.g., 1997.g., 1998.g.). 19 gadu vecumā pārstāvējusi Latvijas sieviešu basketbola izlasi 1999.gada Eiropas čempionātā. Kopā ar Latvijas sieviešu izlasi spēlējusi Eiropas čempionātā: (Polijā 9.vieta - 1999.g.), (Turcijā 6.vieta - 2005.g.), (Itālijā 4.vieta - 2007.g.), (Latvijā 2009.g.- 7.vieta), (Polijā 2011.g.- 8.vieta). Viņa ir pirmā latviešu basketboliste, kura startējusi piecos Eiropas čempionāta finālturnīros. Pārstāvējusi Latviju 195 spēlēs, gūstot 1793 punktus. Piedalījusies 2008.gada Pekinas Olimpiskajās spēlēs, kur iegūta dalīta 9.-12. vieta.

No 1999.gada mācījās ASV un pārstāvēja universitātes basketbola komandu NCAA turnīrā. Vienu sezonu pārstāvēja Izraēlas klubu. No 2004.gada līdz 2008. gadam G.Baško bija Francijas līgas vienību spēlētāja. 2008.gadā izcīnīja Francijas čempionāta sudraba medaļu.  2008./09.gada sezonu aizvadīja Spānijas kluba Perfumerias Avenida sastāvā. Klubs izcīnīja sudraba medaļu gan Spānijas čempionātā, gan Eirolīgā. G.Baško kļuva par pirmo Latvijas basketbolisti, kura spēlējusi Eirolīgas finālā. 2009./10.gada sezonu G.Baško pārstāvēja itāļu klubu. 2010.gadā kluba Krakovas "TS Wisła Can-Pack" " sastāvā izcīnīja Polijas čempiones titulu.

2011.gadā viņa pievienojās Rīgas TTT. 2012.gadā pārgāja uz Krievijas klubu Kurskas "Dinamo" un tā sastāvā izcīnījusi uzvaru FIBA Eiropas kausa izcīņā. G.Baško-Melnbārde kļuva par trešo latviešu basketbolisti, kas izcīnījusi uzvaru šajā turnīrā. 2012.gada oktobrī pievienojās Francijas LFB klubam Nantes "Rezé Basket", kura sastāvā tika sasniegts Francijas kausa fināls. 2013./14.gada sezonu uzsāka Monpeljē "Lattes" klubā un kļuva par Francijas čempioni. Pēc sezonas pārgājusi uz Francijas klubu - Basket Landes. Piekritusi spēlēt Latvijas izlasē Eiropas 2015.gada čempionātā.   Gunta Baško precējusies - vīrs Kristaps Melnbārdis, basketbolists. 

Ženēvā 1935.gada 4.maijā Latvijas basketbola vēsturē tika ierakstīti pirmie Eiropas čempioni - finālspēlē Latvijas valstsvienība ar 24:18 pārspēja Spānijas izlasi. Eiropas pirmajā čempionātā piedalījās 10 valstu komandas, kuras sacentās pēc divmīnusu sistēmas. Latvijas komandas sastāvā bija iekļauti desmit basketbolisti – Rūdolfs Jurciņš, Eduards Andersons, Džems Raudziņš, Andrejs Krisons, Edgars Rūja (Universitātes sports), Jānis Lidmanis, Mārtiņš Grundmanis, Visvaldis Melderis (ASK), Aleksejs Anufrijevs (Starts) un Herberts Gubiņš (Gongs). Treneris Valdemārs Kristaps Baumanis.

Turnīra laikā Krisons un Rūja netika pieteikti nevienai spēlei, jo tolaik spēlē varēja piedalīties septiņi basketbolisti. Pirmajās spēlēs rezervē ticis atstāts arī Melderis.

Pirmajā kārtā Latvijas valstsvienība pārspēja Ungārijas izlasi – 46:12. Pusfinālā Latvija pārspēja Šveici ar 28:19. Finālspēlē 4.maijā Latvijas komandai pretim stājās Spānijas izlase, kas bija pārspējusi Beļģiju (25:17) un Čehoslovākiju (21:17). Uzslavas vārdus spēlētājiem pēc uzvaras veltījis Latvijas sūtnis A.Feldmanis: „Ko Latvijas brīvvalsts diplomāti Ženēvā sasnieguši 15 gados, to jūs pārsniedzāt dažās dienās.” Par Latvijas uzvaru šajā turnīrā 2012.gadā uzņemta filma "Sapņu komanda 1935".

