Imants Klintsons dzimis 1957.gada 13.janvārī Rīgā. Latvijas cīkstonis.

Absolvējis Latvijas Valsts fiziskā kultūras institūtu.

Pavisam Klintsonu ģimenē bija desmit bērni, septiņi puikas - Imants Klintsons jaunākais. Četri brāļi nodarbojās ar cīņu, trīs kļuva par Latvijas čempioniem. Sācis trenēties 12 gadu vecumā. Trenējies uzreiz pie diviem sporta biedrības „Dinamo” treneriem - Staņislava Purpliša un vecmeistara Krišjāņa Kundziņa - piecas reizes nedēļā, kā arī individuālie rīta treniņi un basketbols. Latvijas izlasē treneris bija Haims Kogans. 20 gada vecumā kļuvis par PSRS čempionu, cīņā pieveica pieckārtēju PSRS čempionu. PSRS Tautu spartakiādē 1971.gadā I.Klintsons izcīnīja 2.vietu.

Ilgus gadus (no 1982. līdz 1998.gadam) strādājis Latvijas Universitātē par vecāko pasniedzēju. Desmit gadus bijis Latvijas izlases cīņas komandas kapteinis, piecus gadus vadījis Grieķu-romiešu federāciju un Latvijas cīņas asociāciju, vēlāk atbildējis arī par sieviešu cīņas sportu. Vairākus gadus strādājis par treneri Zviedrijā. Puča dienās I.Klintsons ar Latvijas Universitātes cīkstoņu komandu apsargāja Augstākās Padomes jumtu. Rīgas pašvaldības policists, pensionārs, Latvijas Olimpiešu sociālā fonda mūža stipendiāts. Darbs lauku mājās, vaļasprieks - medības. Raksta grāmatu „Cīņa ārpus un uz paklāja”. Dēls Sandis.

Attēla no kreisās Imants Klintsons, treneris Krišjānis Kundziņš, pasaules čempions Oļegs Karavajevs (Krievija) un treneris Alberts Zvejnieks.

Jānis Karlivāns dzimis 1982.gada 2.jūnijā Cēsīs. Latvijas vieglatlēts.

Absolvējis Murjāņu sporta ģimnāziju un Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju.

Treneri - Raitis Ravinskis, Andrejs Iecelnieks, Juris Zeltiņš, Uldis Kurzemnieks

Piecas reizes J.Karlivāns ir kļuvis par Latvijas čempionu. Pirmoreiz viņš kļuva par Latvijas čempionu septiņcīņā telpās (2000.g.), 2001.gadā uzvarēja Latvijas čempionātā tallēkšanā, savukārt 2003.gadā pirmo reizi kļuva par Latvijas čempionu desmitcīņā. 2004.gadā viņš uzvarēja ne tikai desmitcīņā, bet arī augstlēkšanā.

Eiropas čempionātā junioriem 2001.gadā iegūta  4.vieta, U-23 vecuma grupā 2003.gadā 15.vieta. Eiropas kausa izcīņas sacensībās 2004.gadā tika izcīnītā uzvara. Eiropas čempionātā telpās 2007.gadā 10.vieta. 2007.gadā viņš ar savu uzstādīto Latvijas rekordu bija desmitais spēcīgākais desmitcīņnieks visā sezonā. Piedalījies divās Olimpiskajās spēlēs. 2004.gadā Atēnās izcīnīja 25.vietu, bet 2008.gadā Pekinā sportists izstājās no sacensībām pēc diska mešanas. J.Karlivāns 2007.gadā ieņēmis 6. vietu prestižajās "TNT Fortuna Meeting" sacensībās Čehijā. 2007.gadā J.Karlivāns Austrijā sacensībās uzstādīja jaunu Latvijas rekordu desmitcīņā - 8271 punkti, labojot 11 gadus veco rekordu, kas piederēja citam murjānietim Rojam Pizikam. Rekords pastāvēja līdz 2011.gadam. 2009.gada sākumā J.Karlivāns beidza sporta karjeru.

Ringolds Kalnenieks dzimis 1944.gada 4.jūlijā Liepājas rajona Gramzdas pagastā. Latvijas riteņbraucējs.

Absolvējis Priekules vidusskolu un Latvijas Valsts fiziskā kultūras institūtu.

Treneri - Raimonds Andersons (Vārpa), Ēriks Viķelis (Rīgas ASK), Leonīds Šļešņevs un Viktors Kapitonovs (PSRS izlasē).

Pārstāvējis sporta biedrību „Vārpa” un ASK (pēc iesaukšanas dienestā). Riteņbraukšanā kopš 1959.gada. Ātri iekļāvies Latvijas izlases komandā, kurā bijuši tādi vīri kā Vladimirs Ribakovs, Vilnis Skudra, Valdis Klēviņš, Imants Stradiņš, Aivars Džarcāns. Garie pārbraucieni allaž bijuši R.Kalnenieka gaumē. Dienot armijā, bieži sēdies uz riteņa, lai vienā dienā no Rīgas pie savējiem Liepājas pusē aizjoņotu 220 km uz vienu galu un tikpat atceļā līdz kazarmām Rīgā. Pirmo augsto titulu sportā ieguvis 19 gadu vecumā Kišiņevā, kļūstot par PSRS junioru čempionu grupas braucienā. PSRS izlasē bijis no 1966.gada līdz 1974.gadam, arī komandas kapteinis.

Četrkārtējs Miera velobrauciena dalībnieks PSRS izlases sastāvā - 1971.gadā 1. vieta komandu vērtējumā, 7. vieta individuāli, 1970.gadā 3. vieta komandu cīņā, vēl divas piektās vietas komandu ieskaitē. PSRS čempions daudzdienu riteņbraukšanā 1972.gadā. Vairākkārtējs godalgotu vietu ieguvējs Meksikas, Austrijas, Dienvidslāvijas velobraucienu atsevišķos posmos, klasiskajos braucienos Čehoslovakijā, Vācijā, Polijā. Daudzkārtējs PSRS Bruņto Spēku čempions un godalgoto vietu ieguvējs, Baltijas daudzdienu velobrauciena uzvarētājs. Desmitkārtējs Latvijas čempions šosejā, godalgoto vietu ieguvējs trekā. 16 gadu ilgajās riteņbraucēja gaitās viņš piedalījies 60 daudzdienu velobraucienos.  Siguldas apkaimē notikušajā 2006.gada Vienības velobraucienā, kas bija veltīts Latvijas velosporta 120.gadskārtai, piedalījās «Tour de France» otrās vietas ieguvējs Pjotrs Ugrjumovs, olimpiskais vicečempions Imants Bodnieks, pasaules čempione Emīlija Sonka, pasaules vicečempione Baiba Caune un Ringolds Kalnenieks. 

R.Kanlnenieks - PSRS Nopelniem bagātais sporta meistars (1971.g.). Pēc sporta karjeras beigām strādājis par treneri sporta biedrībā „Vārpa”, vēlāk par sagādnieku mēbeļu kombinātā „Zunda”. Saimniekojis lauku mājās Baldonē. Palīdzējis Igo Japiņam kalnu divriteņu maratona seriāla visu posmu organizēšanā. Precējies – sieva Aina, meitas Agnese un Elita.

Pa labi - R.Kalnenieks

Ludmila Kačkalda dzimusi 1949.gada 18.maijā. Latvijas mākslas vingrotāja. Trenere.

Absolvējusi 16.arodvidusskolu un Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtu (1977.g.). 

Treneri – Velta un Aleksandrs Krasovski. Pārstāvējusi sporta biedrību „Darba rezerves” un ASK.

1959.gadā Veltas Krasovskas un Aijas Šneideres veidotais grupas vingrojums PSRS sacensībās ieguva ceļojošo kausu par labāko kompozīciju. Sešdesmitajos gados uzvaras gājiens turpinās un Latvijai izdodas apsteigt pat titulētās Maskavas un Ļeņingradas izlases. 1967.gads - nozīmīgs Latvijas mākslas vingrošanai - Ludmila Kačkalda izcīna pasaules zeltu pirmajā pasaules čempionātā grupas vingrojumos Kopenhāgenā PSRS izlases sastāvā vingrojumā ar 12 apļiem. 1969.gadāviņa iegūst pasaules vicečempiones titulu, bet 1973.gadā atkal kļūst par čempioni. Daudzkārtējā „Mis Grācija” Latvijā un PSRS. Vairāku PSRS un starptautisku sacensību galvenā tiesnese. PSRS Nopelniem bagātā sporta meistare.

Pēc sporta karjeras trenerei L.Kačkaldai tiek uzticēta Latvijas izlase. L.Kačkalda nodibina sacensības „Baltijas aplis". Uz šīm sacensībām braukušas sportistes no Krievijas, Lietuvas, Igaunijas, Baltkrievijas, Azerbaidžānas, Izraēlas, Vācijas, ASV, Norvēģijas, Bulgārijas, Uzbekistānas, Polijas, Somijas. L.Kačkalda ir Atzinības krusta kavaliere (2008.g.).

