Jušku ģimene

Jānis Juška dzimis 1952.gada 3.aprīlī Rīgā. Latvijas tenisists, treneris. 24 reizes bijis Latvijas čempions, vienspēlē izcīnījis 11 zeltus, dubultspēlēs - 13.  Latvijas izlasē viņa treneris bijis Jānis Jansons. Savulaik bija Latvijas izlases kapteinis Deivisa kausa izcīņā. Saņēmis apbalvojumu par mūža ieguldījumu tenisā, kā arī vairākus gadus balvu "Gada Treneris" un "Gada komanda".

Daiga Juška 18 gadus  bijusi Latvijas tenisa izlasē. Profesionāla tenisa trenere. Viņas vadībā PSRS izlases meitenes U14 grupā izcīnīja Eiropas čempionāta titulu. Trenējusi Diānu Marcinkēviču, Agnesi Blumbergu (WTA 155, Eiropas kausa ieguvēja PSRS izlases sastāvā (1985) u.c. tenisistes. Strādājusi Mouratoglou Tennis Academy. Vairākkārt saņēmusi balvu “Gada treneris” .

Andis Juška dzimis 1985. gada 22. maijā. Jauniešu ITF U18 sasniedzis 43.vietu vienspēlēs un 15.vietu dubultspēlēs. Augstākais sasniegums ATP vienspēļu rangā 226. vieta (2009). dubultspēlēs — 136. vieta (2010). Pieckārtējs Latvijas čempions vienspēlēs. Viens no 352 spēlētājiem, kuri ieguvuši prestižo Deivisa kausa “Commitment Award” (2013). Kā treneris devis padomus tenisistiem Vimbledonas tenisa turnīrā, Francijas un ASV atklātajā čempionātā. Bijis Latvijas sieviešu tenisa Fed Cup kapteinis kad komanda iekļuva IIp grupā. 

Jušku ģimene izveidoja Tenisa akadēmiju. 

 

 

Irma Jaunzeme

Irma Jaunzeme dzimusi 1922.gada 14.februārī,  Rīgā. Latvijas vieglatlēte, sports darbiniece.

No  1939. gada līdz 1948. gadam Irma Jaunzeme bija deviņkārtēja republikas čempione (400 m, tāllēkšanā, pieccīņā un stafetes skrējienos). Viņas vārds sešas reizes ierakstīts Latvijas rekordu hronikā stafetes skrējienos. Sporta meistares normu izpildījusi 100 m.  Pārstāvējusi „Latvijas Sporta biedrība” (dibināta 1921.gadā), bet pēckara periodā sporta biedrību „Dinamo”. Četrpadsmit gadus bijusi „Dinamo” sporta skolas direktore. Latvijas izlases vecākā trenere, jaunatnes vieglatlētikas statistiķe, lielu starptautisku  sacensību sekretariāta vadītāja. Vadījusi Latvijas vieglatlētikas tiesnešu kolēģiju. Kā tiesnese darbojusies  1980. gada Olimpiskajās spēlēs Maskavā.

Mirusi 2019.gada 8.martā.

 

Jānis Jēkabsons

Jānis Jēkabsons dzimis 1939.gadā 7. novembrī  Ogres rajona Suntažos.   

Treneri Alberts Zvejnieks un Juris Legzdiņš. 

Pārstāvējis biedrības "Daugava", "Spartaks", ASK. PSRS goda sporta meistars. Ar brīvo cīņu nodarbojās kopš 1957. gada. Septiņkārtējs Latvijas čempions - 1958.,1963.,1964., 1965., 1970.,1971.,1974., trīs  reizes otrā vieta. PSRS tautu spartakiādē 3.vieta (1963), kā arī  PSRS čempionātos un spartakiādēs iegūta 4; 5; 6.vieta. Pasaules veterānu čempionātā izcīnīta 4.vieta (1995.gads). 

Jānis Jēkabsons vairs nav mūsu vidū.

 

Pauls Jonass

Pauls Jonass dzimis 1997. gada 13. janvārī. Latvijas motobraucējs.

Mācās Aizputes vidusskolā.

Pirmais treneri: Kaspars Jonass, tagad Normunds Jansons

Ar motociklu brauc kopš 5 gadu vecuma. Lielākie sasniegumi: pasaules junioru čempions 85 (2011.g.) un 125 kubikcentimetru (2013.g.) klasēs, Eiropas čempions 125 kubikcentimetru (2013. g.) klasē. Pauls Jonass pēc sezonas noslēdzošā etapa ASV, guva pasaules vicečempiona titulu MX2 klasē. P.Jonass 2015.gadā atzīts par  Latvijas populārāko sportistu līdzjutēju balsojumā. Vaļasprieki: riteņbraukšana, hokejs, basketbols, slēpošana. 2017.gadā Francijā tika kronēts par pasaules čempionu MX2 klasē.

Kristaps Janičenoks

Kristaps Janičenoks dzimis 1983.gada 14.martā Rīgā. Latvijas basketbolists. 

