Artūrs Eglītis trenējās pie Riharda Bērtiņa Pēc gada Artūrs kļuva par Latvijas jaunatnes čempionu. Astoņas reizes izcīnījis Latvijas pieaugušo čempiona titulu un divas reizes kļuva par Vissavienības sporta biedrības Dinamo čempionu, Ringā Artūrs aizvadīja 180 cīņas, no kurām uzvarēja 156. Latvijas izlases sastāvā piedalījās starptautiskās cīņās, kurās uzvarēti arī poļu, čehu, ungāru un citu valstu bokseri. Latvijā viņš bija piektais sporta meistars boksā Pēc atvadu cīņas 1962. gadā Artūrs vadīja treniņgrupu, bet arī bija aktīvs boksa tiesnesis.

Imants Enkūzis dzimis Liepājā 1932. gada 9. janvārī. Bokseris. Treneris Alberts Lavrinovičs, Edgars Girgensons. 1955. gada 22. novembrī Imants Enkūzis kļuva par pirmo latvieti, kurš ieguva PSRS boksa čempiona titulu. Diemžēl sportista dzīve beidzās traģiski 35 gadu vecumā, kad lidmašīna, kurā atradās Imants Liepājā nosēžoties, avarēja.I.Enkuža piemiņai tika rīkots piemiņas turnīrs.

Aloiza Tumiņš dzimis 1938. gada 22. martā. Bokseris. Pirmais treneris bija Alberts Lavrinovičs 1956. gadā PSRS „Darba Rezervju” meistarsacīkstes. A.Tumiņš uzvarējis sešās cīņās, ieguva 1.vietu un tika iedalīts „Darba Rezervju” Vissavienības izlasē. Tajā pašā gadā viņš izcīnīja 3. vietu pieaugušo kategorijā. Šis panākums deva A.Tumiņam PSRS sporta meistara nosaukumu. 1960.gadā A.Tumiņš uzvarēja PSRS meistarsacīkstēs, bet nākošajā gadā Belgradā viņš kļuva par Eiropas čempionu. 1963.gadā kārtējās Eiropas meistarsacīkstes Aoizs Tumiņš izcīnija 2. vietu. A.Tumiņš 220 cīņās guvis 200 uzvaras. Viņš ir septiņkārtējs Latvijas čempions, PSRS meistarsacīkstēs iegūtas divas zelta medaļas, tikpat arī sudraba godalgu, vienu reizi iegūta bronza.

Jānis Lancers dzimis 1931, gada 27. augustā. Boksreis. Treneri - Kārlis Jansosn un Edhars Girgensons, vēlāk „Dinamo” Rihards Bērtiņš. Ar boksu sācia nodarboties Mātīšu pamatskolā. Mācības turpinājis Rīgā VEF tehnikumā. Smagā svara bokseris 20 sporta gados aizvadījis vairāk nekā 300 cīņas un 254 guvis uzvaras. Viņš bijis vienpadsmitkārtējs Latvijas čempions, izcīnījis četras sudraba un trīs bronzas  medaļas PSRS čempionātos. 

Foto: Artūrs Eglitis, Imants Enkuzis, Aloizs Tumiņš, Jānis  Lancers

 

Elīna Ieva Bota (Vītola) dzimusi  2000. gada 14. maijā Siguldā). Latviešu  kamaniņu braucēja.

Absolvējusi Murjāņu sporta ģimnāziju, studē LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātē.

Ar kamaniņu sportu sākusi nodarboties 2011. gadā. Pirmā trenere bija Arnita Ancēna..

2017. gada Eiropas čempionātā junioriem Vītola izcīnīja bronzas medaļu komandu stafetē, bet 2019. gadā ieguva divas sudraba godalgas — vieninieku sacensībās un stafetē. 2020. gada Pasaules čempionātā junioriem ieņēma 9. vietu, bet komandu stafetē izcīnīja sudraba medaļu. 2021. gada Eiropas čempionātā Siguldā ieņēma 5. vietu, bet U-23 konkurencē tika izcīnīta zelta medaļa. 2022. gada Eiropas čempionātā Sanktmoricā ieguva bronzas medaļu. Vienlaikus notika sacensības arī U-23 Eiropas čempionāta ieskaitē, kur viņa izcīnīja uzvaru^. Komandu stafetē kopā ar Kristeru Aparjodu un divnieku ekipāžu, kurā startēja Mārtiņš Bots un Roberts Plūme, tika izcīnīta Eiropas čempionāta zelta godalga. 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Pekinā ieņēma 18. vietu. 2023. gada 7. janvārī Pasaules kausa posmā Siguldā izcīnīja sudraba godalgu, bet komandu stafetē tika gūta uzvara. Nākamajā posmā Siguldas trasē, kas vienlaikus bija Eiropas čempionāts, tika izcīnīta bronza gan Pasaules kausa, gan Eiropas čempionāta ieskaitē. Eiropas čempionāta U-23 ieskaitē otro gadu pēc kārtas Vītola ieguva zelta medaļu^. Komandu stafetē.  

E

 

Agnis Čavars dzimis 1986. gada 31. jūlijā Ķekavā.

Pirmais treneris: Andris Eglītis. 

Basketbolu sācis spēlēt Ķekavā. Absolvējis Basketbola skolu “Rīga/Pols”, spēlējis Latvijas jaunatnes izlasēs, kā arī Latvijas Basketbola līgas klubos BK “Rīga”, “ASK Rīga”, “Valmiera”, “Barons” un BK “Jelgava”, kā arī LBL2 komandā BK “Ķekava”. FIBA Pasaules rangu tabulā 10. vietā.

 

 

 

Edgars Krūmiņš dzimis 1985. gada 6. aprīlī Jelgavā.  

Pirmais treneris: Pēteris Lagzdiņš. 

Jelgavas sporta skolas audzēknis. Lielākoties pārstāvējis Jelgavas komandas LBL un LBL2 turnīros. Spēlējis arī LBL komandās BK “Valmiera” un “Valka/Valga”. FIBA Pasaules rangu tabulā 7. vietā.

 

 

 

Kārlis Pauls Lasmanis dzimis 1994. gada 8. aprīlī Ventspilī.

Pirmais treneris: Gints Fogels.

Ventspils sporta skolas “Spars” audzēknis. Spēlējis LBL2 komandās “Ventspils Augstskola” un BTS, kā arī LBL komandās BK “Saldus”, “Liepāja/Triobet” un BK “Jūrmala”. FIBA Pasaules rangu tabulā 6. vietā (2019. gadā īsu laiku bija līderis).

 

 

 

Nauris Miezis Dzimis: 1991. gada 31. martā Ķekavā.

Pirmais treneris: Jānis Rimbenieks.

Nauris Miezis basketbolu apguvis Alfrēda Kraukļa VEF Basketbola skolā, spēlējis LBL klubos “Barons kvartāls” un BK “Saldus”, kā arī LBL2 komandās BK “VEF/LSPA”, BK “Ķekava”. 3x3 basketbolā FIBA pasaules rangu tabulas līderis.

Komandas sasniegumi: 2017. gadā Eiropas kausā (čempionāts) – 1. vieta. 2018. gadā Eiropas kausā (čempionāts) – 2. vieta, Pasaules tūres finālā – 2. vieta. 2019. gadā Pasaules tūres finālā– 3. vieta, Pasaules kausā (čempionāts) – 2. vieta. 2020. gada Pasaules tūres finālā – 1. vieta

 

  

Komandas treneri: Raimonds Feldmanis un Dāvis Feikners.