Pirmo čempionu likteņi bija dažādi, tos ietekmēja vēsturiskie notikumi, kuros latvieši tika ierauti divdesmitā gadsimta vidū. 

Eduards Andersons dzimis 1914.gada 1.aprīlī. Četrkārtējs Latvijas čempions sporta biedrības "Universitātes sports" basketbola komandas sastāvā (1934.g.-1937.g.). Latvijas basketbola izlases sastāvā aizvadījis 16 spēles. Piedalījies 1936.gada Vasaras Olimpisko spēļu turnīrā. Ieguvis 6. vietu 1937.gada Eiropas čempionātā, kas norisinājās Latvijā. Vispasaules studentu spēlēs izcīnījis zeltu 1935. un 1937.gadā, kā arī sudrabu 1933.gadā. 

Absolvējis Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti. 1938.gadā E.Andersons kļuva par Latvijas Universitātes Prezidija konventa sporta vadītāju. Laikā no 1943. līdz 1944.gadam bijis Basketbola savienības priekšsēdētājs. Laikā no 1945. līdz 1956.gadam atradies izsūtījumā Sibīrijā. Atgriezies Rīgā un sācis strādāt Tramvaju un trolejbusu pārvaldē. Miris 1985.gada 29.novembrī Rīgā.

Aleksejs Anufrijevs (dzimšanas datums nav zināms), miris 1945.gadā kara laikā cīņās Kurzemes katlā. Spēlējis LVKA (1929.g.-1934.g.) un "Starts" (1935.g.-1939.g.) komandu sastāvos, divkārtējs Latvijas čempions (1933.g., 1938.g.). Latvijas basketbola izlases sastāvā aizvadījis 15 spēles. Izcīnījis 6. vietu 1937.gada Eiropas čempionātā, kas norisinājās Latvijā.

Mārtiņš Grundmanis dzimis 1913.gada 18.novembrī. Divkārtējs Latvijas čempions JKS basketbola komandas sastāvā (1932.g., 1939.g.). Vēl spēlējis ASK komandā. Latvijas basketbola izlases sastāvā aizvadījis 20 spēles. Piedalījies 1936.gada Vasaras Olimpisko spēļu turnīrā. Ieguvis 6. vietu 1937.gada Eiropas čempionātā. Dzīvi beidzis 1945.gadā karagūstekņu nometnē Sarkandaugavā.

Herberts Gubiņš dzimis 1914.gada 17.novembrī. Bija studentu korporācijas Selonija biedrs. Nodarbojies arī ar burāšanu un bijis Latvijas čempions. Latvijas basketbola izlases sastāvā aizvadījis 4 spēles. Pēc Vācijas kapitulācijas 1945.gadā slēpās Kurzemes mežos, kur krita padomju gūstā. Pēc atbrīvošanas no gūsta izceļoja uz Vāciju. 1952.gadā izceļoja uz Kanādu. Kanādā bijis arhitekts. Bija aktīvs Toronto latviešu sabiedrībā, galvenokārt studentu korporācijā "Selonija". 

Miris 1980.gada 2.februārī Toronto. 

Rūdolfs Eduards Voldemārs Jurciņš dzimis 1909.gada 19.jūnijā. Studējis Latvijas Universitātes Tautsaimniecības fakultātē. Bija latviešu studentu korporācijas biedrs. Basketbolu sācis spēlēt 1924.gadā 15 gadu vecumā. Laikā no 1930. līdz 1937.gadam spēlējis "Universitāte Sports" klubā. Seškārtējs Latvijas čempions (1928.g., 1930.g., 1934.g.-1937.g.). Izlasē aizvadījis 23 spēles, bijis izlases kapteinis. Piedalījies 1936.gada Vasaras Olimpisko spēļu turnīrā. Ieguvis 6. vietu. 1937.gada Eiropas čempionātā. 1937.gada Eiropas čempionātā viņš bija turnīra rezultatīvākais spēlētājs ar vidēji spēlē gūtiem 12,7 punktiem. Vispasaules studentu spēlēs izcīnījis zeltu 1935. un 1937.gadā, kā arī sudrabu 1933.gadā. 1945.gadā tika arestēts un 1947.gadā - deportēts uz GULAG nometni Krievijā, kur 1948.gada 22.jūlijā miris.

