Imants Ramuts dzimis 1932. gada 27. aprīlī. Politiķis, sporta organizators.

Absolvējis Saulaines tehnikumu.

Nodarbojies ar vieglatlētiku. Bijis Ogres rajona Izpildi komitejas priekšsēdētāja vietnieks. 1968. gadā ievēlēts par sporta biedrības „Vārpa” Centrālās padomes priekšsēdētāju. Šajā amatā bijis līdz „Vārpas” darbības izbeigšanu - 2000. gadam, kad tika sarīkotas 20. (pēdējās) Lauku sporta spēles. Lauku sporta spēles katru reizi notika citā rajonā  un kārtējā jaunuzceltajā sporta bāzē. „Vārpā” izauguši daudzi izcili sportisti: kamaniņu sportā - Vera Zozuļa  Leikpleisidas olimpisko spēļu čempione (1980.), pasaules čempione (1978.), Dainis Bremze un Aigars Kriķis  pasaules čempioni (1978.), Ingrīda Amantova  3. vietā Leikpleisidā. Vieglatlēti - Juris Silovs sudraba medaļa olimpiskās spēlēs Minhenē (1972.), bronzas medaļa Monreālā (1976.), Inta Kļimoviča-Drēviņa bronzas medaļa Monreālā (1976.), Māris Bružiks Eiropas čempions (1986,), Jānis Bojārs  Eiropas čempionātā sudraba medaļa (1982), Eiropas čempions telpās (1983. un 1984.). Vineta Ikauniece (Plūksna) trīskārtēja PSRS vicečempione (1985.–1986.). Riteņbraucēja Baiba Caune-Morzika - 2 reizes pasaules vicečempione (1968, 1974). Jānis Ciaguns  PSRS čempions slalomā (1973.). Imants Ramuts miris 2014.gada 4. junijā. 

 Imants Ramuts un Aizkraukles „Vārpas” padomes  priekšsēdētājs Ēriks Tatarčuks (1986. gada foto). Grāmata „Mūžs sportam”.

Vija Rožlapa dzimusi 1942. gada 8. janvārī Liepājā. Latvijas šahiste. Trenere. 

Vija Rožlapa šahu sākusi spēlēt 12 gadu vecumā. 1958. gadā viņa kļuva par Latvijas, bet 1960. gadā par PSRS jauniešu šaha čempioni.   Vijai Rožlapa laikā no 1958. gada līdz 1983. gadam piedalījusies  visos Latvijas sieviešu šaha čempionāta finālos,  izcīnījusi 4 zelta (1967.g., 1971.g., 1972.g., 1974.g.), kā arī 5 sudraba un 4 bronzas medaļas. Pēdējo reizi Vija Rožlapa piedalījās šaha čempionātā 2002. gadā. Piedalījusies  Latvijas komandas sastāvā PSRS Tautu spartakiādēs (1959.g. 1960.g., 1963.g.,1967.g., 1969.g - izcīnīja 2. vietu pie otrā sieviešu galdiņa - 1972.g. un 1975.g.). „Daugavas" komandas sastāvā V.Rožlapa ar panākumiem piedalījusies  PSRS komandu kausā šahā (1961.g., 1966.g., 1968.g., 1974.g., un 1976.g.) 

Kopš Rīgas šaha skolas dibināšanas -1964.gads - Vija Rožlapa strādā par šaha treneri. Viņas skolnieki ir lielmeistari Aleksejs Širovs un Laura Rogule.

Guntis Rēķis dzimis 1974.gada 3.novembrī Rīgā. Latvijas kamaniņu braucējs. 

Absolvējis Rīgas 100.vidusskolu un Latvijas Policijas akadēmiju (1997.g.).

Treneris Pēteris Cīmanis.

Ar kamaniņu braukšanu nodarbojas kopš 1990.gada. Ilggadīgs sportists, kas palīdzējis citiem kamaniņu braucējiem. Piedalījies četrās olimpiskajās spēlēs. Nagano olimpiskajās spēlēs 1998.gadā ieguvis 16.vietu, Soltleiksitijā 2002.gadā - 29.vietu, Turinā 2006.gadā - 21.vietu, Vankūverā 2010.gada- 26.vietu. Astoņas sezonas piedalījies pasaules kausa sacensībās (sākot ar 2001./2010.g. līdz 2019./2010.g.). Labākā vieta 2007./2008.g. sezonā – 12. vieta. Atsevišķos posmos izcīnījis 4.vietu (2008.g.). Pēc sportista karjeras beigām kļuva par treneri - Jaunzēlandē un Austrālijā. Kopš 2011.gada septembra kopā ar ģimeni dzīvo un strādā par treneri Kanādā.

Miķelis Rēdlihs dzimis 1984.gada 1.jūlijāRīgā. Latvijas hokejists.

Miķelim Rēdliham ir 3 brāļi - Krišjānis, Jēkabs (abi Latvijas izlases hokejisti) un Kristaps (žurnālists).

Mācījies speciālajā hokeja klasē. Papildus apguvis dziedāt un vijoles spēles prasmes mūzikas skolā. Bijis solists grupā „Palāsītēs”, filmējies seriālos, piedalījies filmā „Indes garša”. 

Hokejista karjeru uzsācis 1999.gadā Rīgas "Prizma" sastāvā. 2002.gadā pārcēlies uz Ziemeļameriku un pārstāvējis klubus Ņujorkas "AppleCore" un Bostonas "Harbour Wolves". Divas sezonas spēlējis „HK Rīga 2000”, kļūstot par divkārtēju Latvijas čempionu. 2004.-2005.gada sezonā spēlējis Baltkrievijā. 2005.-2006.gada sezonā pārstāvējis Zviedrijas klubu "Björklöven". Nākamās divas sezonas Baltkrievijā pārstāvējis Minskas "Yunost" un Žlobinas "Metallurg". 2008.gadā parakstīja līgumu ar klubu Rīgas "Dinamo". Veiksmīga bijusi 2011.-2012.gada sezona, kad viņu iebalsoja 2012.gada KHL „Zvaigžņu spēles” sākuma sastāvā. 2012.gadā pārgājis uz Jaroslavļas "Lokomotiv". Dinamo Rīga sastāvā viņš ir visu KHL sezonu Dinamo rezultatīvākais spēlētājs. Spēlējis gan Latvijas U-18, gan U-20 izlašu sastāvos. Latvijas izlases sastāvā piedalījies septiņos pasaules čempionātos (2005.g.- 2011.g.) - 2009.gadā tika izcīnīta 7. vieta. Piedalījies divās Ziemas olimpiskajās spēlēs (2006.g., 2010.g).