Jānis Blūms dzimis 1982. gada 20. aprīlī Saldū. Basketbolists.

J. Blūms basketbolista karjeru sācis 1998. gadā BK Brocēni. Līdz 2003. gadam spēlēja Latvijas basketbola klubos, tad parakstīja līgumu ar Polijas klubu.  Ar Ventspils klubu kļuva par divkārtēju Latvijas basketbola līgas čempionu (2005, 2006). Viļņas "Lietuvos Rytas" sastāvā izcīnīja uzvaru Baltijas basketbola līgā. Pārstāvējis Itālijas klubu. No 2008. gada spēlēja Spānijā - Bilbao "Bizkaia Basket" un 2011. gadā kluba sastāvā izcīnījis sudraba medaļu Liga ACB čempionātā. Tad spēlējis Viļņas "Lietuvos Rytas", Kazahstānas klubā BC Astana, Grieķijas  "Panathinaikos". 2016. gadā  VEF sastāvā kļuva par LBL čempionu. 2018. gadā pievienojās Krievijas klubam Permas "Parma". 2019. gadā atgriezās VEF sastāvā un ceturto reizi kļuva par Latvijas čempionu. 2020. gadā noslēdza līgumu ar Itālijas klubu.

U-19 Latvijas izlases sastāvā piedalījās Pasaules čempionātā, kur tika izcīnīta 9. vieta. Latvijas izlasē debitējis 2002. gadā. Spēlējis četros Eiropas čempionātu finālturnīros (2005., 2007., 2009., 2011.). Bijis Latvijas valsts vienības kapteinis.

 

Elmārs Bauris dzimis 1918. gada 30. septembrī, Alūksnē. Hokejists. 

Elmārs Bauris hokeju sāka spēlēt 8 gadu vecumā.  1936. gadā E. Bauris sāka spēlēt meistarkomandā LSB, kurā spēlēja līdz 1940. gadam. Pēc tam pārgāja spēlēt Universitātes sporta (US) komandā. Pēc kara E. Bauris turpināja spēlēt US sports komandā, bet 1946. gadā pārgāja uz jaunorganizēto Rīgas Dinamo (vēlāk Rīgas Daugava) komandu, kurā, arī PSRS čempionātos, nospēlēja 10 sezonas. Viena sezona (1950.) tika aizvadīta arī Maskavas Spartakā. 1954. gada viņš bija ceturtais rezultatīvākais PSRS čempionāta hokejists. Pēc hokejista karjeras beigām Elmārs Bauris turpināja darbu ar jauniešu hokeja komandām un viņa ievērojamākie audzēkņi ir Harijs Mellups, Haralds Norītis, Juris Reps, Kārlis Ronis, Edgars Rozenbergs, Ēriks Vītoliņš, Ēvalds Grabovskis.

Miris 2018. gada 14. septembrī 100  gadu vecumā.

 

Dāvis Bertāns dzimis 1992. gada 12. novembrī  Valmierā. Basketbolists.

2008. gada Eiropas čempionātā U-16 vecuma izlasēm D. Bertāns vidēji spēlē guva 9,6 punktus, Latvija čempionātā izcīnīja 10. vietu. 2010. gada Eiropas U-18 čempionātā Latvijas izlases sastāvā izcīnīja 3.vietu un tika iekļauts turnīra simboliskajā izlasē. D. Bertāns vidēji spēlē guva 14,8 punktus. Tika iekļauts Latvijas izlasē 2011. gada Pasaules U-19 čempionātā kas notika Latvijā, izlase izcīnīja 10. vietu. 2011. gadā tika iekļauts pieaugušo izlasē startam 2011. gada Eiropas čempionātā. Finālturnīrā Latvijas izlase palika 22. vietā čempionāta kopvērtējumā. No 2021. gada  pārstāv NBA klubu Vašingtonas "Wizards", iepriekš spēlējis Sanantonio "Spurs", kā arī Spānijas ACB līgas klubā Laboral Kutxa. 2011. gada NBA draftā D. Bertānu otrajā kārtā ar kopējo 42. numuru izraudzījās Indiānas "Pacers".  2017/2018 sezonas sākumā basketbolists 2 reizes bija norīkots spēlēt “Austin Spurs. 2018. gada 11. jūlijā Bertāns pagarināja līgumu ar “Spurs”.

 

Kristaps Brigmanis dzimis 1908.gada 6.oktobrī, Tērvetes novada, Augstkalnes pagasta "Burtniekos”. Nodarbojies ar grieķu-romiešu cīņu un sambo.

Pārstāvējis „Spartaks”, ASK. PSRS čempionātā klasiskajā cīņā ieguvis bronzas medaļu (1947., 1951.g.), kā arī trīs reizes 4.vietu. Sambo cīņā PSRS čempionātā ieguvis 5., 6., 8.vietas. Trīspadsmitkārtējs Latvijas čempions klasiskajā cīņā (nepārtraukti no 1945.līdz 1957 gadam). Daudzkārtējs dažādu PSRS sporta biedrību (Spartaks), turnīru un starptautisku sacensību uzvarētājs. 

Ilgu laiku strādā centrāltirgū par gaļas izcirtēju un par saldētavu mehāniķi Talsos. 

Precējies, viņam četras meitas - Krista, Rita, Gunta, Dzintra. 

Kristaps Brigmanis miris 1981. gada 26. janvārī.

 

Baiba Berklava dzimusi Talsos. 

Treneri Antons Kivlenieks un Aija Šmaukstele.

1971. gadā startēja PSRS pieaugušo sastāvā un, labojot pasaules rekordu, ieguva zelta medaļu. Rumānijas atklātās meistarsacīkstēs 1972. gadā B. Berklava pirmo reizi sasniedz a pasaules šāvēju sapni - 580 punktus. Šajā gadā viņa kļuva par PSRS čempioni. 1973. gadā PSRS čempionātā viņa atkārtoja savu labāko rezultātu šaušanā ar pneimatisko šauteni, bet vēlāk šaušanā ar mazkalibra šauteni no trim stāvokļiem viņa atkārtoja pasaules rekordu - 577 punkti. 1974. gadā B. Berklava kļuva par Eiropas čempioni un sasniedza šaujot ar pneimatisko šauteni oficiālo pasaules rekordu 591 punkts. Līdz 1985. gadam B. Berklava bija 15 reizes kļuvusi par PSRS čempioni, trīskārtēju pasaules un astoņkārtēju Eiropas čempioni.

Mairis Briedis dzimis1985.gada13. janvārī  Rīgā.  Latviešu  bokseris. 

Absolvējis Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju.

Treneris - Sandis Kleins

Boksu sācis14 gadu vecumā. 16 gadu vecumā ieguva Latvijas čempiona titulu kikboksā.  2009. gadā aizvadīja savu pirmo profesionālo cīņu. Aizvadījis 200 cīņas - 188 no tām guvis uzvaru, 80 ar nokautu. Viņa profesionālajā biogrāfijā jau ir 21 profesionālas cīņas – visas uzvarētas, 17 ar nokautu. 