Andrejs Krisons dzimis 1909.gada 6.jūnijā. Studējot Latvijas Universitātē, iestājās studentu korporācijā Tervetia, spēlēja sporta biedrības "Universitātes sports" basketbola komandā. Latvijas basketbola izlases sastāvā aizvadījis 4 spēles. Bija iekļauts Latvijas izlases sastāvā startam 1935.gada Eiropas čempionātā, tomēr spēlēs nepiedalījās .

Spēlējis 1937.gada Eiropas čempionātā, kurā Latvijas izlase izcīnīja 6. vietu. Divas reizes Latvijas studentu basketbola izlases sastāvā piedalījās vispasaules studentu spēlēs, 1935.gadā Budapeštā un 1937.gadā Parīzē izcīnīja pirmo vietu. 1931.gadā aizvadījis vienu spēli Latvijas futbola izlasē. Otrā pasaules kara laikā bija iesaukts Latviešu leģiona 15. divīzijā, miris 1945.gada 19.augustā kara hospitālī Austrumprūsijā. 

Jānis Lidmanis dzimis 1910.gada 18.janvārī Rīgā.Trīs reizes kļuvis par Latvijas čempionu basketbolā (1928.g., 1931.g., 1932.g.). Latvijas basketbola izlases sastāvā aizvadījis 14 spēles. Latvijas futbola izlases sastāvā aizvadījis vairāk nekā 50 spēles, bijis arī tās kapteinis. J.Lidmanis spēlēja Rīgas FK - stiprākajā tā laika Rīgas klubā. Otrā pasaules kara beigās 1944.gadā devies bēgļu gaitās uz Vāciju, 1949.gadā izceļoja uz Austrāliju. Miris 1986.gada 29.novembrī Melburnā.

Visvaldis Melderis dzimis 1915.gada 19.janvārī. Spēlējis Rīgas ASK komandā. Trīs reizes izcīnījis Latvijas čempiona titulus (1939.g., 1940.g., 1942.g.). Latvijas basketbola izlases sastāvā aizvadījis 40 spēles. Piedalījies 1936.gada Olimpisko spēļu turnīrā. Ieguvis 6. vietu 1937.gada Eiropas čempionātā. No 1938. līdz 1940.gadam V.Melderis bija Latvijas izlases kapteinis. Spēlējis arī futbolu. 1934.gada Latvijas čempionātā vieglatlētikā izcīnījis 3. vietu lodes grūšanā. Otrajā pasaules karā iesaukts Latviešu leģiona 19. divīzijā, kritis atkāpšanās kaujās Latvijas robežas tuvumā pie Opočkas 1944.gada 14.jūlijā.

Džems Raudziņš dzimis 1910.gada 1.decembrī. Dzimis Harbinā, kur bija izveidojusies latviešu kolonija. Absolvējis Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti. Pieckārtējs Latvijas čempions sporta biedrības "Universitātes sports" basketbola komandas sastāvā (1930.g., 1934.g.-1937.g.). Latvijas basketbola izlases sastāvā aizvadījis 18 spēles. Piedalījies 1936.gada Vasaras Olimpisko spēļu turnīrā. Ieguvis 6. vietu 1937.gada Eiropas čempionātā. Vispasaules studentu spēlēs izcīnījis zeltu 1935.gadā, kā arī sudrabu 1933.gadā. Otrā pasaules kara beigās nokļuva Vācijā, vēlāk pārcēlās uz dzīvi Austrālijā, kur strādāja par grāmatvedi. Miris 1979.gada 13.decembrī

Edgars Rūja dzimis 1915.gadā. Studējot Latvijas Universitātē, iestājās studentu korporācijā Selonia, spēlēja sporta biedrības "Universitātes sports" basketbola komandā. Bija iekļauts Latvijas basketbola izlases sastāvā startam 1935.gada Eiropas čempionātā, bet nespēlēja. Kā izlases rezervists piedalījies arī 1936.gada Vasaras Olimpisko spēļu turnīrā Berlīnē. Latvijas studentu basketbola izlases sastāvā piedalījās 1935.gada un 1937.gada vispasaules studentu spēlēs, kur izcīnīja zelta medaļu. Spēlējis arī futbolu un 1935.gadā Latvijas izlasē aizvadījis divas spēles. Pēc Latvijas okupācijas E.Rūja vadīja studentu pretošanās kustību "Jaunlatvieši". 1941.gada aprīlī tika apcietināts un nošauts. 

