Uldis Švinks dzimis 1944. gada 15.martā Limbažu rajona Braslavas pagastā.
Absolvējis Alojas vidusskolu un 1969. gadā Lavijas Valsts fiziskās kultūras insitūtu (LVFKI). 1974. gadā Mskavā beidzis aspirantūru un 1975. gadā Tartu aizstāvējis disertāciju.
LVFKI sācis strādā 1969.gadā kā mācībspēks vingrošanas katedrā, tālāk docents, katedras vadītājs (1983.-1998.), prorektors zinātniskajā un sporta darbā (1992.-2014.) No 2000. gadā profesors. 1995. gadā U. Švinku ievēlēja par atjaunotās Latvijas Augskolu sporta savienības prezidentu un šajā matā viņš bija līdz 2012. gadam. 1998.gadā pēc 50 gadu pārtraukuma tika atjaunotas Baltijas jūras reģiona valstu studentu spēles – SELL spēles (Suomi, Eesti, Latvia, Lithuania). Paralēli ar Latvijas Universiāžu rīkošanu katrā studiju gadā, tajā laikā paplašinājās studentu iesaiste Eiropas un Pasaules studentu čempionātos, aktivizējas arī dalība Pasaules Universiādēs.  U.Švinks aktīvi darbojies LOA, LSFP, LZA terminoloģijas komisijas sporta tēmas apakškomisijā. Vairāku grāmatu autors. Nozīmīgākās ir „Sporta vārdnīca” un „Vingrošana skolā”. ERASMUS mūžizglītības programmas LSPA koordinātors. Apbalvots ar Atzinības krustu (2021.).

Ritvars Suharevs dzimis 1999. gada 11. janvārī Dobelē.  Svarcēlājs. Treneris Eduards Andruškēvičs.

Absolvējis Ventspils vidusskolu.

2014. gadā R. Suharevs pirmo reizi kļuva par Eiropas čempionu U-15 vecuma grupā un  savu panākumu jauniešu konkurencē Eiropas čempionātā atkārtoja arī  2015. un 2016. gadā. 2018. gadā Suharevs kļuva par U-20 vecuma grupas pasaules čempionu. 2018. gada Eiropas čempionātā ar summā paceltiem 337 kg viņš izcīnīja 4. vietu, bet 2018. gada pasaules čempionātā ar summā savāktiem 344 (159+185) kg ierindojās 11. vietā. Tokijas 2020 olimpiskajās spēlēs R.Suharevs icīnīja 6. vietu ar 358 kg (163+195).

Mārtiņš Sirmais dzimis 1982. gada 15. jūlijā Madonā. Orientierists. 

Absolvējis Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju.  

Treneris Edgars Bernāns.

Latvijā pārstāv klubu IK Auseklis, bet starptautiskajās sacensībās Somijas komandu Turun Metsänkävjät. Izcīnījis divas sudraba medaļas Eiropas čempionātā vidējā distancē - 2006. gadā Otepē un 2008. gadā Ventspilī. 2009. gada Pasaules čempionātā Ungārijā izcīnīja 4. vietu Latvijas stafetes komandas sastāvā. Individuāli labākā ir 5. vieta sprintā 2007. gadā Ukrainā. Pasaules kausa kopvērtējumā izcīnījis 13. vietu 2007. gada sezonā, savukārt augstākajā vietā pasaules rangā  - 6. - bijusi 2008. gadā. Desmit reizes uzvarējis  prestižākajās daudzdienu sacensībās Baltijā - "Kāpas" (2004.-2016.). Pasaules 40. čempionātā 29 valstu armijnieku konkurencē 190 dalībnieku vidū ieguvis bronzas medaļa garajā distancē. 

 

Māris Štrombergs dzimis 1987. gada 10. martā Valmierā. Latvijas  BMX riteņbraucējs.

Absolvējis Vidzemes augstskolu.

Pirmais treneris bija Raimonds Ciesnieks, vēlāk Ivo Lakučs.

2004.gadā Eiropas čempionātā (EČ) junioriem ieguvis 3. vietu, 2005. gadā  1. vietu. 2007. gada EČ 2. vieta, 2010. gadā pasaules čempionāta (PČ) 1.vieta, 2011. gadā  PČ 2.vieta, 2013. un 2014. gadā EČ 2.vieta.  2008. gadā kļuva par Eiropas, pasaules un olimpisko spēļu čempionu (pirmais olimpiskais čempions sporta veida vēsturē), pasaules čempionātā uzvarējis arī 2010. gadā. 2012. gadā atkārtoti kļuva par olimpisko spēļu čempionu.  Piedalījās arī 2016. gada olimpiskajās spēlēs, tomēr bez izciliem panākumiem.  M. Štrombergu Latvijas Gada balvas sportā pasniegšanā atzīna par 2008. gada labāko sportistu un populārāko Latvijas sportistu. Par sasniegumiem M. Štrombergam 2008. gadā piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis. Precējies, sieva Nataša, abi dzīvo ASV.

 

  Anastasija Sevastova dzimusi 1990. gada 13. aprīlī Liepājā.  Latvijas tenisiste. 

 Pirmais treneris Edgars Ernestsons. Treneris ir viņas vīrs Ronalds Šmits.

 Sešu gadu vecumā izvēlējusies tenisu. Profesionālo karjeru uzsāka 2006. gadā. 2013. gada maijā pēc vairākām traumām pārtrauca sportistes     karjeru.  2015. gada janvārī paziņoja par plāniem atgriezties profesionālajā tenisā. 2016. gada ASV atklātajā čempionātā viņa sasniedza  ceturtdaļfinālu, pārspējot arī pasaules trešo raketi Garbinji Muguruzu. A.Sevastovas labākais sasniegums WTA vienspēļu rangā ir 11. vieta, kas sasniegta 2018. gadā. Karjeras laikā ir uzvarējusi 3 WTA un 13 ITF vienspēļu turnīros. Lielākais karjeras sasniegums ir pusfināls 2018. gada ASV  atklātajā tenisa čempionātā. 

2018. gada oktobrī A. Sevastova veiksmīgi startēja China Open Premier Mandatory turnīrā, atgūstot Latvijas pirmās raketes godu pēc ilgāka pārtraukuma. „Fed Cup Heart Award” jau vienpadsmito gadu īpaši izceļ tenisa spēlētāju, kas ar apņēmību, drosmi un izteiktu komandas garu, saliedētību pārstāv savu valsti šajā turnīrā. Vislielāko līdzjutēju atbalstu 2019. gadā guva Anastasija Sevastova. ASV pilsētā Everetā Anastasija paveica to, ko nevienai nebija izdevies 14 gadu laikā, - pirmo reizi „Fed Cup” vēsturē Serēna Viljamsa, 23 reizes „Grand Slam” čempione, zaudēja vienspēlē! Anastasija Sevastova aizraujošā spēlē pārspēja Serēnu.

 

 

Rodrigo Slaviņš dzimis 1939.gada 2.aprīlī Ventspilī.

Absolvējis Rīgas Politehnisko institūtu.

R.Slaviņš ar orientēšanās sportu nodarbojas jau 52 gadus. Trīskārtējs PSRS čempions. Sporta meistars. 

Latvijas Orientēšanās sporta federācija dibināta 1963.gada 7.februārī. Par pirmo federācijas priekšsēdētāju ievēlēja Artūru Krastiņu, tiesnešu kolēģijas vadītāja Rita Konstante (Forande), treneru padomi vadīja Kārlis Dzirnis. Daudzus gadus Latvijas Orientēšanās sporta federāciju vadīja tās prezidents R.Slaviņš. Vēlākus gadus Latvijas Orientēšanās sporta federācijas prezidents bija Pēteris Apinis, pēc viņa Viesturs Tamužs. 2005.gadā orietēšanās sports tika atzīts par populārāko Latvijas sporta veidu un saņēma Gada balvu.

