Māris Raimonds Gailis dzimis 1938. gada 16 septembrī Rīgā. Vieglatlēts, treneris,  LSPA docents.

Absolvējis Rīgas 36. (tagad Teikas) vidusskolu un 1961. gadā Latvijas Valsts Fiziskās kultūras institūtu (LVFKI,  tagad LSPA).

Treneris - 32 kārtējs Latvijas meistars un Latvijas PSR čempions Imants Gailis (Dinamo).

Nopietni trenēties sācis tikai 18 gadu vecumā. Māris Gailis - 1961. gada 13. izlaiduma 13. grupas absolvents - ir draugos ar skaitli 13 - tik daudz Gailim ir Latvijas čempiona titulu dažādās skriešanas disciplīnās no 800m līdz 10000m un 13 reižu viņš sasniedzis arī Latvijas rekordus. Mīļākā distance - 1500 m. Bijis PSRS izlasē. 1967. gadā Rīgas Sporta manēžā 3000 m distancē uzvarējis pat iepriekšējās vasaras Eiropas čempionu Lajošu Mečiru. Ja Māris Gailis 2018. gadā  būtu startējis Latvijas čempionātā, tad viņš ar saviem personīgajiem rekordiem 5000 m (13.46,6) un 10 000 m (28:59,4), kas sasniegti 1970. un 1968. gadā, arī pēc gandrīz 50 gadiem būtu Latvijas čempions.

Pēc spota gaitām strādājis par treneri sporta biedrībā „Vārpa” un „Dinamo”. Vairāk nekā 40 gadus strādājis LVFKI Vieglatlētikas katedrā kā docents. Vairāku grāmatu autors par sacensību organizēšanu un tiesāšanu vieglatlētikā un izstrādājis mācību materiālu topošajiem treneriem un sportistiem par ātruma izturības treniņu. Joprojām aktīvi piedalās spora pasākumu organizēšanā. Māri Gailim  2022. gadā tika pasniegta balvu par „Mūža ieguldījums vieglatlētikā”. Precējies ar studiju biedreni Lilitu Zvejnieci, meita - skolotāja, dēls - ārsts.

 

Juris Grants dzimis 1962. gada 6. jūlijā  Madonā. Slēpošanas treneris.

Pēc Madonas 1. vidusskolas beigšanas studējis Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtā (LVFKI). Pirmais treneris Egils Ziņģītis.

Bijis skolotājs Madonas un Bauskas vidusskolā. No 1986. gada LVFKI ārštata zinātniskais līdzstrādnieks un PSRS Pedagoģijas zinātņu akadēmijas (Maskava) neklātienes aspirants. No 1989. gada Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas (LSPA) asistents. 1992. gadā kā pirmais Latvijā ieguvis sporta pedagoģijas doktora grādu. No 1993. līdz 1995. gadam bijis Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas institūta doktorants. 1994. gadā studējis un veicis zinātnisko darbību sporta zinātnē Stokholmas Izglītības institūtā un veselības aprūpē Taivānā. Apguvis kooperatīvās mācīšanās jomu Kolumbijas Universitātē, ASV. 1999. gadā ievēlēts par LSPA profesoru.  Kopš 2009. gada LSPA zinātņu prorektors. 2018. gadā ievēlēts par LSPA rektoru. Kā viesprofesors strādājis Zviedrijā, Lietuvā, Polijā, Kanādā, Japānā. Polijas Jozefa Pilsudska Varšavas fiziskās izglītības universitātes Goda Doktors (2018). 

Vairāk nekā 140 zinātnisko rakstu autors, 3 monogrāfiju autors un 7 kolektīvo monogrāfiju līdzautors. Zinātniskā žurnāla “LASE Journal of Sport Science” redaktors, darbojas 9 dažadu Eiropas un pasaules valstu zinātnisko sporta zinātnes žurnālu redkolēģijās. Bijis Latvijas Slēpošanas federācijas prezidents, Baltijas Sporta zinātnes asociācijas prezidents (2016-2018). 

