Arvīds Ķibilds

Arvīds Ķibilds dzimis 1985. gada 2.novembrī.

Sporta klubi - "Marss", 2.RRB, LSB. Piedalījies 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Parīzē, kur bija Latvijas karognesējs atklāšanas ceremonijā. Sacensībās ieguva 16. vietu šķēpa mešanā, 19. vietu lodes grūšanā un 22. vietu diska mešanā.  Astoņkārtējs Latvijas meistars lodes grūšanā (1921., 1922., 1924.g.), šķēpa mešana (1923.-1925.g.), pieccīņā (1924.g.), kā arī smaguma mešanā, savukārt 15 reizes dažādās disciplīnās bija Latvijas rekordists.  Padomju vara izsūtīja uz Sibīriju, piespriežot 25 gadus, vēlāk  apžēlots. Mūža nogali pavadījis Siguldā. Miris 1981. gada 9. novembrī. 

 

Viktors Kuzmins

Viktors Kuzmins dzimis. 1948. gada 17. martā.

Cīņas sportā  kopš 1962. gada. 1975. gada Eiropas čempionātā Kuzmins ieguva sudraba medaļu, 1974. gadā PSRS čempionātā tika izcīnīta bronzas medaļa. Tautu spartakiādēs V. Kuzmins ir ierindojies augstajā 3. (1975)  un 5.vietā., kā arī savas sportista karjeras laikā ieguvis godalgotas vietas neskaitāmos pašmāju un starptautiskos turnīros. Sešu PSRS čempionātu dalībnieks. Starptautiskās klases sporta meistars (1975), sporta meistars (1969). 

Viktors Kuzmins ilgus gadus strādājis kā docents Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas Smagatlētikas katedrā. Kā arī pildījis Latvijas izlases grieķu-romiešu cīņā trenera pienākumus. 

 

Jānis Ķuzulis

Jānis Ķuzulis dzimis 1940.gada 13.septembrī Veselavā. Latvijas rokasbumbas tiesnesis.

Absolvējis Rīgas Celtniecības tehnikumu.

Nodarbojies ar basketbolu, vēlāk rokasbumbu. Sācis tiesāt sacensības un 1969. gadā, kad  rokasbumbas spēles sāka tiesāt divi tiesneši, apvienojies pārī ar  Andri Vītolu. Abi Starptautiskās kategorijas tiesneši, bija labākais tiesnešu pāris PSRS laikā, lai gan  padomju sporta funkcionāri viņus kritizēja taisnīgas tiesāšanas dēļ. Tiesājuši divas olimpiskās spēles (Monreāla - 1976, un Maskava - 1980), sešus pasaules čempionātus, 15 gadus dažādos Eiropas čempionātos, 24 PSRS čempionātus un spartakiādes. Bijis Starptautiskās rokasbumbas federācijas (IHF) tiesnešu un noteikumu komisijās loceklis. Pēc aktīva tiesneša perioda (1991) darbojies Rokasbumbas federācijas tiesneši komisijā. Par viņiem uzrakstīta grāmata: „Koncerts divām svilpēm ar orķestri. 15 gadi pasaules handbola elitē”.

J.Ķuzulis bijis Latvijas Literatūras fonda direktors. Kopā ar rakstnieku Ēriku Hānbergu izveidojuši „Omulības klubiņu” un sarakstījuši grāmatu „Omulības: ar sirsnīgu smaidu par latviešu rakstniekiem. (2003). Uzrakstīji grāmatu „Rokasbumba Latvijā 1958-2008 ”

Precējies. Sieva dzejniece Māra Zālīte, dēls Jānis, meita Ilze.

 Jānis ķuzulis un Māra Zālīte

Raimonds Karnītis

Raimonds Karnītis dzimis 1929. gada 26. decembrī.  Latvijas basketbolists, treneri.

Absolvējis Rīgas Industriālo politehnikumu un Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūta Treneru nodaļu.

Sportot sācis Rīgas 9.pamatskolā, basketbolu spēlējis „Spartaks”  komandā. Pirmais panākums gūts 1946. gadā, kad komanda uzvarēja PSRS astoņu pilsētu sacensībās. Armijas laikā spēlējis arī rokas bumbu, piedalījies boksa un cīņas sporta sacensībās. 1956. gadā izcīnījis zelta medaļu Latvijas komandas sastāvā PSRS Tautu spartakiādē.  No 1958. līdz 1962. gadam spēlējis VEF basketbola meistarkomandā, biju tās kapteinis. 1962.gada 1.septembrī kļuva par TTT meistarkomandas treneri. Sešās PSRS tautu spartakiādēs no 1963. līdz 1983. gadam TTT komanda izcīnīja zelta medaļas. Astoņpadsmit reizes pēc kārtas ieguva pirmo vietu Eiropas kausa izcīņā. Individuālus panākumus guvušas daudzas TTT spēlētājas: Uljana Semjonova un Tamāra Dauniene – olimpisko spēļu  čempiones, Skaidrīte Smildziņa (Budovska), Silvija Krodere, Marina Feodorova un citas bijušas pasaules un Eiropas čempiones. Ar TTT komandu R.Karnītis bija kopā 25 gadus (1962-1987). Apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeni. Latvijas PSR Nopelniem bagātais treneris (1965), PSRS Nopelniem bagātais treneris (1968). Ierakstīts Latvijas basketbola Goda zālē.

Bijis precējies. Sieva Ieva, dēli Ojārs un Valdis. Raimonds Karnītis miris 1999. gada 10. oktobrī.

Rebeka Koha

Rebeka Koha dzimusi 1998.gada 19.maijā, Ventspilī. Latvijas svarcēlāja.

Mācās Ventspils 6. vidusskolā

Treneri - Ulvis Bērzonas, Eduards Andruškēvičs. 

Sporto kopš septiņu gadu vecuma, aizrāvusies arī ar basketbolu un hokeju. R.Koha ir Eiropas čempione jauniešu un U-20 vecuma grupā. 2014. gada pasaules U-20 čempionātā izcīnījusi 3. vietu, 2014. gada Vasaras jaunatnes olimpiskajās spēlēs svara kategorija līdz 48 kg izcīnīja 3.vietu. Kopš 2014. gada startē pieaugušo sacensībās. 2015. gada Pasaules čempionātā ieguva 10. vietu. 2016. gada Eiropas čempionātā  izcīnīja 3. vietu svara kategorijā līdz 53 kg ar jaunu Latvijas rekordu.  2016. gada olimpiskajās spēlēs izcīnījusi 4. vietu, par 2 kg atpaliekot no bronzas medaļas ieguvējas. 2016.gadā kļuva par Eiropas čempioni U-20 vecuma grupā. 2017.gadā izcīnījusi trešo vietu pasaules čempionātā. 2018. gadā kļuva par Eiropas čempioni.

Valdis Ķuzis

Valdis Ķuzis dzimis 1945.gada 14.aprīlī Rīga. Kamaniņu braucējs. Mehāniķis.

Treneris Valdis Tiliks, pārstāvējis sporta biedrību „Vārpa”.

PSRS kausa ieguvējs divniekā (1974.g.), PSRS tautu spartakiādes vicečempions divniekā (1974.g.), Eiropas čempionātā 5.vieta divniekā (1975.g.), pasaules čempionātā 9.vieta (1979.g.). Insbrukas Olimpiskajās spēlēs 9.vieta (kopā ar Rolandu Upatnieku, 1976.g.).