Valdemārs Kristaps Baumanis dzimis 1905.gada 19.aprīlī Liepājā. Viņa vadītā Latvijas basketbola izlase 1935.gadā kļuva par pirmajiem Eiropas čempioniem, izcīnīja sudraba medaļu 1937.gada Eiropas čempionātā un 1938.gadā uzvarēja  sešu komandu turnīrā Berlīnē. Laikā no 1923.gada līdz 1930.gadam Baumanis spēlējis Jaunekļu kristīgās savienības komandā. Divas reizes kļuvis par Latvijas meistaru (1925.g., 1929.g.), 1924.gadā ieņēmis otro vietu. Latvijas valstsvienībā laikā no 1924.gada līdz 1929.gadam aizvadīja sešas spēles. Trenējis Armijas sporta klubu (1931.g.-1940.g.), Lībekas komandu "Rīga" (1946.g.-1947.g.) un Francijas komandu CEP Lorient (1948.g.-1950.g.). ASK vīriešu basketbola klubs par Latvijas čempioniem kļuva 1939.g., 1940.g. un 1942.gadā, savukārt ASK sieviešu basketbola klubs - 1942. un 1943.gadā. V.Baumanis bijis 1936.gada Olimpisko spēļu basketbola turnīra tiesnesis un ir pirmais FIBA kategorijas tiesnesis Latvijā. Ilgus gadus darbojās Latvijas Basketbola savienības valdē, tāpat darbojās arī Futbola savienībā. 

Latvijas armijā bijis virsnieks. 1943.gada augustā ticis iesaukts Latviešu leģionā. Emigrējis uz Vāciju. Laikā no 1947.gada līdz 1956.gadam dzīvoja Lorjānā, Francijā. 1956.gadā pārcēlās uz dzīvi ASV. V.Baumanis bija ASV Vidienes štatu latviešu sporta pārvaldes priekšnieks un ASV baltiešu sporta padomes vadītājs. Miris 1992.gada 24.aprīlī Čikāgā.

 

Latvijas valstsvienība Ženēvā 1935.gadā. No kreisās: Mārtiņš Grundmanis, Džems Raudziņš, Aleksejs Anufrijevs, Rūdolfs Jurciņš, Visvaldis Melderis, Jānis Lidmanis, Herberts Gubiņš, Eduards Andersons un Valdemārs Baumanis. 

Foto autors nezināms.

 

Ingrīda Barkāne (Vērbele) dzimusi.1948.gada 18.janvārī Liepājā.  Latvijas vieglatēte

Absolvējusi Liepājas 1.vidusskolu (1966.g.) un Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtu (1975.g.).

Divpadsmit  gadu vecumā sākusi nodarboties ar peldēšanu,, bet pēc četriem gadiem pārgājusi uz vieglatlētiku. Pirmais treneris Jēkabs Kupšs, vēlāk daudzu izcilu skrējēju audzinātājs Imants Gailis un  Leonīds Barteņjevs (PSRS izlasē). 1963.gadā ieguvusi jau trīs 1.vietas Latvijas skolēnu spartakiādē, divas 1.vietas sporta biedrības "Dinamo" PSRS mēroga jaunatnes sacensībās, Padomju Savienības jaunatnes čempiones nosaukums 400 m skrējienā. 