Precējies. Sieva - Agita sporta trenere, divi dēli - Jurģis un Pauls.

Tīna Laura Graudiņa dzimusi 1998. gada 9. martā Rīgā.  Volejboliste.

Studē Dienvidkalifornijas Universitātē (USC) ASV. 

Pirmais treneris Andris Krumiņš. 

2014. gadā kopā ar Lindu Grambergu trenera Aigara Birzuļa vadībā izcīnīja 3. vietu U-17 pasaules čempionātā, bet pārī ar Anastasiju Kravčenoku Pasaules jaunatnes olimpiskajās spēlēs izcīnija  9. vietu. 2015. gadā kopā ar Paulu Nikolu Ņečiporuku izcīnija  zelta medaļu Eiropas jaunatnes čempionātā U-18 grupā, tāds pats panākums 2016. gada Eiropas čempionātā U-22 pāri ar Anastasiju Kravčenoku. 2018. gada Eiropas čempionātā U-22 grupā izcīnīta sudraba medaļa. 2019. gada Eiropas čempionātā Maskavā pāris izcīnīja zelta medaļas. 2019. gada septembrī olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīrā Graudiņa/Kravčenoka izcīnīja ceļazīmi uz 2020. gada Tokijas  olimpiskajām spēlēm. 2021. gadā Tīna Graudiņa Dienvidkalifornijas Universitātes (USC) komandas sastāvā uzvarējusi Nacionālās koledžu sporta asociācijas (NCAA) finālturnīrā.

 

Alvils Gulbis dzimis 1936. gada 17. aprīlī Rīgā. Basketbolists.  

Savā profesionālajā karjerā spēlējis ASK Rīga (1955.-1964.) un VEF Rīga (1964.-.1968.) klubos. Trīskārtējs Eiropas čempionvienību kausa izcīņas uzvarētājs ASK sastāvā (1958.-1960.). Latvijas PSR izlasē aizvadījis 88 spēles. Latvijas izlases sastāvā izcīnītās bronzas godalgas PSRS Tautu spartakiādē (1959, 1963) un medaļas PSRS čempionātos  -sudraba ASK sastāvā 1962. un 1964. gadā, bronzas  ASK (1961.) un  VEF komandā (1966.). A.Gulbi iedalīja PSRS izlasē un tās sastāvā tika izcīnīts prestižais Mairāno kauss Itālijā. Strādājis par treneri – piecus gadus VEF meistarkomandā, vēlāk Ādažu kolhoza basketbola komandā, kas vairākkārt izcīnījusi Latvijas čempiontitulu. 

A.Gulbja mazdēls Ernests ir profesionāls tenisists.

Alvils Gulbis miris 2021. gada 26. februārī.

Foto: Ar bumbu Alvils Gulbis un Jānis Krūmiņš.

Juris Grustiņš dzimis Cēsīs 1947. gada 22. Jūlijā. Latvijas vieglatlēts. 

Absolvējis Cēsu 1. vidusskolu. Mācījies LVFKI.

Treneri Elmārs Ozols un Imants Gailis.