PSRS un Latvijas kamaniņu sporta izlases mehāniķis ziemas olimpiskajās spēlēs 1980., 1984., 1988., 1992. un 1994.gadā. Vera Zozuļa 1980.gada olimpiskajās spēlēs Leikplesidā zelta medaļu izcīnīja kamanās, kuras pēc Valda Tilika norādījumiem bija būvējis Valdis Ķuzis. Kopā ar Edvīnu Guršponu V.Ķuzis 1989.gadā nodibināja uzņēmumu Fiberglass. Starptautiskās kategorijas tiesnesis. Olimpiskajās spēlēs Turīnā 2006.gadā V.Ķuzis bija Starptautiskās Kamaniņu sporta federācijas (FIL) tehniskais delegāts. Līdz 2012.gadam darbojies Latvijas Kamaniņu sporta federācijas valdē.

Jevgeņijs Košelevs

Jevgeņijs Košelevs dzimis 1930.gada 16.novembrī Kalugā (Krievija). Volejbolists.

Pēc Otrā pasaules kara, sakarā ar tēva norīkojumu darbā, ģimene pārbraukusi uz Latviju. Volejbolists.

Absolvējis Rīgas Aviācijas skolu un Maskavas Aviācijas institūtu, ieguvis inženiera specialitāti.

Pirmais treneris Leopolds Kovals. Spēlējis komandā „Daugava”, studiju laikā Maskavas „Burevestņik” komandā. PSRS Sporta meistars (1952.g.). Visilgāk bijis komandas „Radiotehniķis” sastāvā (1959.g.-1963.g.), kuras treneris bija Mihails Amaļins. No 1952.gada līdz 1959.gadam bijis Latvijas PSR izlases spēlētājs. PSRS izlasē (1952.g. - 1959.g.) piedalījies dažādās sacensībās. 1952.gadā izcīnījis pasaules čempionāta zelta medaļu.

Pēc sporta karjeras strādājis savā radioinženiera specialitātē. Pensionārs. Bijis precējies, ģimenē bija dēls.

Anita Klapote

Anita Klapote dzimusi 1967.gada 5.septembrī Rīgā. Latvijas vieglatlēte. Trenere.

Absolvējusi Rīgas 41.vidusskolu (1986.g.) un Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju (2007.g.). 

Treneris Leonīds Strekalovskis.

14 reizes bijusi Latvijas PSR čempione: 800 m (1988.g., 1990.g., 1991.g.), 1500 m (1988.g., 1990.g., 1991.g.), 3000 m (1986.g., 1988.g.), 10 000 m (1989.g.), 4x800 m (1983.g.), 10 km pa šoseju (1991.g.), 10 km krosā (1991.g.), 800 m telpās (1991.g.), 1500 m telpās (1991.g.). Latvijas čempione: 800 m (1992.g.), pusmaratonā (1992.g.). Divas reizes uzstādījusi Latvijas rekordu: 3000 m (8:57,79 - 1992.g.) un pusmaratonā (1.13:10 -1992.g.). Neatkarīgo valstu savienības (NVS) čempione krosā (1991.g.) un 3000 m telpās (1992.g.) Piedalījusies 1992.gada Barselonas Olimpiskajās spēlēs 10000 m. 

Strādā par treneri sporta skolā "Arkādija", konsultē skriešanas interesentus. 

Brāļi Krišjāņi

Dimants Krišjānis dzimis 1960.gada 15.septembrī Rīgā. Latvijas airētājs.

Absolvējis Rīgas 24.vidusskolu (1978.g.) un Latvijas Valsts Fiziskās kultūras institūtu (1984.g.).

Treneris Rolands Sproģis. Pārstāvējis sporta biedrību ”Dinamo”.

Lielākie panākumi: pasaules čempionātā četriniekā (4+) ar stūrmani 2.vieta (1979.g.), 3.vieta (4+; 1981.g.), 3.vieta (8+; 1982.g.), 4.vieta (8+; 1983.g.). PSRS tautu spartakiādes čempions (4+; 1979.g.). PSRS čempions: (4+; 1980.g.), (8+; 1982.g.). 1980.gada Vasaras Olimpiskajās spēlēs Maskavā sudraba medaļa četriniekā, kopā ar brāli Dzintaru Krišjāni, Artūru Garonsku, Ž. Tikmeru un stūrmani Jāni Bērziņu. 

Pēc sporta karjeras darbojies kā uzņēmējs.

 

 

Dzintars Krišjānis dzimis 1958.gada 4.jūnijā Rīgā. Latvijas airētājs.

Absolvējis Rīgas 24.vidusskolu (1977.g.).

Treneris Rolands Sproģis. Pārstāvējis sporta biedrību „Dinamo”.

Pirmais sasniegums - bronzas medaļa pasaules junioru čempionātā Monreālā (Kanāda) PSRS komandā (8+; 1975.g.). PSRS meistarsacīkstēs 2.vieta (1976.g.). 1977.gadā PSRS čempionātā sudraba medaļa (4+ ar stūrmani), 4.vieta arī pasaules čempionātā. 1978.gadā četriniekā 3.vieta. 1979.gadā PSRS Tautu 7. spartakiādes čempions četriniekā, savukārt pasaules meistarsacīkstēs 2.vieta, kā arī uzvara „Maskavas regatē”. 1980.gadā PSRS čempionātā 1.vieta un PSRS komandas sastāvā Maskavas olimpiskajās spēlēs sudraba medaļa četriniekā. Sudraba medaļa arī 1981.gada PSRS un pasaules čempionātos. 1982.gadā pasaules čempionātā 2.vieta. 1983.gadā PSRS tautu 8.spartakiādē 3.vieta, bet pasaules čempionātā 4.vieta. Pēc sporta karjeras strādājis apsardzes dienestā, vēlāk darbojies kā uzņēmējs.

Bija precējies, sieva Laima, meita Gita. Dzintars Krišjānis miris 2014.gada 16. martā.

Rihards Kotāns

Rihards Kotāns dzimis 1956.gada 10.martā Līvānos. Latvijas bobslejists. Treneris.

Mācījies Preiļu 1.vidusskolā, absolvējis Murjāņu sporta internātskolu (1973.g.) un Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtu (1988.g.).

Treneri: Imants Piziks, Maigonis Pūliņš (vieglatlētikā), Rolands Upatnieks. Pārstāvējis „Vārpa” un ASK.

Divkārtējs Latvijas PSR čempions vieglatlētikas desmitcīņā (1977.g., 1978.g.) un Latvijas PSR čempions septiņcīņā telpās (1980.g.). PSRS čempions bobsleja divniekā (1984.g.). Eiropas čempionātā: 1981.g. - 14.vieta divniekā; 13.vieta četriniekā; 1982.g. - 13.vieta divniekā, 11.vieta četriniekā; 1983.g. - 14.vieta četriniekā; 1984.g. - 11.vieta. Pasaules čempionātā 1982.g. - 13.vieta četriniekā. 1984.gada Sarajevas olimpiskajās spēlēs četriniekā 12.vieta. Pēc sporta karjeras bijis Latvijas olimpiskās izlases treneris 1994.g., 1998.g. un 2002.gadā, kā arī junioru izlases galvenais treneris. Ar viņa atbalstu bobslejā ienāca pazīstamais pilots Jānis Miņins. R.Kotāns strādājis arī ar Latvijas skeletona komandu. Piedalījies bobsleja sacensību tiesāšanā.