R.Slaviņš turpina piedalīties sacensībās. 2008.gadā Portugālē senjoru sacensībās viņš ieguva bronzas medaļu. 2009.gadā Sidnejā R.Slaviņš kļuva par pasaules čempionu M 70 vecuma grupā. 2015.gadā pasaules veterānu čempionātā ieguvis bronzas medaļu. Par ieguldījumu Orientēšanās sporta vadībā un attīstībā R.Slaviņš 2011.gadā apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeni.

Rolands Sproģis. Airēšanas treneris.

Absolvējis Latvijas Fiziskās kultūras institūtu (1960.g.). 

Rolans Sproģis kopā ar Raimondu Ančānu trīs reizes bijis Baltijas čempions airēšanā divniekā. Pēc institūta sācis trenera darbu. 

1962.gadā Vissavienības jauniešu sacensībās uzvar R.Sproģa četrinieks. 1965.gadā Eiropas čempionātā PSRS izlases sastāvā R.Sproģa audzēkņi A.Priedītis, G.Niedra un E.Rubīns iegūst 2.vietu (8+) un 1.vietu PSRS čempionātā. 1966.gadā PSRS čempionātā 3.vietā R.Sproģa četrinieks, bet PSRS izlases sastāvā (8+) A.Priedītis un E.Rubīns kļūst par PSRS čempioniem, bet  pasaules čempionātā viņiem 2.vieta. 1967.gadā PSRS tautu spartakiādē V.Barkāns/E.Rubīns/A.Priedīti/G.Niedra izcīna čempionu titulu (4+). 1968.gadā par PSRS čempioniem kļūst – V.Barkāns,/E.Rubins/G.Niedra un A.Priedīša vietā iekļautais krievu sportists P.Iļjins. Šādā sastāvā PSRS četrinieks piedalījās Mehiko olimpiskajās spēlēs, diemžēl neveiksmīgi, jo P.Iļjins braucienā zaudēja samaņu. PSRS čempionātā 1977.gadā 2.vietā četriniekam Ž.Tikmers/A.Stiģis/A.Garonskis/Dz.Krišjānis/st.J.Bērziņš, 1978.gadā četriniekam 3.vieta, 1979.gadā pasaules meistarsacīkstēs viņiem 2.vieta, PSRS tautu spartakiādē - 1.vieta, 1980.gadā PSRS meistarsacīkstēs viņiem 1.vieta. bet Maskavas 1980.gada olimpiskajās spēlēs – 2.vieta. 1981.gadā četriniekam - 2.vieta, 1983.gadā PSRS tautu spartakiādē viņi 1.vietā, pasaules čempionātā – 2.vietā.

Turpmākos gados panākumus guva R.Sproģa audzēknis Aivars Lazdenieks – 1975.gadā pasaules čempionātā PSRS sastāvā pārairu četriniekā viņam 2.vieta, 1976.gadā PSRS čempionātā 1.vieta, savukārt Monreālas olimpiskajās spēlēs 2.vieta. 1977.gadā PSRS čempionātā viņam 2.vieta. 1978.gadā A.Lazdeniekam ar A.Čaksu2.vieta.  

Rolands Sproģis vairs nav mūsu vidū.                             

Jānis Sprukts dzimis 1982.gada 31. janvārī Rīgā. Latvijas hokejists.

Absolvējis Rīgas 25. vidusskolu, studējis Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā.

Pirmais treneris Gints Bisenieks.

Latvijas junioru izlasē piedalījies trijos pasaules čempionātos junioriem. Pieaugušo izlasē J. Sprukts debitēja 2000. gada 12. aprīlī.  J. Sprukts Latvijas izlases  sastāvā piedaloties astoņos pasaules čempionātos un 2006. un 2010. gada Olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīrā, kā arī Vankūveras Olimiskajās spēlēs 2010. gadā un 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Sočos.

2000. gadā J. Spruktu izvēlējās Floridas "Panthers". Līdz NHL vienu sezonu spēlēja junioru līgā Kanādā, kā arī klubos Somijā, Dānijā un Latvijā. 2005./2006. gada sezonā J. Sprukts spēlēja Somijas hokeja līgas klubā HPK, un kļuva par Somijas čempionu. 2006. gadā spēlēja Ročesteras "Americans" . 2006./2007. gada sezonā aizvadīja 13 spēles Floridas "Panthers" sastāvā NHL. 2008. gada sezonu aizvadīja Somijā SM līgas klubā Raumas "Lukko". Nākamajā sezonā spēlēja Floridas "Panthers" fārmklubā. 2009./2010. gada KHL sezonā J. Sprukts pievienojās Rīgas "Dinamo". 2010. gada 22. novembrī tika atzīts par KHL nedēļas labāko uzbrucēju. 2012. Gadā noslēdza līgumu KHL klubu Maskavas CSKA, taču klubs līgumu ar J. Spruktu lauza. Vēlāk noslēdza līgumu ar Jaroslavļas "Lokomotiv" vienību, 2014. gada nogalē līgums ar Spruktu tika lauzts, un hokejists pievienojās HC Fribourg-Gottéron.  Vēlāk pievienojās Slovākijas Ekstralīgas vienībai MHC Martin. 2016./17. gada decembrī parakstīja līgumu ar Alpu hokeja līgas vienību HC Ritten/Renon,  tās sastāvā kļūstot par Itālijas čempionu. 2017. gada oktobrī pievienojās HK Kurbads rindām. 

Spēlē florbolu, piedalās piedzīvojumu sacīkstēs. Darbojas arī kā uzņēmējs.

Precējies. Sieva Laura, dēli Emīls un Krišs.

Kristaps Sotnieks dzimis 1987.gada 29.janvārī Rīgā. Latvijas hokejists. 

Absolvējis Rīgas 45.vidusskolu.

Pirmais treneris Aivars Skudra, vēlāk Andris Bartkevičs.

Profesionālo karjeru K.Sotnieks uzsācis 2004.gadā klubā „Rīga 2000” un spēlēja līdz pat 2007./2008.gada sezonas beigām, kļūstot par trīskārtējo Latvijas čempionu hokejā. Kopš 2008./2009.gada sezonas pārstāv Rīgas "Dinamo". Latvijas jaunatnes izlasē spēlējis 2005.gada pasaules U-18 čempionātā un2006. un 2007.gada pasaules U-20 čempionātā. Latvijas izlasē K.Sotnieks debitējis 2008.gadā. Valstsvienībā izcīnījis 7. vietu 2009.gada pasaules čempionātā Šveicē, 12. vietu 2010.gada Vankūveras Olimpiskajās spēlēs un 11. vietu 2010. gada Pasaules čempionātā. 2014.gada Soču Olimpiskajās spēlēs komandas sastāvā 8.vieta. Ar 2015.gadu ir ‘Dinamo” komandas kapteinis.

Precējies. Sieva Anete, dēls Harijs.

Roberts Suharevs dzimis 1970.gada 27.janvārī Inčukalnā. Latvijas kamaniņu braucējs.

Absolvējis Murjāņu Sporta internātskolu un Latvijas Universitāti.

Treneri - Ivars Struņķis, Aivars Kalniņš, Atis Strenga, Edvīns Guršpons.