Bijusi precējusies – vīrs Māris, meita Karīna. Ludmila Kačkalda mirusi 2010.gada 30.jūnijā. Latvijas titulētākās vingrotājas Ludmilas Kačkaldas piemiņai veltīta grāmata - „Vēja spārni, šķiet, viņu nes” – atmiņas, vērtējumi, vēlējumi... 

Jānis Kvēps dzimis 1940.gada 13.oktobrī Cesvainē. Latvijas sporta ārsts.

Absolvējis Cesvaines vidusskolu un Rīgas Medicīnas institūtu (1965.g.). Pēc mācībām strādājis par ginekologu Gulbenē, tad sekojis dienests armijā. Kopš 1960.gada beigām strādājis ar vairākiem sporta klubiem un izlasēm, tai skaitā ar Rīgas "Dinamo", bijis arī futbola kluba Liepājas "Metalurgs", tāpat strādā ar Latvijas hokeja izlasies ārsts. Kopā ar Rīgas "Dinamo" hokejistiem nogājis no PSRS čempionāta 2.līgas līdz sudraba medaļām. Tikai divos pasaules čempionātos nav bijis kopā ar Latvijas hokeja izlasi. Kopš 1967.gada 21.janvāra strādājis Rīgas „Daugava”, Rīgas „Dinamo”, Latvijas pieaugušo, junioru, jauniešu un sieviešu izlasēs par komandas galveno ārstu. 1970.gadā Rīgas „Dinamo” izcīnīja 1. vietu PSRS 2. līgā. Pēc četriem gadiem tika izcīnītas tiesības startēt PSRS augstākajā līgā. 1989.gadā tika izcīnīta otrā vieta PSRS augstākajā līgā, kur piecu maču sērijā piekāpās zvaigžņotajai Armijas Centrālā sporta kluba komandai. Būdams hokeja izlases galvenais  ārsts, ar Latvijas hokeja izlasi 1997.gadā pasaules čempionātā izcīnīja 7. vietu. Šis panākums vēl nav pārspēts.

Jānis Kvēps ir viens no autoritatīvākajiem sporta ārstiem Latvijā. Strādājis kopā treneriem - Viktoru Tihonovu, Vladimiru Jurzinovu, kuri vadījuši Krievijas hokeja izlases komandas.  J.Kvēps ir populārs un novērtēts sabiedrības vidū. J.Kvēpa dziesma tika atzīta par populārāko tautas balsojumā pasākumā „Jāņi dzied”. Ar panākumiem J.Kvēps piedalījies muzikālā šovā "Dziedi ar zvaigzni" (2011.g.). J.Kvēps 2011.gadā uzrakstījis autobiogrāfisku grāmatu "Es atradu sevi hokejā". 2006.gadā Jānis Kvēps saņēma Gada balvu par mūža ieguldījumu sportā. Jānis Kvēps apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (2014.g.).                                                                                                                  Precējies. Ģimenē divas meitas - Inguna un Evija.

 

 

 

Dainis Kūla dzimis 1959.gada 28.aprīlī Tukumā. Latvijas šķēpa metējs. 

Lielāko daļu dzīves pavadījis Ventspilī. Absolvējis Ventspils 1.vidusskolu un Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtu.

Aktīvi nodarboties ar sportu sācis 1972.gadā - ar skriešanu, basketbolu, riteņbraukšanu un airēšanu. 1973.g. uzsāka treniņus vieglatlētikā, bet nākamajā gadā uzsāka trenēties šķēpmešanā. Trenējās pie trenera Māra Grīvas. Pārstāvējis sporta klubus "Daugava" un ASK.

1978.gadā uzvarēja PSRS junioru čempionātā. Nākamajā gadā viņš tika iekļauts PSRS izlasē. Pasaules kausa izcīņas sacensību uzvarētājs šķēpa mešanā (1981.g. - 89,74 m). Divkārtējs Universiādes čempions (1981.g. - 89,52 m, 1983.g. - 87,70 m). Starts pasaules čempionātos: PSRS izlasē 1983.g. - 3.vieta (85,58 m), Latvijas izlasē 1993.g. - 32.vieta (73,18 m). Starts Eiropas čempionātā: 1982.g. - 4.vieta (84,14m). Četrkārtējs PSRS čempions (1981.g.-1983.g.; 1984.g. ziemā). Trīskārtējs Latvijas PSR čempions (1979.g., 1980.g., 1983.g.). Personiskie rekordi: 92,06 m (1980.g. - ar vecā modeļa šķēpu), 81,72 m (1990.g. - ar jaunā modeļa šķēpu).

1980. gada Maskavas vasaras olimpiskajās spēlēs ieguva zelta medaļu šķēpmešanā. 1983.gadā ieguva bronzas godalgu Helsinku vieglatlētikas pasaules čempionātā. Pasaules kausa izcīņas sacensību uzvarētājs šķēpa mešanā (1981.g. - 89,74 m). Divkārtējs Universiādes čempions.

1984.gadā viņš savainoja roku, kas noveda pie rezultātu pasliktināšanās un daudzās operācijas nepalīdzēja. 1988. gadā atskaitīts no PSRS izlases. 1992.gadā viņš pēdējo reizi startēja starptautiskās sacensībās Štutgartē (Vācija). Šobrīd piedalās veterānu sacensībās un brīvajā laikā nodarbojas ar makšķerēšanu. Veterānu mačos šķēpmešanā ar rezultātu 61,64 m ieguvis otro vietu pasaules čempionātā veterāniem (2009.g.). Turīnā aizvadītajās pasaules meistaru sporta spēlēs Dainis Kūla vecuma grupā 50+ izcīnīja sudraba medaļu (2014.g.). Kopš 1980.gada Ventspilī notiek sacensības - "Olimpiskā čempiona Daiņa Kūlas kausa izcīņas sacensības šķēpa mešanā".

1980.g. un 1981.gadā atzīts par populārāko sportistu Latvijā. PSRS Nopelniem bagātais sporta meistars. Dainim Kūlam pasniegta Ventspils pilsētas domes "Goda zīme sportā" nominācijā "Paraugs sportā" (2008.g.).  Strādā kokapstrādes uzņēmumā SIA „Kurekss” par iepirkuma vadītāju. Sieva Inese, dēli Krists un Matīss.

 

Afanasijs Kuzmins dzimis 1947.gada 22.martā Krivošejevas ciemā, Daugavpils apriņķa Biķernieku pagastā. Latvijas šāvējs.

Absolvējis Daugavpils Ķīmiskās šķiedras kombināta profesionāli tehnisko skolu un Latvijas Valsts Fiziskās kultūras institūtu (1976.g.). Pirmais treneris Nikolajs Ļebedevs (Daugavpils sporta skola), lielajā sportā treneri - Jānis Lācis, Hemuts Hāzenfuss un Aleksandrs Leščinskis. 

Ar šaušanu A.Kuzmins sāka nodarboties 1961.gadā un jau pēc pusotra gada izpildīja sporta meistara normatīvu. PSRS izlasē viņu iekļāva 1967.gadā. A.Kuzmins ir astoņu Olimpisko spēļu dalībnieks, tādējādi viņš ir viens no visvairāk Olimpiskajās spēlēs startējušiem sportistiem.

PSRS olimpiskās komandas sastāvā savās pirmajās Olimpiskajās spēlēs Monreālā 1976.gadā ieguvis augsto ceturto vietu. 1980.gada Olimpiskajās spēlēs Maskavā - 6.vieta, līdz medaļai pietrūcis viens punkts. 1988.gada Olimpiskajās spēlēs Seulā viņš ieguva olimpisko zelta medaļu ātršaušanā ar pistoli 25 m distancē. 1992.gada Barselonas Olimpiskajās spēlēs viņš ātršaušanā ar pistoli 25 m ieguva sudraba medaļu - pirmo olimpisko medaļu atjaunotās Latvijas vēsturē. Atlantas olimpiskajās spēlēs 1996.gadā – 10. vieta, kā arī 25./35. šaušanā ar pneimatisko pistoli.

Ar Starptautiskās šaušanas federācijas speciālo ielūgumu (wild card) viņš 53 gadu vecumā startēja Sidnejas olimpiskajās spēlēs 2000.gadā un ātršaušanā ar pistoli 25 metru distancē ieguva 8.vietu. Ar šādu īpašo ielūgumu viņš startēja arī 2004.gadā Atēnās - 14. vieta un 2012.gada Olimpiskajās spēlēs Londonā -17.vieta. 

A.Kuzmins 11 reizes uzvarējis Pasaules čempionātos. Divas reizes kļuvis par Eiropas čempionu - 1985.gadā šaušanā ar mazkalibra pistoli un 1989.gadā šaušanā ar revolveri. Astoņas reizes bijis Eiropas čempions komandu sacensībās. Daudzkārtējs Latvijas čempions. Viņš vairakkārt uzstādījis Eiropas un pasaules rekordus. 

PSRS Nopelniem bagātais sportists. 2007.gadā - sportists, treneris, atvaļinātais policijas pulkvežleitnants apbalvots ar IV pakāpes Viestura ordeni par izciliem sasniegumiem sportā un Latvijas vārda popularizēšanu ārvalstīs.  Dibinājis biedrību "Afanasija Kuzmina šaušanas sporta klubs".