Piedalījusies 1968. gada Vasaras Olimpiskajās spēlēs Mehiko, kur 400 m distancē sasniegusi pusfinālu (savā skrējienā ierindojās 7. vietā).  Ar panākumiem startējusi Eiropas čempionātos - PSRS komandas sastāvā 1974. gadā Romā izcīnījusi bronzas medaļu 4x400 m stafetē, startējusi 400 m distancē, kur sasniedza pusfinālu. 1975. gada Eiropas čempionātā telpās Katovicē izcīnīja zeltu 4x2 apļu stafetē. 1978. gadā Prāgā izcīnīja 7. vietu 400 m/b distancē.  1979. gadā izcīnījusi uzvaru 400 m distancē "Rīgas kausu" sacensībās. Divas reizes izcīnījusi uzvaru PSRS čempionātā 4x400 m stafetē: 1974. gadā "Dinamo" izlases sastāvā un 1975. gadā Latvijas izlases sastāvā, kas vēl joprojām ir Latvijas rekords. Tāpat izcīnījusi vēl astoņas sudraba un trīs bronzas medaļas. 

Latvijas čempionātos laikā no 1966. līdz 1979. gadam izcīnījusi 12 uzvaras - 200 m (1966.g., 1968.g., 1970.g.), 400 m (1970.g., 1972.g., 1976.g.), 4x100 m (1968.g., 1969.g., 1971.g.), 4x400 m (1970.g., 1971.g.), 400 m/b (1979.g.). Latvijas PSR izlases sastāvā sasniegusi pasaules rekordu 4x400 m stafetē (1969.g.,  Minskā) - 3:43.2, kopā ar Lilitu Zāģeri, Annu Dundari, Sarmīti Štūlu).  Trīs reizes piedalījusies PSRS rekorda sasniegšanā 4x400 m stafetē: 1969.g. Latvijas PSR izlases sastāvā (3:43.2), 1973. un 1974.g. (3:26.1) PSR izlases sastāvā. 20 reižu sasniegusi Latvijas rekordus 400 m (no 53.4 - 1972.g. līdz 51.9 - 1975.g.), 400 m/b (no 1:01.3 - 1977.g. līdz 55.84 - 1979.g.), 4x200, 4x400 m un zviedru stafetē (400+300+200+100 m). 1975. gadā tika uzņemta dokumentālā filma "Vienība" (režisors Ansis Epners) par Latvijas kvarteta uzvaru 4x400 m stafetē PSRS Tautu spartakiādē

1979.gadā Ingrīda Barkāne beidza vieglatlētes gaitas. Strādājusi sporta biedrības "Dinamo" padomē, vēlāk par sporta skolotāju skolā. Viņa sākusi piedalīties GDA daudzcīņas sacensībās - programmā vieglatlētika, peldēšana, šaušana. . I.Barkāne pārstāvējusi sporta biedrības „ Dinamo”  un „Daugava”.  Personiskie rekordi: 100 m- 12,1 (1967); 200m – 24,1 (1968); 400m – 55,84  (1975); 400m/b – 55,84 (1979); 4x100 m stafete – 3:30,2 (1975).                                               Precējusie - vīrs Vitolds Barkāns, airētājs, kas arī piedalījās 1968. gada Olimpiskajās spēlēs. Sportā ievadīti abi dēli. 

 

Vitolds Barkāns dzimis 1944.gada 8.maijā Rīgā. Latvijas airētājs

Absolvējis Rīgas 3.vidusskolu (1962.g.), Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtu (1973.g.) un Ļeningradas Zinātniski pētnieciskā sporta institūta aspirantūru (1979.g.).

Treneri Juris Aidinš, Arkādijs Nikolajevs, Rolands Sproģis.

Pārstāvējis sporta biedrību „Daugava” un „Dinamo”. Eiropas čempionātā1967.gadā izcīnījis 3.vietu gandarījuma braucienā četriniekā bez stūrmaņa.  Divkārtējs PSRS čempions (1967.g., 1968.g.). PSRS tautu spartakiādes čempions (1967.g.). PSRS kausa ieguvējs astoņniekā. Septiņkārtējs Latvijas PSR čempions. XIX olimpiskās spēlēs 1968.gadā  Mehiko airēšana bezstūrmaņa četriniekā ieguvis 7./11.vietu.

Pēc sporta karjeras strādājis par treneri un sporta skolotāju.No 1993.gada līdz 1999.gadam bijis ievēlēts par Latvijas Olimpiešu kluba prezidentu.