Miris nelaimes gadījumā 2010.g. 20.martā.

Ieva Kubliņa

Ieva Kubliņa dzimusi 1982.gada 8.jūlijā Rīgā. Latvijas basketboliste.

Absolvējusi Rīgas 64.vidusskolu, Virdžīnijas Tehnisko universitāti (ASV) un Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju.

Viņas māte - Ingrīda Kubliņa ir vairākkārtējā PSRS čempione un Eiropas kausu ieguvēja “TTT” komandas sastāvā. Treneris Ainārs Zvirgzdiņš.

Karjeru sākusi Latvijā “TTT Rapa” sastāvā. No 2000. līdz 2004.gadam pārstāvējusi Virdžīnijas Tehniskās universitātes komandu. 2004./05.gada sezonā spēlējusi Ungārijas klubā, tad Lietuvas klubā "LietuvosTelekomas" un izcīnījusi 3. vietu Eirolīgā, kā arī Lietuvas čempiones titulu. 2005./06.gada sezonā tika izcīnīta uzvara Lietuvas un Baltijas čempionātā, kā arī 4. vieta Eirolīgā. 2006./07.gada sezonā pārstāvējusi Francijas klubu, vēlāk Maskavas "Dinamo". 2008./09.gada sezonu uzsāka Rīgas “TTT”, bijusi komandas kapteine. Vēlāk pārgāja uz Prāgas klubu un 2009.gadā kļuva par Čehijas čempioni. 2010./11.gada sezonā spēlēja Ungārijā, Francijā. Bijusi Francijas čempione. 2011./12.gada sezonā pārgāja uz Ungārijas, tad Turcijas klubu. 2012./13.gada sezonā nokļuva līdz Eirolīgas finālām, bet zaudēja Anetes Jēkabsones-Žogotas pārstāvētajam Krievijas klubam. 2014.gadā paziņojusi par karjeras beigšanu. Latvijas izlasē debitējusi 2001.gadā. Kopā ar Latvijas izlasi piedalījusies Eiropas čempionātā - 6.vieta (2005.g.), 4.vieta (2007.g.), 8.vieta (2011.g.), kā arī dalītu 9.-12. vietu 2008.gada Pekinas olimpiskajās spēlēs. Pavisam 122 spēlēs izlases sastāvā Ieva Kubuliņa ir guvusi 1310 punktus (ceturtā vieta rezultatīvāko basketbolistu sarakstā).                                                                                                                                                                                                                               Ieva Kubuliņa strādā par pedagoga asistenti Rīgas Starptautiskajā skolā. Precējusies, vīrs Jānis. 

Krūmu ģimene

Sandra Krūma dzimusi 1981.gada 5.janvārī Ventspilī. Latvijas vieglatlēte.

Absolvējusi Ventspils 1. ģimnāziju un Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju.

Sākusi trenēties Ventspilī pie trenera Jura Petroviča, tad Rīgā pie trenera Maigoņa Pūliņa un Maritas Ārentes. Treneris - vīrs Edvīns Krūms. Kopš 2006.gada startē Latvijas izlasē. Desmitkārtēja Latvijas čempione. Labākie rezultāti: 100 m - 11,88, 200 m - 24,20, 400 m - 55,29, 400 m/b - 59,94. Strādā Carnikavas sporta centrā par vieglatlētikas treneri. Precējusies, vīrs Edvīns, audzina dēlu.

 

 

Edvīns Krūms dzimis 1975.gada 1.novembrī Rīgā. Latvijas vieglatlēts. Treneris.

Izglītība: bakalaura grāds Latvijas Universitātē - veselības mācības un sporta skolotājs, maģistra grāds - sporta vadībā. Deviņkārtējs Latvijas čempions, Baltijas valstu sacīkstēs vairākkārtējs uzvarētājs 400m barjerskrējienā, Eiropas kausu izcīņa 3.vieta 400 m/b. Labākie rezultāti: 2001.gadā 400 m/b - 51,41, 400 m - 47,84. Ir Latvijas izlases galvenais treneris vieglatlētikā.

Ineta Kravale

Ineta Kravale (Vītola) dzimusi 1959.gada 20.aprīlī Pļaviņās. Latvijas slēpotāja. Trenere.

Absolvējusi Pļaviņu vidusskolu (1977.g.) un Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtu (1981.g.). Treneris - tēvs Imants Vītols. Pārstāvējusi sporta biedrību „Vārpa”.

Pirmie panākumi bijuši laikraksta “Пионерская правда” finālsacensībās Arhangeļskā (Krievija), kur 1973. un 1974.gadā ieguvusi pirmo vietu un iekļauta PSRS lauku sporta biedrību izlases sastāvā. PSRS tautu spartakiādē izcīnīja vicečempiones titulu 10 km slēpojumā (1978.g.). Latvijas čempione 5 km (1993.g., 1994.g., 2000.g.), 10 km (1993.g., 1996.g., 1998.g.), 15 km (1993.g., 1998.g., 2000.g.), 4x5 km stafetē (1998.g.). Piedalījusies 1994.gada Lillehammeres olimpiskajās spēlēs distanču slēpošana:15 km - 52.vieta, 30 km ar kopēju startu - 48.vieta, 5 km - 61.vieta. 

Darba gaitas uzsākusi 1982.gadā, no 1985. līdz 2009.gadam strādājusi par treneri Pļaviņās. Turpinājusi strādāt par slēpošanas treneri Rīgā Arkādijas sporta skolā. Kopumā piedalījusies vairāk kā 800 startos. No sportistes uzskaitītajām medaļām līdz 2000.gadam bija izcīnītas: 39 zelta medaļas (5 stafetēs), 6 sudraba (2 stafetēs), un 1 bronzas. Pasaules čempionātā distanču slēpošanā veterāniem 30 km klasikā ieguvusi bronzas medaļu (2009.g.). Izaudzinājusi trīs meitas.

No labās - Ineta Kravale Lillehammerē ar uzvarētāju Ļ.Jegorovu (Krievija).

Teodors Ķirsis

Teodors Ķirsis dzimis 1942.gada 25.novembrī Jelgavā. Alpinists. Zinātnieks.

Absolvējis Jaunpils vidusskolu un Rīgas Politehnisko institūtu (1970.g.). Studiju gados iesaukts armijā, dienējis Murmanskas apgabalā aiz polārā loka.
Pēc studijām strādājis Politehniskajā institūtā par Mašīnbūves iekārtu katedras laboratorijas vadītāju un asistentu, docentu, katedras vadītāju un Industriālo biznesa sistēmu institūta direktoru. Pēc tam strādājis „NCC Industry Latvija” būvniecības servisa centrā, sākotnēji par direktoru, vēlāk - viceprezidentu. Publicējis vairāk kā 50 zinātniskos un metodiskos darbus. Sarakstījis grāmatu „ Par kalnā kāpējiem” (1993.g.).
T.Ķirsis vadījis apmēram 50 ekspedīcijas, iekarojis visas PSRS teritorijā esošās virsotnes, kas augstākas par 7000 metriem (Komunisma, Uzvaras, Koržeņevska, Ļeņina, Hantengri smailes), par ko saņēmis "Sniega leoparda" titulu. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas pievērsies augstkalnu kāpšanai Himalajos. 1995.gada 14.maijā kopā ar Imantu Zaulu kā pirmie Latvijas alpīnisti uzkāpa pasaules augstākajā virsotnē Everestā (8848 m). Vēl ir uzkāpis Daulagiri virsotnē (8167 m). un vairākās citās virsotnēs. 1996.gadā apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeni.