Labākie sasniegumi: 2002-2010 – Latvijas Kikboksa čempions (K1 and full contact); 2005 – 3.vieta WAKO Pasaules Kikboksa čempionātā (full contact); 2006 – Boksa čempions Igaunijas Karl Leman boksa čempionātā; 2006 - 2007 – Kikboksa čempions atvērtajā Polijas čempionātā (full contact); ); 2007 – Boksa čempions atvērtajā Lietuvas čempionātā; 2007 – Kikboksa čempions atvērtajā Igaunijas čempionātā (low kick ) ; 2007 – 3.vieta WAKO Pasaules kikboksa čempionātā (full contact); 2008 - 5.vieta AIBA Olimpiskās kvalifikācijas cīņās 2008 – 2011 – Latvijas boksa čempions;  2008 – Eiropas Kikboksa čempions WAKO versijā. Pašreizējais pasaules čempions svara kategorijā līdz 90,7 kilogramiem IBA un IBF versijā. 2017.gadā izcīnīja pasaules boksa padomes (WBC) čempiona titulu pirmā smagā svara kategorijā. Strādā Valsts policijā. 2014. gadā atzīts par Eiropas Gada cilvēku Latvijā. Precējies, sieva Jūlija.

2020. gadā atzīts par gada labāko sportistu.

 

 

Jānis Baumanis dzimis 1992. gada 15. jūnijā. Latvijas  autosportists

Jānis Baumanis uzsāka savas gaitas autosporta pasaulē pie kroskarta stūres. 2008. gadā piedalījās NEZ kroskartu čempionātā un CK250 klasē ieguva bronzas medaļu. 2011. un 2012. gadā kļuva par Latvijas čempionu autokrosā B600 ieskaites grupā. 2014. gadā debitēja Eiropas rallijkrosa čempionātā un sezonas kopvērtējumā izcīnīja bronzas godalgu. 2015.gadā startējis 16 sacensības, kurās izcīnīts Eiropas Čempiona tituls rallijkrosā Super1600 klasē, Igaunijas rallijkrosa čempions Super Car klasē. Debitējis pasaules rallijkrosa čempionātā Anglija un Norvēģijā.  

J.Baumanis ir trešais Latvijas autosportists, kurš sasniedzis FIA Eiropas čempiona titulu –2000. gadā Uģis Traubergs kļuva par  Eiropas autokrosa čempionu, bet 2013. gada Super 1600 klasē izcīnīja Reinis Nitišs. Sacensībās piedalās arī vecākais brālis Rihards un jaunākais Artis. Ikdienā strādāju ģimenes kokapstrādes uzņēmumā.

Gints Bisenieks dzimis 1961,gada 20.marā. Rīgā. Hokeja treneris.

Absolvējis Salacgrīvas vidusskolu (1979.g.), Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtu (1983.g.), ieguvis maģistra grādu (2012.g.).

Jau pirmajā kursā 1980.gadā sācis trenera gaitas. Trenējis „Latvijas Bērzs”  jauniešu komandas (1997.-2006.g.). 1999.gadā trenējis Latvijas  U-18 komandu, 1996. – 2000.g. “ESSAMIKA Juniors”, 2000. – 2002.g HK “Liepājas Metalurgs”, 2002. – 2005.g. ASK “OGRE”, 2006. – 2013.g. HK “PĒRKONS” komandu. No 2014.gada kluba „Kurbads” galvenais treneri. 2013.gadā  nodibinājis “Ginta Bisenieka hokeja klubs”, 2014.gadā izveidojis hokeja skolu “PĒRKONS”. No 2013.gada ir Latvijas hokeja federācijas treneru padomes priekšsēdētājs.  Savā trenera karjerā ir sagatavojis vairākus Latvijas izlases spēlētājus: Ģirtu Ankipānu, Kasparu Astašenko, Aleksandru Macijevski, Rodrigo Laviņu, Juri Štālu, Juri Ozolu, Jēkabu Rēdlihu, Kristeru Gudļevski.

Juris Bērziņš dzimis 1954.gada 8.martā Rīgā. Latvijas airētājs.

Absolvējis Rīgas 50.vidusskolu (1973.g.) un Rīgas Politehnisko institūtu(1978.g.).

Treneris Rolands Sproģis. Sporta biedrība „Dinamo”.

Pasaules čempionātos: 4.vieta (1977.g. 4+), 2.vieta (1979.g. 4+), 3.vieta (1981.g. 4+), 3.vieta (1982.g. 8+), 4.vieta (1983.g. +). PSRS tautu spartakiādes čempions (1979.g. 4+). PSRS čempions: (1980.g. 4+) un (1982.g. 8+). 1980.gada Maskavas olimpiskajās spēlēs 2.vieta četriniekā ar stūrmani (4+).

Pēc sporta karjeras strādājis par radioinženieri.

Leonīds Beresņevs dzimis 1958.gada 6.jūlijā Kirovas apgabalā (Krievijā.). Hokejists. Treneris. 

Spēlējis Kirovočepeckā (1974.-1977.g.), Baltkrievijā (1977./1978.g.), Rīgas Dinamo (1979.-1987.g. un 1990./1991. g.), Krievijā (1987.-1990.g.), Zviedrijā (1992. g.).

Trenējis Latvijas junioru izlasi (1994.-1997.g. un 2006.g.), komandas: „Pārdaugava” (1995.g.), „Juniors” (1995.-1998.g.), „Liepājas metalurgs” (1998.-2001.g. un 2002./2003.g.), „Rīga-2000” (2001./2002.g.), ASK/Ogre (2008./2009.g.), kā arī Krievijā un Igaunijā. Turīnas Olimpiskajās spēlēs viņa trenētā Latvijas izlase palika pēdējā vietā. Kopš 2009.gada rudens L.Beresņevs bijis Rīgas "Dinamo-Juniors" galvenais treneris, no 2010.gada Latvijas U-18 un U-20 izlašu treneris. 2010. un 2015.gadā U-20 izlase izcīnīja ceļazīmi uz augstāko divīziju. 2016.gadā apstiprināts par Latvijas izlases treneri.

Latvijas izlases galvenie treneri bijuši : 1992.-1994.g. - Helmuts Balderis; 1994.g. - Mihails Beskašnovs; 1995.g. - Ēvalds Grabovskis; 1996.-1999.g. - Leonīds Beresņevs; 1999.-2001.g.- Haralds Vasiļjevs; 2001.-2004.g. - Kurts Lindstrēms (Zviedrija); 2004.-2006.g. - Leonīds Beresņevs; 2006.g. - Pjotrs Vorobjovs; 2006.-2011.g. - Oļegs Znaroks; 2012.-2014.g. - Teds Nolans (Kanāda); 2015.g. - Aleksandrs Beļavskis.

Anžela Brice (Mosina) dzimusi 1970.gada 21.martā Severomorskā (Krievija). Biatloniste. Trenere.

Absolvējusi Minskas Fiziskās kultūras institūtu (1992.g.).