Afanasijs Kuzmins ir precējies, sieva Gaļina, ģimenē divas meitas. Viņa vaļasprieks ir makšķerēšana un zvejošana. 

 

Natālija Kudrjavceva dzimusi 1962.gada 28.maijā Ogrē. Latvijas rokasbumbas spēlētāja, trenere.

Absolvējusi Jaunogres vidusskolu un Latvijas Valsts Fiziskās kultūras institūtu (1984.g.).

Natālija Kudrjavceva rokasbumbu sāka spēlēt 14 gadu vecumā Ogres sporta skolā treneres Valentīnas Pastares vadībā. Kā vārtsardze N.Kudrjavceva 16 gadu vecumā tika pieņemta Rīgas „Vārpas” meistarkomandā, kuru tolaik trenēja Aldis Neimanis. Pēc diviem gadiem viņu ievēroja PSRS junioru izlases galvenais treneris un vēl pēc gada viņa kļuva par pasaules junioru čempioni – pirmo Latvijas rokasbumbas vēsturē. 19 gadu vecumā Natālija Kudrjavceva jau bija viena no labākajām vārtu guvējām PSRS čempionāta 1. līgā, un viņu aicināja pāriet uz PSRS augstākās līgas komandu Kijevas „Spartaks”, kuru trenēja PSRS izlases vecākais treneris. „Vārpa” komanda trenera Andra Drēskas vadībā bija kļuvusi par vienu no spēcīgākajām komandām 1. līgā. N.Kudrjavceva atteicās un palika Latvijā.

Tomēr pēc 1989./1990.gada sezonas N.Kudrjavceva aizbrauca uz „Rostovas Rostseļmaš komandu.  1990.gada PSRS čempionāta izšķirošajā spēlē pret Kijevas „Spartaku” Rostovas komanda ieguva čempiones titulu. Tajā pašā gadā Rostseļmaš sastāvā N.Kudrjavceva kļuva par pirmo un vienīgo Latvijas handbolisti, kas bijusi Eiropas kausa ieguvēja un par pirmo un vienīgo starptautiskās klases sporta meistari Latvijā. Rostovas komandā N.Kudrjavceva uzvarēja arī pēdējā PSRS čempionātā 1992.gadā. Tajā pašā gadā viņa aizbrauca uz sieviešu handbola lielvalsti Norvēģiju. Bergenas komandā, tad Tronheimas „IL Byasen” N.Kudrjavceva 1996.gadā kļuva par Norvēģijas čempioni. 1999.gadā viņa šajā komandā bija otrā (spēlējošā) trenere – Valerija Putāna palīdze – un vēlreiz kļuva par čempioni. N.Kudrjavcevu uzaicināja uz Austriju, uz vienu no Eiropas spēcīgākajiem klubiem Hypo. Tā sastāvā viņa bija trenere, un tieši viņas vadībā Hypo 7. reizi uzvarēja Čempionu kausa izcīņā.

N.Kudrjavcena atgriezās Latvijā, lai tieši dzimtaja Ogrē turpinātu treneres karjeru. Neilgu laiku Natālija bija Jāņa Žīdena palīdze Latvijas vīriešu izlasē, pašreiz viņa ir Latvijas sieviešu izlases galvenā trenere un Ogres vīriešu komandas galvenā trenere Latvijas virslīgas čempionātā. Vienīgā trenere sieviete Latvijas vīriešu Handbola virslīgā. 2008.gada 17.maijā Handbola federācija svinēja savu 50 gadu pastāvēšanas jubileju un atzinības balvu „Latvijas rokasbumbas 50-gades labākā spēlētāja” saņēma Natālija Kudrjavceva. 

 

Latvijas vīriešu handbola izlases treneri  -

N. Kudrjavceva un J.Žīdens. 

 

Jānis Krūmiņš dzimis 1930.gadā Cēsu apriņķa Raiskuma pagasta "Miķeļkalnu" mājās.

Basketbolā Jānis Krūmiņš aizvadīja dzīves 15 gadus. Sporta žurnālistikā viņu dēvē, par "visu laiku slavenāko latviešu basketbolistu". Pirmie sporta soļi tika sperti vieglatlētikā un boksā, bet fizisko rūdījumu deva lauku un meža darbi.  Ar basketbolu Jānis Krūmiņš sāka nodarboties tikai 23 gadu vecumā. ASK komandā Krūmiņu iesaistīja uzstājīgais treneris Aleksandrs Gomeļskis, bet tajā nostiprināties palīdzēja draudzīgais kolektīvs.

No 1954. līdz 1964.gadam spēlēja Rīgas ASK komandas sastāvā, vēlāk VEF komandā (1965.g.-1969.g.). Sākot ar 1957./1958. gada sezonu, trīs reizes ieguva Eiropas čempiona (tagadējā Eirolīga) kausu (1958.g.-1960.g.). Trīskārtējs Eiropas čempions (1959.g., 1961.g., 1963.g.). Savukārt, PSRS čempionātā 1955.g., 1956.g., 1957.g. un 1958.g. izcīnījis PSRS čempiona titulu. PSRS izlases sastāvā (1956.g. – 1964.g.) viņš izcīnīja trīs sudraba medaļas - 1956.gada Melburnas, 1960.gada Romas un 1964.gada Tokijas Olimpiskajās spēlēs. PSRS izlases komandā bijis no 1956.gada līdz 1964.gadam. Latvijas PSR izlases sastāvā aizvadījis 99 spēles.

J.Krūmiņam 1959.gadā piešķīra PSRS Nopelniem bagātā sporta meistara nosaukumu. Latvijas basketbola savienības (LBS) 2000.gada valdes sēdē noteikti XX gadsimta labākie Latvijas basketbolisti vīriešu un sieviešu konkurencē. Vīriešiem visaugstāko novērtējumu izpelnījās trīskārtējais olimpisko spēļu sudraba laureāts Jānis Krūmiņš. Par 20. gadsimta izcilāko basketbolisti atzīta divkārtējā olimpiskā čempione Uļjana Semjonova. 

Jaunībā strādājis par galdnieku, brīvajā laikā aizrāvās ar kalēja darbiem, kas ļāva pēc sporta karjeras strādāt kombinātā "Māksla" par metālmākslinieku. J.Krūmiņš apprecējās 1960.gada 31.decembrī ar Inesi (dzimusi Sirgeda) - mākslinieci. Laulībā nodzīvoja 34 gadus, ģimenē 3 bērni  - Ivars, Juris un Irēna. Jānis Krūmiņš miris 1994. gada 20. novembrī Ādažos.

 

Ģirts Valdis Kristovskis dzimis 1962. gada 19. februārī Ventspilī. Latvijas vieglatlēts. Politiķis.

Beidzis Ventspils rajona Zūru astoņgadīgo skolu (1976.g.), Ventspils 1. vidusskolu (1979.g.), Rīgas Politehniskā institūta Arhitektūras un celtniecības fakultāti būvinženiera specialitātē (1984.g.), Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti (1995.g.). Ieguvis tiesību zinātņu maģistra grādu (1998.g.). Zināšanas papildinājis Aizsardzības vadības institūtā ASV (1995.g.).

Jau visai agri sācis nodarboties ar šķēpmešanu. Viņa treneris bija Māris Grīva, kura vadībā izauga 2000. gada Maskavas olimpisko spēļu čempions Dainis Kūla. 1978. gadā 16 gadu vecumā Ģ.V. Kristovskis bija PSRS jauniešu čempions šķēpmešanā. PSRS sporta meistars. Labākais rezultāts – 78,08m. 2001. gadā ievēlēts par Latvijas Vieglatlētikas savienībasprezidentu. Bijis Latvijas Olimpiskās komitejas Izpildkomitejas loceklis. Brīvajā laikā spēlējis basketbolu sporta veterānu komandā - „Klubs 33”.

Inženieris konstruktors Ventspils ostā, tad Starpkolhozu ražošanas un apgādes uzņēmuma Ventspils nodaļas vecākais inženieris konstruktors. Bijis Latvijas Tautas frontes biedrs, Ventspils pilsētas Tautas deputātu padomes deputāts, Latvijas Republikas Augstākās Padomes deputāts, ievēlēts no Tautas frontes. Latvijas Republikas Zemessardzes štāba priekšnieks. Partijas „Latvijas Ceļš” dibinātājs un biedrs, ievēlēts 5. Saeimā no „Latvijas Ceļa”.