Startējis divnieku ekipāžā. PSRS junioru čempions kopā ar Vilni Eglīti (Siguldā, 1987.g.). Seškārtējs Latvijas čempions divniekā (1992.g. - 1996.g., 1998.g.). Eiropas čempionātos: 9. vieta un 4. vieta komandā (1992.g.); 10. vieta un 5. vieta komandā (1996.g.); 13.vieta (1998.g.). 2.vieta pasaules kausa izcīņas posmā divniekā (1992.g.). Pasaules čempionātos: 11. vieta divniekā un 6. vieta komandā (1993.g.); 32. vieta un 15. vieta (1995.g.); 14. vieta un 5. vieta (1996.g.); 13.vieta un 7. vieta komandā (1997.g.); 12. vieta (1999.g.); 12. vieta un 10. vieta (2000.g.). Piedalījies Olimpiskajās spēlēs. 1992.gadā Nagano kopā ar Aivaru Poli izcīnīja 11. vietu divnieku sacensībās, 1994.g. Lillehammerē kopā ar Aivi Švānu ieguva 11. vietu, bet 1998.gada Olimpiskajās spēlēs Albertvillā kopā ar Dairi Leksi 13. vietu.

Pēc sporta karjeras nodarbojies mežizstrādēs jomā. Precējies. Sieva Vita, meita Megija, dēls Roberts. 

Pēteris Strods dzimis 1918.gada 1.jūlijā Tomskā (Krievija). Vecāki bija bēgļu gaitās un Rīgā atgriezās 1920.gadā. 

Sācis nodarboties ar ātrslidošanu un 1937.gadā viņu iedalīja valsts izlasē. P.Strods gandrīz visās sacensībās bija otrais aiz slavenā Alfona Bērziņa un vienīgā reize kad tika pārspēts A.Bērziņš bija 1941.gadā Kirova (Krievija) balvas izcīņā, kur viņš uzvarēja un kļuva par pirmo PSRS sporta meistaru Latvijas PSR. 

1943.gadā viņu kaujā ievainoja. Pēc slimnīcas P.Strodu iecēla par Latvijas PSR Tautas Komisāru padomes Fiziskās kultūras un sporta komitejas priekšsēdētaja vietnieku. Viņš turpināja slidot un viņam piederēja visi Latvijas PSR rekordi ātrslidošanā, jo A.Bērziņa rezultātus padomju vara neatzina. 1948.g. PSRS meistarsacīkstēs P.Strods izcīnīja 3. vietu ātrslidošanas daudzcīņā. Beidzis sporta gaitas pārgāja trenera darbā. Sagatavojis 10 PSRS sporta meistarus riteņbraukšanā, PSRS izlases sportistus - Andi Sveci, Augustu Mežsētu, Imantu Stradiņu un olimpisko vicečempionu Imantu Bodnieku. P.Strods bija iniciators populārajām “Zelta lentas” sacensībām riteņbraukšanā trekā. Sarakstījis 3 grāmatas par sportu. 1961.gadā P.Strodam piešķīra Latvijas PSR Nopelniem bagātā trenera un 1966.gadā PSRS Nopelniem bagātā trenera goda nosaukumus.  Pēteris Strods miris 1975.gada 13.jūlijā Rīgā.

Pēteris Strods ar saviem audzēkņiem.

Krists Straume dzimis 1986.gada 13.maijā Rīgā. Latvijas kanoe airētājs. Treneris - Aigars Aglenieks. Absolvējis Rīgas 47.vidusskolu un Rīgas Tehnisko universitāti (2011.g.).

Aleksejs Rumjancevs dzimis 1986.gada 13.februārī Rīgā. Latvijas kanoe airētājs. Treneri Irina Boitmane un Aigars Aglenieks. Absolvējis Rīgas 5.vidusskolu un Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju.

Divniekā Krists Straume un Alekseju Rumjancevu 2008.gadā uzvarējuši Eiropas U-23 čempionātā. Kopā ar Kristapu Zaļupi 2008.gada Pekinas olimpiskajās spēlēs Krists Straume izcīnīja 7.vietu 1000 m distancē un 10.vietu 500 m distancē. K.Straume ar panākumiem startējis Latvijas čempionātos, vairākas reizes kļuvis par sacensību uzvarētāju gan vieniniekos, gan divniekos. 2011.gada pasaules trešajā posmā pāris K.Straume un A.Rumjancevs izcīnīja uzvaru 200 metru distancē. 2011.gada Eiropas čempionātā 200 m distancē viņi divniekā ieguva 4.vietu, savukārt 2011.gada pasaules čempionātā viņi izcīnīja 6.vietu 200 metru distancē. Londonas olimpiskajās spēlēs 2012.gadā viņi ieguva 11.vietu 200 m distancē.  A.Rumjancevs turpmākos gadus startē vieniniekā, vairakkārt uzvarējis Latvijas čempionātos, bet 2015.gadā Eiropas čempionātā izcīnījis 5.vietu.

Krists Straume

  Aleksejs Rumjancevs

 Aivars Aglenieks

Ruslans Sorokins dzimis 1982. gada 11. martā Rīgā.  Latvijas pludmales volejbolists.

Absolvējis Murjāņu sporta ģimnāziju un Baltijas krievu institūtu.

Treneris Gunārs Freidenfelds, vēlāk Genādijs Samoilovs. 

R.Sorokins 2009. gadā pasaules kausa izcīņa ieņēma 2. vietu  un Starptautiskā Volejbola federācija (FIVB) paziņojusi, ka  viņš atzīts par sezonas pasaules labāko pludmales volejbola debitantu. Pasaules čempionātā ieņēmis 9. vietu (2009.g.), Eiropas čempionātā 5.vietu (2010.g.). Vairākkārt ir ieņēmis dalītu 9. vietu pasaules kausa posmos. Pārī ar Aleksandru  Samoilovu izcīnījis dalītu 9. vietu 2012. gada Londonas olimpiskajās spēlēs. 2013.gadā  startēja  pārī ar Tomu Šmēdiņu, vēlāk ar Aleksandru Soloveju un Edvartu Buividu. 2014.gadā labi bija uzsācis  pāris Ruslans Sorokins un Toms Benjavs. Eiropas 1.spēlēs 2015.gadā R.Sorokins spēlēja pārī ar Aleksandru Soloveju un ieguva 9.vietu. Latvijas rangā 2015.gadā A.Sorokins ierindots 7.vietā (560 punkti), pirmie  ranga ir Jānis Šmēdiņš un Aleksandrs Samoilovs (1480 punkti)

Zigismunds Sirmais dzimis 1992.gada 6.maijā Rīgā. Latvijas vieglatlēts.

Absolvējis Rīgas 84.vidusskolu, studē Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā.

Pirmā trenere Indra Eversone, tad Valentīna Eiduka un somu speciālists Kimmo Kinnunens.

Nodarbojies ar basketbolu, cīņas sportu, pievērsies vieglatlētikai. 2010.gadā pasaules junioru čempionātā Z.Sirmais ar rezultātu 77,97 m laboja Latvijas junioru rekordu šķēpmešanā un izcīnīta 7.vietu, bet rudens sacensībās to laboja, sasniedzot 82,27 m. 2011.gada Eiropas ziemas kausa izcīņā ar rezultātu 84,47m, viņš laboja norvēģim Andreasam Torkildsenam kopš 2001.gada piederējušo pasaules rekordu junioriem. 2011.gadā viņš kļuva par Eiropas U-20 čempionu. 2012.gada Eiropas čempionātā ierindojās 23.vietā. Neveiksmīgs bija starts 2012.gada Londonas Olimpiskajās spēlēs. 2013.gadā Z.Sirmais uzvarēja Eiropas U-23 čempionātā. 2014.gadā ar savu personisko rekordu (86,61 m) viņš ierindojās 6.vietā pasaulē. Pasaules universiādē Dienvidkorejā Z.Sirmais izcīnīja bronzas medaļu (2015.g.). 2011.gadā saņēmis Gada balvu nominācijā „Latvijas uzlecošā zvaigzne”. 2016.gadā izcīnīja Eiropas čempiona zelta medaļu (86,66 m).