Treneri - Tatjana Belonogova, Vitālijs Urbanovičs

Trenējusies distanču slēpošanā, vēlāk biatlonā. Latvijas čempione biatlonā: 15 km (1993.g., 1995.g., 1998.g.), sprintā (1994.g., 1998.g.) un iedzīšanā (1998.g.). Vairākkārtēja Latvijas čempione distanču slēpošanā. Piedalījusies trīs olimpiskajās spēlēs - 1998.gadā Nagano 30 km slēpojumā ierindojusies 53. vietā, 2002.gadā Soltleiksitijā biatlonā sprintā 58.viete, 2006.gadā Turīnā startējusi biatlona individuālās sacensībās 48. vieta. A.Brice ir viena no diviem Latvijas sportistiem, kas piedalījusies olimpiskajās spēlēs biatlonā un distanču slēpošanā (otrs ir Oļegs Maļuhins). Piedalījusies pasaules čempionātā (1993.g., 1995.-1997.g.), 1996.gada pasaules čempionātā biatlonā izcīnījusi 29. vietu sprintā. Pēc 2006.gada sākusi treneres karjeru, darbojas Cēsu sporta skolā.  Bijusi precējusies ar Ilmāru Brici – biatlonistu, viņu meita Anete Brice arī ir biatloniste.

 

Anete Brice dzimusi 1991. gada 13. novembrī Rīgā. Latvijas slēpotāja un biatloniste. 

Absolvējusi Priekuļu vidusskolu.

Trenere - māte Anžela Brice.  2008. gada pasaules junioru čempionātā viņa ieņēma 69. vietu 10 km ar kopēju startu, 72. vietu 1 km sprintā un 74. vietu 5 km klasiskajā slēpojumā. Piedalījās 2010. gada olimpiskajās spēlēs un 10 km brīvā stila slēpojumā ierindojās 70. vietā.  Šajā distancē 2009. gada pasaules čempionātā viņa ierindojās 78. vietā. 2011.gadā Anete Brice pasaules čempionātā junioru vidū izcīnīja 30. vietu 7,5 kilometru sprintā. 

Edgars Bergs dzimis 1984.gada 15.septembrī, Saldū. Paraolimpietis, sacenšas F 35 kategorijas mešanas disciplīnās. Jelgavas invalīdu sporta un rehabilitācijas kluba ”Cerība” sportists.

Absolvējis Saldus Profesionālo vidusskolu, studējis Latvijas Lauksaimniecības universitātē. 

Pirmā trenere bijusi Daila Mankusa, tagad Maijas Ukstiņa. Triekas kustību traucējumi bijuši vienmēr. Sportot sācis 13 gadu vecumā. Nopietni vieglatlētikai pievērsās 16 gadu vecumā. E.Bergs spēlē arī basketbolu veselo vidū. Ar vieglatlētiku nodarbojas kopš 2000.gada. E.Bergs ir piedalījies Atēnu un Pekinas paraolimpiskajās spēlēs. Atēnu paraolimpiskajās spēlēs viņš ieguva sudrabu lodes grūšanā ar rezultātu – 13,55 m un bronzu diska mešanā ar rezultātu 40,71 metrs. Pekinas olimpiskajās spēlēs Edgars Bergs ieguva sudraba medaļu lodes grūšanā -15,54 m, diska mešanā ieguva 5.vietu. 2015.gadā Kataras galvaspilsētā Dohā Starptautiskās Paraolimpiskās komitejas (IPC) pasaules čempionātā vieglatlētikā E.Bergs izcīnīja sudraba medaļu ar rezultātu 14 metri, no pirmās vietas atpaliekot vien par 2 cm. Edgars Bergs Riodežaneiro paraolimpiskajās spēlēs izcīnijis bronzas medaļu.

Aija Brumermane dzimusi 1986.gada 17.oktobrī Rīgā. Latvijas basketboliste. 

Absolvējusi Biznesa augstskolu „Turība”.

Viņas māte - Ilze Šulce-Brumermane ir trīskārtējā Eiropas čempionvienību kausa ieguvēja. 

Trenēties sākusi TTP sporta skolā pie Maijas Kubliņas. No 2002. līdz 2004.gadam spēlējusi Francijas komandā Tulūzas "Launaguet". 2005.gadā Latvijas U-20 izlases sastāvā Eiropas U-20 čempionātā izcīnījusi bronzas medaļu. 2006.gadā kļuva par Latvijas sieviešu līgas čempioni „Avantis/Turība” sastāvā. Latvijas izlases sastāvā izcīnījusi Eiropas čempionātā 6. vietu (2005.g.), 4. vietu (2007.g.), 7. vietu (2009.g.), dalītu 9.-12. vietu Pekinas olimpiskajās spēlēs. 2009.-2010.gada sezonā kopā ar klubu „TTT Rīga” iegūts Latvijas čempiontituls. 2010./11.gada sezonu aizvadīja Francijas klubā USO Mondeville. 2011.gadā parakstīja līgumu ar Itālijas klubu "Famila Wuber", kas 2010./11. gada sezonā izcīnīja uzvaru Itālijas čempionātā. 2011.gada oktobrī izcīnīja Itālijas Superkausu. Vienu sezonu aizvadīja Ungārijas klubā "Bácsbasket". No 2013.gada pārstāv klubu „SK Cēsis”.

Elīna Babkina ir dzimusi 1989.gada 24.aprīlī Rīgā. Latvijas basketboliste.

Absolvējusi Rīgas Juglas vidusskolu.

Treneri - Anita Jandāle, Lilita Bergvalde, Ainārs Zvirgzdiņš.

Elīna Babkina ir pārstāvējusi visu vecumu Latvijas jaunatnes izlases (U-16, U-18, U-20). Latvijas izlases sastāvā izcīnījusi 9.-12. vietu 2008.gada Pekinas olimpiskajās spēlēs. Eiropas čempionātā - 8.vieta (2011.g.) un dalīta 13.-16. vietu (2013.g.). Ar U-20 izlasi izcīnījusi bronzas medaļas Eiropas čempionātos (2005.g. un 2009.g.). No 2004.gada līdz 2008.gadam spēlēja Rīgas TTT sastāvā un kļuva par Latvijas čempioni. Spēlēja klubā „Cēsis” un 2008./09.gada sezonā izcīnīja Latvijas čempionāta zelta medaļu, kā arī sudraba medaļu Baltijas basketbola līgā. 2009./10.gada sezonu aizvadīja Francija sklubā, bet 2010.gadā parakstīja līgumu ar klubu "Lotos" un izcīnīja Polijas kausu. 2011.gadā E.Babkina kļuva par otru latviešu basketbolisti, kura piedalījusies Eirolīgas „Visu zvaigžņu spēlē” (pirmā - Anete Jēkabsone-Žogota). 2011.gadā E.Babkinu izraudzījās Losandželosas klubs "Sparks". 2011.gadā viņa parakstīja līgumu ar Turcijas klubu, 2012.gadā pievienojās Rumānijas klubam, bet 2013.gadā izcīnīja Čehijas čempiona titulu. 2013.gadā spēlēja Horvātijas klubā, 2014.gadā Krievijas klubā, tad Spānijas klubā, kļūstot par Spānijas čempioni.  2015.gadā E.Babkina pievienojusies Latvijas izlasei.

Māris Baldonieks dzimis 1955.gada 24.maijā Rīgā. Latvijas hokejists. Treneris.