Miķelis Rēdlihs nodibinājis savu uzņēmumu – SIA „Miķeļa alus darītava”. Precējies - sieva Līva un meitiņas Justīne un Agate. 

Andrejs Rastorgujevs dzimis 1988.gada 27.maijā Alūksnē. Latvijas biatlonists. 

Absolvējis Alūksnes vidusskolu un Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju.

Pirmais treneris - Sergejs Sverčkovs, treneris Intars Berkuļs.

Sācis nodarboties ar biatlonu 10 gadu vecumā. Trenējies arī džudo un sporta dejās. Pasaules kausā biatlonā debitējis 2009./10.gada sezonā. Vankūveras olimpiskajās spēlēs 2010.gadā izcīnīja 50. vietu sprintā un kopā ar Latvijas izlasi 19. vietu stafetē. 2011.gada Eiropas čempionātā ieņēma 4. vietu 20 km individuālajā distancē. 2012./13.gada sezonas kausa izcīņas posmā A.Rastorgujevs izcīnīja 10. vietu iedzīšanā. 2013.gada februārī pasaules kausa posmā sprinta distancē 10. vieta, iedzīšanas distancē finišēja 13.vietā, noslēdzošajā posmā 20 km individuālajā distancē izcīnīja 4.vietu. 2013./14. gada sezonas pasaules kausa izcīņas posmā Oberhofā viņam 4. vieta iedzīšanā. 2014.gada Eiropas čempionātā izcīnīja zelta medaļu 20 km distancē un bronzu sprintā. 2014.gada Soču olimpiskajās spēlēs A.Rastorgujevs 10 km sprintā ieņēma 17.vietu, 12,5 km iedzīšanā 9.vietu, 20 km klasikā ieņēma 33. vietu, masu startā 14. vietu. 2014./15. gada sezonā Rastorgujeva augstākais sasniegums ir pēdējā posmā Hantimansijskā (Krievija) izcīnītā 4. vieta sprintā. A.Rastorgujevs ir trešais latviešu biatlonists, kas sezonas kopvērtējumā ir ierindojies pirmajā divdesmitniekā pēc Ilmāra Briča un Oļega Maļuhina.

Precējies, sieva Jolanta, ģimenē ir meita. 

Dana Reizniece-Ozola dzimusi 1981.gada 6.novembrī Kuldīgā. Latvijas šahiste. Politiķe. 

Absolvējusi Viļa Plūdoņa Kuldīgas ģimnāziju, Ventspils Augstskolu (2004.g.), kur ieguvusi maģistra grādu (2008.g.), Juridisko koledžu (2008.g.), Starptautisko kosmosa universitāti (Francija, 2013.g.).

Skolas gados pievērsusies šaham. 15 gadu vecumā pirmo reizi kļuva par Latvijas čempioni šahā, bijusi Latvijas čempione no 1998. līdz 2001.gadam. 1998.gadā U-18 vecuma grupā izcīnījusi Eiropas čempiones titulu (1998.g., 1999.g.), kā arī otro vietu pasaules čempionātā (1998.g.). 2001.gadā kļuvusi par lielmeistari. 2002.gadā uzvarējusi Paula Keresa memoriālā Tallinā. Latvijas izlases sastāvā piedalījusies septiņās pasaules šaha olimpiādēs. 

Strādājusi par Ventspils augsto tehnoloģiju parka vadītāju. 2010.gadā ievēlēta 10.Saeimā no Zaļo un Zemnieku savienības. Ievēlēta arī 11. un 12.Saeimā. 2014.gadā apstiprināta par ekonomikas ministri.  2016.gadā apstiprināta par Latvijas Finanšu ministri. Precējusies. Vīrs Andris Ozols - Latvijas investīciju un attīstības aģentūras direktors. Danai Reizniecei-Ozolai ir trīs meitas un dēls.                                                                                                                                                        

Māris Rozentāls dzimis 1958.gada 7.jūlijā, Rīgā. Latvijas tenisists.

Absolvējis Rīgas Industriālo Politehnikumu (1977.g.).

Treneri Aijas Elksnes un Augusta Mellupa. 12 gadu vecumā kļuva par Latvijas čempionu jaunākajā grupā un vēlāk tika iegūta 4. vieta PSRS jauniešu čempionātā (1971.g.). Latvijas PSR čempiona titulu ziemas čempionātos izcīnījis 8 reizes vienspēlēs un 6 reizes dubultspēlēs. Latvijas vasaras čempionāta vienspēlēs izcīnījis 6 titulus vienspēlēs, bet dubultspēlēs un jauktajās dubultspēlēs – 21 titulu. 80. gados pārstāvēja Rīgas  ASK. 80. gados 8 gadus atradās starp 20 labākajiem PSRS tenisistiem. Tika izcīnītas 4 medaļas PSRS čempionāta dubultspēlēs – t.sk. 3 bronzas medaļas ar Alvilu Zilgalvi. Iegūtā 4. vieta PSRS Tautu spartakiādē (1983.g.). Latvijas izlasē 1993.gadā piedalījies Deivisa kausa izcīņā - Māris Rozentāls, Armands Štrombahs un Ģirts Dzelde un Latvija pakapās vienu grupu augstāk. No 1993.gada spēlējis Vācijā un ir trīskārtējs Vācijas čempions.

Kopš 1993.gada spēlē veterānu turnīros -  Eiropas čempions 35+ vecuma grupā (1995.g.) un 50+vecuma grupā (2008.g.). 1999.gadā izcīnīja pasaules čempiona titulu gan vienspēlēs, gan dubultspēlēs “40+” vecuma grupā. Eiropas Tenisa asociācija 1999.gada izskaņā piešķīra titulu „1999.gada Eiropas cilvēks”. Kopš 1991.gada strādā par tenisa treneri. 2004. un 2005.gadā strādāja arī par Latvijas izlases treneri, bet 2006.gadā bija Latvijas Deivisa Kausa komandas kapteinis.  2009.gadā uzsācis komentēt lielos ATP tenisa turnīrus Viasat Sport Baltic kanālā.          Precējies. Sieva – Daina, dēls Raivis un meita Raita.

Austra Reinberga (Ķīce) dzimusi 1927.gada 24.maijā Lībiešu kastā Mazirbē. Latvijas vieglatlēte.