Profesionālā basketbolista karjeru uzsāka 16 gadu vecumā "Brocēni/LMT" komandā (1999.g. - 2001.g.), divas sezonas spēlējis Rīgas "Skonto" sastāvā. Šajās komandās viņš kļuva par četrkārtēju Latvijas vicečempionu. 1999.gadā Latvijas U-16 izlases sastāvā izcīnīja 5. vietu Eiropas čempionātā. 2003.gadā pievienojās Beļģijas komandai Lježas "Basket". 2004./2005.gada sezonā pārstāvēja klubus Vācijā un Itālijā. 2008.gadā pievienojās Venēcijas klubam "Umana". No 2010./2011.gada sezonas pārstāvējis „Rīgas VEF”, tās sastāvā izcīnījis trīs LBL čempiona titulus (2011.g.- 2013.g.). Latvijas izlases sastāvā ir piedalījies trijos Eiropas čempionāta finālturnīros - 2005.gadā izcīnīta 14. vieta, 2007.gadā iegūta 13.vieta, diemžēl 2009.gadā izlase uzrādīja vāju sniegumu. 2014.gadā pievienojās BK Ventspils. Palīdzēja Latvijas izlasei izcīnīt 11.vietu Eiropas 2015.gada čempionātā. K.Janičenoks kronēts par Latvijas Gada basketbolistu (2013.g.).

Precējies, sieva Annija, dēls Kārlis, meita Paula.

Dmitrijs Jurkevičs

Dmitrijs Jurkevičs dzimis 1987.gada 7.janvārī Daugavpilī. Latvijas vieglatlēts. 

Absolvējis Daugavpils 12.vidusskolu un Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāti.

Treneri - Andrejs Saņņikovs un tēvs - Romualds Jurkevičs. 

2005.gada Eiropas kausa sacensībās viņš 800 m distancē izcīnīja 1.vietu. 2005.gada Eiropas čempionātā junioriem ieņēma 6.vietu 1500 m. 2006.gada pasaules čempionātā junioriem 800 m distancē ierindojās 15.vietā. 2007.gada Eiropas kausa izcīņā uzvara 800 m distancē un šo panākumu atkārtoja arī 2008.gadā. 2009.gada pasaules čempionātā 800 m ieņēma 16.vietu. 2010.gada Eiropas čempionātā 1500 m viņam 24.vieta. 2011.gada Universiādē izcīnīja 6.vietu. 2012.gada Eiropas čempionātā 1500 m viņš izcīnīja 6.vietu. 2012.gada Londonas olimpiskajās spēlēs 1500 m priekšsacīkstēs ierindojās 25.vietā. 2012.gada Latvijas čempionātā D.Jurkevičs uzstādīja Latvijas rekordu 3000 metru skrējienā (7:54,83), 2013.gadā šo rekordu uzlaboja līdz 7:52,05, bet 2014.gada jūnijā līdz 7:49,51. 2014.gadā uzstādīja rekordu 2000 m - 5:05,45 – labojot Genadijam Hlistovam kopš 1965.gada piederošo rekordu. 2015.gada Eiropas čempionātā telpās Prāgā uzstādīja jaunu Latvijas rekordu 1500 m skrējienā (3:42,84).

Poļina Jeļizarova

Poļina Jeļizarova dzimusi 1989.gada 1.maijā Liepājā. Latvijas vieglatlēte.

Absolvējusi Liepājas 11. vidusskolu, studējusi Latvijas Universitātē un Liepājas Universitātē.

Pirmais treneris Vjačeslavs Aloncevs, tad Andrejs Saņņikovs, Viktors Lācis un Aleksandrs Prokopčuks.

Eiropas jaunatnes čempione 3000 m šķēršļu skrējienā (2005.g.), 4. vieta pasaules jaunatnes čempionātā (2006.g.), desmitkārtēja Latvijas čempione, Latvijas rekordiste. 2007.gada Eiropas čempionātā junioriem izcīnija 3. vietu. Pasaules čempionātā junioriem 2006.gadā ieņēma 4. vietu, savukārt 2008.gadā - 6. vietu. 2012.gada Eiropas čempionātā izcīnīja 6.vietu. Londonas olimpiskajās spēlēs P.Jeļizarova izcīnīja 13. vietu ar rezultātu 9:38,56 min. 2013.gada Eiropas čempionātā telpās uzstādīja Latvijas rekordu. Labākie rezultāti: 3000 m šķēršļu skrējienā – 9:27,21; 800 m – 2:06,84, 1500 m – 4:13,96, 3000 m – 9:22,8.

 

Zaiga Jansone

Zaiga Jansone (Ivanova) dzimusi 1951.gada 24.janvārī, Rīgā.

Absolvējusi LVU žurnālistikas specialitātē (1981.g.).

Treneri - Jānis Jansons (tēvs), Augusts Mellups, Jānis Jansons, PSRS treneri - Sergejs Andrejevs, Semjons Belic-Heimans.