Jānis Silarājs dzimis 1976.gada 3.maijā Rīgā. Latvijas bobslejists, vieglatlēts.

Absolvējis Rīgas Tehnisko koledžu un Rīgas Tehnisko universitāti (2001.g.) - eletroapgādes inženieris.

Treneris - Uldis Doniņš (vieglatlētikā).

Trenēties sācis basketbolā. Četrus gadus trenējies peldēšanā. Studiju gados pievērsies vieglatlētikai - šķēpa mešanā sasniedzis personisko rekordu 76,28 metrus un 1999.gada Latvijas čempionātā izcīnīja bronzas medaļu. Bijis Latvijas čempions 4x100 m stafetē (1998.g.). Izcīnījis trešo vietu Latvijas čempionātā peldēšanā (50 m tauriņstilā 1999.g.). Pēc traumas pārgājis uz bobsleju. Kā Gata Gūta stūmējs, izcīnījis 4.vietu pasaules kausa posmā četriniekos. Kā Sanda Prūša četrinieka stūmējs 2002.gada Soltleiksitijas olimpiskajās spēlēs izcīnījis 7.vietu, bet 2003.gadā kļuva par Eiropas čempionu. Pasaules čempionātā - 2001.gadā 15.vieta divniekā, 13.vieta četriniekā; 2003.g. - 15.vieta divniekā, 1.vieta četriniekā. Joprojām savieno sportu ar darbu Augstspriegumu tīklos, piedalās basketbola sacensībās.                                                                                                                     Precējies – sieva Ilze, dēli Jānis un Gustavs.

Aldis Šūpulnieks dzimis 1951.gada 3.maijā. 

Absolvējis Priekuļu mehanizācijas tehnikumu (1973.g.) un Daugavpils pedagoģisko institūtu (1983.g.). 

Mācoties tehnikumā aktīvi nodarbojās ar vieglatlētiku. 1974.gadā darbā guva traumu. Sācis piedalīties invalīdu sportā. 1989.gadā Eiropas čempionātā ieguva 3.vietas diska un šķēpa mešanās. 1992.gadā Barselonā paraolimpiskajās spēlēs ieguva 8.vietu diska mešanā, bet 1994.gadā paraolimpiskajās spēlēs Lillehammerā ierindojās 13.vietā 20 km slēpojumā. 1996.gadā Atlantas spēlēs piedalījās lodes grūšanā un diska mešanā. Paraolimpiskajās spēlēs - 2000.gadā Sidnejā, 2004.gadā Atēnās, 2006.gadā Turīnā un 2008.gadā Pekinā bija Latvijas komandas treneris, palīdzēja Aigaram Apinim izcīnīt olimpiskās zelta medaļas. Vairākkārt bijis Latvijas delegācijas vadītājs Eiropas un pasaules invalīdu meistarsacīkstēs. Pilda Latvijas paraolimpiskās komitejas ģenerālsekretāra pienākumus. Strādājis Baltijas mašīnu izmēģinājumu stacijā, Limbažu 18.arodvidusskolā, Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta pārvaldē.

Aigars Apinis un Aldis Šūpulnieks

Laura Skujiņa dzimusi 1987. gada 10. jūlijā Rīgā. Latvijas cīkstone.

Treneri - Ēriks Miķelsons, Visvaldis Freidenfelds un Farids Ahmedovs (Dagestāna).
Absolvējusi Rīgas Ezerkrasta vidusskolu un Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju.
Uzvarējusi Eiropas U-18 un Eiropas U-20 čempionātā, Pasaules U-20 čempionātā divas reizes ierindojusies 5.vietā. 2011.gada Eiropas čempionātā izcīnīja 5.vietu. 2010.gada pasaules čempionātā izcīnījusi 7. vietu, 2009.gada Eiropas čempionātā - 8. vietu. 2014.gadā gan Eiropas čempionātā, gan pasaules čempionātā izcīnījusi bronzas medaļu, kā arī ieguva bronzas godalgu Starptautiskās cīņas sporta federācijas (FILA) zelta "Grand Prix" finālsacensībās.
Laura Skujiņa atzīta par Rīgas 2013.un 2014.gada labāko sportisti. No 2008.gada strādājusi Krišjāņa Kundziņa cīņas sporta skolā par sieviešu brīvās cīņas treneri. 2014.gadā atvērusi savu klubu - "Lauras Skujiņas cīņas sporta klubs".

Jānis Siliņš dzimis 1945. gada 1. oktobrī Smiltenē. Riteņbraukšanas treneris.

Absolvējis Smiltenes vidusskolu un Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtu. Labākos panākumus guvis ritenbraukšanā un ātrslidošanā. Bijis Valkas un Vlamieras sporta skolu riteņbraukšanas treneris. Valnieras pamatskolas direktors, Viņa pazīstamākie audzēkņi ir Latvijas riteņbraucēji Arvis Piziks un Ainārs Ķiksis.
1988. gadā ierosinājis veidot BMX braukšanas sportu Latvijā. Bijis Latvijas BMX federācijas viceprezidents (1988.g.- 2006.g.), Latvijas Riteņbraukšanas federācijas viceprezidents (2006.g.- 2010.g.)
Apbalvots ar Atzinības krusta V šķiras ordeni (2006.g.). 2015.gadā Jānim Siliņam piešķirta  Gada balvu par mūža ieguldījumu sportā. Vaļasprieki - pastmarku kolekcionēšana, vēstures pētīšana.
Precējies, tēvs trim bērniem.

Anita Stukāne dzimusi 1954.gada 9.februārī Cēsīs.

Absolvējusi Latvijas Universitāti, bioloģe.

Pārstāvējusi sporta biedrību „Vārpa”. Treneris − Tālivaldis Budevics. 1979.gadā A.Stukāne uzvarēja PSRS tautu spartakiādē Maskavā, bija pirmā pasaules kausa izcīņā Monreālā un izcīnīja zelta medaļu Universiādē Mehiko, kur sasniedza jaunu Latvijas rekordu − 6,80 m - vienu no labākajiem Latvijas vieglatlētikas vēsturē. A.Stukānes personiskais rekords 100 m – 11,6 (ar rokas hronometru, 1986.g.).

Igors Sokolovs dzimis 1974.gada 17.augustā Rīgā. Latvijas vieglatlēts.

Absolvējis Rīgas Celtniecības koledžu. Ieguvis C kategoriju ar tiesībām strādāt par vieglatlētikas treneri.

Treneris Jānis Kolidzejs

Daudzkārtējs Latvijas čempions vesera mešanā. Divas reizes bijis Eiropas kausa sacensību uzvarētājs (2005.g., 2007.g.), četras reizes ierindojies otrajā vietā (2001.g., 2003.g., 2006.g., 2008.g.). 2007.gada pasaules čempionātā izcīnījis 14.vietu, 2009.gadā ieņēmis 17. vietu. 2009.gada pasaules vieglatlētikas finālā izcīnīja 2. vietu ar 79,32 tālu metienu. 2011.gada pasaules čempionātā viņš ierindojās 20.vietā,. 2013.gadā 19. vietā. 2010.gada Eiropas čempionātā izcīnīja 14.vietu, 2012.gadā - 23.vietu. Piedalījies 2008.gada olimpiskajās spēlēs, kurās izcīnījis 19. vietu, 2012.gada Londonas olimpiskajās spēlēs viņš ierindojās 21.vietā. Vairākas reizes labojis Latvijas rekordu vesera mešanā sasniedzot 80,14 m. Igors Sokolovs 41 gadu vecumā 2015.gada maijā veseri raidīja 76,18 metru tālu un izpildīja pasaules čempionāta normatīvu.  Strādā par treneris Salaspils sporta skolā.