Spēlēt profesionālā līmenī sācis 1973.gadā PSRS B līgas klubā "Latvijas Bērzs". No 1975. līdz 1977.gadam divas sezonas aizvadīja PSRS čempionāta klubā Rīgas "Dinamo". Vēlāk turpinājis "Latvijas Bērzs" sastāvā - līdz 1984.gadam. 1991.gadā spēlēja vienībā „Rīgas Vecmeistars", bet no 1996.gada Rīgas "RTU Hanza" sastāvā. Visai agri sācis trenera karjeru. Jau sākot ar 1983.gadu M.Baldonieks bijis kluba "Latvijas Bērzs" spēlējošais treneris, ar 1998.gadu Rīgas "Prizma" treneris, savukārt ar 2002.gadu HK „Zemgale” trenera palīgs. No 1995. līdz 1997.gadam, kā arī 2002. un 2003.gadā bija Latvijas hokeja izlases trenera palīgs. 2001.gadā bija Latvijas U-18 izlases galvenais treneris. Sākot ar 2004.gadu pilda Latvijas hokeja izlases ģenerālmenedžera pienākumus. Māris Baldonieks ir Latvijas Hokeja federācijas ģenerālsekretārs.

Jevgeņijs Borodavko dzimis 1986.gada 4.novembrī Rīgā. Latvijas džudists.

Absolvējis Rīgas 38.vidusskolu un Transporta un sakaru institūtu (2008.g.).

Pirmais treneris Andris Pimenovs, treneris Oļegs Baskins.  Vairākkārtējs Latvijas čempions (2008.g.-2014.g.). 2004.gadā izcīnījis 1.vietu U-20 vecuma grupā gan pasaules, gan Eiropas čempionātos. J.Borodavko ieņēmis 3. vietu 2005. gada Eiropas U-20 čempionātā, bet 2008. gadā Eiropas U-23 vecuma grupas kļuva par čempionu. Pasaules čempionātos pieaugušajiem ir izcīnījis 7. vietu svara kategorijā līdz 100 kg (2009.g.). Eiropas čempionātos pieaugušajiem ir izcīnījis trīs bronzas medaļas (2009.g, 2011.g. un 2013.g.). Piedalījies 2008.gada un 2012.gada olimpiskajās spēlēs. 2014.gadā Jevgeņijs Borodavko izcīnīja trešo vietu "Grand Prix" posmā, 2015.gadā izcīnīja bronzas godalgu Bulgārijā notikušajā Eiropas kausa posmā un sudraba medaļu Krievijā notiekošajā "Grand Slam" posmā. Džudists Jevgeņijs Borodavko atzīts par uzvarētāju konkursā „Rīgas sporta laureāts 2013” nominācijā „Labākais Rīgas sportists”.

Matīss Burģis dzimis 1989.gada 31.augustā Priekulē. Latvijas galda tenisists.

Absolvējis Liepājas vakara vidusskolu, studē Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā.

Pirmā trenere Rasma Freiberga. Treneri Sandijs Vasiļjevs, Gundars Rūsis, pasaules eksčempions Čens Žibins. No deviņu gadu vecuma trenējas galda tenisā, kopā ar brāli Reini. 16 gadu vecumā sāka trenēties Vācijā un Austrijā, Divus gadus spēlējis Vācijas Lampertheim klubā, pašlaik Vācijas bundeslīgā –"Zugbrücke Grenzau". M.Burģis Starptautiskās Galda tenisa federācijas rangā ieņem 106. vietu (starp Eiropas sportistiem ir 53. vietā). Viņš ir pirmais Latvijas galda tenisists (arī Baltijas valstu), kas piedalījies olimpiskajās spēlēs un 2012.gadā Londonas spēlēs sasniedza sacensību otro kārtu. Izcīnījis uzvaras junioru sacensībās Austrijā, Slovākijā, divreiz Slovēnijā, Apvienotajos Arābu Emirātos.

 

Tālivaldis Budēvics dzimis 1939.gada 25.janvārī Jaunjelgavā. Latvijas vieglatlēts. Treneris.

Absolvējis Rīgas 24. vidusskolu, Latvijas Valsts Fiziskās kultūras institūtu. 

Personīgie rezultāti - tāllēkšanā 7,15 m (1960.g.), kārtslēkšanā 3,70 m (1961.g.). Latvijas vicečempions kārtslēkšanā. Labāko audzēkņu rezultāti - Aleksandrs Obižajevs kārtlēkšanā 5, 80 m, , Māris Bružiks trīssoļlēkšanā - 17,56 m, Jānis Lauris kārtslēkšanā 5,40 m, Anita Stukāne tāllēkšanā 6, 80 m, Imants Karlsons tāllēkšanā 7,83 m un augstlēkšanā 2,23 m, Jeļena Freimane-Obižajeva tāllēkšanā 6,79 m. Bijis Treneru padomes priekšsēdētājs. No trenera darba aizgājis, jo saņēmis atpakaļ savas dzimtas mājas Jaunjelgavā. Precējies, trīs bērni.

T.Budēvics un J.Lauris

Aigars Birzulis dzimis 1964.gada 9.maijā Kuldīgā. Latvijas volejbola treneris. 

Absolvējis Murjāņu sporta ģimnāziju.

A.Birzulis izcīnījis medaļu PSRS junioru čempionātā. No 1980.gada sācis strādāt par volejbola treneri. Viņa audzēkņi 1997.gadā ieguva 8.vietu pasaules čempionātā junioriem klasiskajā volejbolā un 1.vietu Eiropas čempionātā. 

No 1997.gada par dažādu Eiropas un pasaules čempionāta junioru medaļniekiem kļuvuši viņa audzēkņi - Toms Šmēdiņš, JānisPēda, Jānis Šmēdiņš un citi. Viņa trenēto duetu panākumi - Eiropas čempionātā 3. vietā M.Pļaviņš/J.Šmēdiņš (2010.g.), pasaules kausa izcīņā 2. vietā M.Pļaviņš/J.Šmēdiņš (2010.g.), pasaules čempionātā M.Pļaviņš/J.Šmēdiņš 4.vietā (2011.g.), Eiropas čempionātā U-20 2. vietā Regža/Āboliņš (2011.g.), "Grand Slam" turnīrā 1. vietā M.Pļaviņš/J.Šmēdiņš (2012.g.), pasaules U-23 čempionātā 4. vietā Solovejs/Finsters (2013.g.).

Bijis Inčukalns/LU kluba treneris -2005.gadā tika izcīnīts Latvijas čempionu tituls. Pirms 2008.gada Pekinas olimpiskajām spēlēm A.Birzulis trenējis Mārtiņa Pļaviņa un Aleksandra Samoilova duetu. Vēlāk kļuva par Mārtiņa Pļaviņa un Jāņa Šmēdiņa dueta treneri - 2010.gada Eiropas čempionātā duets izcīnīja bronzu, 2011.gada pasaules čempionātā tika izcīnīta 4. vieta, savukārt 2012.gada Vasaras Olimpiskajās spēlēs duets izcīnīja bronzas medaļu. Murjāņu sporta ģimnāzijā trenē volejbolistus. Aigars Birzulis kopā ar Londonas olimpisko spēļu bronzas medaļnieku M.Pļaviņu nodibinājuši volejbola klubu. A.Birzulim piešķirts  Triju Zvaigžņu ordenis.

Raivis Belohvoščiks dzimis 1976.gada 21.janvārī Rīgā. Latvijas riteņbraucējs.

Beidzis Rīgas 69.vidusskolu. Treneri - Pēteris Proškins, Sergejs Kulago, Igo Japiņš un Jānis Sniedze.