Absolvējusi Ventspils 1.vidusskolu. Strādājusi par vingrošanas skolotāju Usmā. Piedalījusies vieglatlētikas sacensībās, pārstāvējusi sporta biedrību „Vārpa”. Vēlāk pārgājusi darbā milicijā un pārstāvējusi „Dinamo” sporta klubu. Startējusi pieccīņā, kā arī slēpošanas un šaušanas sacensībās. Sakarā ar darba slodzi un problēmām ģimenē pārtraukusi piedalīties sacensībās. Atsākusi cītīgi trenēties un piedalīties sacensībās 75 gadu vecumā. 2007.gadā Itālijā pasaules senjoru čempionātā 75+ vecuma grupā lodes grūšanā izcīnījusi 1.vietu, diska mešanā 3.vietu. 2008.gadā Eiropas čempionātā senjoriem 100 m distancē 1.vieta ar jaunu Eiropas rekordu – 19,15 m, lodes grūšanā 1.vieta, diska mešanā 3.vieta. Arī 2009.gadā Eiropas sacensībās 1.vieta 60 m, 3.vieta diska mešanā, bet pasaules čempionātā (vecuma grupā 80+) - 100 m 1.vieta, 3.vieta lodes grūšanā. Bijusi precējusies, ir dēls. Pensionāre. Ventspils Goda pilsone (2009.g.).

Astra Rībena-Vītola dzimusi 1959.gada 21.ūnijā Cēsīs. Latviešu kamaniņu braucēja. Beigusi Salaspils 1. vidusskolu (1977.g.) un Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtu (1983.g.). izstrādājusi un aizstāvējusi pedagoģijas doktora disertāciju (1991.g.).

Viņas treneri bija Jānis Ozols, Andris Miezītis, Rolands Upatnieks. Pārstāvēja sporta biedrību „Vārpa”. Piedalījusies Leikplesidas Olimpiskajās spēlēs (1980.g.) un ieguva 8. vietu. 1980.gadā izcīnīja 4. vietu Eiropas kamaniņu sporta čempionātā. Divkārtēja PSRS čempione (1977.g. un 1979.g.). Vairākkārtēja Latvijas čempione. Līdz 1997.gadam bija Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas docētāja, pēc tam uzņēmēja. Grāmatas „Latvijas sporta vēsture” (1994.g.) līdzautore.

Helēna Ringa dzimusi 1947.gada 9.jūnijā Rīgā. Latvijas vieglatlēte.

Absolvējusi Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtu.

Treneri - Ilmārs Lapiņš, Imants Liepiņš. Pārstāvējusi sporta biedrību „Daugava”.

H.Ringa ierindojusies 5.vietā tāllēkšanā Eiropas čempionātā telpās (1968.g. - 6,14 m), bijusi PSRS čempione telpās (1968.g. - 6,30 m). Seškārtēja Latvijas PSR čempione tāllēkšanā (1967.g.-1971.g., 1973.g.). Astoņas reizes labojusi Latvijas rekordu tāllēkšanā (no 6,22 m - 1967-g. līdz 6,51 - 1971.g). Šis rekords noturējās gandrīz astoņus gadus - 1979.gadā Mehiko to laboja Anita Stukāne (6,80 m). Piedalījusies 1968.gada olimpiskajās spēlēs Mehiko –tāllēkšanā palikusi 21.vietā (5,84 m). Personiskie rekordi: 100 m - 11,9 s (1968.g.), tāllēkšanā - 6,51 m (1971.g.), augstlēkšanā -1,63 m (1966.g.), pieccīņā - 4520 (1967.g.).

Alberts Riekstiņš dzimis 1907.gadā 30.janvārī Korģeļciemā, Cīres pagastā pie Tukuma.

Absolvējis Tukuma vidusskolu. 1926.gadā A.Riekstiņš iestājās Latvijas Universitātes Lauksaimniecības fakultātē, kur studēja mežkopību, paralēli apmeklējot Latvijas Tautas augstskolas rīkotos fizkultūras skolotāju kursus.

Sporta gaitas A.Riekstiņš sāka, mācoties Tukuma vidusskolā un pievērsies vieglatlētikai. Alberts Riekstiņš bija viens no biedrības "Universitātes Sports" dibinātājiem, pildot arī kluba pārziņa, slēpošanas un vieglatlētikas trenera un darbveža pienākumus. 1936.gadā viņš kā slēpotājs piedalījās Garmišas - Partenkirhenes Ziemas olimpiskajās spēlēs, kur 4x10 km stafetes komandā ieguva 13.vietu un 18 km slēpojumā 67. vietu. Septiņkārtējs Latvijas meistars slēpošanā: 15 km (1930.g.), 18. km (1932.g., 1933.g.), 30 km (1929.g., 1930.g.), 50 km (1931.g., 1933.g.). A.Riektiņš izmēģinājis spēkus 20 sporta veidos, bet 78 gadu vecumā kļuvis par sporta meistarkandidātu makšķerēšanā. 

No 1945. līdz 1954.gadam A.Riekstiņš bijis Latvijas PSR Fiziskās kultūras un sporta komitejas valsts treneris vieglatlētikā, pēc tam sporta biedrības "Daugava" vecākais treneris un fizkultūras instruktors Latvijas vieglās rūpniecības strādnieku arodbiedrības republikāniskajā komitejā. Apbalvots ar PSRS nozīmi „Fizkultūras darba teicamnieks”.  Alberts Riekstiņš visu savu bagāto 97 gadus garo mūžu veltīja sportam.

Augusts Ansis Raubens dzimis 1910.gada 10.martā Rīgā. Latvijas basketbolists. Treneris.