Pārstāvējusi sporta biedrību "Daugava", sporta klubu „Maskavas CSKA”, „Rīgas ASK”. Pirmo lielāko panākumu guvusi 1968.gadā - Mehiko Olimpisko spēļu izstāžu turnīrā Z.Jansone izcīnīja zelta medaļu jauktajā un bronzas medaļu sieviešu dubultspēlē. 1969.gadā Vimbldonas junioru turnīrā Z.Jansone iekļuva pusfinālā, bet 1971.gadā astotdaļfinālā. Z.Jansone pārī ar krievu tenisisti Olgu Morozovu ir četrkārtēja Eiropas čempione dāmu dubultspēlē (1969.g. 1971.g.- 1973.g.), Universiādes čempione dāmu dubultspēlē (1973.g.), pieckārtēja PSRS čempione dāmu dubultspēlē (1968.g. - 1971.g., 1973.g.). Bijusi PSRS čempione jauktajā dubultspēlē pārī ar maskavieti Šamilu Tarpiščevu (1971.g.). Astoņas reizes izcīnījusi Latvijas PSR čempiones titulu vienspēlē. Piedalījusies 1968.gada Mehiko olimpisko spēļu tenisa paraugspēļu turnīrā un jauktajā dubultspēlē izcīnījusi 1.vietu. 

Pēc sporta karjeras strādājusi par treneri Jūrmalas sporta skolā. Kopš 1993.gada Zaiga Jansone-Ivanova bijusi tenisa skolas direktore un arī trenere. Precējusies, vīrs Einārs Ivanovs tenisists.

Oļģerts Jurgensons

Oļģerts Jurgensons dzimis 1940.gada 2.jūnijā Liepajā.

Absolvējis Rīgas Politehnisko institūtu.

No 1959.gada līdz 1975.gadam spēlējis Rīgas VEF komandā. Spēlētāja karjerā viņš 16 gados viņš bija iemantojis milzīgu autoritāti basketbola sabiedrībā - ar uzticību vienai komandai, ar cīnītāja raksturu, ar savu stāju, Viņš bija komandas gods un lepnums un ievēlēts par komandas kapteini. O.Jurgensons ir trīskārtējs Latvijas čempions (1961.g., 1971.g., 1974.g.). No 1963. līdz 1974.gadam spēlējis Latvijas izlasē, piedalījies trīs PSRS tautu spartakiādēs un izlases 80 spēlēs. Trīskārtējs PSRS čempionāta bronzas ieguvējs (1960.g., 1963.g., 1966.g.). No 1963. līdz 1966.gadam spēlējis Padomju Savienības izlasē. Eiropas čempions (1963.g.). Bijis PSRS labāko 25 spēlētāju sarakstā. O.Jurgensosns uzņemts Latvijas basketbola Goda zālē. 

Juris Kalniņš, Oļģerts Jurgensons un Valdis Muižnieks

Otto Jurģis

Otto Jurģis dzimis 1904.gada 12.jūlijā. Latvijas vieglatlēts, treneris.

Pārstāvējis sporta klubus - "Marss", LSB, RPDSK.

14 reižu bijis Latvijas čempions šķēpmešanā (1927.g. - 1930.g., 1933.g. - 1938.g.) un šķēpa mešanā ar abām rokām (1928.g. - 1930.g.), kā arī pieccīņā (1930.g.). 13 reizes sasniedzis Latvijas rekordu šķēpa mešanā – no 56,57 m (1928.g.) līdz 67,68 m (1934.g.). Eiropas čempionātā izcīnījis 4.vietu (1934.g. – 67.50 m). Olimpiskajās spēlēs 1936.gadā Berlīnē ieguvis 13. vietu (60,71 m). No 1930. līdz 1938.gadam O.Jurģis piedalījies 17 starptautiskajās sacensībās, no kurām piecās uzvarējis šķēpa mešanā, vairākas medaļas izcīnījis Apvienotās Karalistes atklātajā čempionātā. 

1949.gadā ticis represēts un izsūtīts uz Sibīriju. Piecdesmitajos gados atgriezies Latvijā, strādājis par treneri. Trenējis olimpisko čempioni Inesi Jaunzemi, divkārtējo PSRS tautu spartakiādes uzvarētāju Leolitu Bļodnieci, PSRS čempioni Tatjanu Žigalovu. O.Jurģa vadībā labāko rezultātu savā karjerā sasniedza Romas olimpisko spēļu čempione Elvīra Ozoliņa (63,96 m - 1973.gadā).                                           Otto Jurģis miris 1973.gada 7.oktobrī Rīgā.

Jānis Jurašs

Jānis Jurašs dzimis 1945.gadā 17.janvārī Kurzemē, Kazdangas pagasta “Strupaušos”.