Bijis iekšlietu ministrs Valda Birkava un Māra Gaiļa valdībā. 1998. gadā izstājies no savienības „Latvijas Ceļš” un uzņemts TB/LNNK partijā. Ievēlēts 7. Saeimā no TB/LNNK saraksta. Bijis aizsardzības ministrs Viļa Krištopana un Andra Bērziņa valdībā. Ievēlēts 8. Saeimā no TB/LNNK saraksta un bijis aizsardzības ministrs Einara Repšes valdībā. 2002. gadā apstiprināts par ārlietu ministru. Ievēlēts par Eiropas Parlamenta (EP) deputātu no TB/LNNK un apstiprināts EP Drošības un aizsardzības apakškomitejas viceprezidenta amatā. „Pilsoniskās savienības” kongresā ievēlēts par priekšsēdētāju, bet vēlāk – par politisko partiju apvienības „Vienotība” valdes priekšsēdētāju. Bijis NATO stipendiāts – individuālais pētnieks par nacionālās drošības tematiku (1997.g.). Publicējis brošūru „Nacionālā drošība Latvijas parlamentārās demokrātijas apstākļos” (1999.g.). Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (2000.g.), 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi, Lietuvas dižkunigaiša Ģedimina III šķiras ordeni, Igaunijas Republikas II šķiras Māras zemes krustu.                                                                                        Precējies. Sieva Ilze Rūdolfa-Kristovska – aktrise, ģimenē divas meitas –Ieva un Emīlija Zelma.

 

Jānis Krauze dzimis 1894. gada 14. novembrī. Latvijas svarcēlājs.

Sacensībās sāka piedalīties 1911. gadā un jau 1912. gadā kļuva par Rīgas un Baltijas čempionu.

J. Krauze ir pirmais latviešu sportists, kurš uzstādījis pasaules rekordus smagajā svarā. Lielākais panākums – bronzas medaļa pasaules čempionātā Breslavā, Vācijā 1913. gadā. No 1913. līdz 1916. gadam piecas reizes izcīnījis Viskrievijas čempiona titulu. Pārējo svarcēlāju vidū J. Krauze izcēlās ar savu atlētisko, harmoniski veidoto ķermeni.

Par sevišķi izcilu sasniegumu tika uzskatīts viņa veikums grūšanas vingrinājumā – 140,3 kg. Krievijas Smagatlētikas savienība reģistrējusi šādus J. Krauzes rekordus: raušana ar labo roku – 87,0 kg; abrocīgā raušana – 109,0 kg; grūšana pēc vācu sistēmas (vairākos tempos) – 151 kg; „skrūvēšana” ar labo roku – 98,0 kg; grūšana ar kreiso roku – 102,3 kg.

                                               J. Krauze miris 1919. gada 1. augustā, apbedīts Lielajos kapos. 1921. gadā tika nodibināta sporta biedrība „Krauze”.

 

Armands Krauliņš dzimis 1939.gada 16.augustā Kandavā. Latvijas basketbola treneris.

Absolvējis Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtu (1961.g.). Laikā no 1963. līdz 1974.gadam sieviešu basketbola kluba Rīgas "Lokomotīve" galvenais treneris. Bijis arī Rīgas VEF (1977.g.-1981.g.), Rīgas ASK, Maskavas "Dinamo", BK Brocēni, BK Ventspils, Doņeckas "Shahtjor" klubu, kā arī PSRS (otrais treneris 1977.g.-1981.g. un galvenais treneris (1986.g.-1989.g.), Irākas, Latvijas izlašu galvenais treneris, Ventspils Augstskolas galvenais treneri (2006.g.- 2007.g.) , Basketbola kluba "Ventspils" galvenā trenera palīgs (2008.g.-2009.g.), kluba „Cēsis” treneris, vēlāk kluba trenera palīgs. Viņa vadībā vairākus Latvijas čempiona titulus ir izcīnījuši BK Ventspils un BK Brocēni. A.Krauliņš par Latvijas vīriešu izlases galveno treneri bija 1992.g. un 1993.gadā. 1999.gadā viņš atkal kļuva par Latvijas izlases treneri un vadīja to līdz pat 2003.gada septembrim, atkāpjoties pēc Eiropas čempionāta finālturnīra.

1994.gadā atzīts par Latvijas labāko treneri. 1978.gadā kļuvis par Latvijas PSR Nopelniem bagāto treneri, 1984.gadā saņēmis PSRS Nopelniem bagātā trenera nosaukumu.

Saņēmis vairākus citus apbalvojumus – PSRS medaļu "Za trudovoje otļičie" (1989.g.), apbalvojums „Par mūža ieguldījumu basketbola attīstībā” (2001.g.), Ventspils pilsētas "Goda zīme" (2002.g.), 1991.gada Barikāžu dalībnieka "Piemiņas zīme" (2002.g.). 2003.gadā saņēmis Triju Zvaigžņu ordeni.

 

Ainārs Kovals dzimis 1981.gada 21.novembrī Rīgā. Latvijas vieglatlēts. 

Absovējis Murjāņu sporta ģimnāziju. Studē Latvijas Universitātē.

Sācis trenēties pie Ivara Zilgalvja, vēlāk pie Valentīnas Eidukas, patreizējais treneris ir Oskars Vaisjūns

2003.gadā startēja Eiropas U-23 čempionātā, kur ar rezultātu 72,68 m izcīnīja 6. vietu. 2005.gada Pasaules čempionātā A.Kovals ierindojās 7. vietā uzrādot rezultātu 77,61 m. Tā paša gada Universiādē Latvijas šķēpa metējs izcīnīja zelta medaļu ar rezultātu 80,67 m.

2006.gada Eiropas čempionātā viņš ierindojās 5. vietā ar rezultātu 81,65 m, lai gan kvalifikācijā uzstādīja jaunu personisko rekordu - 85,95 m. 2006.gada Pasaules vieglatlētikas sezonas noslēguma sacensībās Vācijā viņš ieņēma 5. vietu ar rezultātu 82,32 m. 2007.gada pasaules čempionātā A.Kovals netika finālā, lai gan kvalifikācijā uzrādija rezultātu 79,42 m. Tajā pašā gadā Universiādē ar rezultātu 82,23 m Ainārs izcīnīja bronzas medaļu, savukārt uzvaru sacensībās guva treniņa partneris Vadims Vasiļevskis. Ainārs Kovals ir divkārtējs Universiādes čempions (2007.g., 2009.g.). 2008.gada olimpiskajās spēlēs Pekinā A.Kovals iepriecināja līdzjutējus, izcīnot sudraba medaļu ar jaunu personisko rekordu 86,64 m, piekāpjoties tikai norvēģim A.Torkildsenam. 2008. gada pasaules vieglatlētikas sezonas noslēguma sacensībās Vācijā viņš ieņēma 6. vietu ar rezultātu 79,57 m.

Neveiksmīgs starts Aināram bija 2009. gada Pasaules čempionātā, kur ar rezultātu 81,54 m ierindojās 7. vietā, bet izcīnīja zelta medaļu Universiādē Serbijā ar rezultātu 81,58 m. 2009.gada Pasaules vieglatlētikas sezonas noslēguma sacensībās Grieķijā viņš ieņēma 7. vietu ar rezultātu 80,07 m. 2010.gada Eiropas čempionātā A.Kovals ar rezultātu 81,19 m ierindojās 6. vietā. 2012.gada Eiropas čempionātā viņš kvalifikācijā ierindojās 15. vietā ar rezultātu 76,32 m un netika finālā. Neveiksmīgas Latvijas pārstāvjiem bija 2012.gada Olimpiskās spēles Londonā, kur neviens no viņiem netika finālā. A.Kovals ar 79.19 m ierindojās 17. vietā, V.Vasiļevskis ar 72.81 m grupā palika vien 38. pozīcijā, bet Zigismundam Sirmajam netika ieskaitīts neviens no trim mēģinājumiem. A.Kovals par sasniegumiem sportā saņēmis Triju Zvaigžņu ordeni.

 

Inta Kļimoviča Drēviņa dzimusi 1951.gada 14.decembrī Ventspils rajona Vārvē. Latvijas vieglatlēte. 

Treneris Imants Liepiņš. Mācījusies par dārznieci Bulduru tehnikumā.  Absolvējusi Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtu (1977.g.). 

Nopietni ar vieglatlētiku sākusi nodarboties 18 gadu vecumā. Treneris Imants Liepiņš. Pārstāvējusi sporta biedrību „Vārpa”. Piedalījusies 1976.gada olimpiskajās spēlēs Monreālā un izcīnīja bronzas medaļu 4×400 m stafetē (3:24,24). Bronzu izcīnījusi 1974.gada Eiropas čempionātā Romā 4×400 metru stafetē PSRS izlases sastāvā. 1975.gada Eiropas čempionātā telpās izcīnījusi zeltu 4×2 apļu stafetē un bronzu individuālajā 400 m distancē (42,80 ). PSRS čempione telpās. 1975.gadā un 1980.gadā uzvarējusi Rīgas kausu sacensībās. Četrpadmit reizes uzvarējusi Latvijas PSR čempionātā – 100 m, 200 m, 400 m, distancēs. 1976.gada 7.augustā PSRS izlases sastāvā uzstādīja pasaules rekordu 4 x 440 jardu stafetē - 3:29,1. Astoņas reizes labojusi Latvijas rekordus.I.Kļimoviča Drēviņa ir pašreizējo Latvijas rekordu 4×200 m un 4×400 m distancēs līdzautore. Personiskie rekordi: 100m – 11,7; 200mm – 23,2; 400 m -51,49 , 400m telpās – 52,80.                            Šobrīd pensionāre.

