Andrejs Cālītis dzimis 1933.gada 14.martā Bārbeles pagastā. Latvijas cīkstonis, cīņas sekcijas dibinātājs LLA.

Absolvēji Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju (LLA, 1956).

Latvijas čempions brīvajā cīņā (1953, 1955), kā arī vairakkārt sudraba un bronzas medaļas ieguvējs. Piedalījies PSRS čempionātos. Uzrakstījis metodisku grāmatu „Brīvā cīņa” (1964). Nodibinājis LLA cīkstoņu brālību ar devīzi „Darbs, biedriskums, vīrišķība”. Viņa darbu LLA daudzus gadus turpināja treneris Boļeslavs Matusēvičs. 65 aizvadītajos gados LLA ar cīņas sportu nodarbojušies vairāk nekā  3000 studenti. 

A. Cālītis 1965. gadā aizstāvēja zinātņu kandidāta, 1974. gadā doktora disertāciju. Bijis direktors Centrālajā analītiskajā ciltslietu stacijā, tajā izstrādāta un ieviesta vērienīga selekcijas sistēma lopkopībā SELEKS. 1992. gadā ievēlēts par Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekli, kā arī Krievijas Lauksaimniecības zinātņu akadēmijas ārzemju locekli.

Bijis precējies, - meita Signe un dēls Dairis. Miris 1912. gada 31. martā  Siguldā.

 

Ēriks Cihovskis dzimis 1935.gadā Tērvetes novada Augstkalnes pagastā.

Treneris Alberts Zvejnieks. Pārstāvējis sporta biedrību „Spartaks” un „Daugava”.

Absolvējis Latvijas Mākslas akadēmiju. Studiju diplomdarbā cīņas sports - " Kurš kuru ".   

Latvijas čempions 1954., 1955., 1956., 1957., 1958., 1959., 1961., 1963.g. , sudraba medaļa 1953.g., bronzas medaļa 1964.g. PSRS čempionātā iegūta 5 vieta (1957.) PSRS tautu spartakiādēs - 4 vieta (1956.) un 8 vieta (1959). Vairāku  starptautisku turnīru uzvarētājs. Ilgus gadus bijis Radiorūpnīcas „RRR” mākslinieks.

Miris. Bija precējies, sieva - keramiķe Skaidrīte.

 

Aigars Cipruss dzimis 1972.gada 12.janvārī Rīgā. Hokejists. Treneris. 

Absolvējis Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju (2012.g.). 

Pirmais treneris Uldis Opits.

Debitējis PSRS čempionātā Rīgas "Dinamo" sastāvā. 1994.gadā devies uz Ziemeļameriku, kur spēlējis dažādās zemākās līgas klubos. Spēlējis Somijas klubā (1997.-2003.g.), Krievijas klubā Maskavas "Spartak" (2004./2005.g.), spēlējis Itālijas un Dānijas klubos. 2005.gadā atgriezies Latvijā, t.sk. Rīgas „Dinamo”.

Latvijas izlases sastāvā A.Cipruss piedalījies vienpadsmit pasaules čempionātos un divās olimpiskajās spēlēs. Ar 107 (50+57) gūtajiem rezultativitātes punktiem izlases sastāvā A.Cipruss ir trešais visu laiku rezultatīvākais Latvijas izlases hokejists. 

2009.gadā kļuis par "Dinamo" kluba menedžeru un fārmkluba treneri. 2013.gadā trenējis Lietuvas hokeja klubu, vēlāk darbojies kā Latvijas hokeja kluba „Kurbads” galvenais treneris. Bijis Latvijas izlases trenera Teda Nolana asistents. 2014.gadā tika apstiprināts par Baltkrievijas kluba Grodņas "Neman" galveno treneri. 2014.gadā kluba “Kurbads” sastāvā veterānu un amatieru 40+ vecuma grupā A.Cipruss izcīnīja pasaules čempiona nosaukumu. 2015.gadā A.Cipruss apstiprināts par komandas "Zemgale"/LLU galveno treneri.

Fēlikss Circenis dzimis 1929.gada 16.februārī Vaiņodē.  Latvijas vieglatlēts, šahists. Treneris.