Skolas gaitas uzsāka 1952.gada Kazdangas pamatskolā, absolvējis Aizputes pamatskolu  (1959.g.). Pirmo reizi zirga mugurā tēvs viņu uzsēdināja, kad Jānim bija četri gadi. Sportot viņš sāka 13 gadu vecumā. Kazdangas tehnikumā skolotāja Ilgoņa Rozīša vadībā apguvis pirmās iemaņas šķēršļu pārvarēšanā un 1961.gadā sacensībās guva pirmos panākumus.  1967.gadā Jānis Jurašs uzsāka studijas Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā. Studējot zootehniku, trenējās jātnieku sportā LLA Zirgkopības mācību centrā „Mušķi”. Daudzus gadus bija Latvijas izlasē un 1979.gadā viņam piešķīra PSRS sporta meistara nosaukumu. 

J.Jurašs bija arī biedrības „Latvijas šķirnes zirgu audzētāju asociācija” dibinātājs un valdes sastāvā. No 1972.gada līdz 2011.gadam J.Jurašs bija Burtnieku zirgaudzētavas vadošais selekcionārs. Burtnieku zirgaudzētavu dēvē par vecāko un labāko Latvijas zirgaudzētavu. Burtniekos audzētos zirgus iegādājās daudzi Padomju Savienības jāšanas sporta klubi. Pēc Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas Burtnieku zirgi nonāk arī Rietumeiropas zemēs. J.Juraša izaudzētais Latvijas šķirnes zirgs „Rotors” (Rusty) izcīnīja olimpisko zelta medaļu Vācijas valsts komandas sastāvā. Ar zirgu „Diena” uzstādīts Latvijas augstlēkšanas rekords - pārvarēts divus metrus augsts šķērslis.  J.Jurašs saņēmis Triju zvaigžņu ordeņa IV pakāpi par ieguldījumu Latvijas šķirnes zirgu audzēšanā un attīstībā.                           Bija precējies. Sieva Valda - studiju biedre. Ģimenē trīs dēli. Miris 2011. gada 23. oktobrī. 

Rostors (Rusty)

Jānis Jurašs Burtniekos.

 

Anete Jēkabsone

Anete Jēkabsone-Žogota dzimusi 1983.gada 12.augustā Rīgā. Latvijas basketboliste.

Absolvējusi Rīgas 28. vidusskolu.

A.Jēkabsones pirmā trenere bija Maija Kubliņa. Spēlēt pieaugušo vidū viņa sāka 1997.gadā Rīgas kluba TTT/Rapa sastāvā, kurā tika izcīnīts Latvijas čempiones tituls (1999.g.), vienu reizi iegūta sudraba (2002.g.) un divas reizes bronzas medaļas (2000.g., 2001.g.) 2001./2002.g. sezonā viņa spēlēja klubā RTU/Klondaika un izcīnīja 2. vietu Latvijas čempionātā. Eiropas U-20 čempionātā kopā ar Latvijas izlasi 2002.gadā ieguva 4.vietu. Kopā ar Latvijas izlasi ir izcīnījusi 6. vietu 2005.gada Eiropas čempionātā Turcijā, 4.vietu 2007.gada Eiropas čempionātā Itālijā, 7. vietu 2009.gada Eiropas čempionātā Latvijā.  Pekinas olimpiskajās spēlēs 2008. gadā komanda ierindojās dalītajā 9.-12. vietā. 2009.gada Eiropas čempionātā A.Jēkabsone kļuva par visa turnīra otro rezultatīvāko spēlēju, kā arī tika iekļauta turnīra simboliskajā izlasē.

No 2002. līdz 2004.gadam spēlējusi Francijā Mondevilles klubā "USO Mondeville". Vēlāk parakstījusi līgumu ar Buržas klubu "CJM Bourges Basket". 2004./2005. gada sezonā tika izcīnīta sudraba medaļa Francijas čempionātā un Federācijas kausā, vēl tika svinēta uzvara Francijas kausā. Nākamajā sezonā klubs izcīnīja uzvaru visos trijos Francijas klubu turnīros: nacionālajā čempionātā, Francijas kausā un Federācijas kausā. 2005.gada viņa tika atzīta Eiropas gada labāko jauno basketbolisti, arī 2007.gadā - laikraksta "La Gazzetta dello Sport" vērtējumā – viņa atzīta par Eiropas labāko basketbolisti.

2006.gadā A.Jēkabsone-Žogota noslēdza līgumu ar Krievijas klubu Maskavas "Dinamo", kura sastāvā viņa izcīnīja FIBA Eiropas kausu. Kluba galvenais treneris bija Ainārs Zvirgzdiņš. 2009.gadā A.Jēkabsone-Žogota noslēdza līgumu ar citu Maskavas klubu - Maskavas apgabala "Spartak" un komandas sastāvā izcīnīja pirmo FIBA Superkausu sievietēm. 2010.gadā A.Jēkabsone-Žogota "Spartak" sastāvā kļuva par pirmo Latvijas basketbolisti, kura izcīnījusi uzvaru FIBA Eirolīgā. 