Aleksandrs Starkovs dzimis 1957.gada 26.jūlijā Madonā. Latvijas futbolists un treneris. 

A.Starkovs 1975.gadā debitēja klubā Rīgas "Daugava". 1977.gadā A.Starkovs kļuva par PSRS čempionāta 2. līgas rezultatīvāko spēlētāju un viņu paņēma Maskavas "Dinamo" sastāvā. 1987.gadā gadā atgriezās Rīgā un "Daugava" sastāvā spēlēja līdz 1989.gadam. PSRS čempionātā "Daugava" sastāvā A.Starkovs aizvadīja 303 spēles, gūstot 110 vārtus.

1990.gadā A.Starkovs iesāka darboties "Daugava" kā trenera Jāņa Skredeļa palīgs. 1992.gadā kļuva par Latvijas U-21 futbola izlases treneri, bet 1993.gadā  par "Skonto" galveno treneri, kopā ar klubu izcīnot 11 Latvijas čempionu titulus, kā arī 6 Latvijas kausus. Laika posmā no 1995. līdz 2001.gadam A.Starkovs bija Latvijas futbola izlases galveno treneru Jāņa Giļa, Revaza Dzodzuašvili un Gērija Džonsona palīgs. 2001.gada pavasarī A.Starkovs kļuva par Latvijas futbola izlases galveno treneri.  2004.gadā pirmo reizi komanda  iekļuva Eiropas čempionāta finālturnīrā. 2004.gadā AStarkovs kļuva par Krievijas kluba Maskavas "Spartak" galveno treneri, 2005.gadā iegūstot Krievijas vicečempionu titulu. 2006.gadā viņš bija "Skonto" sporta direktors, vēlāk Latvijas izlases galvenais treneris, kad viņu nomainīja Marians Pahars. A.Starkovs iesaistījies Rīgas Futbola akadēmijas darbībā. A.Starkovs atzīts par 20. gadsimta otrās puses labāko Latvijas futbolistu. 2009.gadā saņēmis Gada balvu kā labākais treneris. Viņam piešķirts  Triju Zvaigžņu ordenis. 

Ģedimins Salmiņš dzimis 1931.gada 4.jūlijā Ainažos. Pedagogs. ICCF starptautiskais meistars šahā.

Absolvējis Salacgrīvas vidusskolu (1953.g.), Latvijas Valsts pedagoģiskā institūta (LVPI) Dabas zinātņu fakultātes Fiziskās audzināšanas nodaļu (1957.g.). Sasniedzis labus rezultātus vieglatlētikas sprinta distancēs un šahā. 

Pēc augstskolas beigšanas Ģ.Salmiņš 1957.gadā uzsāka darbu Rucavas vidusskolā par fizkultūras skolotāju, mācījis arī ķīmiju. Bijis ilggadīgs skolas direktors (1971.g.-1996.g.). Ievēlēts par deputātu Rucavas novada domē. Korespondencšaha sacensībās Ģedimins Salmiņš sāka piedalīties no 1960.gada. Spēlējis daudzos Padomju Savienībā un ārzemēs rīkotajos turnīros, sasniedzot augstas vietas gan sporta biedrības "Vārpa" sacensībās, gan starptautiskajos korespondencšaha "EU/M/GT" finālturnīros. 1988.gadā uzvarējis Ziemeļvalstu senioru I čempionātā ar 11 punktiem no 15, kas dod ICCF starptautiskā meistara titulu. 2000.gadā pēc aiziešanas pensijā uzsāk novadpētnieka un šaha vēsturnieka darbu. Publicējis 8 grāmatas par korespondencšahu un šaha vēsturi, kā arī rakstus periodikā par Rucavas novada pagātni. Padziļināti pētījis Hermaņa Matisona, Friča Apšenieka un Mildas Laubertes dzīves lappuses, kā arī Latvijas šaha attīstību līdz 1944. gadam. Apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeni (2008.g.).

Ģedimins Salmiņš miris 2012.gada 30.augustā Rucavā. Kopš 2013 gada Rucavā notiek Ģedimina Salmiņa piemiņas turnīri šahā.

Andris Šmēdiņš dzimis 1956.gada 20.oktobrī Kuldīgā.

Absolvējis Murjāņu sporta ģimnāziju (MSĢ).

Volejbolā sācis trenēties, mācoties 3 klasē. Kad mācījies MSĢ, viņu uzaicināja uz PSRS junioru izlasi. Savulaik spēlējis volejbola komandā „Radiotehniķis”. Ar Radiotehniķa komandu izcīnījis Eiropas kausu. 2008.gadā kļuva par SK "ELVI/Kuldīga“ galveno treneri, kā viņa palīgs komandā darbojās Jānis Labucks. No 2012.gada kopā ar Genādiju Samoilovu trenē Aleksandra Samoilova/Jāņa Šmēdiņa pludmales volejbola duetu, palīdzot tam divus gadus pēc kārtas (2013.g.-2014.g.) turēties pasaules ranga augšgalā. 2013.gadā atvēris „Beach Box" Šmēdiņu skolu un tajā strādā kā virstreneris, kā arī turpina trenēt pāri Jāni Šmēdiņu un Aleksandru Samoilovu. 

2002.gadā piedalījies Latvijas izlases sastāva veterānu olimpiādē Melburnā (Austrālija). Klasiskajā volejbolā ieguvis 1. vietu, savukārt pludmales volejbolā ieguvis 2. vietu. 2012.gadā saņēmis Kuldīgas Goda balvu par dēla panākumiem sportā. Pēc Londonas olimpiskajām spēlēm, kurās Jānis Šmēdiņš pārī ar Mārtiņu Pļaviņu izcīnīja bronzas medaļu, Andrim Šmēdiņam piešķīra Atzinības krusta ceturto šķiru.     Precējies – sieva Daiga. Dēli - Jānis un Toms , abi volejbolisti.

Haralds Silovs dzimis 1986.gada 7.aprīlī, Rīgā. Latvijas šorttrekists un ātrslidotājs. 

Studējis Ventspils augstskolā.

Ar šorttreku Haralds Silovs sācis nodarboties 1996. gadā. 2007.gadā pasaules kausa posmā izcīnīja bronzas medaļu 1000m distancē, kā arī divas 5. vietas Eiropas čempionātā. 2008.gadā sacensībās   izcīnīja Eiropas čempiona titulu. 2009.gadā izcīnīja Eiropas vicečempiona titulu absolūtajā vērtējumā un Eiropas čempiona titulu 1500m distancē. 2011.gada Eiropas čempionātā šorttrekā viņš kļuva par absolūto čempionu.