Absolvējis Liepājas Politehnikumu un Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju. Strādājis Priekuļu lauksaimniecības mehanizācijas tehnikumā, no 1962.gada līdz 1977.gadam par direktoru. Deviņus gadus bijis Ādažu astoņgadīgās skolas direktoru. No 1989. līdz 1999. gadam bijis Rīgas rajona padomes deputāts. Bijis viens no labākajiem Latvijas garo distanču skrējējiem. Treneris Imants Gailis. 1950. un 1951.gadā kļuva par sporta biedrības «Daugava» čempionu 5000 m. Priekuļos viņa darbības laikā uzbūvēja pirmo biatlona šautuvi un stadionu, kas 1966. gadā Vissavienības konkursā tika atzīts par labāko rajona stadionu PSRS. 1971.gadā tur tika aizvadīts PSRS kausa posms biatlonā. Fēlikss Circenis piedalījies Latvijas šaha čempionātos no 1960. līdz 2000.gadam. Bijis Rīgas rajona sporta skolas šaha treneris. Viņa audzēkņi ir daudzkārtējais Latvijas šaha čempions Alvis Vītoliņš un starptautiskais lielmeistars Edvīns Ķeņģis. 1992. gadā F.Circenis vadīja Latvijas sieviešu izlasi pasaules šaha olimpiādē Manilā. Publicējies žurnālā «Šahs». Ādažu šaha klubs ir nosaukts Fēliksa Circeņa vārdā.
Feliks Circenis miris 2004.gada18.maijā.

Aldis Čākurs dzimis 1957.gada 11.oktobrī Tukumā. Latvijas treneris.

Absolvējis Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtu (1980.g.).
Pekinas 2008.gada olimpiskajās spēlēs startēja barjerskrējēja Ieva Zunda, kuras pirmais treneris bija Aldis Čākurs. 2015.gadā A.Čākura audzēkne Ieva Turķe izcīnīja otro vietu pasaules U-18 čempionāta augstlēkšanas sacensībās. Klinta Bļusina bija otrā Eiropas Jaunatnes olimpiādes sacensībās tāllēkšanā, savukārt sudraba godalga tika tukumniekam Mārtiņam Dakšam, kurš kļuva par vicečempionu trīssoļlēkšanā.
Latvijas Vieglatlētikas savienības rīkotajā kalendārajā konferencē Tukuma vieglatlētikas treneris Aldis Čākurs saņēma Eiropas Vieglatlētikas asociācijas atzinību kā 2015.gada labākais treneris. Līdz šim šādu apbalvojumi Latvijā saņēmuši divi šķēpmešanas treneri – Valentīna Eiduka un Andrejs Vaivads.

Ainārs Čukste dzimis 1966.gada 24.novembrī Valmierā. Latvijas basketbola treneris. 

Absolvējis Valmieras Viestura 3. vidusskolu un Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju.

Kopš 1993.gada trenera A.Čukstes pamata darbavieta ilgu laiku bija sporta skola „Rīdzene”.  Basketbola vadošais speciālists Imants Pļaviņš uzticēja viņam vadīt 1985.gadā dzimušo meiteņu izlasi. Bijis Latvijas sieviešu basketbola izlases treneris 2006.gadā. A.Čukste darbojies kā Latvijas Jaunatnes basketbola līgas galvenais tiesnesis, kluba „Rīgas TTT” galvenais treneris, Latvijas sieviešu izlases trenera palīgs.  Kā galvenais treneris Eiropas čempionātā vadījis komandas un iegūtas šādas vietas: 5.vieta U-16 (2001.g.), 3.vieta U-20 (2005.g.), 3.vieta U-20 (2009.g.), 25.vieta U-16 (2010.g), 19.vieta U-18 (2011.g.), 25.vieta U-18 (2012.g.), 15.vieta U-20 (2012.g.) un 5.vieta 2014.gadā. No 2012.gada trenē kluba „TTT Rīga” fārmklubu TTT Rīga Juniores. LOK un Swedbank rīkotajā konkursā 2010.gadā un 2013.gadā Ainārs Čukste tika atzīts par labāko jaunatnes treneri olimpiskajos sporta spēļu veidos. 