2009.gadā A.Jēkabsone-Žogota noslēdza līgumu ar WNBA klubu "Konektikutas Sun", bet 2010.gadā līgumu pagarināja uz vēl divām sezonām. Otrajā sezonā WNBA spēlē viņa guva ceļgala savainojumu. 2011.gada janvārī pārgāja uz Turcija līgas klubu Stambulas "Fenerbahce" un komandas sastāvā viņa kļuva par Turcijas čempioni, kā arī kvalificējās Eirolīgas ceturtdaļfinālam. 2011.gadā viņa parakstīja līgumu ar Krievijas Superlīgas klubu "Jekaterinburgas UGMK" un saņēma zeltu Krievijas kausa izcīņā. Traumas dēļ kādu laiku nespēlēja. 2013.gada janvārī izcīnīja Krievijas kausu. 2013.gadā kļuva par divkārtējo Eirolīgas čempioni un par Krievijas čempioni. WNBA atgriezās 2014.gada sezonā, šoreiz Fīniksas "Mercury" sastāvā un kļuva par WNBA čempioni. 2008.gadā un 2009.gadā tika atzīta par gada labāko Latvijas sportisti 

A.Jēkabsones tēvs  - Andris Jēkabsons dzimis 1961.gada 17.martā Liepājā un bijis  Eiropas junioru čempions (1980. g.), Pasaules čempionāta sudraba medaļnieks PSRS izlases sastāvā (1986.g.) PSRS izlases sastāva  spēlējis 4 sezonas (1983.g.-1987.g.). nA.Jēkabsone ir precējusies ar Edgaru Žogotu - uzņēmēju. 

 

Alfons Jēgers

Alfons Jēgers dzimis 1919.gada 9.decembrī Rīgā. Latvijas futbolists un hokejists. 

Pirmā komanda bijusi „Arodorganizāciju sporta klubs”, kurā spēlējis no 1937.gada līdz 1940.gadam. 1937.gadā jauniešu meistarsacīkstēs kļuvis par rezultatīvāko spēlētāju. 1938.gadā tika izcīnīts Latvijas čempiona tituls. Bija iekļauts  izlases kandidātu sarakstā. Pirmo starptautisko spēli Latvijas valsts izlases sastāvā aizvadījis pret Tartu "Olimpija", kur uzbrukumā spēlējis kopā ar Ēriku Raisteru, Frici Kaņepu. Pēc Latvijas okupācijas lielākā daļa spēlētāju iekļāvās sporta biedības „Dinamo” sastāvā, kur futbolistus trenēja Kārlis Upenieks. A.Jēgers komandā ieņēma vietu uzbrucēju līnijā.

Vācu okupācijas laikā nokļuvis Štathofas koncentrācijas nometnē. A.Jēgeram līdz ar Otrā pasaules kara notikumiem sportiskajā karjerā iestājās pārrāvums. Nedaudz vēlāk atsācis nodarboties ar futbolu, basketbolu, hokeju Rīgas "Dinamo", gūstot labus panākumus. "Dinamo" hokeja klubā spēlējis no 1947.gada līdz 1951.gadam un no 1953.gada līdz 1957.gadam. 1946.gadā kopā ar "Dinamo" futbola komandu piedalījās Vissavienības meistarsacīkšu 2. grupā. No 1951.gada līdz 1952.gadam spēlējis Rīgas "Daugava" komandā ar kuru 1949.gadā piedalījies PSRS meistarsacīkšu 1. līgā. No 1954.gada līdz 1956.gadam pievienojās "Darba rezerves" komandai.

Vienīgais Latvijas futbolists, kas saņēmis PSRS Nopelniem bagātā sporta meistara nosaukumu (1951.g.). Alfons Jēgers (tautā saukts „Ješka”) bija futbola līdzjutēju favorīts, viņa spēli gāja skatīties tūkstošiem cilvēku.                                                                                                                                                          Alfons Jēgers miris 1998.gada 11.jūnijā Rīgā.

 

Gunārs Jākobsons

Gunārs Jākobsons dzimis 1935. gada 12. novembrī Jelgavas apriņķī, Jaunsvirlaukā.

Absolvējis Jelgavas 1.vidusskolu un Latvijas Valsts universitātes Juridisko fakultāti, iegūstot jurista kvalifikāciju(1959.g.).

G. Jākobsons jau vairāk nekā 50 gadus atspoguļo notikumus sportā. Kā sporta žurnālists viņš ir bijis septiņās olimpiskajās spēlēs un 15 pasaules hokeja meistarsacīkstēs. Viņa gatavoto sporta reportāžu skaits sasniedzis aptuveni trīs tūkstošus.