2003.gada 9.decembrī programmas "7 virsotnes Latvijai" ietvaros, kāpjot Kuka kalnā (3754 m, Jaunzēlande), viņš un pārējie trīs ekspedīcijas dalībnieki (Ilmārs Bernāns, Teodora meita - Evija Ķirse un Aivars Prošenkovs) gāja bojā.
Bijis precējies. Sieva Anna-Lilija, meitas - Evija un Karēna.

Leopolds Kovals

Leopolds Kovals dzimis 1921.gada 18.oktobrī Rīgā. Latvijas volejbola treneris.

Pirms Otrā pasaules kara spēlējis komandā „Amatieris”. Četras reizes bijis Latvijas čempions LU komandas sastāvā (1947g.-1951.g.). Bijis Latvijas PSR Volejbola federācijas sastāvā, vadījis trenera padomi (1954.-1961.g. un 1965.-1969.g.). L.Kovalam piešķirts PSRS Nopelniem bagātā trenera nosaukums (1961.g). Viņa gatavotā komanda „Daugava” divreiz izcīnīja LPSR čempiona nosaukumu (1958.g., 1960g.). Latvijas PSR izlase L.Kovala vadībā izcīnījusi bronzas medaļas PSRS Tautu spartakiādē (1959.g.). Kā Latvijas sieviešu volejbola izlases treneris, līdz augstākajiem sasniegumiem aizvadījis spēlētājus - vienīgo Latvijā Olimpisko čempioni volejbolā Tatjanu Makno-Veinbergu (1968.g.), pasaules un Eiropas čempionātu, Universiāžu uzvarētāju Minjonu Saksi, divkārtējo pasaules čempioni Valentīnu Varkēviču, pasaules čempionus Skaidrīti Plismani un Jevgēņiju Košeļevu un daudzus citus. Savu rūdījumu LU komandā studiju gados guva četrkārtējais Latvijas čempions, vēlākais zinātnieks, akadēmiķis Tālis Millers. L.Kovals sarakstījis vairākas grāmatas, tajā skaitā unikālu darbu - „Latvijas volejbola vēsture 1920-1991”.
Leopolds Kovals miris 1993.gada 16.junijā.
Mārupes pagasta padome iedibinājusi L.Kovala piemiņai veltītas jauno volejbolistu sacensības, kas kļuvušas tradicionālas.

Aleksandrs Koblencs

Aleksandrs Koblencs dzimis 1916.gada 3.septembrī Rīgā. Šahists, treneris, žurnālists.

Otrā pasaules kara laikā dzīvoja Samarkandā, kur pelnījies ar simultānspeles seansiem un dziedāšanu. No 1945. līdz 1992.gadam dzīvoja Rīgā.
Šahu sācis spēlēt 12 gadu vecumā. PSRS sporta meistars šahā (1945.g.). 1945.-1950.gados viņš četras reizes uzvarēja Latvijas PSR čempionātā, kā arī iekļuva Padomju Savienības šaha čempionāta finālā (1945.g.). Vairākkārtējs Rīgas šaha čempions (1938.g., 1953.g., 1979.g.), kā arī uzvarējis vairākos starptautiskos turnīros (Barselona - 1935.g., Brno -1937.g.).
1948.gadā sāka trenēt nākošo pasaules šaha čempionu Mihailu Tālu un no 1955.gada līdz 1979.gadam bija oficiāls M.Tāla treneris un sekundants. No 1956. līdz 1960.gadam bija PSRS izlases treneris. 1960.gadā saņēmis nosaukumu „PSRS Nopelniem bagātais treneris”. Bijis Latvijas PSR šaha kluba direktors (1966.g.-1972.g.) un LPSR galvenais treneris šahā (1966.g.-1975.g.).
Sarakstījis vairākas grāmatas par šaha spēli. Grāmata „Padomju šaha triumfs” ir par lielmeistariem – Mihailu Botviņņiku, Vasiliju Smislovu, Paulu Keresu, Semjuelu Reševski un Maksu Eivi. Vēl ir „Padomju šaha meistaru partijas”, „Šaha skola”, „Šaha cīņu virpulī”, „Šaha stratēģijas stundas” u.c.
Aleksandrs Koblencs miris 1993.gada 8.decembrī Berlīnē.

Andris Kļaviņš

Andris Kļaviņš dzimis 1938.gada 2. maijā Rīgā. Latvijas volejbola treneris.

Absolvējis Ventspils 1. vidusskolu, Latvijas Valsts Fiziskās kultūras institūtu.
Treneri - Gunārs Lučins, Leopolds Kovals.
A.Kļaviņš bijis Latvijas sieviešu volejbola izlases un „Aurora” meistarkomandas treneris (1969.g.-1979.g.). „Aurora” izcīnīja Latvijas PSR čempiona titulu (1971.g., 1972.g., 1973.g.). Komanda, sasniedzot augstu meistarību, LPSR čempionātos vairs nepiedalījās. PSRS čempionātā augstākā vieta komandai bija piektā (1978.g.), bet gadu vēlāk izcīnīja 5. vietu PSRS Tautu spartakiādē Maskavā, kur piedalījās pasaules spēcīgākās izlases un A.Kļaviņa vadītā Latvijas izlase (faktiski „Aurora”) tikai ar 2:3 zaudēja pasaules čempionēm kubietēm. Vēlāk A.Kļaviņš darbojās kā treneris ar Igaunijas sieviešu volejbola izlasi un „Kalev” meistarkomandu (1980.g.-1984.g.), kā arī Mali (Āfrika) par nacionālās izlases treneri (1984.g.-1985.g.) Bijis apstiprināts par PSRS izlases treneri Latvijā (1987.g.-1991.g.). Ilgus gadus strādāja Nacionālās Aizsardzības akadēmijā (1992.g,- 2004.g.). Atgriezies volejbolā un trenē Mārupes pagasta jaunos volejbolistus (no 2005.gada), kā arī ir Latvijas U-15 un U-16 komandu. LPSR Nopelniem bagātais treneris (1990.g.). Organizē izcilā trenera Leopolda Kovala piemiņas turnīru, kas tradicionāli notiek Mārupē.

Aigars Kriķis

Aigars Kriķis dzimis 1954. gada 29.jūlijā Rīgā. Latvijas kamaniņu braucējs.

Treneris Valdis Tiliks. Pārstāvējis sporta biedrību „Vārpa”.