1967. gadā uzvarēja Vissavienības junioru sacensībās 3000 m distancē telpās ar laiku 8:32,0, kā arī ieguva 1. vietu   PSRS junioru krosa meistarsacīkstēs. PSRS junioru meistarsacīkstēs uzvara 5000 m skrējienā ar personisko rekordu – 14:27,4. Neidentificētās sacensībās  sasniedzis  personisko rekordu 5000 m skrējienā (14:04.0). 1971. gada februārī Maskavā  1. vieta 3000 m skrējienā. LPSR 8. spartakiādē  uzvara 3000 m šķēršļu skrējienā ar  Latvijas rekordu (8:44,2) un 5000 m – ar  personisko rezultātu 13:57,8. PSRS Tautu 5. spartakiāde Maskavā Juris Grustiņš trešais un ar rezultātu 13:34.2 un laboja Genādija Hlistova republikas rekordu. «Dinamo» čempionātā J.Grustiņš uzvar 5 km skrējienā, kā arī 3000 m skrējienā Latvijas un Igaunijas vieglatlētu mačā. Pirmā vieta izcīnīta arī populārajā 20 km skrējienā «Apkārt Juglas ezeram» ar  laiku 1:00:15,0. Juris Grustiņš kļuva arī par PSRS izlases kandidātu. PSRS ziemas čempionātā Maskavā  J. Grustiņš uzvar 3000 m skrējienā ar  personisko rekordu 8:04,2. Eiropas  ziemas čempionātā Francijā J.Grustiņš 3000 m skrējienā kļūst par Eiropas čempionu - 8:02,85. PSRS sastāvā viņš piedalās pirmās PSRS un ASV sacīkstes telpās  Virdžīnijas štata Ričmondā.  J.Grustiņš  uzvarējis «Pravdas» balvas republikas finālsacensībās – 8 km noskrieti 23:13,6. Diemžēl atkal traumas, sarežģījumi personīgā dzīvē.

Juri Grustiņu pēdējā gaitā pavadīja 2006. gada augustā.

 

Imants Gailis dzimis 1918. gada 19. septembrī. Latvijas vieglatlēts, treneris.

Imanta Gaiļa sasniegumi (Andra Staģa dati): 32 reizes bijis Latvijas meistara un Latvijas PSR čempiona godā (1937 – 1952). Piecas   reizes:  200 m, 110 m/b, 400 m/b. Latvijas rekordus labojis 16 reizes – 400 m, 110 m/b, 200 m/b, 400 m/b, 4x100 m, 4x400 m un zviedru stafetē. 1949.gada čempionātā I.Gailis izcīnīja 8 zelta medaļas. Personīgie rekordi: 100 m – 10,8 (1948), 200 m – 22,6 (1945), 400 m – 50, 0 (1948, Latvijas rekords), 110 m/b – 15,2 (1948, Latvijas rekords), 200 m/b – 24,8 (1949, Latvijas rekords), 400 m/b – 54,4 (1948, Latvijas rekords).

1946. gadā – PSRS čempionāta sudraba medaļa 200 m/b un bronzas medaļa – 400 m/b. 1949. gadā – PSRS čempionāta bronzas medaļa 200 m/b. Viņa audzēkņu vidū bijusi olimpiskā čempione Inese Jaunzeme, Ingrīda Vērbele-Barkāne , Juris Grustiņš, Imants Kukličs, Edmunds Pīlāgs u.c. Imantam Gailim piešķirts Latvijas PSR Nopelniem bagātā trenera nosaukums.

Miris 1985. gada 12. martā.

Uz foto: Juris Grustiņš, Imants Gailis , Jānis Krivāns

 

Valentīna Gotovska dzimusi 1965. gada 3. septembrī Krāslavā. Latvijas vieglatlēte. Pārstāvējusi „Vārpa”, ASK.

Treneri - Jurijs Gotovskis, Ludmila Olijare, Aleksandrs Čumalovs.

Piedalījusies četrās Olimpiskajās spēlēs. 1992. gadā Barselonā izcīnījusi savu augstāko vietu šajās sacensībās - 13. vietu augstlēkšanā, 1996. gadā Atlantā viņa ieņēma 28. vietu tāllēkšanā. 2000. gadā Sidnejā V. Gotovska bija 20. tāllēkšanā un Olimpisko spēļu karjeru noslēdza ar 24. vietu tāllēkšanā 2004. gadā Atēnās. Augstāko vietu (5.) ieņēma 2001. gadā tāllēkšana ar rezultātu 6,84 m. 