 

Viesturs Baldzēns dzimis 1924.gada 26.martā Rīgā. 

No 1944. līdz 1948.gadam spēlējis basketbolu Rīgas „Spartaks”. Pievērsies tiesneša darbam - 1952.gadā kļuvis par Vissavienības kategorijas, 1953.gadā – par FIBA kategorijas tiesnesi.Tiesājis spēles Eiropas sieviešu čempionātos (1952.g. un 1956.g.) un Eiropas vīriešu čempionātā (1953.g.). No 1958. līdz 1963.gadam vadījis Eiropas kausu izcīņas spēles. Pēc tam darbojies kā spēļu komisārs.

Bijis Latvijas Basketbola federācijas prezidija priekšsēdētājs (1950.g.-1951.g.). No 1953. līdz 1959.gadam - Latvijas Fiziskās kultūras un sporta komitejas valsts treneris basketbolā. No 1959. līdz 1961.gadam Rīgas pilsētas FKSK priekšsēdētājs, no 1961. līdz 1963.gadam sporta biedrības”Daugava” centrālās padomes priekšsēdētājs. Ilggadējs basketbola komentētājs presē un radio, vairāku grāmatu autors. Iekļauts Latvijas Basketbola savienības Goda biedru skaitā. Ir ierosināts V.Baldzēnu uzņemt Starptautiskās basketbola federācijas (FIBA) slavas zālē.                                                                                                                         Viesturs Baldzēns miris 2003.gadā Rīgā.

Starptautiskās kategorijas tiesneši. No kreisās Viesturs Baldzēns un Aloizs Strunke (Zviedrija).

Margrieta Baldzēna dzimusi 1924.gadā Rīgā.

Mācoties 40.vidusskolā nodarbojusies ar sporta vingrošanu. 1944.gadā, iestājoties Latvijas Universitātes medicīnas studijās, gribēja nodarboties vienlaikus ar mākslas vingrošanu, trenējoties pie Emīlijas Krūmiņas un sporta vingrošanā - Roberta Senakola vadībā. Mākslas vingrošanu tomēr pameta, bet sporta vingrošanā tika līdz I sporta klasei. Aktīvo sportošanu beidza tad, kad sāka strādāt. Dakteres Margrietas Baldzēnas pirmā un vienīgā darbavieta bija Ārstnieciskās fizkultūras dispansers, kas rūpējās par daudzu sportistu veselību. Kopš 1950.gada riteņbraukšanas sacensību medicīnisko apkalpi uzticēja LVU Medicīnas fakultātes absolventei Margrietai Baldzēnai, jo dakterīti varēja sūtīt ilgstošos komandējumos. Šai svētīgajai nodarbei veltīti gandrīz 35 gadi, un, neviens nezina, kādas būtu sekas, ja Margrietai kāds gribētu atņemt riteņbraukšanu, ko dēvē arī par „asiņainu sporta” veidu. Viņa bija „saaugusi” ar riteņbraucējiem.

Ar savu nākošo vīru - Viesturu iepazinās 13 gadu vecumā, abiem mācoties Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas vienā klasē. Viesturs Baldzēns tāpat kā Margrieta centās izprast latīņu, krievu, vācu, franču valodas gudrības. Margrieta skolā spēlēja volejbolu, Viesturs - basketbolu. Jaunā Baldzēnu ģimene tika nodibināta 1946.gadā. Pusgadsimtu vēlāk nosvinēja zelta kāzas, izaudzinājuši gudru un strādīgu dēlu. 

 

Helmuts Balderis-Sildedzis dzimis 1952.gada 31.jūlijā Rīgā. Latvijas hokejists. 

Absolvējis Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtu.

Bērnībā nodarbojies ar daiļslidošanu, bet vēlāk pievērsies hokejam. Izcēlās citu hokejistu vidū ar augstu slidošanas līmeni, starta ātrumu un lielisku tehniku. Pirmais treneris Edgars Klāvs, vēlākos gados Viktors Tihonovs un Vladimirs Jurzinovs.