H.Silovs ir pirmais sportists pasaulē, kas vienās Olimpiskajās spēlēs piedalījies gan ātrslidošanas, gan šorttreka sacensībās. 2010.gada Vankūveras olimpiskajās spēlēs ātrslidošanas 5000 metru distancē viņš ieguva 20. vietu, savukārt šorttreka 1500 metru sacensībās - 10.vietu. Haraldam Silovam olimpisko spēļu noslēguma ceremonijā bija uzticēts nest Latvijas karogu. Sākot ar 2011./12.gada sezonu H.Silovs startē tikai ātrslidošanā. 2012.gada Eiropas čempionātā ātrslidošanā daudzcīņā ieņēma 6.vietu, bet pasaules čempionātā 7.vietu. 2013.gada Eiropas čempionāta daudzcīņā viņam 12. vieta. Pasaules kausa izcīņā Incellē izcīnīja otro vietu masu startā (2013.g.). kKrjeras laikā divas reizes [asaules kausa izcīņas sacensībās ierindojies pirmajā trijniekā. 2014.gada Soču olimpiskajās spēlēs  startēja trijās distancēs (500 m, 1000 m, 1500 m), lielāko panākumus guva 1500 m distancē - 14. vieta. 2014.gada pasaules čempionātā uzrādīja 10. rezultātu 1500 m, kas daudzcīņas kopvērtējumā deva 11.vietu. 2015.gadā H.Silovs 10. vietā noslēdza Kalgari (Kanāda) notiekošo pasaules čempionātu daudzcīņā, 1500 m ieguva 8.vietu. Eiropas čempionātā daudzcīņā 2915.gadā viņam 7.vieta. Pasaules čempionāta masu starta sacensībās H.Silovs izcīnīja 4.vietu (2015.g.). H.Silova personīgie rekordi ir arī Latvijas rekordi. Šorttrekā: 500m - 41.079; 1000m -1:24.005; 1500m - 2:11.345; 3000m - 4:24.344. Ātrslidošanā: 500m - 35,23; 1000m - 1:07.47; 1500m - 1:45.90; 3000m - 3:43.43; 5000 - 6:17.14. 10000m - 13:43.66 (1000 m nav Latvijas rekords).                                                                    Arī H.Silova vecāki ir bijuši sportisti: tēvs Edvīns - treka riteņbraucējs, tagad arī šorttreka treneris, māte Signe - daiļslidotāja.

Uļjana Semjonova (īstajā vārdā Iulijaka Semjonova) dzimusi 1952. gada 9. martā Lietuvā, Zarasos. Bērnību Uļjana pavadījusi Medumu ciemā Daugavpils rajonā.

Rīgā mācījusies internātskolā, vēlāk turpinājusi mācības Rīgas 14. vidusskolā. 1974. gadā Uļjana Semjonova absolvējusi Latvijas valsts fiziskās kultūras institūtu, iegūstot sporta pedagoga izglītību.

Jau 13 gadu vecumā viņa bija gandrīz divus metrus gara, spēcīga - norūdīta lauku darbos. Māsas vīrs Pāvels uzrakstīja par Uļu gara auguma basketbolistu meklēšanas konkursam un Rīgas basketbola treneri - Maigonis Geistards, Raimonds Karnītis, Augusts Raubens – vairākkārt brauc pie Uļas, lai pierunātu viņu  braukt uz Rīgu. Visbeidzot  A.Raubēnam izdevās pierunāt Uļjanu pārnākt uz Rīgu gan mācīties, gan apgūt  basketbola gudrības.  

Basketbola pamatus U. Semjonovai mācīja zinošais, daudzu jauniešu treneris Augusts Raubens. Kad 1967. gadā trenera Viktora Strupoviča vadībā Latvijas meitenes uzvarēja PSRS skolēnu spartakiādē, tad šajā panākumā  bija jau U. Semjonovas nopelns. No 1968. gada U. Semjonova spēlēja TTT komandā. Trenera Oļģerta Altberga vadībā sākotnējās zelta komandas pamatsastāvu veidoja Skaidrīte Smildziņa (Budovska), Dzidra Karamiševa, Silvija Krodere un citas izcilas latviešu basketbolistes. Komanda drīz izcīnīja PSRS čempionāta zelta medaļas un veica to vēl 20 reizes, 18 reizes izcīnīja Eiropas kausu - šis sasniegums ierakstīts Ginesa rekordu grāmatā. Sešas reizes TTT komanda kā Latvijas PSR izlase kļuva par PSRS Tautu spartakiādes uzvarētāju.

Kad  trenera amatu atstāja  O. Altbergs, viņa vietā par TTT treneri kļuva  Raimonds  Karnītis, savulaik izcils basketbolists. R. Karnītis meistarkomandā Uļjanu Semjonovu pieņēma 16 gadu vecumā un sāka veidot komandas spēli, balstoties uz Uļju. R. Karnītis Uļju centās virzīt tā, lai viņa izmantotu savas fiziskās dotības. Viņas lietderības koeficients bija gandrīz divreiz lielāks nekā jebkurai citai spēlētājai. 

R.Karnītim un Latvijas basketbola vadībai nācās  sargāja Uļju  no citu komandu piedāvājumiem. Maskavas un Ļeņingradas treneru rīcībā bija daudz vairāk naudas, viņi piedāvāja dažādas iespējas  arī vilinošus ārzemju braucienus. Tomēr Uļja palika uzticīga Latvijai. Daudziem Krievijas klubu treneriem bija apnikusi Latvijas basketbolistu hegemonija un viņi kopējiem spēkiem centās atņemt TTT komandai “zelta pozīciju”. Bieži vien  tas tika veikts ar tiesnešu rokām - labākajām spēlētājām ātri piešķirot piecas nepelnītas personiskās piezīmes. Tika  veidotas superkomandas uz Maskavas apgabala komandas “Spartaks” vai ACSK kluba bāzes. Tomēr šis komandas  nespēja apspēlēt TTT ar U.Semjonovu priekšgalā.  Arī R.Karnītim, kas TTT  komandu aizveda līdz daudzām uzvarām PSRS čempionātos, PSRS izlases trenera amatu nepiedāvāja. Arī citām Latvijas sportistēm, kas bija daudzkārt pārākas par PSRS izlases dalībniecēm, vieta izlasē nekad neatradās. Tajā pašā laikā  bez Uļjanas Semjonovas PSRS izlase arī nevarēja iztikt. 

Par olimpisko čempioni basketbolā   U. Semjonova kļuva  1976. gadā Monreālā un 1980. gadā Maskavā. Uļas Semjonovas kontā ir trīs pasaules čempiones medaļas (1971.g.,1975.g.,1983.g.), desmit Eiropas čempiones zelts (1968.g., 1970.g., 1972.g., 1974.g., 1976.g., 1978.g., 1980.g., 1981.g., 1983.g., 1985.g.), Universiādes čempiones medaļa (1973.g.), trīs Eiropas junioru čempiones zelts (1867.g., 1969.g., 1971.g.). Par PSRS čempioni Uļa kopā ar savu TTT  komandu kļuvusi piecpadsmit reizes, četras reizes bijusi PSRS Tautu spartakiādes čempiones godā, kā arī PSRS čempionātos ieguvusi sudraba (1974g., 1978g., 1986.g.) un bronzas medaļas (1985.g.). Eiropas valstu čempionvienību kausā uzvarēts vienpadsmit reizes (1968.-1975.g., 1977.g., 1981.g., 1982.g.) un 1987.gadā iegūts Lilianas Ronketi Eiropas kauss. Uļa TTT komandā cīnījās līdz 1987. gadam. Viņa gan vēl uzspēlēt paspēja Spānijas klubā “Tintoretto”, bet profesionāles gaitas beidza Francijas komandā “Orchi”.

Kopš 1991. gada U.Semjonova darbojas Latvijas Olimpiskajā komitejā, kur ir Latvijas Olimpiešu sociālā fonda priekšsēdētāja. Fonda mērķis ir risināt jautājumus par Latvijas olimpiešu, izcilu bijušo sportistu, treneru, sporta darbinieku u.c. sporta veterānu sociālo un sadzīves apstākļu apzināšanu un uzlabošanu, viņu materiālo un morālo vajadzību pilnīgāku apmierināšanu un veselības uzlaboša.