 

Kārlis Kļava dzimis 1907.gada 9.martā Siguldas novada Zvārdes pagastā. Latvijas šāvējs.

1931.gadā beidzis Latvijas Augstāko karaskolu. Laikā no 1932.gada līdz 1940.gadam bija Rīgas kājnieku pulka virsleitnants. 1938.gadā ticis apbalvots ar V šķiras Viestura ordeni.

Pārstāvējis ASK sporta klubu. Divkārtējs Latvijas meistars šaušanā ar automātisko pistoli (1935.g., 1936.g.), Latvijas meistars šaušanā punktu mērķī (1938.g.). 1936.gada Vasaras Olimpiskajās spēlēs Berlīnē šaušanā ar mazkalibra automātisko pistoli 25 km distancē izcīnīja 23. vietu. 1937.gada Pasaules čempionātā izcīnīja zeltu šaušanā ar automātisko pistoli un kļuva par neoficiālo Pasaules čempionu šaušanā ar parabellumu. Viņš ir pirmais Latvijas sportists, kas kādā no sporta veidiem kļuvis par Pasaules čempionu. 1937.gadā ticis atzīts par Latvijas gada labāko sportistu laikraksta "Sporta Pasaule" vērtējumā.                                                                                          1941.gadā K.Kļava tika arestēts, deportēts uz Krieviju, kur arī ticis nošauts.

 

Ivans Klementjevs dzimis Jēkabpils rajonā 1960.gada 18.novembrī. Latvijas airētājs.

Visa dzimta daudzās paaudzēs ir dzīvojusi Latvijā, Mežārē un nāk no vecticībnieku dzimtas.

Mācījies Rīgas 11.arodskolā metālapstrādi un virpošanu. Gadu nostrādāja profesijā. Absolvējis Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtu (1985.g.) un Sanktpēterburgas Fiziskās kultūras zinātniskās pētniecības institūtu (1993.g.). Izstrādājis un aizstāvējis pedagoģijas doktora disertāciju. Arī abi brāļi Jefimijs un Pēteris absolvējuši Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtu.

Ivanu sportā ievedis brālis Jefimijs, kas pats toreiz nodarbojās ar smaiļošanu. 1975.gada 22.septembrī Ivans Klementjevs pirmo reizi ieradās ielupes bāzē trenēties kanoe airēšanā. Iekāpis laivā un pat nepamanījis, kā bijis jau ūdeni. Tā sācies ceļš lielajā sportā. Kanoe airēšana kā olimpiskais sporta veids Olimpisko spēļu programmā iekļautas 1936.gadā (Berlīne) vīriešiem un 1948.gadā (Londona) sievietēm, bet pirmie kanoe airēšanas paraugdemonstrējumi Olimpiskajās spēlēs notika 1924.gadā Parīzē.

Ivans pie pirmās uzvaras ticis arodskolu spartakiādē Limbažu Lielezerā 1976.gada maijā. Pirmās lielās sacensības bijušas 1980.gadā Abhāzijā un tur izcīnīta piektā vieta. Pēc tam tika iekļauts PSRS otrajā izlasē un pēc dažiem mēnešiem jau bijis PSRS pirmās izlases sastāvā. Lai gūtu panākumus, trenējies sākumā piecas reizes nedēļā, vēlāk jau bija 16 treniņi nedēļā, tad 22 treniņi nedēļā jeb trīs, četras reizes dienā. Piedalījies trīs olimpiskajās spēlēs un izcīnījis trīs olimpiskās medaļas: zeltu Seulā (1988.g.), sudrabu Barselonā (1992.g.) un Atlantā (1996.g.). Septiņkārtējs pasaules čempions, trīs sudraba un trīs bronzas medaļu ieguvējs pasaules meistarsacīkstēs. Piecas reizes par čempionu kļuvis, startējot PSRS izlasē, pa reizei – Latvijas un Polijas izlasē. Vienīgais airētājs, kurš pasaules čempionātos uzvarējis piecus gadus pēc kārtas. Daudzkārtējs Latvijas čempions. No 1998.gada līdz 2000.gadam trenējis Spānijas kanoe airētāju izlasi. Dibinājis airēšanas klubu „Brāļi Klementjevi”. Latvijas Sporta muzejā izveidota izstāde „Ivana Klementjeva 20 gadi Olimpā". Izdota grāmata „Железный Иван" (Dzelzs Ivans) - autobiogrāfija par Ivana Klementjeva sportiskajiem sasniegumiem.

Ivans Klementjevs ir Latvijas Olimpiskās komitejas loceklis, Latvijas Olimpiskās akadēmijas prezidents. Kopš 2001.gada politiķis, Rīgas domes un Latvijas Saeimas deputāts („Saskaņas centrs"). Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (1999.g.).                                                                                                                 Precējies. Sieva Gunta.

Brālis Jefimijs Klementjevs dzimis 1963.gada 17.martā. Piedalījies divās Olimpiskajās spēlēs (1992.g., 2000.g.). Barselonā izcīnījis 11. vietu vieniniekos 500 m distancē, Sidnejā izcīnījis 7. vietu vieniniekos 1000 m distancē. Pasaules čempionātos viņa labākais sasniegums ir 6. vieta - vieniniekā 10 000 m distancē 1993.gadā un 1998.gadā 1000 m vieniniekā. Kopumā piedalījies 11 Pasaules čempionātos. Eiropas čempionātā labākie sasniegumi 1000m: 1999.gadā - 7.vieta, 2000.gadā - 5.vieta; 2002.gadā - 9.vieta. PSRS čempions kanoe airēšanā 10 000 m (1988.g.). Daudzkārtējs Latvijas čempions. Pēc sportista karjeras beigām strādājis par treneri un sporta darbinieku, kā arī pievērsies politiskajai darbībai un ir Rīgas domes deputāts („Saskaņas Centrs”). 

Jaunākais brālis Pēteris Klementjevs pēc institūta absolvēšanas strādā par sporta skolotāju.

 

1996. gada Atlantas olimpiskajām spēlēm veltītā piemiņas monēta, kurā attēlots Ivans Klementjevs

 

Ēriks Kehris dzimis 1930.gada 18.oktobrī.

Mācījies Alūksnes vidusskolā. Absolvējis Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtu.

1949.gadā tēvu kā pretpadomju elementu arestēja un notiesāja, bet ģimeni izsūtīja. Tēva „biogrāfija” bieži lika ciest Ē.Kehrim sportā un ne tikai sportā. Strādājis Amūras apgabala taigā par atsveķotāju, vēlāk par veikala vadītāju. Pats sācis trenēties un norīkots par Blagoveščenskas pilsētas vieglatlētikas treneri. Sasniedzis atzīstamus rezultātus un viņu ieskaitīja PSRS izlases kandidātos.

Seškārtējs Latvijas čempions tāllēkšanā, trīssoļlēkšanā un desmitcīņā. 1952.gada PSRS čempions tāllēkšanā (7,49 m). Piecas reizes labojis Latvijas rekordu. 1956.gadā viņa sasniegtais Latvijas rekords - 7,70 m tika labots tikai pēc 19 gadiem. PSRS Tautu 1. spartakiādē (1956.g.) bija otrais (7,35 m). PSRS čempionātā Taškentā Ē.Kehris uzstādīja Latvijas PSR rekordu - 7,70 m, kas tobrīd bija arī PSRS rekords (iepriekšējais - 7,61 m). Taču jau nākamajā lēcienā I.Ter-Ovanesjans sasniedza 7,76 m. 1957.gadā PSRS čempionātā izcīnīja sudrabu medaļu (7,52 m). Ē.Kehris savus rekordus sasniedza uz t.s. izdedžu celiņa. Viņa rezultāts trīssolī - 14,96 m (1957.g.), desmitcīņā - 6630 punkti (1958.g.).

Pēc sporta karjeras pievērsies žurnālistikai. 1961.gadā iznāca viņa pirmā grāmata - ''Rekordi netop viegli'', pēc tam ''Tas skaistais soļotāju laiks'' (1969.g.), ''Zelta šķēps'' (1970.g.), ''Sporta dzīve laukos'' (1972.g.), izdevniecībā ''Liesma'' sērijā ''Ceļš uz olimpiskajam spēlēm'' - ''Basketbols - prāta spēle'' (1978.g.), ''Ja gribi būt treneris'' (1979.g.), ''Divi vienās kamanās'' (1980.g.), ''Baltais kimono'' (1981.g.), ''Dialogs par pieccīņu'' (1984.g.) u.c. 1969.gadā laikraksts ''Padomju Jaunatne'' katru sestdienu publicēja Ē.Kehra t.s. lielo interviju (apmēram 12-14 000 zīmju) ar kādu no Latvijas sportistiem. Sērija saucās ''Sportists profilā un pretskatā”. Ē.Kehris sāka rakstīt grāmatu „Latvijas sporta vēsture”, diemžēl nepabeidza. Grāmatu, papildinot ar materiāliem par laika posmu līdz 1993.gadam, grupa autoru izdeva 1994.gadā. Par radošo darbu žurnālistikā divas reizes kļuva par ''Olimpiskā spalva'' ieguvēju - Latvijas sporta žurnālistikas balva - ko katru gadu pasniedza Preses dienā. 1986.gadā viņš saņēma LPSR Žurnālistu savienības prēmiju par rakstu sēriju ''Sporta pārvērtību krustcelēs''. Ē.Kehrim piešķirts Latvijas PSR Nopelniem bagātā fiziskās kultūras darbinieka goda nosaukums (1985.g).