10 gadu vecumā sācis trenēties Specializētās olimpiskās riteņbraukšanas rezerves – Bērnu jaunatnes sporta skolā. 19 gadu vecumā tika iekļauts Latvijas izlases sastāvā. Latvijas izlasē uzvarējis divas reizes pasaules kausa amatieru un U-23 kategorijā. Ir desmitkārtējs Latvijas čempions individuālajā braucienā un Latvijas čempions grupas braucienā 2002.gadā. Piedalījies 17 pasaules čempionātos. Augstākie rezultāti pasaules čempionātos - ceturtās vieta 1997.gadā U-23 un 1999.gadā Elites kategorijā individuālajos braucienos. Startējis Tour de France un Giro d’Italia. Ir posmu uzvarētājs prestižajos braucienos: Grand Prix Europa, Tour of Germany, Tour of Suisse, Tour of Luxembourg, Three days of the Panne, Grand Prix Nations, Tour of Japan. Piedalījies divās olimpiādēs - Sidnejā un Pekinā. Sidnejā izcīnījis 15. vietu individuālajā braucienā. 12 gadus bijis profesionāls riteņbraucējs. Startējis komandās: Lampre Daikin 1999. – 2002.g., Limonta 2009.g. Ceramica Flaminia - Bossini Docce 2010,g. un citās. Savā profesionālajā karjerā izcīnījis 21 uzvaru. Raivis Belohvoščiks kopš 2014.gada strādā par riteņbraukšanas treneri Rīgas riteņbraukšanas skolā. Nodibinājis sporta biedrību ‘’BELO CYCLING PROJEKT’’ (2014.g.). Treneris vienīgai latvietei profesionālei riteņbraukšanā Lijai Laizānei.   Precējies. Sieva Ingrīda. Ģimenē trīs bērni – Ralfs, Kristiāns, Laura.

Vilnis Baltiņš dzimis 1942.gada 30.aprīlī Ugāles pagastā. Latvijas smaiļotājs. Sporta funkcionārs. Kopā ar ģimeni ticis izsūtīts uz Sibīriju (1951.g.- 1955.g.). 

Studējis Latvijas Valsts universitātē.

Nodarbojies ar smaiļošanu. 1966.gadā Berlīnē 500 metru stafetes braucienā PSRS izlases komandā Vilnis Baltiņš kļuva par pasaules čempionu smaiļošanā. Pievērsies sporta pārvaldei, strādājis par treneri. Laikā no 1975. līdz 1981.gadam V.Baltiņš bijis sporta biedrības "Darba rezerves" vadītājs, vēlāk kļuvis par Latvijas PSR Ministru Padomes Fiziskās kultūras un sporta komitejas daļas vadītāju (līdz 1895.gadam). Bijis Latvijas Kinofonda direktors (1988.g.-1991.g.). Bijis Latvijas Tautas frontes pirmās un otrās domes loceklis. Piedalījies bankas „Olimpia” dibināšanā.

V.Baltiņš kopā ar domubiedriem aizsāka olimpiskās kustības atjaunošanu Latvijā. 1988.gada 19.novembrī tika ievēlēts par Latvijas Olimpiskās komitejas prezidentu. Šajā amatā atradies līdz 2004.gadam, kad par LOK prezidentu tika ievēlēts tā brīža LOK ģenerālsekretārs Aldons Vrubļevskis. V.Baltiņš tika ievēlēts par LOK Goda prezidentu. Bijis ievēlēts par Latvijas Golfa federācijas prezidentu. 1995.gadā ticis apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. Viņš saņēmis Lietuvas Olimpisko ordeni, apbalvots ar Igaunijas valsts Māras zemes ordeni. Viņš saņēmis Gada balvu par mūža ieguldījumu Latvijas sportā. 2011.gadā V.Baltiņš saņēma Starptautiskās Olimpiskās komitejas augstāko apbalvojumu — SOK Olimpisko ordeni.                                                                                          Precējies. Sieva Maija - Ventspils augstskolas profesore. Četri bērni - Vilnis, Kristīne, Ričards un Marta.

Mārtiņš Bondars dzimis 1971.gada 31.decembrī Rīgā. Latvijas basketbolists. Uzņēmējs. Politiķis. 

Studējis Latvijas Universitātē teorētisko matemātiku (1991.g.-1993.g.), Leiklendas koledžā (ASV, 1994.g.-1996.g.) starptautisko uzņēmējdarbību, Hārvarda universitātē publisko pārvaldību (2011.g.). 

Skolas gados sācis trenēties basketbolā, pēc tam turpinājis spēlēt augstskolas komandā ASV. Latvijā spēlējis basketbolu profesionālā kluba BK Brocēni sastāvā, aizvadījis vairākas spēles Eiropas klubu kausa izcīņā. Piecās spēlēs (1996.g-1997.g.) bijis Latvijas basketbola izlases sastāvā, spēlējis Polārā kausa izcīņā un 1997.gada Eiropas čempionātā basketbolā kvalifikācijas turnīrā. No 1997. līdz 1999.gadam bijis Latvijas Basketbola savienības ģenerālsekretārs.

No 1994. līdz 1996.gadam strādājis Leiklendas koledžas Uzņēmējdarbības un ekonomikas departamentā. No 1997. līdz 1998.gadam strādājis par starptautisko lietu speciālistu Latvijas Unibankā. 1998.gadā kļuvis par Ministru prezidenta, bijušā basketbola cīņu biedra, Viļa Krištopana biroja vadītāju. Bijis Latvijas prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas kancelejas vadītājs (1999.g.-2006.g). Ievēlēts "Latvijas Krājbanka" valdes priekšsēdētāja amatā (2006.g.-2009.g.). Iesaistījies politiskā darbībā. 2000.gadā iestājies partijā apvienībā "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK. 2014.gadā ticis uzņemts partijā "Reģionu Alianse" un ievēlēts par "Latvijas Reģionu apvienība" valdes priekšsēdētāju. 2014.gadā tika ievēlēts 12. Saeimā.                                                                                                                                                                                                                     Precējies. Sieva Ieva - māksliniece, dēls Daniels, meitas Džūlija un Jasmīna.

Ivans Bugajenkovs dzimis 1938.gada 18.februārī Krievijā. 

Absolvējis Latvijas Valsts fiziskās kultūras  institūtu (1959.g.).

Uz Latviju atbraucis, lai iestātos fiziskās kultūras institūtā. Sākot studija vajadzējis izvēlēties sporta veidu specializācijai un iesācējs gāja pieteikties volejbola sekcijā, tomēr viņu nepieņēma. Tomēr izcilais volejbola speciālists Mihails Amaļins I.Bugajenkovā saskatīja labas fiziskās dotības un daudzus pārsteigdams, uzaicināja iesācēju uz meistarkomandu “Daugava”, kura tikko bija izcīnījusi augsto sesto vietu PSRS meistarsacīkstēs. Tā sākās I.Bugajenkova ceļš uz Olimpu. Pamatā I.Bugajenkova treneri bijuši - Latvijā Mihails Amaļins, PSRS izlasē Givi Ahvelidiani.