Labākie sasniegumi pasaules čempionātos: 1993.g. - 8.vieta augstlēkšanā (1,91 m), 2001.g. - 5.vieta tāllēkšanā (6,84 m). Eiropas čempionātos: 1990.g. - 7.vieta augstlēkšanā (1,89 m); 1998.g. - 15.vieta tāllēkšanā (6,43 m).  24 reizes bijusi Latvijas čempione: augstlēkšanā (1992.-1996.g.), tāllēkšanā (1995. - 1999., 2003.g.), septiņcīņā (1994., 1996.g.), 100 m (1995.g.), augstlēkšanā telpās (1993.-1995.g.), tāllēkšanā telpās (1995. -1998., 2002., 2003.g.), 60 m (1996.g.). Piecas reizes sasniegusi Latvijas rekordu augstlēkšanā, trīs reizes tāllēkšanā. V. Gotovska ir pašreizējā Latvijas rekordiste augstlēkšanā (1,97 m). 

 

Juris Ģērmanis dzimis 1977.gada 4.aprīlī Gulbenē. Slēpotājs. 

Absolvējis Gulbenes vidusskolu (1995.g.) un augstskolu RSEBAA. 

Treneri - Jānis Ančs, Andris Gailītis.

17 gadu vecumā kļuva par Latvijas čempionu. Daudzkārtējs Latvijas čempions - 10 km klasiskajā stilā (1998.-2000.g.), 15 km brīvajā stilā (1998.-2000.g.), 30 km klasiskajā stilā (1998., 2000., 2001.g.), 30 km brīvajā stilā (1999.g.), 50 km klasiskajā stilā (1999.g.), stafetē (1998.g.). 

Piedalījies pasaules čempionātos - 2001.g. - 55.vieta 30 km, 64.vieta 10+10 km, 67.vieta 15 km. Olimpiskajās spēlēs: 2002.gadā Soltleiksitijā 15 km 49.vieta, 10 + 10 km 54.vieta, 30 km ar kopēju startu 60.vieta. 1998 Nagano 10 km 77.vieta, bet 15 km – izstājies. Pēc10 gadu pārtraukuma 2013.gadā Juris Ģērmanis uzvarēja Latvijas čempionātā 10 km sprintā un 15 km ar kopējo startu brīvajā stilā. Piedalījies 2013.gadā vairākās sacensībās un mēģinājis iegūt ceļa zīmi uz Soču olimpiādi.

Pēc sporta karjeras strādājis apsardzes firmā, vēlāk betona ražošanas uzņēmumā „Consolis” par Latvijas tirdzniecības un mārketinga direktora vietas izpildītāju. Precējies, ir audžudēls.

Artūrs Garonskis dzimis 1957.gada 25.maijā Rīgā. Latvijas airētājs.

Absolvējis Rīgas Politehnisko institūtu un Latvijas Policijas akadēmiju (2000.g.).

Treneris Rolands Sproģis. Pārstāvējis sporta biedrību „Dinamo”.

Pasaules junioru čempions divniekā (2+; 1975.g.). Pasaules čempionātā - 4.vieta (4+; 1977.g.), 2.vieta (4+; 1979.g.). PSRS tautu spartakiādes čempions (4+; 1979.g.), PSRS čempions (4+; 1980.g.). 1980.gada Maskavas olimpiskajās spēlēs viņam 2.vieta kopā ar D.Krišjāni, Dz.Krišjāni  un Ž.Tikmeru (4+). Bijis docents Policijas akadēmijā.

Ēvalds Grabovskis dzimis 1941.gada 2.martā Rīgā. Latvijas hokejists. Treneris.

Absolvējis Rīgas 6. viduskolu un Latvijas Valsts Fiziskās kultūras institūtu (1971.g.).

No 14 gadu vecuma trenējies riteņbraukšanā (treneris Alberts Džarcāns), peldēšanā (treneris Ainars Leja), hokejā (Edgars Rozenbergs). 