Bija precējies. Sieva Aija - žurnāliste, dēls Ojārs, meita Anita. Miris 1993.gada 3.novembrī Rīgā.

 

Aija Kehre dzimusi 1931.gada 28. augustā Rīgā. Žurnāliste. Mākslas vingrošanas federācijas priekšsēdētāja.

Absolvējusi  Rīgas Raiņa vakara vidusskolu, Latvijas Valsts Pedagoģiskā institūta Latviešu valodas un literatūras fakultāti.

Gan skolā, gan augstskolā piedalījusies dažādos sporta pasākumos, spartakiādēs un izpildījusies sporta klases vairākos sporta veidos. Tagad galvenā sportiskā nodarbe ir nūjošana, vingrošana un riteņbraukšana. Strādājusi laikrakstā „Diena” un „Sports”.

Aija Kehre 16 gadus bijusi Mākslas vingrošanas federācijas prezidente. Viņa organizēja un popularizēja skaisto sporta veidu. Bijusī vingrotāja, tagad žurnāliste Arta Andersone uzrakstījusi grāmatu „Vēja spārni, šķiet, viņu nes” - par izcilo latviešu mākslas vingrotāju Ludmilu Kačkaldu, kas savulaik PSRS izlases sastāvā izcīnīja pasaules čempiones medaļas. A.Kehre palīdzēja gan kā grāmatas rediģētāja, gan kā tā laika sporta dzīves pārzinātāja.

Pensionāre. Līdzdarbojas arī biedrībā „Rīgas Aktīvo senioru alianse”(RASA). Bijusi precējusies. Vīrs Ēriks, dēls Ojārs, meita Anita. Vaļasprieki: saule, siltās jūras, ekskursijas, mežs, rakstīšana.

 

Ojārs Kehris dzimis 1956. gada 23. maijā Rīgā. Latvijas Basketbola savienības priekšsēdētājs. Ekonomists. Politiķis. 

Absolvējis Jūrmalas 1. vidusskolu, Latvijas Universitātes Finanšu un tirdzniecības fakultāti (1978.g.). No 1980. līdz 1984. gadam studējis aspirantūrā Pļehanova Tautas saimniecības institūtā Maskavā, ekonomikas zinātņu kandidāts (1989.g.), ekonomikas doktors (1993.g.). 

Skolas un augstskolas laikā nodarbojies ar basketbolu un arī šobrīd piedalās dažādos turnīros. Kopš 1992. gada Latvijas Olimpiskās komitejas viceprezidents. Bijis ievēlēts par Latvijas Basketbola savienības prezidentu (1997.g.- 2011.g.). 

LR Augstākās Padomes un 5. Saeimas deputāts, bijušais Latvijas ekonomikas ministrs, Ministru prezidenta biedrs. Bijis Latvijas Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa un vairāku Ministru prezidentu padomnieks.

Strādājis LU Finanšu un tirdzniecības fakultātē (1097.g.-1989.g.). Bijis LU Vadības un ekonomiskās informātikas fakultātes katedras vadītājs, docents (1989.g.-1994.g.) No 1990. līdz 1992. gadam bijis Rīgas Komercbankas valdes loceklis. Latvijas Kultūras fonda valdes loceklis (1996.g. - 1998.g.), Rīgas Ekonomikas augstskolas valdes loceklis (1994.g.-1997.g.), "Latvijas Unibankas" padomes loceklis.(1995.g.-1997.g.), "Baltijas Tranzītu bankas" padomes priekšsēdētājs (1997.g.-1999.g.). Darbojies dažādās saimnieciskās organizācijās. 1994. gadā O.Kehris kopā ar citiem ekonomistiem dibināja Ekonomistu apvienību "2010" un kļuva par tās prezidentu.                                                Bijis precējies. Viņam ir četri dēli.

Lāsma Kauniste (Avotiņa) dzimusi 1942. gada 19. aprīlī Rīgā. Latvijas ātrslidotāja.

AbsolvējusiRīgas 4. vidusskolu un Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtu (1964.g.).

Trenējusies pie sava pirmā trenera Eiropas 1935. gada čempiona Alfona Bērziņa, vēlāk – pie Arvīda Leinarta. Treniņu partnere, draudzene un vienlaikus pretiniece L. Kaunistei bijusi otra izcilā Latvijas ātrslidotāja Ārija Gulīte. PSRS izlases sastāvā L. Kaunistes treneris bija Jevgeņijs Krasiļņikovs. Pārstāvējusi sporta biedrības „Daugava” un „Lokomotīve”.

Labākie panākumi pasaules čempionātos daudzcīņā: 1966. gadā – 7. vieta (201,616 punkti), 1967. gadā – 2. vieta (199,583), 1968. gadā – 4. vieta (198,684). 1969. gadā kļuva par pasaules čempioni (189,566 punkti: 500 m 45,6 – 3. vieta, 1000 m 1:31,2 – 1. vieta, 1500 m 2:23,7 – 3. vieta, 3000 m 5:02,8 – 5. vieta). 1970. gadā ieguvusi 5. vietu (194,613 punkti). Piedalījusies 1968. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Grenoblē, kur augstāko vietu ieņēma 1500 m distancē (5. vieta). Vēl ieguva 11. vietu 1000 m distancē un 12. vietu 3000 m distancē. 1970. gadā piedalījusies Eiropas čempionātā, kur ierindojās 7. vietā (198,400). 1970. gadā startējusiarī Starptautiskās slidošanas savienības (ISU) čempionātā sprinta daudzcīņā (neoficiālais pasaules čempionāts), iegūstot 10. vietu (189,960). Trīskārtēja PSRS vicečempione absolūtajā daudzcīņā (1968.–1970.g.), trīskārtēja PSRS čempione atsevišķās distancēs (1000 m – 1967. un 1969.g., 1500 m – 1968.g.). 1969. gadā atzīta par Latvijasgada populārāko sportisti.Tāpat šajā gadā kļuva par PSRS Nopelniem bagāto sporta meistari un saņēmaPSRS Darba Sarkanā karoga ordeni.

Laikā no 1976. līdz 1989. gadam L. Kauniste bija Rīgas 7. bērnu un jaunatnes sporta skolas direktore un trenere. Aktīvi iesaistījusies dažādos sporta pasākumos. Bijusi Latvijas Speciālās olimpiādes izpilddirektore, organizējusi sacensības un vadījusi Latvijas komandu starptautiskās sacensībās. Darbojas Latvijas Olimpiešu klubā.

L.Kaunistes dzīvesbiedrs Toivo Kauniste bijis Latvijas izlases ātrslidotājs. Dēli – Raivo, kas arī sasniedza atzīstamus rezultātus ātrslidošanā, un Gints.

 

Elfrīda Karlsone-Kukaine dzimusi 1904.gada 18.aprīlī. Latvijas vieglatlēte, skolotāja.

Absolvējusi Latvijas Tautas universitātes Fiziskās audzināšanas institūtu un Fiziskās audzināšanas augstskolu Špandavā (Vācija). Absolvējusi Latvijas konservatorijas dziedāšanas klasi (1936.g.).

Pārstāvējusi Sporta biedrību „Krauze”, „Latvju jaunatne” un LSB. Treneris Pauls Polis.

33 reizes bijusi Latvijas meistare: šķēpa mešanā (1923.g.-1931.g.), lodes grūšanā (1924.g.-1931.g.), diska mešanā (1925.g.-1931.g.), tāllēkšanā (1923.g., 1924.g., 1927.g.), kā arī 4x100 m stafetē. 52 reizes sasniegusi Latvijas rekordu deviņās disciplīnās (60 m, 200 m, 4x60 m, 4x100m, augstlēkšanā, tāllēkšanā, lodes grūšanā, diska mešanā, šķēpa mešanā).

E.Karlsone kopā ar Zinaīdu Liepiņu bija pirmās Latvijas sportistes, kas piedalījišās Olimpiskajās spēlēs. 1928.gada olimpiskajās spēlēs diska mešanā izcīnījusi 14.vietu. Piedalījusies divās "sieviešu olimpiādēs" -1926.gadā Gēteborgā izcīnījusi 4. vietu lodes grūšanā, 1931.gadā Prāgā 4. vietu diska mešanā. Uzstādījusi vairākus pasaules rekordus, tomēr tie nav fiksēti IAAF Pasaules rekordu hronoloģijā. Strādājusi Latvijas Tautas universitātes Fiziskās audzināšanas institūtā, Rīgas pilsētas 3. ģimnāzijā, bijusi "Daugavas Vanagi" organizācijas vanadžu priekšniece (1932.g.-1940.g.). 1944.gadā emigrējusi uz Vāciju, vēlāk - Kanādu. Tur bijusi Rietumontārio universitātes docētāja un sieviešu sporta direktore. 1935.gadā E.Karlsone-Kukaine tika apbalvota ar V šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, Lietuvas jaunatnes organizācijas "Triju svēto liesmu ordeni", Zviedrijas "Lingiādes ordeni".