No 1957. līdz 1970.gadam I.Bugajenkovs spēlējis meistarkomandās "Daugava", LVFKI un "Radiotehniķis". PSRS izlases sastāvā piedalījies divās Olimpiskajās spēlēs (Tokijā - 1964.g., Mehiko -1968.g.) un abās izlases sastāvā tika izcīnīta uzvara. Ar divām izcīnītām zelta medaļām I.Bugajenkovs ir viens no visu laiku veiksmīgākajiem Latvijas sportistiem Olimpiskajās spēlēs. Ar panākumiem startējis arī Pasaules čempionātos, kur izcīnījis divas zelta medaļas (1960.g., 1962g..) un vienu bronzas (1966.g.) medaļu. Eiropas čempionātos izcīnījis uzvaru (1967.g.) un ieguvis bronzu (1963.g.). Četrkārtējs PSRS vicečempions Rīgas "Radiotehniķa" sastāvā (1960.g., 1962.g., 1965.g., 1966.g.). Apbalvots ar diviem ordeņiem "Goda zīme". Atzīts par Latvijas populārāko sportistu (1964.g.). Saņēmis PSRS Nopelniem bagātā sporta meistara nosaukumu (1964.g.). 2009.gadā Masačusetsā oficiāli tika uzņemts Goda zālē. Ilgus gadus bijis Fiziskās audzināšanas katedras vadītājs Rīgas Civilās aviācijas inženieru institūtā. Kādu laiku strādājis par treneri Irānā un viņa vadītā junioru izlasi pasaules čempionātā ieguva 2.vietu (2001.g.).                                                                                                                                                                                                                                                      Precējies, ir divu bērnu – Dimitrija un Jeļenas tēvs.

 

Skaidrīte Smildziņa-Budovska dzimusi 1943.gada 2.martā Rīgā. Latvijas basketboliste. 

Mācījusies Rīgas 15.pamatskolā, Rīgas Industriālajā politehnikumā Metālu termiskās apstrādes nodaļā. 1980.gadā absolvējusi Rīgas Politehnisko institūtu.

Basketbolu sākusi spēlēt Rīgas 1. bērnu sporta skolā pie Aivara Rasas un 1958.gadā Rīgas "Daugava" sastāvā kļuvusi par Latvijas čempioni un PSRS čempionāta bronzas medaļas ieguvēju. Vēl 1958.gadā spēlējusi VEF komandā. Sākumā spēlējusi kā aizsargs un labi apguvusi tehniku - dribls, piespēles, pustālie metieni - un iegūtās iemaņas noderēja visā karjerā, palīdzot S.Smildziņai kļūt par unikālu centra spēlētāju. Šajā pozīcijā pirmais viņu ievirzīja pazīstamais jauniešu treneris Augusts Raubēns. Savukārt, TTT komandas treneris Olģerts Altbergs izveidoja duetu - S.Smildziņa ar otru centra spelētāju Silviju Kroderi, kas bija jauninājums - spēle ar diviem centriem.

1958.gadā kļuva par jaundibinātās komandas  Rīgas TTT spēlētāju, laikposmā no 1963.g.līdz 1969.g. bija kluba kapteine. TTT sastāvā ir 11 reizes uzvarējusi Eiropas čempionvienību kausā, kas ir dalīts rekords turnīra vēsturē ar citām spēlētājām - Dzintru Grundmani, Tamāru Kārkliņu-Hendeli un Uļjanu Semjonovu. Tāpat 12 reizes kļuva par PSRS čempioni, kā arī izcīnīta uzvara PSRS ziemas meistarsacīkstēs (1959.g.).

No 1959.g. līdz 1971.g. Latvijas PSR izlasē aizvadījusi 88 spēles. Tās sastāvā četras reizes piedalījusies PSRS Tautu spartakiādē. 1959.gadā tika izcīnīta 7.vieta, 1963.g., 1967.g. un 1971.g. - 1.vieta. S.Budovskas treneri TTT komandā bijuši Raimonds Karnītis, Andris Purkalns un Dzidra Karamiševa.

No 1959.g līdz 1968.g. spēlējusi PSRS izlasē. Tās sastāvā izcīnījusi trīs Pasaules čempionāta zelta medaļas (1959.g., 1964.g., 1967.g.). 1964.gada Pasaules čempionātā tika atzīta par labāko centra uzbrucēju pasaulē, bet žurnālisti viņai piešķīra skaistākās basketbolistes titulu - "Miss Basketball Mundial". PSRS sastāvā divas reizes kļuvusi arī par Universiādes čempioni (1965.g., 1967.g.).  1960.gadā kļuva par PSRS sporta meistari, 1966.gadā par PSRS starptautiskās klases sporta meistari un 1968.gadā - PSRS Nopelniem bagāto sporta meistari. 1998.gada 26.oktobrī tika apbalvota ar  Triju Zvaigžņu ordeni. Ievietota Latvijas basketbola savienības Goda zālē.

1967.gada 6.novembrī apprecējusies ar Māri Budovski - sporta ārstu. Divas meitas: Evija un Agnija. Abas spēlējušas basketbolu, Evija bijusi TTT jaunatnes komandas dalībniece. Abas meitas pabeigušas Latvijas Medicīnas akadēmiju. Pēc sporta gaitu beigšanas Sk.Smildziņa-Budovska strādājusi "Komunālprojektā" un Valsts zemes dienestā.Tagad pensionāre.

 

Adalberts Bubenko dzimis 1910.gada 16.janvārī Igaunijā. Latvijas vieglatlēts. 

Dzīves lielāko daļu pavadījis Valmierā. Ģimenē visi trīs brāļi – Jānis, Edvards un Adalberts – bijuši aktīvi sportisti. Jānis kļuva par inženieri, kara beigās emigrēja un darbojās kā mācībspēks Stokholmas universitātē, Edvards vēlāk iegādājās un apsaimniekoja bijušo Jāņa Daliņa māju Valmierā, Adalberts līdz kara beigām darbojies tirdzniecībā.

A.Bubenko ir vairākkārtējs Latvijas rekordists. Viens no Latvijas izcilākajiem soļotājiem, dažkārt ir spējis pārspēt pat Jāni Daliņu. 1936.gada Vasaras Olimpiskajās spēlēs bija pieteikti trīs soļotāji - Jānis Daliņš, Arnolds Krūkliņš un Aldaberts Bubenko. 50 kilometru distancē 33 dalībnieku konkurencē pēc veiktajiem 25 kilometriem J.Daliņš jau bija sasniedzi līderus, bet pēc 35 kilometriem muskuļu sāpju dēļ izstājās. A.Krūkliņu par nepareizu soļošanas stilu diskvalificēja. Adalberts Bubenko, kurš 50 kilometru distanci soļoja pirmo reizi, par 33 sekundēm atpaliekot no otrās vietas ieguvēja, kļuva par bronzas medaļas ieguvēju (4.32:42,2). 

Kara beigās emigrēja un no 1944.gada strādāja Vācijā, vēlāk pārcēlās uz Austrāliju, Adelaidi, kur izveidoja pārtikas preču veikaliņu. Dzīves otrā pusē pārcēlās uz Kanādu, Toronto, kur turpināja iesākto biznesu.                                                                                                                                                                 Adalberts Bubenko miris 1983.gada 7.jūlijā Toronto (Kanāda).

 

Māris Bružiks dzimis 1962. gada 25. augustā Pļaviņās .Latvijas vieglatlēts, treneris.