Aigars Kriķis sportot sācis 14 gadu vecumā. Bijis trīskārtējs PSRS čempions divniekā (1973.g.-1975.g.). 3.vieta PSRS tautu spartakiādē divniekā (1974.g., 1978.g.).Viņa lielākais panākums bija bronzas medaļa kamaniņu divniekos 1976.gada Eiropas čempionātā un zelta medaļa kamaniņu divniekos 1978.gada pasaules čempionātā kopā ar Daini Bremzi. Startējis pasaules čempionātos: 10.vieta divniekā (1974.g.), 5.vieta divniekā (1975.g.), 13.vieta vieniniekā, 9.vieta divniekā (1977.g.), 1978.g. - 14.vieta vieniniekā, 1.vieta divniekā (1978.g.), 5.vieta divniekā (1979.g.). 1976.gada Insbrukas Ziemas Olimpiskajās spēlēs A.Kriķis ieguva 13. vietu individuāli un 8. vietu kamaniņu divniekos kopā ar D.Bremzi. 1980.gada Leikplesidas Ziemas Olimpiskajās spēlēs viņi ieguva 10. vietu kamaniņu divniekos. Pēc olimpiskām spēlēm A.Kriķis pieņēma lēmumu pārtraukt sportista karjeru. No 1981. līdz 1985.gadam bija sporta biedrības "Darba rezerves" vecākais treneris. Vēlāk strādāja par automehāniķi.                                                                                                                    Aigars Kriķis miris 1999.gada 15.februārī.

Ainārs Ķiksis

Ainārs Ķiksis dzimis 1972.gada 10.februārī Valmierā. Latvijas treka riteņbraucējs.

Absolvējis Murjāņu sporta internātskolu (1990.g.) un Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju.

Treneri Jānis Šiliņš, Ernests Pūce, Māris Birzulis, Vladimirs Ļeonovs (Krievija), Gerds Millers (Vācija).

Ar riteņbraukšanu nodarbojas no 13 gadu vecuma. 1990.gada pasaules čempionātā junioriem izcīnījis uzvaru sprintā. Startējis pasaules čempionātos: 1993.g. - 9./10.vieta sprintā, 1994.g. -13./18.vieta sprintā; 1995.g. - 11.vieta 1 km hītā; 1996.g. - 6.vieta sprintā, 6.vieta 1 km hītā; 1997.g. - 14.vieta 1 km hītā; 1998.g. - 2.vieta kēringā; 1999.g. -  7./14.vieta kēringā, 12.vieta "olimpiskajā sprintā" Latvijas komandas sastāvā; 2000.g. - 4.vieta kēringā; 2001.g. - 2.vieta sprinta daudzcīņā; 2002.g. -1 .vieta sprinta daudzcīņā, 8.vieta olimpiskajā sprint; 2003.g. - 13.vieta kēringā. Starti Eiropas čempionātos: 1996.g. (U-23) -1.vieta sprinta daudzcīņā, 8.vieta olimpiskajā sprintā; 1997.g. - 3.vieta sprinta daudzcīņā; 1998.g. - 2.vieta sprinta daudzcīņā; 2001.g. - 2.vieta sprinta daudzcīņā; 2002.g. - 1.vieta sprinta daudzcīņā, 8.vieta olimpiskajā sprintā (komandā). 2003.g. -1 .vieta sprinta daudzcīņā. Piedalījies trijās olimpiskajās spēlēs. 1992. gadā Barselonā sprintā izcīnīja dalītu 9.—12.vietu. 1996.gadā Atlantā hītā ieņēma 8.vietu. 2000. gadā Sidnejā kēringā ierindojās dalītā 11.-12.vietā, bet komandu sprintā (kopā ar Viesturu Bērziņu un Ivo Lakuču) - 8. vietā. A.Ķiksis  2013.gadā izcīnīja zelta medaļu pasaules veterānu čempionātā  trekā sprinta distancē 40 - 44 vecuma grupā.                                                                                                              Uzņēmējs, darbojies būvniecības nozarē. Strādājis par treneri - Krievijā un vecāko treneri sprinteru grupā Grieķijā. Precējies. Sieva Ieva, meita Lelde.

Arnolds Krūkliņš

Arnolds Krūkliņš dzimis 1914.gada 19.februārī Rīgā. Latvijas vieglatlēts.

Pārstāvējis sporta klubus - LAS, „Daugava”. Startējis 1936.gada olimpiskajās spēlēs Berlīne 50 km soļošanā kopā ar Jāni Daliņu un Adalbertu Bubenko, diemžēl diskvalificēts. Latvijas meistars soļošanā: 50 km (1935.g.). Uzvarējis10 km soļošanā (1941.g.), četrkārtējs Latvijas PSR čempions: 30 km (1945.g., 1948.g.), 10 km (1948.g.) un 5 km (1949.g.). Četrkārtējs PSRS čempions soļošanā: 10 km (1945.g. - 46:58,6), 20 km (1945.g. - 1.39:58,2; 1946.g. - 1.38:39,2) un 50 km (1948.g. - 4.40:15,4). Trīs reizes sasniedzis Latvijas rekordus soļošanā: 3000 m (12:35.0 - 1943.g.), 5000 m (21:39,9 - 1942.g.; 21:27,0 - 1945.g.). Personiskie rekordi: 10 km - 45:31,8 (1951.g.), 20 km - 1.36:13 (1939.g.), 50 km - 4.37:08 (1951.g.).

Arnolds Krūkliņš miris 1994.gada 31.janvārī, Rīgā.

Jānis Ķipurs

Jānis Ķipurs dzimis 1958.gada 3.janvārī Aizkraukles novada Kurmenē. Latvijas bobslejists.

Absolvējis Murjāņu sporta internātskolu (1976.g.) un Rīgas 10.tehnisko skolu (1980.g.). Treneri - Ivars Zilgalvis, Aldis Teteris, Rolands Upatnieks, Imants Muižnieks. Pārstāvējis sporta biedrību "Vārpa" un"Daugava". 

J.Ķipurs sāka nodarboties ar bobsleju 1980.gadā. 1984.gada izcīnīja Eiropas čempiona medaļu, 1987.gadā ierindojās 3.vietā. Pasaules čempionātā:  1981.gadā - 9.vieta divniekā, 8.vieta četriniekā; 1982.gadā - 6.vieta divniekā, 7.vieta četriniekā; 1985.gdā - 6.vieta divniekā; 1987.gadā - 4.vieta divniekā; 1989.gadā - 3.vieta divniekā; 8.vieta četriniekā; 1990.gadā - 6.vieta četriniekā. Trīs reizes bijis Latvijas čempions (1984.g., 1985.g., 1987.g.). Trīskārtējs PSRS čempions: divniekā (1982., 1983.g.) un četriniekā (1986.g.).  Olimpiskajās spēlēs 1984.gadā Sarajevā J.Ķipuram bija 4.vieta, nedaudz zaudējot tautieša Zinša Ekmaņa vadītajai ekipāžai. Četriniekos bija 6.vieta. 1988.gada Kalgari olimpiskajās spēlēs izcīnīja zelta medaļu divnieku ekipāžām, bet četriniekā ieguva 3.vietu. J.Ķipurs 1988.gada pasaules kausa sacensībās ieguva sudraba medaļu divnieku sacensībās un kļuva par čempionu jauktajā ieskaitē. 1989.gada FIBT pasaules čempionātā viņš ieguva bronzu divniekos.

J.Ķipurs beidza sportista karjeru pēc 1992.gada Albervillas olimpiskajām spēlēm, kurās viņš bija Latvijas izlases karognesējs, bet traumas dēļ sacensībās nepiedalījās. Kopš 1993.gada strādā par treneri: 1993.-1995.g. un 1997.-2002.g. – ar Šveices bobsleja izlasi, 1996.g. – bija ASV bobsleja izlases galvenais treneris, 2003.g. - Francijas izlases treneris. Uzņēmējs. PSRS Nopelniem bagātais sporta meistars (1988.g.). Apbalvots ar PSRS Tautu draudzības ordeni (1988.g.). Saņēmis Viestura ordeni (2004.g.). Atzīts par Latvijas populārāko sportistu (1988.g).