Uļjana Semjonova apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni (1995.g.) un starptautisko balvu “Fair Play” - par godīgu cīņu. Uļjana Semjonova ir Latvijas Olimpiskās akadēmijas senatore un Latvijas Olimpiskās komitejas goda locekle. Divpadsmit reizes U.Semjonova atzīta par Latvijas populārāko sportisti, savukārt Latvijas basketbola savienība (LBS) 2000. gadā atzina Uļu par labāko 20 gadsimta basketbolisti. Uļjana Semjonova , kā  pirmā Eiropas basketboliste 1993.gadā tika uzņemta basketbola Slavas zālē (Hall of Fame) ASV Springfīldā. Ar Uļjanas Semjonovas uzņemšanu Slavas zālē saistās kāda leģenda. Savā pateicības runā Uļjana Semjonova teikusi vārdus: “Es mīlu šo spēli (“I love this game”),” un šie vārdi kļuvuši par Nacionālās basketbola asociācijas un visa pasaules basketbola devīzi. 1999. gadā Uljana Semjonova uzņemta pasaules sieviešu basketbola Slavas zālē Noksvilā, ASV pilsētā, kuras goda pilsone Uljana Semjonova ir jau kopš 1979. gada. 2007.gada 12.septembrī  Uļjana Semjonova tika uzņemta Starptautiskās basketbola federācijas (FIBA)  slavas zāle (Madride, Spānija).

Jevgēņijs Saproņenko dzimis 1978.gada 11.novembrī Rīgā. Latvijas vingrotājs, treneris. 

Absolvējis Rīgas 30.vidusskolu un Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju.

Treneri - Aleksandrs Patruševs, Arturs Mickevičs, Vitālijs Šnikers. 

Vingrošanā trenējas kopš septiņu gadu vecuma. J.Saproņenko ir pasaules vicečempions atbalsta lēcienā (1999.g. un 2001.g.), Universiādes čempions atbalsta lēcienā (2003.g.). Atēnu olimpiskajās spēlēs izcīnījis sudraba medaļu atbalsta lēcienā (2004.g.), Eiropas čempionātā ieguvis 2.vietu (2004.g.), bet 2005.gadā kļuvis par Eiropas čempionu atbalsta lēcienā. Pasaules kausu izcīņas sacensībās 2009.gadā ieguvis 3.vietu, bet nākošajā gadā otro vietu. Starptautiskās Vingrošanas federācijas (FIG) jaunākajā ranga tabulā J.Saproņenko ieņem otro vietu atbalsta lēcienos.

J.Saproņenko darbojas Vingrošanas olimpiskajā centrā, kuru nodibinājis kopā ar Igoru Vihrovu. Centram ir filiāles - Daugavpilī, kuru vada Aivars Plāte un Lietuvas galvaspilsētā Viļņā. J.Saproņenko ir Latvijas vingrošanas federācijas viceprezidents.            Jevgēņijs Saproņenko precējies, ģimenē ir divi dēli.

Aleksandrs Samoilovs dzimis 1985.gada 6.aprīlī Rīgā. Latvijas pludmales volejbolists.

Absolvējis Banku augstskolu – finansists.

2003.gadā startējis kopā ar Valteru Rammu, no 2004.gada līdz 2008.gadam ar Mārtiņu Pļaviņu, 2006.gadā, kā arī no 2008. līdz 2012.gadam startēja kopā ar Ruslanu Sorokinu. A.Samoilovs ir divkārtējs Latvijas čempions, tāpat 2010.gada Krievijas čempions. 2010.gadā kopā ar M.Pļaviņu izcīnīja Krievijas kausu.  2008.gada olimpiskajās spēlēs A.Samoilovs pārī ar M.Pļaviņu ieguva dalītu 9. vietu, arī .2012.gada olimpiskajās spēlēs ieguva 9.vietu, bet jau pārī ar R.Sorokinu.

Kopš 2012.gada startē kopā ar Jāni Šmēdiņu. Veiksmīgi aizvadīja 2013.gada pasaules kausa tūres pirmo pusi, trīs posmus pēc kārtas sasniedzot finālu, vienā turnīrā arī gūstot uzvaru. 2013.gada jūnijā publicētajā rangā viņi ierindojās 2.vietā, bet augustā viņi izcīnīja sudraba medaļu Eiropas čempionātā un pirmoreiz sasniedza ranga 1.vietu. Ranga pirmo vietu saglabājuši arī sezonas noslēgumā, pēdējā posma finālā uzvarot M.Pļaviņa un Aleksandra Soloveja pāri. 

Redzamākie panākumi: 5. vieta Eiropas čempionātā U-20 (2003.g.), 1. vieta Eiropas čempionātā U-20 (2004.g.), 1. vieta Eiropas čempionātā U-23 (2005.g.), 1. vieta pasaules čempionātā U-21(2005.g.), 3. vieta Eiropas čempionātā U-23 (2006.g.), 9.-16. vieta Olimpiskajās spēlēs (2008.g.), 5. vieta Eiropas čempionātā (2010.g.). dalīta 9. vieta Olimpiskajās spēlēs (2012.g.), dalīta 9. vieta Pasaules čempionātā (2012.g.). Panākumi pārī ar Jāni Šmēdiņu: 2.vieta Eiropas čempionātā (2013.g., 2014.g.), Eiropas čempions (2015.g.).  Aleksandra Samoilova treneris ir tēvs Genādijs Samoilovs.                                                                  A.Samoilovs brīvajā laikā mācās spāņu valodu, dzied karaoke, spēlē klavieres, kā arī sērfo un uzdejo salsu. Precējies, sieva Anna.

J.Šmēdiņš un A.Samoilovs.

 

 

Jānis Šmēdiņš dzimis 1987.gada 31.jūlijā .Kuldīgā. Latvijas pludmales volejbolists.

Absolvējis Murjāņu sporta ģimnāziju un Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju.

Treneri - Aigars Birzulis, tēvs Andris Šmēdiņš, Genādijs Samoilovs.

Volejbolā sācis trenēties astoņu gadu vecumā Kuldīgas sporta skolā, spēlējis kopā ar brāli Tomu Šmēdiņu. Viņi ir izcīnījuši 2. vietu 2002.gada Eiropas U-18 čempionātā, 3. vietu 2004.gada pasaules U-18 čempionātā, 1. vietu 2005.gada Eiropas U-20 čempionātā, 4. vietu 2006.gada pasaules U-21 čempionātā. 

Pēc 2008.gada olimpiskajām spēlēm sāka spēlēt pārī ar Mārtiņu Pļaviņu. 2010.gada Eiropas čempionātā Berlīnē tika izcīnīta bronzas medaļa. Pārī ar Ingaru Ivanovu izcīnījis 9. vietu 2009.gada Eiropas U-23 čempionātā. 2011.gadā tika izcīnīta 4. vieta pasaules čempionātā un 5. vieta Eiropas čempionātā. 2012.gada Vasaras Olimpiskajās spēlēs kopā ar Mārtiņu Pļaviņu izcīnīja bronzas medaļu. 

Pēc 2012.gada startē kopā ar Aleksandru Samoilovu. Treniņā guva traumu un kādu laiku sacensībās nepiedalījās. 2013.gada jūnijā notikušajās pasaules kausa finālsacensībās viņš startēja kopā ar M.Pļaviņu un izcīnīja 3. vietu. 

Par sasniegumiem sportā ticis piešķirts IV šķiras Triju Zvaigžņu ordenis (2012.g.).  Precējies, viņa sieva ir Jāņa bijušā pārinieka M.Pļaviņa māsa Elīna. Ģimenē ir meita.