Latvijas čempions hokejā, spēlējis „Daugava” meistarkomandā (1967.g.-1970.g.), bijis spēlējošais treneris hokeja klubā „Brocēni” (1970.g.-1974.g.), vēlāk komandā „RPI”. Sācis trenera darbu komandā „Latvijas Bērzs”. Viktors Tihonovs uzaicinājis E.Grabovski par trešo treneri „Dinamo” komandā (1975.g.-1977.g.). Bijis Rīgas „Dinamo” galvenais treneris (1977.g.-1980.g.) un (1989.g.-1991.g.). Kad „Dinamo” sāka strādāt no Maskavas treneris V.Jurzinovs (1980.g.-1989.g.), E.Grabovskim „piedāvāja” darbu ar Bulgārijas izlasi. Trenējis arī Polijas izlasi (1993.g.-1994.g.), strādājis arī Vācijā un Šveicē. Bijis Latvijas izlases galvenais treneris (1995.g.). Komandas „Rīga 2000” galvenais treneris.

Ē.Grabovskis bija Latvijas hokeja federācijas ģenerālsekretārs, tagad ir federācijas izpilddirektors.  E.Grabovskis izveidojis izstādi par Latvijas hokeju, kura izstādīta daudzās pilsētās. Par Latvijas hokeju un E.Grabovski ir rakstīts grāmatā „Melnās ripas bruņinieki”. Precējies, ģimenē divas meitas.

 

Guntars Gailītis dzimis 1954.gada 30.maijā Cēsu rajona Priekuļu pagastā. Treneris.

Abdoslvējis Murjāņu sporta internātskolu un Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtu (1976.g.). Trenera darbā viņu ievirzījis Vitālijs Umbraško - Eiropas čempiona Jāņa Bojāra treneris.
Nodarbojies ar ātrslidošanu, basketbolu, vieglatlētiku, labākais rezultāts desmitcīņā - 6223 punkti. Izcīnījis bronzas medaļu Latvijas ziemas čempionātā daudzcīņā. Bijis Latvijas jaunatnes izlases dalībnieks 10-cīņā. 2016.gadā apritēs 40 darba gadi, kopš strādā Murjāņu Sporta ģimnāzijā. Guntars Gailītis zināms kā Māra Urtāna (4. vieta Eiropā 2010.g.) treneris. Viņš trenējis arī mūsu Atēnu olimpieti diska mešanā Daci Ruskuli, vienu no labākajiem PSRS junioriem diska mešanā Andri Smoču un daudzus citus diska metējus un lodes grūdējus. Kā treneris piedalījies trīs olimpiskajās spēlēs - Atēnās, Pekinā, Londonā.
Precējies. Sieva Anete, ģimenē aug trīs bērni - Anda, Ivars un Jānis.

Aleksandrs Gomeļskis dzimis 1928.gada 18.janvārī Ļeņingradā. Basketbola treneris.

Absolvējis PSRS Kara fiziskās kultūras institūtu (1953.g.) un nosūtīts darbā uz Baltijas kara apgabalu.

No 1954. līdz 1965.gadam bija Rīgas ASK vecākais treneris. Viņa vadībā ASK trīs reizes izcīnīja Eiropas valstu čempionvienību kausus (1958.g.-1960.g.), trīs reizes uzvarēja PSRS čempionātos (1955.g., 1957.g., 1958.g.). Pēdējās medaļas PSRS čempionātos ASK izcīnīja: bronzu - 1961.g., sudrabu - 1962.. un 1964.gadā. No 1955. līdz 1963.gadam bija Latvijas izlases vecākais treneris - izcīnīja 1.vietu PSRS tautu spartakiādē 1956.gadā un 3.vietu 1959.gadā.