Irēna Kausa-Tamberga

Irēna Kausa (Tamberga) dzimusi 1939.gada 18.aprīlī Viļakas pagastā. 

Absolvējusi Rīgas 1.vidusskolu (1958.g.) un Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti (1963.g.).

Ar sportu Irēna Kausa sāka nodarboties 1954.gadā. Pirmie panākumi gūti PSRS skolu jaunatnes spartakiādē - 1.vieta tāllēkšanā, 3.vieta 4x100m stafetē (1957.g.), kā arī uzstādīja PSRS jaunatnes rekordu pieccīņā. Latvijas čempione bijusi 17 reizes: 80m/b – 5 reizes; 100 m – 4 reizes; tāllēkšanā- 4 reizes; 100m/b – 2 reizes; 4x100 m – 2 reizes, 13 reizes ieguvusi otro vietu un 3 reizes trešo vietu. Uzstādījusi Latvijas rekordus: 60 m -7,5 (1963.gads);100m/b līdz 1968.gadam – 13,8 un 13,6 (1965.gadā); 100m/b – 14,5 (1968.gadā); 4x200m -1.40,9(divas reizes 1959.gadā) un 1.40,3 (1963.gadā) (dažāds barjeru augstums). Labākie sasniegumi tā laika Vissavienības sacensībās: Olimpisko komandu sacensības Armēnijā – 3.vieta tāllēkšanā – 5,95 m un 4.vieta 100 m/b – 13,7; 1966.gadā sporta biedrības „Dinamo” čempionātā Maskavā - 2.vieta 80m/b -11,2; 1967.gadā „Dinamo” čempionātā Odesā – 1.vieta 100m/b - 13,7 un 3.vieta tāllēkšanā - 6,04; 1965.gada PSRS čempionāts Alma Atā – 4.vieta 100m/b – 13,6; 1963.gadā Tautu spartakiādē 4.vieta 4x200 m stafetē -1.40,3; Personīgie rekordi (visi 1959.g. izņemot 200 m): 100 m - 11,8; 200m - 24,9 (1963.g.) 400 m - 59.3; 80 m/b - 11,0; tāllēkšana - 6,14 m. Latvijas rekordi: 4x100 – 47,4 (1966.gads); 4x200 – 1.40,3 (1963.gads), 100m/b -13,6;100 m/b (tagadējais barjeru augstums) 14,5.

Pēc Universitātes absolvēšanas strādājusi savā pirmā un vienīgā darba vietā - Rīgas 6.juridiskajā konsultācijā par advokāti. Vēlāk individuāli darbojusies kā praktizējoša zvērināta advokāte (līdz 2005.g.) Bijusi precējusies. Vīrs Jānis Tambergs, meita – Anita.

Vilis Krištopans

Vilis Krištopans dzimis 1954. gada 13. jūnijā Omskas apgabalā, Krievijā. Latvijas basketbolists, treneris, uzņēmējs, politiķis. Vecāki bija izsūtīti 1949. gada marta deportācijā. Latvijā atgriezās 1959.gadā. 

Absolvējis Rīgas Angļu ģimnāziju un Rīgas Politehniskā institūta Arhitektūras un celtniecības fakultāti (1980.g.).

Basketbolā V.Kristopans nokļuva garo spēlētāju konkursā meklējumos, līdzīgi kā Marianna Feodorova, Ingrīda Liekna-Kubliņa , Līga Grīnberga-Lisnere, Laimdota Šurkusa, Juris Čirkovs.

Sākot ar 1975.gadu spēlējis VEF komandā. PSRS Tautu spartakiādē 1975.gadā pirmos soļus lielajā basketbolā spēra Vilis Krištopans un Juris Visockis – Vefiņa deleģētie Latvijas izlases pārstāvji. Komanda izcīnīja 6.vietu. 1984.gadā V.Krištopans VEF komandā uzsāk trenera karjeru kopā ar vecāko treneri Maigoni Valdmani.  Komanda 1985.gadā izcīna PSRS meistarsacīkstēs 5.vietu. V.Krištopāns ir viens no Latvijas Basketbola līgas izveidošanas iniciatoriem un bijis  pirmais tās prezidents. Ievēlēts par Latvijas Golfa federācijas prezidentu. 

1989. gadā sācis nodarboties ar uzņēmējdarbību. No 1993. gada "Klubs 21" biedrs un viens no partijas "Latvijas ceļš" dibinātājiem. 1998.gadā V.Krištopans kļuva par Ministru prezidentu, bet 1999. gada vasarā no amata atkāpās. 2002. gadā tika ievēlēts 8. Saeimā jau kā Zaļo un Zemnieku savienības pārstāvis. Partijas „Latvijas ceļš” sastāvā ievēlēts 5., 6. un 7. Saeimā. Bijis ministrs V. Birkava Ministru kabinetā, satiksmes ministrs A. Šķēles 1. un 2. valdībā, kā arī G. Krasta valdībā.

Precējies ar Aiju Krištopani, dēli Kaspars un Kristaps, meita Nikola. Dzīvo Floridā (ASV).  V.Krištopānam piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis (2015.g.).

 

Krišjānis Kundziņš

Krišjānis Kundziņš dzimis 1905.gada 19.martā, Rīgā.

Seškārtējs Latvijas meistars (1931.g., 1932.g., 1935.g.-1937.g., 1940.g.). Piedalījies 1935.g., 1938.g. un 1939.gada Eiropas čempionātos un XI olimpiskajās spēlēs 1936.gadā Berlīnē. Strādājis par konditoru. Sporta biedrības „Dinamo” un  Latvijas izlases treneris cīņas sportā.  Vairāku mācību grāmatu autors. K.Kundzina vārdā nosaukta Rīgas Brīvās cīņas skola.                                                               Krišjānis Kundziņš miris 1993.gada 23.februārī Rīgā.

Klovānu ģimene

Jānis Klovāns dzimis 1935.gada 9.aprīlī Saldus rajona Rubes pagastā. Latvijas šahists.

Absolvējis Latvijas Valsts universitāti, ekonomists.

J.Klovāns šahu sācis spēlēt tikai 14 gadu vecumā. Rīgas Pionieru pilī treneris Jānis Krūzkops audzināja jauno šahistu maiņu - Mihailu Tālu, Jāni Klovānu, Aivaru Ģipsli, Aleksandru Kirilovu. Par meistarkandidātu kļuvis 1954.gadā, par PSRS sporta meistaru 1959.gadā, starptautisko meistaru 1976.gadā, par starptautisko lielmeistaru 1997.gadā pēc uzvaras pasaules senioru čempionātā. Lielmeistars korespondencšahā kopš 2001.gada. Latvijas PSR čempions 1954.g., 1962.g., 1967.g., 1968.g., 1970.g., 1971.g., 1975.g. (dalīta 1.-2.vieta), 1979.g. un 1986.gadā. PSRS Bruņoto spēku čempions 1969.g., 1971.g. un 1973.gadā.  Četras reizes piedalījās PSRS čempionātā. 