Profesionālo karjeru uzsācis Rīgas "Dinamo", kur spēlējis no 1968.gada līdz 1977.gadam, pēc tam no 1977.gada līdz 1980.gadam spēlēja Maskavas CSKA, kur trīs reizes (1978.g., 1979.g., 1980.g.) izcīnījis PSRS čempionu titulus. No 1980.gada līdz 1985.gadam atkal spēlējis Rīgas "Dinamo". PSRS augstākās līgas čempionātos aizvadījis 462 spēles, kurās guvis 333 vārtus. 1985.gadā aizgāja no lielā hokeja. No 1985.gada līdz 1989.gadam strādāja par treneri Japānā. 

Trīskārtējs pasaules un Eiropas čempions (1978.g., 1979.g., 1983.g.), Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs (1976.g.), Pasaules čempionāta bronzas godalgas ieguvējs (1977.g.), Ziemas Olimpisko spēļu sudraba medaļas ieguvējs (1980.g.). Piedalījies PSRS izlases sastāvā Kanādas Kausa izcīņā (1976.g.). PSRS izlases rindās Pasaules čempionātos un Olimpiskajās spēlēs nospēlējis 54 spēles, kurās gūti 33 vārti. Karjeras izskaņā 1992.gadā nospēlējis divas spēles Pasaules čempionāta kvalifikācijas turnīrā Latvijas izlases sastāvā. PSRS čempionātos 462 spēlēs guvis 333 vārtus.

1989.gadā, kad PSRS atļāva spēlētājiem spēlēt NHL, H.Balderis atgriezās profesionālajā hokejā, kļūstot par pirmo Latvijas hokejistu NHL. H.Balderis kļuva par vecāko draftēto hokejistu NHL (36 gadi). NHL viņš debitēja 1989.gada rudenī. 1989.-1990.gada sezonā spēlēja NHL klubā Minesotas "North Stars", kur 26 spēlēs nopelnīti 9 (3+6) rezultativitātes punkti. Pārtrauca spēlēt NHL komandā, kad viņu pārcēla uz fārmklubu. 

Sportiskās karjeras noslēgumā spēlējis arī RASMS komandā, kā arī vairākās Latvijas čempionāta komandās - „HK Vecmeistars”, „Latvijas Zelts”, „HK Essamika” - pat līdz pat 45 gadu vecumam. H.Baldera sasniegumi augsti novērtēti: Eiropas junioru čempionāta - labākais vārtu guvējs (1971.g.); Pasaules čempionāta - labākais uzbrucējs; PSRS gada hokejists (MVP); PSRS čempionātā -  rezultatīvākais hokejists (1977.g. un 1983.g.). Apbalvots ar Tautu draudzības ordeni (1978.g.). Latvijas populārākais sportists 1983.gadā. Uzņemts hokeja pasaules slavas zālē (1998.g.). 

No 1986.gada līdz 1989.gadam bijis "Oji Seishi" (Japāna) treneris. No 1992.gada līdz 1994.gadam - Latvijas izlases galvenais treneris, vadījis komandu 34 spēlēs: kamandai 1.vieta C grupā (1993.g.), 2.vieta B grupā (1994.g.). Kopš 1999.gada - Latvijas izlases ģenerālmenedžeris. No 1992.gada bijis Rīgas Sporta pils direktors, īpašnieks. No 1997.gada līdz 2001.gadam Rīgas domes deputāts (no "Latvijas ceļa" saraksta). Latvijas Hokeja federācijas valdes loceklis, viceprezidents. Iegādājies „Olainfarm” akcijas un bijis  „Olainfarm” padomes priekšsēdētājs. "Sabierības Mārupe" lielākais īpašnieks. Precējies. Sieva Anita - daiļslidošanas trenere. Meitas - Diāna un Signe

Krievijas Hokeja federācijas prezidents Vladislavs Tretjaks - savulaik izcilais vārtsargs, trīskārtējs olimpiskais un desmitkārtējs pasaules čempions - atzīmējis: „Helmuts Balderis ir viens no retajiem, kurš vienā spēlē mani pārspēja četras reizes. H.Balderis izcēlies ar savu ātro slidošanu – skrējis kā elektriskais vilciens visiem pa priekšu. Tas viņam radīja iespējas." Uzņemts IIHF hokeja slava zālē. 2002.gadā apbalvots ar Trīs zvaigžņu ordeni.