A.Gomeļskis bija mērķtiecīgs ar izcilu menedžera talantu. Viņš pierunāja ASK komandā palikt Maigoni Valdmani, Valdi Muižnieku un atgriezties Rīgā no Maskavas Gunāru Siliņu. Viņš basketbolā iesaistīja Jāni Krūmiņu un palīdzēja „Lielajam Jānim” apgūt basketbola spēles noslēpumus. Kritiskos brīžos viņš tomēr pratis arī ieklausīties spēlētājos, uzticēties izcilajam taktiķim Maigonim Valdmanim. 1956.gadā M.Valdmanis, J.Krūmiņš un V.Muižnieks PSRS izlases sastāvā Melburnas olimpiskajās spēlēs izcīnīja sudraba medaļas, savukārt A.Gomeļskis „prata” no spēlēm atgriezās kā FIBA kategorijas tiesnesis. 

Vēlāk A.Gomeļskis pārcēlās uz dzīvi un darbu Maskavā. No 1958. līdz 1962.gadam bija PSRS izlases otrais treneris, no 1962.gada (ar pārtraukumiem) līdz 1988.gadam PSRS izlases galvenais treneris. A.Gomeļskis iekļauts Pasaules basketbola slavas zālē Springfīldā un FIBA Slavas zālē.                                                                                         

Miris 2005.gada 16.augustā Maskavā.

Andris Gulbis dzimis 1943.gada 18.jūnijā Rīgā. Latvijas rokasbumbas treneris.

Absolvējis Jūrmalas 3.vidusskolu un Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtu. 

Treneri – Līgotnis Zatlers un Harijs Čebrikovs.

Skolas gados labākie panākumi bijuši tāllēkšanā un augstlēkšanā. 8.klasē sācis apgūt rokasbumbas pamatus, bet mācoties 11. klasē, kopā ar skolas komandu izcīnījis 1.vietu Latvijas pionieru spartakiādē (1959.g.). Viņu uzaicināja spēlēt Rīgas Politehniskā institūta (RPI) komandā. Pēc vidusskolas sekoja dienests armijā. 1966.gadā A.Gulbis atgriezās Daugavas meistarkomandā (bijušais RPI) un tika uzaicināts uz PSRS izlasi. 1968.gadā A.Gulbis kopā ar vārtsargu Jāni Vilsonu kļuva par pasaules studentu čempioniem. 1970.gada pasaules čempionātā  A.Gulbis bija PSRS izlases rezervists. Karjeras laikā A.Gulbis pārstāvējis vairākus sporta klubus: RPI; ASK, „Daugava”, “Celtnieks”. Bijis Latvijas PSR čempions 1963.g., 1964.g., 1967.g., 1973.g. un 1976.gadā. PSRS meistarsacīkstēs ieguvis bronzas medaļu (1967.g.), arī PSRS arodbiedrību spartakiādē bronzas medaļa (1969.g.). A.Gulbis iekļauts Latvijas rokasbumbas piecdesmitgades simboliskajā “zvaigžņu” izlasē.

Pēc spēlētāja karjeras beigšanas A.Gulbis kļuva par treneri – sākumā kā Nila Graša palīgs “Celtnieks” meistarkomandā, pēc tam viņš trenēja “Celtnieka” juniorus, tad bija meistarkomandas galvenais treneris, un viņa vadībā “Celtnieks” ieņēma 6. vietu augstākajā līgā – labākais sasniegums pēc 1967.gada bronzas medaļām. Strādājis Olimpisko rezervju skolā. A.Gulbis izveidoja komandu “Tēvzeme” - ASK (vēlāk ASK/AB.LV) priekšteci. A.Gulbja labākie sasniegumi kā trenerim: LPSR meistarsacīkstēs zelts (1976.g., 1982.g. un 1983.gadā). PSRS meistarsacīkstēs 6.vieta (1982.g.). Latvijas čempionātā – 13 reizes zelts (1996.-1998.g.; 2000.-2009.g.). Komanda trīskārtēja Baltijas līgas čempione. Pasaules čempionātā armijas komandām – zelts (2004.g.) un sudrabs karavīru sporta spēlēs (2004.g.). Latvijas izlases treneris (1998.g., 2005.-2009.g.)                    Precējies. Sieva Zigrīda, meitas Aija un Zanda.