Pēc PSRS sabrukuma radās iespēja piedalīties arī ārvalstu turnīros, kuros sasniedzis labus rezultātus. Visveiksmīgākie panākumi bijuši cīņā par pasaules senjoru (vecāki par 60.gadiem) čempiona nosaukumu. Tika gūtas 8 medaļas - 3 zelta (1997.g., 1999.g., 2001.g.), 3 sudraba (2000.g., 2003.g., 2009.g.) un 2 bronzas (1996.g., 2002.g.). 2004.gadā Eiropas čempionātā viņš ieguva bronzas medaļu, 2005.gadā - sudraba medaļu. Divreiz pārstāvējis Latvijas komandu šaha olimpiādē -1992.gadā Manilā, un 2000.gadā Stambulā. No 1991.gada līdz mūža beigām J.Klovāns bija Rīgas šaha skolas treneris. 2009.gadā par mūža ieguldījumu šaha attīstībā Jāni Klovānu apbalvoja ar Triju zvaigžņu ordeni.                                                                    Jānis Klovāns miris 2010.gada 5.oktobrī. Rīgā, apbedīts Rīgas Meža kapos.

Bija precējies ar Astru Ērgli (Klovāni) - šahisti. Ģimenē izauga divas meitas. Rīgas Šaha skolā katru gadu notiek lielmeistara Jāņa Klovāna piemiņas kausa izcīņa.

 Astra Klovāne (Ērgle) dzimusi 1944.gada 13.oktobrī Baldonē. Latvijas šahiste.

Absolvējusi Latvijas valsts Universitātes svešvalodu fakultāti (1968.g.).

Šahu sākusi nopietni spēlēt 11 gadu vecumā. Pirmais treneris Zigurds Pigits. 1963.gadā tika izcīnīta pirmā uzvara Latvijas sieviešu šaha čempionātā. Latvijas šaha čempione arī  1964. un 1965.gadā. Astra Klovāne sekmīgi piedalījās arī PSRS Tautu spartakiādēs 1962.gadā un 1967.gadā, izcīnot pie sava galdiņa 1. vietu. Trīs uzvaras (1977.g., 1978.g., 1981.g.) tika izcīnītas arī Latvijas PSR sieviešu ātrspēles šaha čempionātos.

25 gadus Astra Klovāne strādājusi Latvijas šaha federācijas prezidijā kā sekretāre, referente, gan kā tulks sadarbībai ar Starptautisko Šaha federāciju FIDE. 1991.gadā piedalījusies Starptautiskās šaha federācijas kongresā Berlīnē. A.Klovāne aktīvi darbojusies Latvijas Olimpiskās komitejas atjaunošanas darbos un bijusi olimpiskās komitejas Revīzijas komisijas priekšsēdētāja.

Imants Klintsons

Imants Klintsons dzimis 1957.gada 13.janvārī Rīgā. Latvijas cīkstonis.

Absolvējis Latvijas Valsts fiziskā kultūras institūtu.

Pavisam Klintsonu ģimenē bija desmit bērni, septiņi puikas - Imants Klintsons jaunākais. Četri brāļi nodarbojās ar cīņu, trīs kļuva par Latvijas čempioniem. Sācis trenēties 12 gadu vecumā. Trenējies uzreiz pie diviem sporta biedrības „Dinamo” treneriem - Staņislava Purpliša un vecmeistara Krišjāņa Kundziņa - piecas reizes nedēļā, kā arī individuālie rīta treniņi un basketbols. Latvijas izlasē treneris bija Haims Kogans. 20 gada vecumā kļuvis par PSRS čempionu, cīņā pieveica pieckārtēju PSRS čempionu. PSRS Tautu spartakiādē 1971.gadā I.Klintsons izcīnīja 2.vietu.

Ilgus gadus (no 1982. līdz 1998.gadam) strādājis Latvijas Universitātē par vecāko pasniedzēju. Desmit gadus bijis Latvijas izlases cīņas komandas kapteinis, piecus gadus vadījis Grieķu-romiešu federāciju un Latvijas cīņas asociāciju, vēlāk atbildējis arī par sieviešu cīņas sportu. Vairākus gadus strādājis par treneri Zviedrijā. Puča dienās I.Klintsons ar Latvijas Universitātes cīkstoņu komandu apsargāja Augstākās Padomes jumtu. Rīgas pašvaldības policists, pensionārs, Latvijas Olimpiešu sociālā fonda mūža stipendiāts. Darbs lauku mājās, vaļasprieks - medības. Raksta grāmatu „Cīņa ārpus un uz paklāja”. Dēls Sandis.

Attēla no kreisās Imants Klintsons, treneris Krišjānis Kundziņš, pasaules čempions Oļegs Karavajevs (Krievija) un treneris Alberts Zvejnieks.

Jānis Karlivāns

Jānis Karlivāns dzimis 1982.gada 2.jūnijā Cēsīs. Latvijas vieglatlēts.

Absolvējis Murjāņu sporta ģimnāziju un Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju.

Treneri - Raitis Ravinskis, Andrejs Iecelnieks, Juris Zeltiņš, Uldis Kurzemnieks

Piecas reizes J.Karlivāns ir kļuvis par Latvijas čempionu. Pirmoreiz viņš kļuva par Latvijas čempionu septiņcīņā telpās (2000.g.), 2001.gadā uzvarēja Latvijas čempionātā tallēkšanā, savukārt 2003.gadā pirmo reizi kļuva par Latvijas čempionu desmitcīņā. 2004.gadā viņš uzvarēja ne tikai desmitcīņā, bet arī augstlēkšanā.

Eiropas čempionātā junioriem 2001.gadā iegūta  4.vieta, U-23 vecuma grupā 2003.gadā 15.vieta. Eiropas kausa izcīņas sacensībās 2004.gadā tika izcīnītā uzvara. Eiropas čempionātā telpās 2007.gadā 10.vieta. 2007.gadā viņš ar savu uzstādīto Latvijas rekordu bija desmitais spēcīgākais desmitcīņnieks visā sezonā. Piedalījies divās Olimpiskajās spēlēs. 2004.gadā Atēnās izcīnīja 25.vietu, bet 2008.gadā Pekinā sportists izstājās no sacensībām pēc diska mešanas. J.Karlivāns 2007.gadā ieņēmis 6. vietu prestižajās "TNT Fortuna Meeting" sacensībās Čehijā. 2007.gadā J.Karlivāns Austrijā sacensībās uzstādīja jaunu Latvijas rekordu desmitcīņā - 8271 punkti, labojot 11 gadus veco rekordu, kas piederēja citam murjānietim Rojam Pizikam. Rekords pastāvēja līdz 2011.gadam. 2009.gada sākumā J.Karlivāns beidza sporta karjeru.

Ringolds Kalnenieks

Ringolds Kalnenieks dzimis 1944.gada 4.jūlijā Liepājas rajona Gramzdas pagastā. Latvijas riteņbraucējs.

Absolvējis Priekules vidusskolu un Latvijas Valsts fiziskā kultūras institūtu.

Treneri - Raimonds Andersons (Vārpa), Ēriks Viķelis (Rīgas ASK), Leonīds Šļešņevs un Viktors Kapitonovs (PSRS izlasē).