Spēlējis JKS (1928.g.-1934.g.), "V.Ķuze" komandā (1934.g.-1938.g.), JKB (1939.g.-1940.g.), sporta biedrībā "Dinamo" (1940.g.-1941.g.), RFK (1941.g-1944.g.) komandās. Spēlējis arī Latvijas PSR izlasē. Trenera karjeras laikā darbojies "V.Ķuze" (1934.g.-1938.g.), "Dinamo" (1944.g.-1951.g.), "Daugava" (1951,g,-1964.g.), TTP sporta skolā (1964.g.-1979.g.). 33 spēlēs vadījis Latvijas PSR vīriešu izlases komandu, 2 spēlēs bijis sieviešu izlases treneris. 1952.gadā "Dinamo" komanda viņa vadībā uzvarēja PSRS kausa izcīņā. Ilgus gadus bijis Latvijas jaunatnes izlašu treneris. Laikā no 1945. līdz 1946.gadam bijis Latvijas Basketbola savienības vadītājs. 1959.gadā A.Raubenam piešķīra PSRS Nopelniem bagātā trenera nosaukumu. A.Raubens uzrakstījis grāmatu "Zem basketbola groziem". A.Raubens kopā ar kolēģiem pārliecināja Uļjanu Semjonovu pārbraukt uz Rīgu un sākt trenēties basketbolā. Uļjana atceras, ka tehniskā meistarība, soda metienu izpildes nevainojamā precizitāte un tas, ko viņai iemācījis A.Raubens, bija labs pamats viņas sasniegumiem. Olimpietis Cezars Ozers uzskata, ka viņam bijis lielisks, neatkārtojams treneris - Augusts Raubens. Arī Maigoņa Valdmaņa treneris bija A.Raubens.   A. Raubenam 1959.gadā piešķirts PSRS Nopelniem bagātā trenera nosaukums.  Augusts Raubens miris 1979.gada 30.jūnijā Rīgā. 

Mārtiņš Rubenis dzimis 1978. gada 26. septembrī Rīgā. Latvijas kamaniņu braucējs.  Absolvējis Murjāņu sporta ģimnāziju, studējis Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā.

Pirmā trenere Edīte Tuča, treneri - Vera Zozuļa, Dace Goda, Jānis Ozoliņš, Pēteris Cīmanis un Jānis Liepa.

M. Rubenis trenēties kamaniņu braukšanā sācis no 9 gadu vecuma. Piedalījies piecās Ziemas Olimpiskajās spēlēs (1998.g., 2002.g., 2006.g., 2010.g., 2014.g.). 1998. gadā Nagano ieņēma 14. vietu, Soltleiksitijā 2002.gadā nefinišēja. 2006. gada Olimpiskajās spēlēs Turīnā izcīnīja bronzas medaļu, kas bija pirmā medaļa neatkarīgai Latvijai Ziemas Olimpiskajās spēlēs. 2010. gadā Vankūverā ieņēma 11. Vietu. 2014. gadā Sočos individuāli izcīnīja 10.vietu, bet komandu stafetē M.Rubenis Latvijas komandas sastāvā ieguva savu otro olimpisko bronzas medaļu. Ar panākumiem startējis Pasaules čempionātā, kur izcīnījis divas sudraba (2003.g., 2004.g.) un vienu bronzas medaļu (2006.g.). Eiropas čempionātā izcīnījis divas zelta medaļas stafetē (2008.g., 2010.g.). Vairākkārtējs Latvijas čempions.

Pēc starta 2014. gada Sočos paziņoja, ka pēc Olimpiskajām spēlēm beidz profesionāla kamaniņu braucēja gaitas. Kādu laiku dzīvojis ASV. Uzsācis biznesa karjeru. Vaļasprieks: alternatīvās mūzikas dīdžejs, ķīniešu garīgās mācības Faluņgun (Faluņ Dafa)praktizētājs. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (2010. g.). 2006. gadā saņēmis balvu kā Latvijas Gada sportists. Par Mārtiņu Rubeni uzņemta filma „Leongrīns no Varka Kru” (1998.g. - režisors Viesturs Kairišs).    M.Rubenis ir zināms kā sabiedriski aktīvs cilvēks ar savu viedokli sabiedrībai būtiskos jautājumos. 

Miķelis Rubenis dzimis 1933. gada 19. augustā Daugavpilī. Latvijas futbola tiesnesis, sporta žurnālists, sporta darbinieks.

Studējis Cēsu Skolotāju institūtā.

Spēlējis futbolu jauniešu komandās. 16 gadu vecumā sācis tiesāt futbola spēles. Ieguvis Vissavienības tiesneša kategoriju. No 1963. līdz 1977. gadam tiesājis PSRS čempionāta A klases spēles. 1964. gadā vadījis PSRS čempionāta pārspēli par čempiona titulu. 1964. un 1975. gadā ierindots starp desmit PSRS labākajiem tiesnešiem. Tiesājis Pasaules kausa kvalifikācijas, Eiropas kausa un Eiropas čempionāta spēlēs  junioriem. Latvijā tiesājis līdz 1983. gadam. Rubenis ir ticis atzīts par gadsimta labāko tiesnesi Latvijas futbolā.

Laikā no 1956. līdz 1965. gadam Rubenis strādājis laikrakstā "Sports", pēc tam bijis sporta metodiķis uzņēmumā ERA,  strādājis par instruktoru sporta biedrībā "Daugava" un sporta biedrībā "Vārpa" (1977.g.-1991.g.), kā arī Latvijas Futbola federācijā (1991.g.-2006.g.).  No 1981. līdz 1991. gadam bijis PSRS Futbola federācijas inspektors. N0 1973. gada līdz 2001. gadam vadījis Latvijas futbola tiesnešu kolēģiju. 1977. gadā kļuvis par Latvijas PSR goda tiesnesi. M. Rubenis ir sarakstījis vairāk nekā desmit grāmatas par futbolu, tai skaitā vairākus mācību līdzekļus futbola tiesnešiem: „Futbola tiesāšana” (1972.g.),„Latvijas futbola vēsture” (2000.g.), „Latvijas futbola ceļš uz Portugāli” (2004.g.), „Futbola tiesnešu rokasgrāmata” (2006.g.), „ Kompensācijas laiks” (2013.g.). Miķelis Rubenis saņēmis  Latvijas "Gada balvu sportā 2014" nominācijā par mūža ieguldījumu. Abalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.    Miķeļa Rubeņa aforisms:  “Dzīvē viss ir kā futbolā: vieni uzbrūk, otri aizsargājas, bet trešie vienkārši maisās pa kājām” .

 

 

 

 

 

 

 

Māris Riekstiņš dzimis 1963.gada 8.aprīlī Rīgā. Latvijas basketbolists, politiķis.

Absolvējis Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtu (LVFKI -1985.g.) un Latvijas Universitātes juridisko fakultāti (1995.g.).