Elfrīda Karlsone-Kukaine mirusi 1983.gada 4.jūnijā. Kanādā.

 

Jevgēņijs Kanskis dzimis 1907.gada 17.decembrī Rīgā.

Burāšanai veltīja septiņdesmit savus dzīves gadus. Savu pirmo godalgu J.Kanskis guvis 1922.gadā ar tēva - turīga Rīgas notāra - dāvinātu jahtu Jolīti. Trīsdesmitajos gados viņa sportiskā dzīve bijusi trauksmaina - uzvaras autosacīkstēs Beļģijā un Francijā, starts pat Montekarlo autorallijā un paralēli burāšana.

J.Kanskis izcīnīja neskaitāmas uzvaras - pirmajām Latvijas laikā gūtajā uzvarām vēlāk pievienojis sešpadsmit PSRS čempiona titulus. PSRS sporta meistars un Nopelniem bagātais sporta meistars. J.Kanskis bija pazīstams kā dažādu klašu švertlaivu un ķīļjahtu, kā arī ledusjahtu burātājs, tomēr galvenā bija jahtai "Amata", ar kuru uzvara gūta 1930.gadā - Bretaņas starptautisko sacensību nedēļā - kurā jahta "Amata" bija vienīgā jahta, kas sasniedza finišu. Vēl 1979.gadā Jevgēņijs Kanskis kārtējo reizi kļuva par Latvijas čempionu, savu pēdējo medaļu izcīnot vēl pēc divām sezonām 73 gadu vecumā.

Pēc Otrā pasaules kara ceļš uz rietumiem J.Kanskim bija slēgts. Tomēr viņš prata turpināt īstenot brīvvalstī dzimušo ideju, ka sportot iespējams arī sirmā vecumā. Jevgeņijs Kanskis bija arī zinošs un prasmīgs treneris. Godinot vecmeistaru notiek Rīgas līča regate jūras jahtām, un tajā izcīna leģendārā latviešu burātāja Jevgēņija Kanska kausu. Šo sudraba kausu tālajā 1938.gada 19.jūnijā ar jahtu "Amata" Jevgeņijs Kanskis izcīnīja Nidas Regatē.

"Runā, ka agrāk bija koka kuģi un dzelzs cilvēki, bet tagad ir otrādi. Tā gan nebūtu īsti pareizi, jo, lai kādi būtu kuģi, tie vienmēr būs jāvada cilvēkam ar dzelzs roku..."- tā Jevgēņijs Kanskis.   Jevgēņijs Kanskis miris 1986.gada 5.jūlijā Rīgā.

 

Dainis Kalns dzimis 1944.gada 10.novembrī Kuldīgas apriņķī, Kurmales „Seglos” .

Absolvējis  Kuldīgas 1. vidusskolu (1944.g.) un Rīgas medicīnas institūtu (1974.g.). Darba gaitas sācis Ventspils Centrālajā slimnīcā (1974.g.-1981.g.), tad Rīgas 7. Klīniskajā slimnīcā, no 1984.gada Siguldas slimnīcā (no 2001.gada nodaļas vadītājs). 

Ar sportu sācis nodarboties skolas gados. Sākumā spēlējis basketbolu, vēlāk trenējies soļošanā pie trenera Alfrēda Lejas, bet neesot bijušas no dabas dotās soļošanai vajadzīgās īpašības. Vislabāk veicies svarcelšanā. Kad sācis trenēties ar savu 1,86 m garumu, bijis kā skaliņš, bet vēlāk jau bijuši 93 kilogrami un varējis grūšanā pacelt 150, raušanā 120 kilogramus. Toreiz, kad startējuši Kārlis Pumpuriņš, Genadijs Ivančenko, Vilis Pērkons, tas nekas dižs neesot bijis, jo viņa svara kategorijā cīnījās kādi divdesmit sporta meistari. Savulaik bijis studentu biedrības un Ventspils čempions. Darbojies arī kā treneris - Ventspils juniori Latvijā izcīnījuši pat otro vietu. Līdz 55 gadiem spēlējis basketbolu, cilājis svarus, slēpojis (distanču slēpošana). Tagad tuvas ir vispusīgas fiziskas nodarbības.

Opera ir D.Kalna otra sirdslieta. Bet, ja pa TV rādot kādu lielisku sporta cīņu, tad no operas parasti pārslēdzoties uz sportu. D.Kalns uzskata, ka mūsu sabiedrība ir ieslīgusi tādā materiālismā, ka kultūrai atliek aizvien mazāk laika. Kopš 1993.gada katru vasaru pēc viņa iniciatīvas Siguldā notiek Opermūzikas svētki. Sākot ar 1997.gadu, Siguldas Opermūzikas svētkiem īpaši tiek iestudēta kāda operas izrāde.

D.Kalns savulaik daudz rakstījis par dažādām tēmām. Vadījies pēc rakstnieka Miervalža Birzes ieteiktā - redzot kaut kādas cūcības, viņš (M.B.) kauties gan negribējis, bet rakstveidā ticis galā ar savām emocijām. D.Kalns visai skarbi izteicies par basketbolu, jo pārāk daudz balstoties uz ārzemniekiem, turklāt ne uz tiem labākajiem. Daudzās komandās kāds melnais vajadzīgs vienkārši šova pēc, bet žēl, jo tad malā paliekot kāds spējīgs mūsējais. Kad jātaisa valsts izlase, tad to spēlētāju nemaz tik daudz nav. Latvijas basketbolisti, kas savulaik bija gan Eiropas čempioni, gan Eiropas kausu ieguvēji, šobrīd esot atpalikuši.                                         D.Kalns ir precējies, dēls Kristaps. Darbojies arī politikā - bijis Rīgas domes deputāts.

 

Juris Kalniņš dzimis 1938.gada 8.martā Rīgā. Latvijas basketbolists.

Mācījies Rīgas 26.pamatskolā, absolvējis Rīgas 24.vidusskolu, studējis Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtā.

Treneri Alfrēds Krauklis, Aleksandrs Gomeļskis, Maigonis Valdmanis.

Juris Kalniņš sportot sācis pie trenera Elmāra Baura slidotavā Cēsu ielā un viens no Latvijas hokeja patriarhiem Harijs Vītoliņš paredzējis viņam spožu nākotni. Bet tad nokļuvis pie basketbola trenera Alfrēda Kraukļa. Pamatā pārstāvējis sporta biedrību "Spartaks", VEF (1955.g.-1959.g. un 1965.g.) un ASK (1960.g.-1970.g.) komandas. Divkārtējs Latvijas PSR čempions "Rīgas ekspresis" un "Daugava" sastāvā (1956.g.un 1958.g.). PSRS tautu spartakiādes Latvijas PSR izlases sastāvā izcīnījis: 1956.g. - 1.vietu, 1959.g. - 3.vietu, 1963.g. - 3.vietu. Latvijas PSR izlasē piedalījies 53 spēlēs. PSRS čempions (1956.g.), 1962. gadā izcīnīta 2.vieta, savukārt 1961.gadā - 3.vieta. Trīs reizes izcīnījis uzvaru Eiropas čempionvienību kausa izcīņā (1958.g., 1959.g., 1960.g.). Laikā no 1962.gada līdz 1964.gadam spēlējis PSRS izlasē un tās sastāvā izcīnījis sudraba medaļu 1964.gada olimpiskajās spēlēs Tokijā, zelta medaļu Eiropas čempionātā (1963.g.) un bronzas medaļu pasaules čempionātā (1963.g.). Bijis Eiropas kausa uzvarētājas komandas sastāvā (1960.g.).

Basketbolista gaitas lielajā sportā beidza 1970.gadā, bet basketbolu nav pametis. Pārstāvējis Latvijas klubu izlasi Eiropas un pasaules senioru meistarsacīkstēs. 1997.gadā kļuvis par Pasaules veterānu čempionu basketbolā. Beidzot sporta gaitas ASK meistarkomandā, Juris Kalniņš palika ASK sistēmā un kopā ar Gunāru Baldzēnu trenējis ASK juniorus. Trenējis Rīgas Industriālā politehnikuma un Ķekavas komandu. Pēc sporta gaitām kļuvis par uzņēmēju. 1998.gadā ticis apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa Goda zīmi. Latvijas Basketbola savienības goda biedrs.                                                                                                                                                                                                                             Bijis precējies - sieva Dzintra, dēli Juris, Oskars un Ronalds, meita Dace. Miris 2010.gada 9.februārī Rīgā. 

 

Igors Kazanovs dzimis 1963.gada 24.septembrī Daugavpilī. 

Absolvējis Daugavpils Dzelzceļa tehnikumu.