Pārstāvējis sporta biedrību „Vārpa” un ASK (pēc iesaukšanas dienestā). Riteņbraukšanā kopš 1959.gada. Ātri iekļāvies Latvijas izlases komandā, kurā bijuši tādi vīri kā Vladimirs Ribakovs, Vilnis Skudra, Valdis Klēviņš, Imants Stradiņš, Aivars Džarcāns. Garie pārbraucieni allaž bijuši R.Kalnenieka gaumē. Dienot armijā, bieži sēdies uz riteņa, lai vienā dienā no Rīgas pie savējiem Liepājas pusē aizjoņotu 220 km uz vienu galu un tikpat atceļā līdz kazarmām Rīgā. Pirmo augsto titulu sportā ieguvis 19 gadu vecumā Kišiņevā, kļūstot par PSRS junioru čempionu grupas braucienā. PSRS izlasē bijis no 1966.gada līdz 1974.gadam, arī komandas kapteinis.

Četrkārtējs Miera velobrauciena dalībnieks PSRS izlases sastāvā - 1971.gadā 1. vieta komandu vērtējumā, 7. vieta individuāli, 1970.gadā 3. vieta komandu cīņā, vēl divas piektās vietas komandu ieskaitē. PSRS čempions daudzdienu riteņbraukšanā 1972.gadā. Vairākkārtējs godalgotu vietu ieguvējs Meksikas, Austrijas, Dienvidslāvijas velobraucienu atsevišķos posmos, klasiskajos braucienos Čehoslovakijā, Vācijā, Polijā. Daudzkārtējs PSRS Bruņto Spēku čempions un godalgoto vietu ieguvējs, Baltijas daudzdienu velobrauciena uzvarētājs. Desmitkārtējs Latvijas čempions šosejā, godalgoto vietu ieguvējs trekā. 16 gadu ilgajās riteņbraucēja gaitās viņš piedalījies 60 daudzdienu velobraucienos.  Siguldas apkaimē notikušajā 2006.gada Vienības velobraucienā, kas bija veltīts Latvijas velosporta 120.gadskārtai, piedalījās «Tour de France» otrās vietas ieguvējs Pjotrs Ugrjumovs, olimpiskais vicečempions Imants Bodnieks, pasaules čempione Emīlija Sonka, pasaules vicečempione Baiba Caune un Ringolds Kalnenieks. 

R.Kanlnenieks - PSRS Nopelniem bagātais sporta meistars (1971.g.). Pēc sporta karjeras beigām strādājis par treneri sporta biedrībā „Vārpa”, vēlāk par sagādnieku mēbeļu kombinātā „Zunda”. Saimniekojis lauku mājās Baldonē. Palīdzējis Igo Japiņam kalnu divriteņu maratona seriāla visu posmu organizēšanā. Precējies – sieva Aina, meitas Agnese un Elita.

Pa labi - R.Kalnenieks

Ludmila Kačkalda

Ludmila Kačkalda dzimusi 1949.gada 18.maijā. Latvijas mākslas vingrotāja. Trenere.

Absolvējusi 16.arodvidusskolu un Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtu (1977.g.). 

Treneri – Velta un Aleksandrs Krasovski. Pārstāvējusi sporta biedrību „Darba rezerves” un ASK.

1959.gadā Veltas Krasovskas un Aijas Šneideres veidotais grupas vingrojums PSRS sacensībās ieguva ceļojošo kausu par labāko kompozīciju. Sešdesmitajos gados uzvaras gājiens turpinās un Latvijai izdodas apsteigt pat titulētās Maskavas un Ļeņingradas izlases. 1967.gads - nozīmīgs Latvijas mākslas vingrošanai - Ludmila Kačkalda izcīna pasaules zeltu pirmajā pasaules čempionātā grupas vingrojumos Kopenhāgenā PSRS izlases sastāvā vingrojumā ar 12 apļiem. 1969.gadāviņa iegūst pasaules vicečempiones titulu, bet 1973.gadā atkal kļūst par čempioni. Daudzkārtējā „Mis Grācija” Latvijā un PSRS. Vairāku PSRS un starptautisku sacensību galvenā tiesnese. PSRS Nopelniem bagātā sporta meistare.

Pēc sporta karjeras trenerei L.Kačkaldai tiek uzticēta Latvijas izlase. L.Kačkalda nodibina sacensības „Baltijas aplis". Uz šīm sacensībām braukušas sportistes no Krievijas, Lietuvas, Igaunijas, Baltkrievijas, Azerbaidžānas, Izraēlas, Vācijas, ASV, Norvēģijas, Bulgārijas, Uzbekistānas, Polijas, Somijas. L.Kačkalda ir Atzinības krusta kavaliere (2008.g.).

Bijusi precējusies – vīrs Māris, meita Karīna. Ludmila Kačkalda mirusi 2010.gada 30.jūnijā. Latvijas titulētākās vingrotājas Ludmilas Kačkaldas piemiņai veltīta grāmata - „Vēja spārni, šķiet, viņu nes” – atmiņas, vērtējumi, vēlējumi... 

Jānis Kvēps

Jānis Kvēps dzimis 1940.gada 13.oktobrī Cesvainē. Latvijas sporta ārsts.

Absolvējis Cesvaines vidusskolu un Rīgas Medicīnas institūtu (1965.g.). Pēc mācībām strādājis par ginekologu Gulbenē, tad sekojis dienests armijā. Kopš 1960.gada beigām strādājis ar vairākiem sporta klubiem un izlasēm, tai skaitā ar Rīgas "Dinamo", bijis arī futbola kluba Liepājas "Metalurgs", tāpat strādā ar Latvijas hokeja izlasies ārsts. Kopā ar Rīgas "Dinamo" hokejistiem nogājis no PSRS čempionāta 2.līgas līdz sudraba medaļām. Tikai divos pasaules čempionātos nav bijis kopā ar Latvijas hokeja izlasi. Kopš 1967.gada 21.janvāra strādājis Rīgas „Daugava”, Rīgas „Dinamo”, Latvijas pieaugušo, junioru, jauniešu un sieviešu izlasēs par komandas galveno ārstu. 1970.gadā Rīgas „Dinamo” izcīnīja 1. vietu PSRS 2. līgā. Pēc četriem gadiem tika izcīnītas tiesības startēt PSRS augstākajā līgā. 1989.gadā tika izcīnīta otrā vieta PSRS augstākajā līgā, kur piecu maču sērijā piekāpās zvaigžņotajai Armijas Centrālā sporta kluba komandai. Būdams hokeja izlases galvenais  ārsts, ar Latvijas hokeja izlasi 1997.gadā pasaules čempionātā izcīnīja 7. vietu. Šis panākums vēl nav pārspēts.

Jānis Kvēps ir viens no autoritatīvākajiem sporta ārstiem Latvijā. Strādājis kopā treneriem - Viktoru Tihonovu, Vladimiru Jurzinovu, kuri vadījuši Krievijas hokeja izlases komandas.  J.Kvēps ir populārs un novērtēts sabiedrības vidū. J.Kvēpa dziesma tika atzīta par populārāko tautas balsojumā pasākumā „Jāņi dzied”. Ar panākumiem J.Kvēps piedalījies muzikālā šovā "Dziedi ar zvaigzni" (2011.g.). J.Kvēps 2011.gadā uzrakstījis autobiogrāfisku grāmatu "Es atradu sevi hokejā". 2006.gadā Jānis Kvēps saņēma Gada balvu par mūža ieguldījumu sportā. Jānis Kvēps apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (2014.g.).                                                                                                                  Precējies. Ģimenē divas meitas - Inguna un Evija.

 

 

 

Apertura de cuenta bet365.es