Ar sportu saistīta Māra Riekstiņa ģimene. Tēvs bija sporta biedrības „Vārpa” Centrālās padomes priekšsēdētājs, vēlāk Latvijas Fiziskās kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja vietnieks. Ar basketbolu M.Riekstiņš sācis nodarboties skolā, bet, studējot LVFKI, kļuvis par Latvijas čempionu. Studiju laikā vadījis institūta jaunatnes organizāciju. Pēc institūta iesaukts dienestā, pēc tam strādājis komjaunatnes sistēmā. Māris Riekstiņš ir Latvijas Sporta Pedagoģijas akadēmijas padomnieku konventa priekšsēdētājs, Latvijas Basketbola savienības padomes priekšsēdētāja vietnieks.

M.Riekstiņš ir ilggadīgs Latvijas Republikas ārlietu dienesta diplomāts. M.Riekstiņš darbu Ārlietu ministrijā uzsāka 1992.gadā kā ministrijas sakaru referents, vēlāk ieņēmis Valsts sekretāra vietnieka amatu un Ārlietu ministrijas valsts sekretāra amatu (1993.g.-2004.g.). 2004.gadā M.Riekstiņš tika apstiprināts Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka ASV amatā. Bijis Latvijas Republikas ārlietu ministrs (2007.g. - 2010.g.). Kopš 2011.gada februāra M.Riekstiņš pildīja Latvijas pastāvīgā pārstāvja NATO pienākumus. 2006.gadā M.Riekstiņš iestājās Tautas partijā. 2011.gadā Tautas partija saskaņā ar tās kongresa lēmumu tika likvidēta. Apbalvots ar Latvijas Republikas Triju Zvaigžņu ordeni un vairākiem ārvalstu apbalvojumiem.   Precējies, sieva – Irēna, ģimenē divi bērni.

Raitis Ravinskis dzimis 1951.gada 17.martā Apē. Latvijas vieglatlēts, treneris.

Absolvējis Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtu (1973.g.).

Mācījies Raunas astoņgadīgajā skolā, vēlāk Cēsu 1. vidusskolā, kurā fizkultūras skolotāji Helēna Zvejniece un Arvīds Treimanis prata bērnos radīt lielu interesei par sportu. Sporta skolā vieglatlētikas treneris bija Elmārs Ozols. Vidusskolā nodarbojies arī ar volejbolu un dambreti. Dambretes noslēpumus iemācījusi Kornēlija Apšukrūma. Vissavienības skolēnu spartakiādē Armēnijas pilsētā Ļeņinakanā daudzcīņā ieguvis 6. vietu. Pēc veiksmīgā starta viņu savā grupā iekļāvis Imants Liepiņš un sākušies treniņi kopā ar olimpiešiem Juri Silovu, Helēnu Ringu, Rutu Šķēpu (Bukbārdi), Lilitu Mūkinu un daudziem citiem vadošajiem vieglatlētiem. 1973.gadā kļuvis par Latvijas čempionu desmitcīņā. R.Ravinska toreizējie rezultāti bijuši: 100 m apmēram 11 sekundēs, tālumā lēcis 6,8 - 7 m, augstlēkšanā 1,90 m, lodi grūdis 13 m, disks - 42 m, ar kārti - 4,20 m, šķēps - 53 m, 1500 m - 4:20 m. Pēc institūta pirmā darba vieta bijusi Jelgavā, ar 1976.gadu - Valmieras Bērnu jaunatnes sporta skolā. Azartisks periods Raita Ravinska dzīvē sācies, pateicoties Rencēnu kolhoza vadītājam Viesturam Karlivānam - bijušam vieglatlētam, kurš vēlējies savus trīs dēlus izaudzināt par sportistiem. Galvenais darbs bijis ar 1982.gadā dzimušo Jāni Karlivānu. Treneris vairākus gadus braukājis uz Rencēniem, savukārt Jānis braucis trenēties uz Valmieru. Pēc 9.klases Jānis pārgājis mācīties uz Murjāņu sporta internātskolu, jo Valmierā nebija piemēroti apstākļi. J.Karlivāns ir startējis Atēnu un Pekinas olimpiskajās spēlēs. R.Ravinska audzēkņu vidū daudzi pazīstami sabiedriski darbinieki, aktieri, uzņēmēji.

R.Ravinskis ir Valmieras vieglatlētikas kluba valdes priekšsēdētājs, trenera darbs mijas ar sacensību organizēšanas pasākumiem, kuru skaits Valmierā ir īpaši daudz. Precējies. Sieva Līga Dzene - Valmieras Bērnu sporta skolas direktore, audžumeita Inga Dzene. Vaļasprieki: sēņošana, makšķerēšana, ogošana.

Artis Rasmanis dzimis 1971.gada 28.jūlijā Cēsīs. Latvijas motokrosa braucējs. Politiķis.

Absolvējis Priekuļu lauksaimniecības tehnikumu (1989.g.). Pirmais panākums 1989.gadā blakusvāģu klasē līdz 175 kub. cm. Piecas reizes, būdams Kristera Serģa kantētājs, izcīnija uzvaru pasaules čempionātos motokrosā blakusvāģu klasē (1997.g., 1998.g., 2000.g., 2001.g., 2002.g), 1999.gadā tika izcīnīta otrā vieta. Dala pirmo vietu starp kantētājiem izcīnīto pasaules čempiontitulu skaita ziņā. Ar 2007.gadu sāka piedalīties sacensībās ar kvadracikliem, ir Latvijas čempions kvadraciklu motokrosā, kā arī Latvijas čempions skijoringā. 2002.gadā dibinājis uzņēmumu "Rasmanis & Dankers". 2005.gadā ticis ievēlēts Cēsu pilsētas domē no Tautas partijas saraksta, 2009.gadā ievēlēts Cēsu novada domē. Ievēlēts par Saeimas deputātu no Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) saraksta. 1997.gadā ticis apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.                                                                                                                                                                                                       Precējies. Sieva - Evita, meitas - Dārta, Luīze un Marija Elizabete.

Ēriks Rags dzimis 1975.gada 1.jūnijā Ventspilī. Latvijas vieglatlēts. 

Izglītību ieguvis Ventspils 1. vidusskolā un Rīgas Tehniskajā universitātē.

Treneris Māris Grīva.