 

Ainars Bagatskis dzimis 1967.gada 29.martā Rīgā. Latvijas basketbolists, treneris. 

Absolvējis Rīgas Valsts tehnikumu. Basketbolu trenējies 3. Bērnu jaunatnes sporta skolā, treneris Artūrs Puravs.

A.Bagatskis ir bijis profesionāls basketbolists no 1985. līdz 2006.gadam. PSRS tautu IX spartakiādē ieguvis bronzas medaļu (1986.g.). No 1992. līdz 2003.gadam Latvijas izlasē aizvadītajās 142 spēlēs guvis 2141 punktu. Pārstāvējis Latvijas izlasi četros Eiropas čempionāta finālturnīros un 1992.gada Barselonas Olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīrā. Savas karjeras laikā kļuvis par seškārtēju Latvijas (1994.g., 1996.g., 1997.g., 1998.g., 2002.g., 2003.g.), divkārtēju Lietuvas (2004.g.,2005.g.) un Norvēģijas čempionu (1993.g.), kā arī vienreiz uzvarējis BBL čempionātā.  Karjeras laikā spēlējis  Norvēģijas, Polijas, Francijas, Krievijas un Lietuvas klubos. Spēlējis Latvijas komandās: Rīgas VEF (1985-1987), Rīgas ASK (1987-1991), BK Ventspils (2001-2003), Barons/LU (2005-2006).

2005.gadā uzsāka trenera karjeru, kļūstot par spēlējošo treneri "Barons/LU" komandā. Vēlāk bijis komandas "Žalgiris" galvenais treneris. Pēc tam 2 sezonas bijis "Valmieras" kluba treneris. 2009.gadā sāk trenēt Krievijas klubu - Sibīrijas Krasnojarskas "Enisey". 2011. gada  kļuva par Gruzijas  kluba Tbilisi "Sokhumi" galveno treneri. 2011.gada viņš pārgāja uz Ukrainas klubu Krivojrogas "Kryvbasbasket", vēlāk Ukrainas kluba - Kijevas "Budivelnik", kas 2012.-2013.gada sezonā izcīnīja uzvaru Ukrainas čempionātā. No 2015.gadā ir Krievijas kluba BK "Ņižņijnovgoroda" galvenais treneris. 

Kopš 2010. gada  Latvijas valstsvienības galvenais treneris: vadījis komandu 59 spēlēs, tai skaitā divos Eiropas čempionātu finālturnīros. Saņēmis Gada  balvu "Labākais Latvijas treneris 2015".

                                                                                                                           Precējies - sieva Ilze, dēli Edvards un Fredis.

 

 

 

 

 

 

Baiba  Bendika

Baiba Bendika dzimusi 1991. gada 27. jūnijā Cēsīs.  Biatloniste. Absolvējusi Cēsu Valsts ģimnāziju un Vidzemes Augstskolu.

Pirmais treneri Juris Stīpnieks, vēlāk Valdis Bērziņš. Sporto no četru gadu vecuma, nodarbojusies arī ar distanču slēpošanu, orientēšanās sportu un florbolu. Biatlonā trenējas no 2000. gada. 2009. gadā Eiropas jaunatnes olimpiādē ierindojusies 10. vietā jauktajā stafetē, 2010. gadā izcīnījusi IBU kausu junioriem vasaras biatlonā. Trīs reizes startējusi Pasaules čempionātā junioriem - augstākā individuāli iegūtā vieta  2011. gadā - 34. vieta 15 km distancē. 2016. gada februārī pasaules kausa posmā finišēja 5. vietā sprinta sacensībās. Kopā ar Andreju Rastorgujevu bija iekļuvusi pirmajā desmitniekā jauktajā stafetē, ko izdevās atkārtot arī Kanādas posmā.  2020. gada Pasaules čempionātā Antholcā  ieguva 12. vietu sprinta distancē un 9. vietu iezīšanā. 2021. gada Eiropas čempionātā uzvarēja sprinta distancē. 2021. gadā Pasaules čempionātā Pokļukā  atkārtoja augstāko sasniegumu Latvijas biatlonistēm Pasaules čempionātos: ieguva 9. vietu 12,5 km distancē ar kopējo startu.