G. Jākobsona debija radio, atspoguļojot sporta svētkus Engurē, notika 1954. gada 4. jūlijā – pat pirms oficiālās iestāšanās darbā Latvijas Radio. Darba gaitas sācis 1954. gadā, strādājot Rīgas piena kombinātā par ekspeditoru. No 1954. līdz 1956. gadam strādājis Rīgas Kultūras un atpūtas parka radiomezglā par diktoru-tehniķi. 1956. gadā pārgājis darbā uz Latvijas Radio, kur nostrādāja līdz 1991. gadam. No 1991. līdz 1995.gadam strādājis Latvijas Televīzijā par sporta programmu galveno redaktoru. Kopš 1995. gada atgriezies Latvijas Radio, kur strādā par kultūrizglītojošo programmu galveno redaktoru. G. Jākobsona darbība Latvijas Radio bija un ir ļoti daudzpusīga: strādājis gan ziņu, gan sporta, gan bērnu un jaunatnes, gan mākslas un literatūras redakcijās. Viņš ir gatavojis ziņas un vadījis sporta raidījumus un reportāžas, lasījis pasakas, veidojis literāras programmas, piedalījies radio iestudējumos, vadījis Dziesmu un deju svētku un citu lielu notikumu translācijas. 70.–80. gados tautā iemīļoti bija viņa veidotie raidījumi „Mikrofons” un iedibinātā populārāko dziesmu aptauja, kā arī konkurss „Sporta laureāts”.

G. Jākobsons ir viens no grāmatas „Mūsu jauno dienu zeme – Jaunsvirlauka” (2002.g.) autoriem. Pieredzējušā radio komentētāja darbs novērtēts ar dažādiem apbalvojumiem. Viņam piešķirts LPSR Nopelniem bagātā kultūras darbinieka nosaukums. Par mūža ieguldījumu saņēmis „Latvijas Gada balvu sportā”, par ilgstošu profesionālu darbu saņēmis inženiera Jāņa Lintera balvu, savukārt 2000. gadā G. Jākobsonam piešķīra Cicerona Goda nosaukumu par mūža ieguldījumu radio žurnālistikā. Apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeni. 2006. gadā ar balvu par mūža ieguldījumu viņu sveica Starptautiskā Hokeja federācija (IIFH).

G. Jākobsona bijis precējies, ir dēls Raimonds un meita Gundega. Vaļasprieki – dārzs un jūra.

 

Inese Jaunzeme

Inese Jaunzeme dzimusi 1932.gada 21.maijā Pļaviņās. Latvijas vieglatlēte. 

Absolvējusi vidusskolu un Rīgas Medicīnas instititūtu (1960.g.).

Ineses Jaunzemes treneri bijuši - Maigonis Geistards (basketbolā), Alberts Putāns, Oto Jurģis, Viktors Aleksejevs (Maskava) Valentīns Mazzālītis (visi šķēpmešanā). Pārstāvējusi sporta biedrības "Daugava" un "Dinamo".

1956. gada Vasaras Olimpiskajās spēlēs Melburnā Inese Jaunzeme ar rezultātu 53,86 m izcīnīja zelta medaļu šķēpa mešanas sacensībās, kas bija pirmais olimpiskais zelts Latvijas sporta vēsturē. Ineses Jaunzemes personiskais rekords ir 55,73 metri, ko viņa uzrādīja 1960.gadā Tartu (Igaunija). Latvijas rekords viņai piederēja laika posmā no 1956.gada 27.maija līdz 1959.gada 12.jūlijam, kopumā rekordu labojusi piecas reizes, uzlabojot to no 49,36 m līdz 55,73 m.

Viņas rezultātu attīstība bija strauja, vēl 1950.gadā viņas labākais rezultāts bija 34,60 m, bet 1952.gadā kad viņa kļuva par Latvijas čempioni jau 40,37 m. Pirmsolimpiskajā - 1955.gadā - viņa pasaules rangā bija 21.vietā ar rezultātu 46,84m. Lielākā rezultātu un tehnikas attīstība sekoja, kad par viņas treneri kļuva inženieris Alberts Putāns, kas pats bija labākais Latvijas vesera metējs. 1956.gada sākumā Inese Tallinā uzstādīja Latvijas rekordu – 49,36m. PSRS izlases pārbaudes sacensībās pirms olimpiskajām spēlēm viņa apsteidza visas konkurentes, uzrādot ceturto rezultātu pasaulē – 52,68 m.

Inese Jaunzeme kļuva arī par PSRS Tautu vasaras 1.spartakiādes bronzas medaļas ieguvēju (1956.g.), Vispasaules jaunatnes un studentu festivāla sporta spēļu uzvarētāju (Maskava, 1957.g.), sudraba medaļas ieguvēju starptautiskās studentu spēlēs (Parīze, 1957.g.), pieckārtēju Latvijas PSR rekordisti, četras reizes kļuva par Latvijas PSR čempioni (1952.g., 1956.g., 1958.g., 1960.g.). I.Jaunzemei 1957.gadā piešķīra PSRS Nopelniem bagātās sporta meistares nosaukumu.

Kā ārste 1970.gadā I.Junzeme saņēma Latvijas PSR Valsts prēmiju par līdzdalību jaunas kaulu saaudzēšanas metodes izstrādē. Izstrādājusi un aizstāvējusi medicīnas doktora disertāciju. Desmit gadus strādāja par ķirurģi, 36 gadus lasīja medicīnas lekcijas. Pēc sportistes karjeras beigām Inese Jaunzeme ilgus gadus strādāja par ārsti Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā. Laika posmā no 1999.gada viņa bija Latvijas Olimpiešu kluba prezidente, Latvijas Sporta kino federācijas prezidente. Viņa bija viena no ikgadējās Latvijas sakopšanas talkas idejas autorēm, 2002.gadā aizsākot “Lielās talkas” tradīciju.