Piedalījies trīs Olimpiskajās spēlēs (2000.g., 2004.g., 2008.g.). 2000.gadā Sidnejā un 2008.gadā Pekinā nepārvarēja kvalifikācijas kārtu. 2004.gadā Atēnās izcīnīja 7. vietu. Divkārtējs Universiādes čempions (1999.g. un 2001.g.). Piedalījies pasaules čempionātos: 1997.g. - 22.vieta, 1999.g. - 10.vieta, 2001.g. - 8.vieta, 2003.g. - 17.vieta. Eiropas čempionātos: 1998.g. - 21.vieta, 2002.g. - 4.vieta, 2005.g. – 6.vieta. 2006.g. - 9.vieta, 2010.g. – 11.vieta. Seškārtējs Latvijas čempions šķēpa mešanā (1997.g., 1999.g.-2003.g.).Piecas reizes labojis Latvijas rekordu šķēpa mešanā. Personisko rekordu viņš sasniedza 2001.gadā Londonā - 86,47 metri, ierindojoties Latvijas šķēpmetēju 2014.gada rangā 4.vietā. (1.vieta Vadimam Vasiļevskim 2007.gadā – 90,73 m)

Alberts Rumba dzimis 1892.gada 15.oktobrī Lielvircavas pagastā. Latvijas ātrslidotājs. 

Alberts Rumba un slēpotājs Roberts Plūme pārstāvēja Latviju 1924.gada ziemas olimpiskajās spēlēs Šamonī. R.Plūme startēja 18 km un 50 km distancēs, tomēr abas nebeidza. A.Rumba ātrslidošanas 22 dalībnieku konkurencē ierindojās 7.vietā bet atsevišķās distancēs uzrādīja šādus rezultātus: 1500 metru distancē 10.vieta (2:32,0), 5000 metru distancē — 11.vieta (9:14,4), 10 000 metru distancē — 11.vieta (19:14,6) un 500 metru distancē — 16.vieta (48,8). 1928.gada Ziemas Olimpiskajās spēlēs Šveicē Sanktmoricā A.Rumba bija vienīgais Latvijas sportists. Lai arī rezultāti slidojumos bija ievērojami labāki, tomēr ieņemtās vietas bija zemākas kā iepriekšējās spēlēs: 500 m - 16.vieta (46,3 s); ātrslidošanā 1500 m - 14.vieta (2:28,9), ātrslidošanā 5000 m - (9:17,7); daudzcīņā – 12.vieta pēc 3 disciplīnām (atkušņa dēļ sacensības 10000 m netika pabeigtas). Startējot 1926.gada pasaules čempionātā daudzcīņā A.Rumba izcīnija 5.vietu, savukārt 1927.gadā – 7.vietu. A.Rumba ir astoņkārtējs Latvijas meistars daudzcīņā (1924.g., 1926.g.-1932.g.). Personiskie rekordi: 500 m - 45,2 s (1927.g.); 1500 m - 1:24,4 (1928.g.); 5000 m - 8:59,8 (1927.g.); 10000 m - 18:18,0 (1928.g.).

Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (V pakāpi - 1929.g., IV pakāpi - 1934.g.), Vācijas Olimpisko ordeni un Viestura ordeni. Pēc aktīvo sporta gaitu beigšanas darbojies kā organizators - bijis Latvijas Ziemas sporta savienības priekšsēdētājs (1928.g.). 1934.g. 26.jūnijā ievēlēts par Starptautiskās slidskriešanas savienības locekli. Ieņēmis Latvijas Fiziskās kultūras un sporta komitejas ģenerālsekretāra amatu (1936.g.).  Pēc Otrā pasaules kara strādājis Latvijas PSR Fiziskās kultūras un sporta komitejā kā treneris.                                                                                                                No 1949. līdz 1956.gadam bija izsūtījumā Krievijas Amūras apgabalā Tālajos Austrumos. Miris1962.gada 10.jūlijā Rīgā.

 

Alfrēds Ruks dzimis 1890.gada 27.oktobrī Siguldā. Latvijas vieglatlēts.

Pārstāvējis sporta biedrību „Marss” . I Viskrievijas olimpiādes čempions 10 km soļošanā (1913..g.), Baltijas guberņu čempions 10 km soļošanā. Pieckārtējs Latvijas meistars soļošanā - 3 km (1926.g.), 10 km (1922.g., 1923.g.), 24 km (1922.g., 1923.g.). Divas reizes sasniedzis Krievijas rekordus 10 km soļošana’(1913.g. un 1914.g.). Septiņas reizes sasniedzis Latvijas rekordus soļošanā. Personiskie rekordi: 3 km - 14:46,2 (19l3.g.), 10 km - 53:46,0 (1914.g.), 25 km - 2.24:09,2 (1913.g.), 50 km-5.28:19,8 (1926.g.). 

V Olimpiskajās spēleš 1912.gadā Stokholma 1 500 m priekšskrējienā ierindojies 7.vieta. VIII OS 1924.gadā Parīze 10 km priekšsoļojums 10.vietā. Alfreds Ruks bija viens no biedrības „Marss” dibinātājiem. Līdz Pirmajam pasaules karam bijis SB "Marss" pārstāvis Viskrievijas vieglatlētikas līgā, kā arī Rīgas Vieglatlētikas līgas priekšstāvis Baltijas Olimpiskajā komitejā. 1921.gadā kā "Marss" pārstāvis ievēlēts LSOA. 1925.gadā kļuvis par Latvijas Vieglatlētikas savienības (LVS) priekšsēdētāju. Apbalvots ar LVS augstāko nozīmi "Par nopelniem" (1933.g.). No 1910. līdz 1915.g. bijis konstruktors tehniķis fabrikā "Russo – Balt”, vēlāk  strādājis par darbvedi Dzelzceļa virsvaldes juriskonsultācijā.   Represēts. Miris 1941.gadā 30.novembrī Soļikamskas apgabalā (Krievija).

 

Jeļena Rubļevska dzimusi 1976.gada 23.martā Rīgā. Latvijas modernās pieccīņas sportiste. 

Absolvējusi Rīgas Vieglās rūpniecības tehnikumu (1998.g.) un Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju.

Pirmā trenere Raita Lapa, treneri - Andris Kalniņš, Mihails Jefremenko un Isaks Novruzovs. 2000.gadā izcīnijusi 3. vietu pasaules junioru čempionātā. Piedalījusies četrās Olimpiskajās spēlēs.2000.gadā Sidnejā izcīnīja 8. vietu, 2004.gadā Atēnās izcīnīja sudraba medaļu, 2008. gadā Pekinā izcīnīja 23. vietu, 2012.gadā Londonā izcīnīja 8. vietu. Ar panākumiem ir startējusi Pasaules čempionātos - izcīnītas bronzas medaļas (2000.g. un 2005.g), 2.vieta Pasaules kausa finālsacensībās (2004.g. un 2007.g.)