Pārstāvējis sporta biedrību „Dinamo”. Pirmā trenere bija Viktorija Gekiša. Treneri – Imants Liepiņš, Viktors Mjasņikovs. Izpildījis starptautiskā sporta meistara normatīvu. I.Kazanovs ir četrkārtējs Eiropas čempions 60 metru barjerskrējienā telpās (1990.g., 1992.g., 1996.g., 1998.g.). 1987.gadā viņš uzvarēja Eiropas kausa izcīņā 110 m/b distancē. 1987. un 1991.gada pasaules čempionātos viņš bija piektais, 1993.gadā – sestais. Trīskārtējs PSRS čempions 110 m/b (1984.g., 1987.g., 1990.g.), pieckārtējs PSRS čempions telpās 60 m/b (1985.g., 1987.g., 1989.g.-1991.g.).

Pieckārtējs Latvijas PSR čempions: 110 m/b (1983.g. un 1988.g.), 4x100 m stafetē (1981.g.), 60 m/b telpās (1983.g., 1984.g.). Seškārtējs Latvijas čempions: 110 m/b (1993.g., 1995.g., 1997.g.), 60 m/b telpās (1994.g., 1997.g.), 60 m telpās (1994.g.). 1989.gadā uzstādījis Eiropas rekordu 60 m/b.

I.Kazanovs ir piedalījies 1992. un 1996.gada olimpiskajās spēlēs: Atlantā -16.vieta, Barselonā - 11.vieta. Viņa personīgais rekords 110 m/b ir 13,26 s, kas tika uzstādīts 1993.gada pasaules čempionātā. Kopš 1997.gada dzīvo Spānijā darbojas celtniecības nozarē. Aktīvās sporta gaitas beidza 2002.gadā.

Ir precējies, ģimenē aug divas meitas.

 

Alfrēds Krauklis dzimis 1911.gada 8.decembrī. Latvijas basketbolists un treneris. 

A.Krauklis Latvijas basketbola izlases sastāvā aizvadījis 28 spēles, kļūdams arī par 1939.gada Eiropas čempionāta sudraba medaļas ieguvēju. Bijis izlases kapteinis. Pēc Otrā pasaules kara spēlēja Latvijas PSR izlasē (1945.g.-1949.g.). No 1940. gada - spēlējošais treneris, pēc tam pievērsās trenera un sporta organizatora darbam. Astoņas reizes kļuvis par Latvijas čempionu Rīgas “Starta” (1933.g., 1938.g., 1943.g., 1944.g.) un “Daugavas” (1945.g.-1948.g.) komandas sastāvā. Spēlētāju A.Kraukli laikraksts Sporta Pasaule 1938.gadā raksturoja tā: „Tik saprātīgu, viltīgu spēlētāju diez vai līdz šim mūsu basketbols ir pieredzējis”. Viņš aizvadījis 28 spēles Latvijas valstsvienības sastāvā. 

A.Krauklis vadījis basketbola komandu „Rīgas Spartaks” (1949.g.-1958.g.). 1953.gadā ASK vadība uzaicināja A.Kraukli vadīt ASK komandu PSRS čempionātā. Rīdzinieki toreiz vēl bez Jāņa Krūmiņa pirmo reizi izcīnīja ceturto vietu, kas liecināja, ka komanda var sasniegt vēl labākus rezultātus. Tomēr A.Krauklis atgriezās „Spartaks”, kurā valdošais brīvais gars bija tuvāks viņa būtībai. Uz “Spartaka” bāzes 1958.gadā izveidoja meistarkomandu Rīgas VEF, ar kuru A.Krauklis bija kopā līdz 1975.gadam. VEF ar A.Kraukli kā galveno treneri izcīnīja PSRS čempionāta bronzas medaļas (1960.g.) un 12 reizes izcīnīja Latvijas čempionu titulus (1943.g.-1947.g., 1954.g.-1956..g., 1958.g.-1961.g.). A.Krauklis trenējis arī Latvijas PSR izlasi (20 spēles), bet 1957. un 1963.gadā bijis Latvijas izlases vecākais treneris. Lielākais panākums A.Kraukļa trenētai izlases komanda bija 3.vieta PSRS tautu 3.spartakiādē (1963.g.). 

PSRS Tautu 1.spartakiādē 1956.gadā Latvijas izlase, kurā A.Krauklis bija otrais treneris, izcīnīja 1.vietu. Latvijas vīriešu izlase uz spartakiādes turnīru devās kā galvenā favorīte, jo Rīgas ASK komanda bija uzvarējusi Padomu Savienības 1955.gada čempionātā un 1956.gada Vissavienības ziemas turnīrā, kurā 3.vietu ieguva Rīgas „Spartaks”. Komanda uzvarēja visās spēlēs - Maskavu (68:52), Lietuvu (59:54), Krieviju (89:55), Kazahstānu (60:46) un Ukrainu (71:63). Latvijas izlasi turnīrā kopā ar A.Kraukli kā galvenais treneris vadīja Aleksandrs Gomeļskis. Komandā spēlēja Rīgas ASK pārstāvji Maigonis Valdmanis, Valdis Muižnieks, Jānis Krūmiņš, Aivars Ļeončiks, Gunārs Siliņš, Oļģerts Hehts, Teobalds Kalherts, Ivars Vērītis un Leons Jankovskis, kā arī Spartaka basketbolisti Raimonds Karnītis, Juris Kalniņš un Jānis Ostrouhs. 

Trenera A.Kraukļa vadībā izauguši daudzi izcili Latvijas basketbolisti - arī olimpisko spēļu sudraba medaļas ieguvējs Cezars Ozers un  Eiropas čempions Visvaldis Eglītis.  A.Krauklis savos audzēkņos centās veidot savā jaunībā gūto atziņu - ar sportošanu vien maizi nepelnīsi. Starp viņa audzēkņiem bija ne tikai 29 sporta meistari, bet arī vēlākie zinātnieki, inženieri, treneri. Kā treneris viņš spēlētājiem bija vecākā biedra nozīmē.
A.Krauklim piešķirts PSRS Nopelniem bagātā trenera goda nosaukums.

Pēc aiziešanas no „lielā sporta” 25 gadus strādāja jaunatnes basketbolā, bijis VEF Bērnu un jaunatnes sporta skolas treneris. Šī sporta skola mūsdienās ir nosaukta trenera A.Kraukļa vārdā. Katru gadu Rīgā tiek organizēts starptautisks Alfrēda Kraukļa piemiņas turnīrs basketbolā jauniešiem. Alfrēda Kraukļa vārds ierakstīts Latvijas basketbola Goda zālē 
Alfrēds Krauklis miris 1991.gada 17.novembrī Rīgā.

Valdis  Kleinbergs

Valdis Kleinbergs dzimis 1939. gada 29.oktobrī Rīgā.  Latvijas Motosporta prezidents (1976-1980) un (1985-1996).

Absolvējis Rīgas Politehnisko institūtu.Inženieris, dizainers, konstruktors, sportists, treneris. Strādājis rūpnīcā "Sarkanā zvaigzne", vēlāk Rīgas Motorūpnīca, dizaina un perspektīvo izstrādņu biroja vadītājs, 8 autorapliecību īpašnieks. Viens no aktīvākajiem Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) atjaunošanas iniciatoriem. 1988. gadā Latvijas radošās inteleģences plēnumā, kur pirmo reizi izskanēja vārdi - „Trešā Atmoda”, V.Kleinbergs panāca, ka rezolūcijā adresētu Latvijas PSR un PSRS vadībai ierakstīja: „... panākt, lai Latvijas PSR tiktu uzņemta par locekli ANO, UNESKO, olimpiskajā kustībā, sporta un citās federācijās ar tiesībām piedalīties startptautiskos politikas, kultūras, zinātnes un sporta forumos, lietojot mūsu suvenerās republikas valstiski nacionālo simboliku.” Rezolūcijā pirmo reizi publiski tika paziņots par Latvijas Olimpiskās komitejas atjaunošanu. Pēc LOK atjaunošanas viņu ievēlēja par vice prezidentu. Pēc viņa iniciatīvas izveidoja Latvijas Sporta federāciju padomi (LSFP) un iecēla par  tās vadītāju. V.Kleinbergs laikrakstā NA ierosināja izveidot sporta komisijas Saeimā un valdībā, kuras vēlāk tika arī izveidotas.        Diemžēl Valdis Kleinbergs pāragri šķirās no dzīves - 1996. gadā 27. jūnijā.

Edvīns  Ķirsis

Edvīns Ķirsis dzimis 1931. gada 22. februārī Rīgā. Motobraucējs.

 Absolvējis Rīgas Industriālo Politehnikumu (RVT) metālapstrādē.

PSRS čempions motokrosā 350cc klasē. PSRS čempions moto daudzdienās (1957.). Iekļauts PSRS (1964.). 1 zelta medaļa PSRS moto daudzcīņās, 2 sudraba medaļas PSRS moto daudzcīņās, 1 sudraba medaļa PSRS Bruņoto spēku čempionātā (1954.-1965.) Sporta meistars (1956.). Piešķirts PSRS Nopelniem bagātā Sporta Meistara nosaukums.  Piešķirts Trīs Zvaigžņu ordenis (2001.).