 

 

 

Sergejs Šakurovs ir dzimis 1958.gada 16.oktobrī Rīgā. Latvijas jātnieks

Skolas gaitas uzsācis Rīgas 28.vidusskolā, turpinājis mācības Rīgas 9.vidusskolā. Absolvējis Rīgas Elektromehāniskajā tehnikumā (1980.g.).

Četrpadsmit gadu vecumā Sergejs aizgāja uz Rīgas hipodromu un pieteicies jāšanas sportā. Trenējās sporta biedrībā „Vārpa”. Pirmā trenere Terēze Kirhenšteina, bet vēlāk Anita Mangale. S.Šakurovs atzīst, ka tapt par labas klases jātnieku viņam palīdzējusi nejaušība - ieguvis ļoti labu zirgu, un jau pusaudža gados sācis piedalīties PSRS sacensībās, līdz kvalificējies 1988.gada olimpiskajām spēlēm Seulā. Līdz tam nebija piedalījies ne Eiropas, ne pasaules čempionātos - tikai divās starptautiskās sacensībās Bulgārijā un Vācijā. Bijis PSRS vicečempions sacensībās ar jaunzirgiem (1986.g.). Olimpiskās spēlēs 1988.gadā Seula jātnieku sporta šķēršļu pārvarēšanas (konkūrs) individuālās sacensībās ar zirgu „Fināls” ierindojies 71.vietā, komandu sacensībās 15.vietā.  Par olimpiādi S.Šakurovs atceras: ”PSRS izlasē valdīja milzīga iekšēja konkurence, turklāt radās problēmas - zirgs Fināls bija nepareizi apkalts, kliboja un startēja sašpricēts ar pretsāpju medikamentiem”.     Sešus gadus strādājis Vācijā (gatavojis zirgus, startējis sacensībās) un nodarbojies ar zirgu tirdzniecību. Atgriezies Latvijā S.Šakurovs strādā par treneri Kleistu sporta skolā Rīgā un maršrutu sastādītāju nacionāla mēroga sacensībās. Regulāri organizē klasifikācijas sacensības šķēršļu pārvarēšanā, trenē privātos zirgus.                                        Precējies. Sieva Olga - iejādes jātniece un trenere. Dēli: Aleksandrs - viens no vadošajiem Latvijas jātniekiem un Daniels. 

 

Sergejs Šakurovs

 

 

Nikolajs Švedrēvics dzimis 1891. gada 18. janvārī. Rīgā.  Latvijas vieglatlēts. 

Piedalījās 1912. gada Olimpiskajās spēlēs Krievijas komandas sastāvā Stokholmā, kur šķēpmešanā ieņēmis 20. vietu ar rezultātu 43,21 m. Krievijas čempions šķēpa mešanā 1912.gadā  (47,34 m) un 1914.gadā  (50,98 m), tāllēkšanā no vietas 1914.g. (2,97 m). Četras reizes labojis Krievijas rekordu - no 48,34 m (1911.g.) līdz 52,98 m (1914.g.). Vēl divas reizes sportists uzstādīja Latvijas rekordus šķēpa mešanā -  48,23 m un 49,40 m (1922.g.). Bijis Latvijas rekordists augstlēkšanā no vietas - 1,38 m (1922.g.). Trīskārtējs Latvijas meistars: šķēpa mešanā (1922.g.), augstlēkšanā no vietas (1922.g.), 4x100 m stafetē (1923.g.). Personiskie rekordi: šķēpa mešanā - 52,98 m (1914.g. ), 100 m - 11,6  (1914.g.), 110 m/b - 17,2  (1915.g.), lodes grūšanā - 11,34 m (1914.g.), diska mešanā -33,83 m (1913.g.). Pārstāvējis sporta biedrību „ Unions”. Pēc Pirmā pasaules kara iesaistījās Latvijas sporta dzīves organizēšanā. 1921. gada 31. maijā N. Švedrēvics piedalījās Latvijas Vieglatlētikas savienības (LVS) dibināšanā un  kļuva par tās pirmo priekšsēdētāju.                                                                                                             Nikolajs Švedrēvics miris 1937. gada 7. jūlijā Rīgā.

 

Mārcis Štrobinders dzimis 1966. gada 12. jūnijā Talsos. Latvijas šķēpmetējs, treneris.

Absolvējis Talsu 2. vidusskolu.

M. Štrobinders šķēpmetēja gaitas uzsāka jau agrā jaunībā. Viņa pirmais treneris bija Broņislavs Ļaksa, vēlāk viņš pārgāja pie šķēpmešanas trenera Ginta Palameika. M. Štrobindera sportiskie sasniegumi: 1984. gadā uzvara PSRS junioru meistarsacīkstēs (77,0 m), 1986. gadā PSRS IX tautu spartakiādes vicečempions (76,90 m), četrkārtējs Latvijas PSR čempions (1986.g.–1989.g.). Latvijas izlases sastāvā 1992. gadā Barselonā piedalījies pirmajās olimpiskajās spēlēs kopš valsts neatkarības atjaunošanas, ieņemot 19. vietu (76,32 m kvalifikācijas sacensībās). Pasaules čempionātā 1993. gadā ieguvis 43. vietu (68,38 m). Četrkārtējs Latvijas čempions šķēpa mešanā (1993.g.–1996.g.). 1994. gadā ieguvis 2. vietu Labas gribas spēlēs Sanktpēterburgā. Divas reizes labojis Latvijas rekordu. M. Štrobindera labākais rezultāts – 81,78 m.

M. Štrobinders ir uzņēmējs un sporta darbinieks. Viens no idejas autoriem par boulinga centra SIA „Maroko” izveidi Talsu rajonā. Strādājis par treneri Talsu Sporta skolā un ielicis pamatus šķēpmešanā savam dēlam Rolandam, kurš turpina trenēties pie G. Palameika. Rolands Štrobinders 2015. gada „Rīgas kausu” sacensībās šķēpu raidīja 83,37 m tālu, izpildot olimpisko normatīvu.

Rolands ar tēvu Mārci Štrobinderu

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Sintija  Sprudzāne

Sintija Sprudzāne (dzimusi Ozoliņa, bijusi Kovala) dzimusi 1988. gada 26. februārī Rīgā. Vieglatlēte, škēpa metēja. Treneri Valentīna Eiduka, bet  no 2015. gada Gints Palameika. 2006. gada Pasaules junioru čempionātā S. Ozoliņa ar 56,38 m tālu metienu izcīnīja 6. vietu, Eiropas kausa sacensībās ar 53,23 m ierindojās 5. vietā. 2007. gadā sportiste izcīnīja sudraba medaļu Eiropas ziemas kausā (55,03 m), kā arī Eiropas junioru čempionātā (57,01 m). 2008. gada Pekinas Olimpiskajās spēlēs S. Ozoliņa kvalifikācijā Latvijas rekordu  - 60,13 m, finālā ar 58,38 m ierindojās 11. vietā.  2008. gada Eiropas kausā S. Ozoliņa izcīnīja sudraba medaļu ar 55,54 m. 2009. gada Eiropas U-23 čempionātā izcīnīja 9. vietu. 2010. gada Eiropas čempionātā  ar 56,11 m tālu metienu palika 13. vietā. 2011. gada Pasaules čempionātā  ierindojās 18. vietā. 2012. gada Eiropas čempionātā  izcīnīja 6. vietu ar rezultātu 59,34 m. 2012. gada olimpiskajās spēlēs  ar 58,86 m tālu metienu ierindojās 20. vietā. 2015. gada Pasaules čempionātā Pekinā izcīnīja 7. vietu ar rezultātu 62,20 m. 2016. gada olimpiskajās spēlēs viņa kvalifikācijā ar 60,92 m tālu metienu ierindojās 14. vietā. Personiskasi rekords 64,38 (2015.).