Pasaules čempionātā militārpersonām kopā ar Sandri Šiku izcīnīja zelta medaļu jauktajā stafetē (2011.g.). 2011.gada Eiropas čempionātā iegūta 6.vieta. Kopā ar Denisu Čerkovski 2014.gadā Taivānā izcīnīta bronzas medaļa jauktajā stafetē.  Piedalījusie pasaules un Eiropas sacensībās paukošanā ar špagu, gan individuāli, gan Latvijas komandas sastāvā.  Vairākkārt bijusi izvirzīta Gada balvai sportā. Jeļena Rubļevska apbalvota ar Viestura ordeņa Bronzas goda zīmi.     Sportiste ir precējusies, ir meita Ieva.

 

 

Jānis Rovičs dzimis 1939.gada 23.martā Jūrmalā. Latvijas bokseris, tiesnesis, treneris.

Absolvējis Rīgas Tirdzniecības tehnikumu un Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtu.

Treneris - Edgars Girgensons. Pārstāvējis sporta biedrību „Daugava”.

Desmitkārtējs Latvijas čempions, PSRS čempionātos divas sudraba un viena bronzas medaļa, PSRS izlases dalībnieks, PSRS sporta meistars. Boksā no 1954. līdz 1969.gadam, ringā aizvadījis 206 cīņas, gūtas 185 uzvaras. J.Rovičam, kas tāpat kā Jānis Lancers (1966.gadā aizvadījis savu 300 cīņu), Aloizs Tumiņš, Viesturs Tērauds un Vladimirs Trepša pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados cīnījās par ceļazīmēm uz olimpiskajām spēlēm, nepaveicās, jo grūti bija izlausties caur PSRS sportisko un politisko atlases sietu.

Pēc aktīvas sporta karjeras strādājis Jūrmalas BSS par boksa treneri un darbojies kā boksa tiesnesis, kā arī bijis sporta skolotājs Pumpuru vidusskolā. Kopā ar smagsvara bokseri Jāni Lūsiņu 1999.gadā nodibinājis Latvijas senioru boksa klubu "Brek" un joprojām ir tā goda prezidents. Jūrmalā nodibināts „Jāna Roviča boksa klubs”, kas veic aktīvu darbību.      J.Rovičs bija precējies, meita Vineta.   Jānis Rovičs miris 2011.gada 1.martā, Jūrmalā.

 

Rūdolfs Ronis dzimis 1897.gadā 7.martā Igaunijā. Latvijas cīkstonis.

Pārstāvējis sporta biedrību „Krauze”, bijis viens no biedrības dibināšanas iniciatoriem. Vadījis biedrības Rūjienas nodaļu.

Viens no izcilākajiem Latvijas cīkstoņiem. Pasaules vicečempions vieglajā svarā (1921.g.). Eiropas čempionātā vidējā svarā izcīnījis 4.vietu (1926.g.). Astoņkārtējs Latvijas meistars pussmagajā (1920.g., 1921.g., 1923.g., 1926.g.), vidējā (1924.g. 1928.g. 1930.g.) un vieglajā svarā (1925.g.). VIII Olimpiskajās spēlēs 1924.gadā guva četras uzvaras, bet piektajā cīņā, tiesnešu domām daloties uzvaru piešķīra pretiniekam. Latvijas delegācija un R.Ronis, protestējot pret netaisnīgo lēmumu, no turpmākām cīņām atteicās un palika dalītajā 6./9 vietā. Bijis cīņas sporta tienesis, sadarbojās jauno cīkstoņu trenēšanā ar Albertu Zvejnieku.                                                          Rūdolfs Ronis miris 1970.gadā 30.martā Rīgā

 

Jānis Rončs dzimis 1973. gada 1. septembrī Daugavpilī. Grieķu-romiešu cīkstonis, sporta tiesnesis.

Absolvējis Daugavpils 12. vidusskolu, Daugavpils Universitāti un Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas (LSPA) maģistrantūru. Studē LSPA doktorantūrā.

Treneri– Alberts Gribusts, vēlāk Pāvels Krupeņins.

Ar grieķu-romiešu cīņu sācis nodarboties astoņu gadu vecumā. Vairākkārtējs Latvijas čempions un godalgotu vietu ieguvējs, pieckārtējs Latvijas universiādes uzvarētājs. 10. vieta pasaules junioru čempionātā (1994.g.), 12. vieta Eiropas junioru čempionātā (1993.g.). Latvijas Cīņas sporta federācijas tiesnešu kolēģijas vadītājs, FILA I kategorijas tiesnesis. Olimpiskais arbitrs Pekinas olimpiskajās spēlēs – vienīgais no Baltijas valstīm, kam uzticēts vadīt cīņas uz Pekinas olimpiskajiem paklājiem. Veicis arī FILA delegāta pienākumus. Tiesājis vairākas Eiropas cīņas sacensības Budapeštā, Tamperē.                 Strādājis celtniecības uzņēmumā par menedžeri. Ģimene – sieva Sanita, dēli Edgars un Rainers, meita Evija.

 

Silvija Ravdone-Krodere dzimusi 1940. gada 12. oktobrī Liepājā. Latvijas basketboliste.

Absolvējusi Liepājas 1. vidusskolu un Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti. 

Basketbolu sākusi spēlēt Alsungas vidusskolā 1953. gadā. Laikā no 1957. līdz 1958. gadam pārstāvējusi Liepājas klubu „Daugava”, no 1959. līdz 1969. gadam – Rīgas TTT (ar pārtraukumu), savukārt no 1970. līdz 1974. gadam spēlēja Rīgas „Lokomotīve” komandā. TTT sastāvā izcīnījusi desmit PSRS čempiones titulus (1960.g.–1969.g.), divas reizes uzvarējusi PSRS ziemas sacensībās (1959.g., 1963.g.). Deviņas reizes guvusi uzvaru Eiropas čempionvienību kausa izcīņā (1960.g.–1962.g. un 1964.g.–1969.g.). Divas reizes kļuvusi par Latvijas PSR čempioni (1961.g., 1972.g.).