Inese Jaunzema saņēmusi vairākus apbalvojumus – 1998.gadā Starptautiskās olimpiskās komitejas balvu, 2000.gadā Triju zvaigžņu ordeni. Viņa divas reizes atzīta par populārāko Latvijas sportisti (1956.g., 1947.g.).

I.Jaunzemei ir trīs meitas – Andra, Inguna un Vita,  četri mazbērni un trīs mazmazbērni.

Mirusi 2011.gada 13.februārī. Pēc I.Jaunzemes lūguma viņa kremēta un pelni izkaisīti dzimtajā pusē. Pateicoties Ineses meitas Vitas, Olimpiešu kluba, Olimpiskās komitejas un Traumatoloģijas slimnīcas atbalstam pie ēkas, kur Inese ir nostrādājusi vairāk nekā 40 gadus, uzstādīts „Piemiņas akmenis”, kuru par godu Inesei Jaunzemei ir veidojis tēlnieks un viens no Olimpiskās kustības atjaunotājiem Latvijā – Ojārs Feldbergs. Piemiņas vietas atklāšanas pasākums notika 21.maijā - dienā kad Inese Jaunzeme svinētu savu 81. dzimšanas dienu. Latvijas Hokeja federācijas prezidents Kirovs Lipmans Latvijas Olimpiskajai komitejai nodeva glabāšanā Ineses Jaunzemes 1956.gadā Melburnā izcīnīto Olimpisko zelta medaļu šķēpa mešanā - pirmo Olimpisko zelta medaļu Latvijas sporta vēsturē – kuru viņš, izmantojot savus sakarus un iespējas, bija saglabājis un panācis, ka Ineses Jaunzemes medaļa paliek Latvijā un pelnīti kļūst par vēsturisku olimpisko relikviju. Latvijā notiek Ineses Jaunzemes un Jāņa Lūša balvas izcīņas sacensības.

 

Japiņu ģimene

Harijs Japiņš dzimis 1930.gada 12.decembrī Rīgā. Latvijas riteņbraucējs un treneris. 

Absolvējis Latvijas Valsts Fiziskās kultūras institūta Treneru skolu (1966.g.).

H.Japiņš ir divas reizes izcīnījis uzvaru PSRS čempionātā treka riteņbraukšanā (1952.g., 1953.g.). 1951.gadā kļuva par PSRS sporta meistaru. Laikā no 1950. līdz 1955.gadam bijis PSRS riteņbraukšanas izlases komandā. Viņš ir pirmā Baltijas daudzdienu velobrauciena uzvarētājs. Bija iekļauts PSRS izlasē startam 1952.gada Vasaras Olimpiskajās spēlēs Helsinkos, tomēr palika kā rezervists.

Par treneri PSRS trekistu komandas izlasei viņš kļuva 1977.gadā, kad iepriekš pasaules meistarsacīkstēs PSRS trekisti palika kaunpilnajā septītajā vietā. Jau nākamajā gadā izlase ieņēma otro vietu pasaulē, zaudējot tikai vāciešiem. Laikā no 1953.gada līdz 1970.gadam H.Japiņš bija sporta biedrības "Dinamo" vecākais riteņbraukšanas treneris, bet līdz 1985.gadam bija Republikas augstākās meistarības skolas vecākais treneris. 1962.gadā kļuva par Latvijas PSR Nopelniem bagāto treneri, 1966.gadā par PSRS Nopelniem bagāto treneri.

 

Igo Japiņš gājis tēva pēdās – arī izcīnījis vietas uz PSRS Tautu spartakiādes goda pjedestāla un vēlāk tāpat kā tēvs strādāja par treneri. Igo Japiņš dzimis 1950.gada 6.septembrī Rīgā.

Sportot sācis pie trenera Imanta Pļaviņa basketbolā, bet ar riteņbraukšanu sācis nodarboties 14 gadu vecumā. Pārstāvējis sporta biedrību Dinamo, vēlāk ASK. 

Par savu lielāko panākumu sportā Igo uzskata divreiz izcīnītās medaļas 4 km komandu iedzīšanas braucienā PSRS Tautu spartakiādē. 1971.gadā Igo brauca vienā komandā ar pasaules čempionu Dzintaru Lāci, PSRS izlases dalībnieku Imantu Stradiņu un Anatoliju Bogdanu. Kad Igo saņema bronzas medaļu, viņam bija tikai 20 gadu. Pēc četriem gadiem kopā ar Aivaru Eisaku, Jāni Reinfeldu un Dzintaru Brūveri izcīnīja sudraba balvas. Abās spartakiādēs izlases vecākais treneris bija Harijs Japiņš.  I.Japiņš startējis arī šosejas sacensībās un kļuvis pat par PSRS Bruņoto spēku čempionu.