Absolvējis Kokneses vidusskolu.

Treneri – Igors Lulle, Tālivaldis Budēvičs, Valentīns Voinovs.

Pārstāvējis sporta biedrību „Vārpa” un ASK klubu. 1985. gadā PSRS kausa izcīņā ieguvis uzvaru trīssoļlēkšanā ar rezultātu 17,38 m. Pirmais lielais panākums – zelta medaļa 1986. gadā Eiropas čempionātā telpās Madridē, kur ar 17,54 m tālu lēcienu uzstādījis čempionāta rekordu, kas tobrīd bija pasaules labākais sasniegums. Eiropas čempionātā ieguvis arī sudraba medaļas (1986.g.). 1988. gadā sacensībās Rīgā ar 17,56 m tālu lēcienu uzstādīja personisko rekordu, kas vēl joprojām nav pārspēts. XXV olimpiskajās spēlēs Barselonā 1992. gadā ieguvis 10. vietu trīssoļlēkšanā (16,80m).Piedalījies trijos pasaules čempionātos, kur augstākais sasniegums bijusi 10. vieta 1995. gadā. 1993. gadā izcīnīja sudraba medaļu pasaules čempionātā telpās, bet 1994. gada Eiropas čempionātā viņš bija trešais. M. Bružika pēdējais lielais sasniegums ir uzvara 1996. gada Eiropas čempionātā telpās. Piecas reizes sasniedzis Latvijas rekordu – no 17,00 m 1984. gadā līdz 17,56 m 1988. gadā. Latvijas rekordists telpās (17,54 m – 1986.g.).11 reižu bijis Latvijas PSR čempions – trīssoļlēkšanā (1983.g., 1984.g., 1988.g., 1989.g.), trīssoļlēkšanā telpās (1983.g., 1984.g., 1986.g., 1987.g.), tāllēkšanā (1984.g.), tāllēkšanā telpās (1984.g., 1986.g.). 43 reizes sacensībās lēcis tālāk par 17 metriem. Personiskais rekords tāllēkšanā – 7,91 m, augstlēkšanā – 2,15 m.

Atbilstoši vieglatlētikas statistiķa Andra Staģa izstrādātajam visu laiku labāko vieglatlētu reitingam M. Bružiks ar 1235punktiem dala 16. vietu ar Ādolfu Liepaskalnu. Pirmais trijnieks:1.Jānis Lūsis (šķēpmetējs) 2770 p., 2. Jānis Daliņš(soļotājs) 2360 p.,3. Valentīna Gotovska (augstlēcēja un tāllēcēja) 1875 p.

Pēc sporta karjeras beigām bijis fiziskās sagatavotības treneris Ventspilī kopā ar basketbola treneriem Armandu Krauliņu un Kārli Muižnieku, sadarbojies ar Aināru Zvirgzdiņu un trenējis Cēsu sieviešu komandu. Strādājis arī ar Ukrainas komandām, Latvijas izlasi un citām komandām.

 

Ilmārs Bricis dzimis 1970.gada 9.jūlijā Rīgā. Latvijas biatlonists.

Ilmārs Bricis biatlonā trenējās kopš 1978.gada. I.Bricis ir izcīnījis divas Pasaules čempionātu bronzas medaļas - 2001.gadā 20 kilometru distancē un 2005.gadā 10 kilometru sprinta distancē. Piedalījies sešās Ziemas Olimpiskajās spēlēs, kas ir ar kamaniņbrucēju Annu Orlovu dalīts rekords starp Latvijas sportistiem un ar austrieti Alfrēdu Ederu, angli Maiklu Diksonu un krievu Sergeju Čepikovu dalīts rekords starp visiem pasaules biatlonistiem. I.Briča labākie sasniegumi Olimpiskajās spēlēs ir 4. vieta iedzīšanā 2006.gadā Turīnā un 5. vieta 20 km distancē 1998.gadā Nagano. Pasaules kausa kopvērtējumā visaugstāko vietu viņš sasniedza 1997.-1998.gada sezonā, kad bija 11. vietā, 2005.-2006.gada sezonā viņš bija 17. vietā. Pasaules kausa posmos vairākkārt bijis labāko trijniekā. Divkārtējs Eiropas vicečempions 12,5 km iedzīšanas sacensībās, pieckārtējs bronzas medaļas ieguvējs Eiropas čempionātā.

2011.gada vasarā I.Bricis nolēma beigt profesionāļa karjeru - kā iemeslu tam minot finansējuma trūkumu un turpmāk strādāja par Lietuvas sieviešu biatlona izlases treneri. Tomēr viņš startēja arī dažās 2011.-2012. gada Pasaules kausa sezonas posmu distancēs. Ar 21 dalības sezonu Pasaules kausā I.Bricis 2011.gada decembrī kļuva par rekordistu šajā ziņā starp pasaules biatlonistiem. Pēdējo reizi Pasaules kausa posmā startēja 2012.gada janvārī. 2015.gadā atgriezies darbā ar Latvijas izlasi.

I.Briča bijusī sieva Anžela Brice arī biatloniste un distanču slēpotāja. Viņu kopīgā meita Anete Brice arī ir bijusi biatloniste, kā arī piedalījusies distanču slēpošanā Vankūveras Olimpiskajās spēlēs 2010.gadā. Tēva un meitas starts vienā olimpiādē ir neparasts gadījums olimpisko spēļu vēsturē un pirmais šāds gadījums Latvijas sportā. 2011.gada 18.decembrī Pasaules kausa posmā Hohfilcenē viņi abi piedalījās jauktajā stafetē. 

Dainis Bremze dzimis 1954.gada 22.jūlijā Rīgā. Latvijas kamaniņbraucējs.

Absolvējis Rīgas 3.vidusskolu (1972.g.), Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtu (1977.g.) un Augstāko menedžeru skolu (1991.g.).

Treneri - Uldis Bergmanis, Valdis Tiliks. Pārstāvējis sporta biedrību „Vārpa”.

Trīskārtējs PSRS čempions divniekā (1973.g.-1975.g.) 3.vieta PSRS tautu ziemas spartakiādē divniekā (1974.g., 1978.g.). Eiropas čempionātā 3.vieta divniekā (1976.g.). Pasaules čempionātos: 10.vieta divniekā (1974.g.); 5.vieta divniekā (1975.g.); 10.vieta vieniniekā (1977.g.); 9.vieta divniekā (1977.g.); 1.vieta divniekā (1978.g. kopā ar Aigaru Kriķi); 9.vieta vieniniekā (1979.g.); 5.vieta divniekā (1979.g.). Piedalījies divās olimpiskajās spēlēs divniekā kopā ar Aigaru Kriķi: XII olimpiskās spēlēs 1976.gadā  Insbrukā vieniniekā un arī divniekā ieguva 8.vietu. XIII olimpiskās spēlēs 1980.gadā  Leikplesidā vieninieki izstājās, bet divnieka ierindojās 10.vietā. No 1998. līdz 2001.gadam Latvijas Kamaniņu sporta federācijas prezidents. Uzņēmējs, 1991.gadā viņš izveidoja tirdzniecības kompāniju "Norde" un nodarbojas ar auto tirdzniecību. 

 

 

 

 

No kreisā Dainis Bremze, Valdis Tiliks, Vera Zozuļa, Aigars Kriķis