Latvijas PSR izlases sastāvā divas reizes uzvarējusi PSRS tautu spartakiādē (1963.g., 1967.g.). 1967. gadā PSRS izlases sastāvā izcīnījusi uzvaru pasaules čempionātā, kā arī divas reizes uzvarējusi Eiropas čempionātā (1962.g., 1964.g.). 1965. gadā plūkti uzvaras lauri universiādē. TTT komandā trenera Oļģerta Altberga izveidotais duets ar Skaidrīti Smildziņu-Budovsku bija liela, pārdomāta un taktiska darba rezultāts. 1998. gadā apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni. PSRS Nopelniem bagātā sporta meistare (1967.g.).                                                                                              S. Ravdone-Krodere ir strādājusi par izmeklētāju, prokurora palīgu un juriskonsultanti. Ir zvērināta advokāte. Precējusies ar Jāni Kroderu – pazīstamu basketbola tiesnesi.

 

Miervaldis Ramāns dzimis 1925. gada 27. februārī Rīgā. Latvijas basketbolists, treneris, tiesnesis un sporta vadītājs.

Absolvējis Rīgas Industriālo politehnikumu (RIP) un Latvijas Valsts universitāti (LVU).

Spēlējis RIP, LVU un „Dinamo”komandā. Kopš 1945. gada aktīvi piedalījies visā sporta un īpaši basketbola dzīves organizēšanā. 1956. gadā M. Ramāns tika ievēlēts par Basketbola sekcijas vadītāju. Viņa laikā (1956.–1971.g.) Basketbola sekcija pārtop par Latvijas PSR Basketbola federāciju (LBF). M. Ramāns ir izcils administrators, 1965. gadā iecelts par Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētāja pirmo vietnieku un Valsts plāna komitejas priekšsēdētāju. Tehnisko zinātņu kandidāts, Latvijas PSR Nopelniem bagātais ekonomists.

1950. gadā M. Ramānam piešķirta Vissavienības tiesneša kategorija, 1951. gadā – starptautiskā FIBA kategorija. Tiesājis 1953. gada Eiropas čempionātā un 1954. gada Vispasaules studentu sporta spēlēs. Vadījis Latvijas basketbola delegācijas vairākās PSRS tautu spartakiādēs. 1970. gadā sakarā ar aizņemtību pamatdarbā atkāpies no LBF priekšsēdētāja amata, taču turpināja aktīvi piedalīties dažādās groza bumbas norisēs, kļuva par Basketbola federācijas Goda priekšsēdētāju. Ar M. Ramāna ieteikumu1971. gadā par LBF priekšsēdētāju ievēlēja Arturu Punenovu (1971.g.–1989.g.) – LPSR Augstākās Padomes lietu pārvaldnieku, cilvēku, kam bija daudz praktisku sakaru ar visdažādākajām padomju laika iestādēm un darbiniekiem.

1991. gada decembrī Latvija (viena no FIBA dibinātājvalstīm) tika atjaunota FIBA sastāvā. Visus jautājumus kārtoja un sarunas ar FIBA darbiniekiem, kuri vēl neizprata Latvijas neatkarības atjaunošanu, veica LBF priekšsēdētājs, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas rektors Uldis Grāvītis (1989.g.–1992.g.) un basketbola galvenais treneris Imants Pļaviņš.Turpmākos gadus federāciju, vēlāk Latvijas Basketbola savienību vadīja Indulis Ozols (1992.g.–1997.g.), Ojārs Kehris (1997.g.–2011.g.) un Valdis Voins (no 2011.g.).                                                                                                                                                               M. Ramāns miris1996. gada 16. oktobrī Rīgā.     M.Ramāns iekļauts Latvijas basketbola Goda zālē.

M.Ramāns apbalvo TTT komandu

Ineta Radēviča dzimusi 1981.gada 13.jūlijā Krāslavā. Latvijas vieglatlēte. 

Ineta Radēviča Izglītību ieguvusi Krāslavas Varavīksnes vidusskolā, mācījusies Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes Sporta un veselības nodaļā. Absolvējusi Nebraskas (ASV) universitāti ar bakalaura grādu ekonomikā. Diplomātijas akadēmijā Maskavā studē starptautiskās attiecības. 

Vieglatlētikā sākusi trenēties 10 gadu vecumā pie savas mātes Innas Radēvičas. Vēl ir trenējusies pie Ludmilas Olijares, Aleksandra Čumakova, Viktora Lāča, Jurija Volkenšteina, bet karjeras pēdējos gados — pie Jevgeņija Terovanesova. 

Sākumā trenējusies septiņcīņā, bet 17 gadu vecumā izvēlējusies tāllēkšanu. Pēc iegūtās bronzas medaļas 2001.gada Eiropas U-23 čempionātā tāllēkšanā I.Radēviča devās studēt uz ASV, kur uzvarēja divos NCAA koledžu čempionātos, pārstāvot Nebraskas universitāti (2003.g., 2004.g.). Piedalījās 2004.gada Olimpiskajās spēlēs Atēnās, kur izcīnīja 20. vietu trīssoļlēkšanā un 13. vietu tāllēkšanā.

2008.-2009.gadā I.Radēviča nepiedalījās sacensībās, jo šajā laikā viņai piedzima meitiņa. Atsākusi trenēties, jau 2010.gada vasarā viņa uzstādīja jaunu Latvijas rekordu tāllēkšanā (6,92m), un kļuva par 2010.gada Eiropas čempioni, kvalifikācijā uzrādot rezultātu 6,72 m. 2011.gada Pasaules čempionātā Dienvidkorejas pilsētā Tegu I.Radēviča ieguva bronzas medaļu tāllēkšanā, uzrādot savu sezonas labāko rezultātu 6,76 m. 2012.gada Eiropas čempionātā viņa ierindojās 6. vietā ar 6,55 metrus tālu lēcienu. Olimpiskajās spēlēs Londonā 2012.gadā viņa izcīnīja 4. vietu ar sezonas labāko rezultātu 6,88 m, tikai par 1 cm atpaliekot no bronzas medaļas ieguvējas. Viņa tika izraudzīta par Latvijas karognesēju Olimpisko spēļu noslēguma ceremonijā. Personiskie rekordi: tāllēkšana – 6,92 m (2010.g.); trīsoļlēkšan - 14,12 m (2004.g.).

Pēc sportistes karjeras beigām darbojas kā sporta žurnāliste Latvijas Televīzijā. Trīs gadus pēc kārtas (2010.g.-2012.g.) Ineta Radēviča tika atzīta par gada labāko Latvijas sportisti. Par sasniegumiem sportā Inetai Radēvičai piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis.  Ievēlēta par Latvijas Vieglatlētikas savienības prezidenti. Precējusies ar Pjotru Sčastļiviju - Krievijas hokejistu un viņu ģimenē aug dēls Marks un meitiņa Amelija.