Pēc sporta gaitu beigšanas desmitkārtējais Latvijas PSR čempions pievērsās trenera darbam. Bijis Latvijas treka riteņbraukšanas izlases treneris, vēlāk trenēja šosejas riteņbraucējus, bijis Latvijas olimpiskās izlases treneris 1992.gada un 1996.gada olimpiskajās spēlēs. Barselonā bronzas medaļu izcīnīja viņa audzēknis Dainis Ozols.

Riteņbraukšanā un Latvijas sportā savu vārdu saka „Igo Japiņa sporta aģentūra”, kuras īpašnieks un galvenais rīkotājs ir pats Igo. Viņa vārds asociējas ar SEB MTB maratonu un Vienības brauciena organizēšanu, Tele2 Rīgas velomaratona, Latvijas Gada balvas sportā un citu pasākumu organizators. Igo Japiņš ievēlēts par Latvijas Riteņbraukšanas federācijas prezidentu.

Precējies, meitas - Ginta, Rebeka un Marija, dēli Rolands un Henrijs. Vaļasprieks - makšķerēšana, ceļošana kopā ar draugiem gan pa Francijas upēm, gan Horvātijas ūdeņiem

 

Artūrs Jakovļevs

Artūrs Jakovļevs dzimis 1967.gada 30.maijā Rīgā. Latvijas peldētājs.

Absolvējis Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju (1993.g.).

Treneri - Alberts Pisarevs, Vladimirs Maslovskis.

Eiropas junioru čempions 4x100 m kompleksajā stafetē PSRS izlases sastāvā (1982.g.). 3.vieta Pasaules kausa izcīņas sacensībās 100 m tauriņstilā (1992.g.). Tauriņstilā Eiropas čempionātā 1995.g. - 37.vieta 100 m; 1999.g. - 31.vieta 50 m, 36.vieta 100 m; 2000.g. - 28.vieta 50 m, 38.vieta 100 m. 77 reizes bijis Latvijas PSR un Latvijas čempions.

Piedalījies trīs Olimpiskajās spēlēs, visās startējis 100 m tauriņstilā. XXV Olimpiskajās spēlēs 1992.gadā Barselona 33.vieta, 1996.gadā Atlanta 49.vieta, 2000.gadā Sidnejā, jau būdams 33 gadus vecs, ierindojies 56.vietā. 

No 1999.gada darbojies kā Latvijas Peldēšanas federācijas ģenerālsekretārs. 2003.gadā bijis Latvijas Olimpiskās komitejas Atlētu komisijas vadītājs. Darbojas kā uzņēmējs.

 

Aleksandrs Jackēvičs

Aleksandrs Jackēvičs dzimis 1958. gada 25. martā Dobelē. Latvijas džudists, treneris.

Absolvējis Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtu (1980.g.). 

Treneri - Nikolajs Fiļimonovs, Oļegs Stepanovs. Pārstāvējis sporta biedrību „Dinamo”.

Sportista karjeras laikā starptautiski pārstāvēja PSRS izlasi. Viņš ir džudo balti sarkanās jostas un 7.dana īpašnieks. Panākumus sācis gūt jau jaunieša vecumā. 1975.gadā A.Jackēvičs izcīnīja uzvaru PSRS un Eiropas čempiona titulu jauniešiem, nākamajā gadā sportists uzvarēja Pasaules un Eiropas junioru čempionātā. A.Jackēvičs trīs reizes kļuva par Eiropas čempionu (1978.g., 1980g., 1982.g.), 1979.gadā uzvarēja Eiropas čempionātā komandām. 1980.gada Vasaras Olimpiskajās spēlēs Maskavā izcīnīja bronzas medaļu. Viņam piešķirts PSRS Nopelniem bagātā sporta meistara nosaukumu (1982.g.). 

Beidzis sportista karjeru, viņš  piecus gadus bijis "Dinamo" sporta komandas priekšnieks. 1990.gadā viņš uzsāka darbu Beļģijā, kur vēlāk kļuva par izlases galveno treneri. Viņa audzēkņi izcīnījuši Olimpisko spēļu medaļas, no kurām viena ir zelta, tāpat  medaļas Pasaules čempionātos un Eiropas čempionātos. 2004.gadā atgriezās Latvijā, kur kļuva par džudo kluba "Lido" sporta direktoru. Organizējis Starptautisko džudo turnīru "Golden Score", kas ir unikāls, jo notika pēc vēl nebijušiem noteikumiem (2012.g.). Bijis ievēlēts Latvijas Džudo federācijā par viceprezidentu un valdes priekšsēdētāja vietnieku. Aleksandrs Jackēvičs stājies svarīgā amatā Eiropas Džudo savienībā (EJU), kur viņš pilda sporta direktora pienākumus.un atbild par visiem pasākumiem, kurus Eiropā rīko savienība. Vēl viņš  vadu plaša mēroga programmu "Olympic Traning Center", kas vērsta uz džudo kvalitātes uzlabošanu.."

Sarakstījis grāmatu "Russian Judo" ("Krievu džudo"), kas ASV tika izdota 1999.gadā. 

 

Apertura de cuenta bet365.es