Vilis Cimmermanis dzimis 1896.gada 31.jūlijā Rīgā. Latvijas vieglatlēts.

Pārstāvējis Rīgas garnizona sporta klubu un LSB. Bijis pirmais neatkarīgās Latvijas meistars vieglatlētikā - 5000 m (1920.g.). 23 reižu bijis Latvijas meistars: 800 m (1923.g.), 1500 m (1920.g., 1922.g.,1923.g., 1925.g.), 3000 m (1922.g., 1923.g.), 5000 m (1920.g.-1923.g.), 10000 m (1920.g., 1921.g., 1923.g.), zviedru stafetē (1921.g.- 1923.g.), stundas skrējienā (1922.g.), 4x400 m stafetē (1927.g.), krosā (1920.g.-1923.g.). 31 reizi labojis Latvijas rekordus 800 m, 1000 m, 1500 m, 2000 m, 3000 m, 5000 m, 10 000 m, 35 km, stundas skrējienā, zviedru stafetē. Personiskie rekordi: 5000 m - 15:48,2 (1925.g.), 10 000 m - 33:02,5 (1924.g.). Izcīnījis medaļas arī Latvijas čempionātā ātrslidošanā. Piedalījies divās olimpiskajās spēlēs. 1924.gadā Parīzē 5000 m distancē palika 12.vietā priekšskrējienā, savukārt 10 000 m distancē izstājās. Amsterdamā 1928.gadā izstājās maratona distancē.                                                                             Miris 1936.gada 25.maijā. 

Deniss Čerkovskis dzimis 1978.gada 2.novembrī Rīgā. Latvijas modernās pieccīņas sportists.

Absolvējis 17. vidusskolu un Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju.

Pirmie treneri: Oļegs Balahņičovs, Juris Krastiņš, tagad - Mihails Jefremenko.

Ar moderno pieccīņu nodarbojas vairāk nekā 20 gadus. Pasaules čempionātos augstākais sasniegums ir 2004.gadā iegūtā 5.vieta. Vairākas reizes ierindojies godalgotajās vietās pasaules kausa izcīņas sacensībās. 2009.gada maijā viņš uzvarēja Pasaules kausa posmā Ungārijā. 2013.gada Pasaules Kausa 2.posma sacensībās Deniss Čerkovskis ierindojies godalgotajā 2.vietā, bet jauktajā stafetē kopā ar Jeļenu Rubļevsku izcīnījuši augsto trešo vietu. 2005.gada Eiropas čempionātā ieguvis 2. vietu. Piedalījies četrās Olimpiskajās spēlēs. 2000.gadā Sidnejā izcīnījis 18. vietu, 2004.gadā Atēnās bija viens no veiksmīgākajiem Latvijas olimpiešiem, izcīnot 4. vietu, 2008.gadā Pekinā izcīnījis 11. vietu, bet pēc četriem gadiem Londonā ieņēmis 19. vietu.                                                             Ģimenes stāvoklis - precējies

Jānis Ciaguns dzimis 1951.gada 6.septembrī Aizkraukles rajonā. 

Mācījies Vildogas pamatskolā, pēc tam - Siguldas 1. vidusskolā. 1970.gadā Jānis Ciaguns iestājās Latvijas Valsts Fiziskās kultūras institūtā. 

Pirmo diplomu viņš saņēma distanču slēpošanā. Ar kalnu slēpošanu sāka nodarboties no 5. klases pie trenera Ziedoņa Kordes. Slēpošanas treniņi notika Klauku un Pirtnieku trasē. Jau 15 gadu vecumā Jānis bija Latvijas PSR pieaugušo čempions un pēc pāris gadiem iekļuva PSRS izlasē. Studiju laikā kļuva par divkārtēju PSRS čempionu un, būdams profesionāls sportists, saņēma arī atalgojumu. 

J.Ciaguns 25 reizes bijis Latvijas čempions, trīskārtējs PSRS junioru čempions, PSRS pieaugušo čempions slalomā (1973.g.), PSRS Tautu spartakiādes čempions slalomā (1974.g.), PSRS kausa ieguvējs (1978.g.). 1974.gadā bijs pasaules čempionāta dalībnieks. Savā laikā pats bieži braucis uz riska robežas, jo viņa moto bija, ka katrās sacensībās jābūt pirmajam. Agrākais inventārs stipri atšķīrās no mūsdienu, tomēr joprojām rezultātus izšķir sportista meistarība. 

Pēc aktīvās sporta karjeras sākot ar 1980.gada strādājis par treneri kalnu slēpošanā, J.Ciagunam piešķirts Latvijas PSR Nopelniem bagātā trenera nosaukums.No 1992.gada uzsācis uzņēmējdarbību kā SIA “CSS” vadītājs - norvēģu firmas “Jotul” izplatītājs Baltijas valstīs un olimpiskā centra “Sigulda” direktors.

J.Ciaguns 1973.gadā apprecējās ar Guntu, kura ir angļu valodas pasniedzēja. Pēc Rīgā nodzīvotajiem 25 gadiem atgriezušies uz dzīvi Siguldā. Ģimenē ir divi bērni - meita Santa pabeigusi Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju. Dēls Ivars Ciaguns dzimis 1977.gada 14.martā Rīgā. Ivars piedalījies trīs Ziemas Olimpiskajās spēlēs (1998.g., 2002.g., 2006.g.). 1998.gadā Nagano izcīnījis 34. vietu milzu slalomā, pēc četriem gadiem Soltleiksitijā izstājās milzu slalomā un ieņēma 25. vietu slalomā. 2006.gadā Turīnā ieņēma 52. vietu supergigantā. Pasaules čempionātos ir izcīnījis 27. vietu slalomā 1999.gadā. 1993.gadā startējis pirmajā Ziemas Eiropas Jaunatnes olimpiādē. Absolvējis Opdāles slēpošanas ģimnāziju Norvēģijā. Startējis arī Pasaules kausa izcīņas posmos. Pārsvarā dzīvo un trenējies ārzemēs. Pēc sportista karjeras beigām uzsācis uzņēmēja karjeru.

 

Baiba Caune Morzika (Ābere) dzimusi 1945.gada 12.augustā Gulbenes novada Stāmerienas pagastā. 

1949.gadā kopā ar mammu izsūtīta uz Tomskas apgabala Parabellas rajonu. No Sibīrijas atgriezusies 1955.gadā.

1963.gadā beigusi Irlavas vidusskolu. Ar velosipēdu sākusi braukt, mācoties vidusskolā un kļuvusi par rajona skolu sacensību uzvarētāju. No 1961.gada trenējusies Tukuma sporta skolā pie trenera Ulda Mauriņa. Izcīnījusi 4. vietu Latvijas PSR skolnieku spartakiādē. Vēlāk trenējās pie Ilmāra Janova. 1964.gadā izpildījusi sporta meistara normatīvu šosejā un arī trekā. Riteņbraukšanā guvusi izcilus panākumus - 55 reizes kļuvusi par Latvijas čempioni - tam Latvijas sportā nav līdzīgu sasniegumu. Divas reizes bijusi PSRS čempione (1968.g. un1969.g.) un divas reizes pasaules vicečempione (1968.g. - Itālijā un 1974.g. -Kanādā).

No 1980.gada līdz 1997.gadam Baiba Morzika strādājusi par riteņbraukšanas treneri Rīgas rajona bērnu jaunatnes sporta skolas bāzē Salaspilī. Šajā periodā sagatavotas desmit sporta meistares riteņbraukšanā, no kurām trīs izcīnījušas PSRS jaunatnes čempiona titulus (Ilona Krišāne, Elita Ivbulete un meita Dace Caune). 1996.gadā Baibas audzēknis Māris Kalveršs tika iekļauts Latvijas Olimpiskajā izlasē un gatavojās Atlantas olimpiskajām spēlēm. 2003. gadā par nopelniem tēvijas labā - apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni.

Precējusies ar Elmāru Morziku - pazīstamo riteņbraucēju. Mirusi 2014.gada 7.februārī