Zoja Golubeva (Sadovska) dzimusi 1967.gada 30.aprīlī Minskā. Kopš 1988.gada dzīvo Latvijā, ir Latvijas pilsone. Starptautiskā lielmeistare dambretē.

Absolvējusi Minskas sporta akadēmiju.

Treneri: Mihails Kacs (Minska), Jānis Lelis un Raimonds Vipulis (Rīga). Dambreta spēli 7 gadu vecumā iemācījis tēvs Aleksandrs Sadovskis. Z.Golubeva 15 reizes izcīnījusi pasaules čempiones titulu (1986.g., 1988.g., 1990.g.-1992.g., 1994.g.-1997.g.,1999.g., 2000.g.-2010.g., 2013.g.-2015.g.). Trīskārtēja pasaules čempione simtlauciņu dambretē ātrspēlē (1999.g., 2009.g., 2011.g.), trīskārtēja PSRS čempione (1988.g.-1990.g.), uzvarējusi arī vīriešu čempionātos Polijā (1987.g.) un Latvijā (1992.g.), kā arī izcīnījusi zelta medaļu I pasaules intelektuālajās sporta spēlēs Pekinā (2008.g.). 

2010.gadā tika izvirzīta Latvijas Gada balvai sportā. Zoja Golubeva strādā par treneri. Viņas audzēkne Jeļena Česnokova uzvarējusi pasaules čempionātā jauniešiem līdz 16 gadiem vecuma. Par pasaules junioru čempionāta uzvarētāju savukārt kļuvis starptautiskais meistars Leonīds Cilēvičs.    Precējusies, ir meita Darja.

Juris Garkalns dzimis 1938.gada 12.maijā. Latvijas basketbola treneris. 

Absolvējis Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtu (1961.g.). Pēc augstskolas sācis strādāt Iecavas internātskolā par skolotāju. Izveidojis basketbola grupu. 1964.gadā tika gūts pirmais nopietnais panākums – „iecavietes” vispirms uzvarēja Latvijas pionieru sacensībās un izcīnīja pirmo vietu Vissavienības pionieru spartakiādē Artekā (Krimā). Treneri Juri Garkalnu uzaicināja strādāt arī Bauskas sporta skolā. Desmit gadus strādājis par junioru treneri un kopā ar Viktoru Strupoviču darbojies ar jaunatnes izlasēm, bet 1976.gadā vadījis Latvijas izlasi, kas uzvarēja PSRS skolēnu spartakiādē. Ar 1977.gadu sāka strādāt TTT sistēmā par dublieru treneri. TTT junioru (dublieru) komanda PSRS augstākās līgas dublieru meistarsacīkstēs izcīnīja trīs reizes zelta un trīs reizes sudraba medaļas. TTT juniores trīs gadus pēc kārtas kļuva par Latvijas pieaugušo čempionēm (1977.g.-1979.g.). J.Garkalna labākās audzēknes ir dvīņu māsas Maija un Maiga Salenieces, vēlākās TTT līderes. 1988.gadā, kļūdams par TTT galveno treneri, J.Garkalns spēja ar klubu atgriezties PSRS augstākajā līgā. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas vadījis Latvijas sieviešu basketbola izlasi pirmajās trīs sezonās. Bijis TTT galvenais treneris (1988.g.-1991.g., 1995.g.-2000.g., 2002.g.). Zūdot finanšu atbalstam, no komandas aiziet vairākas spēlētājas. J.Garkalna vietā komandu trenē Jānis Zeltiņš, vienu gadu Ainārs Zvirgzdiņš, tad TTT atkal aicina J.Garkalnu, kura vadībā komandai izdodas 2002.gadā atgūt Latvijas čempiontitulu. J.Garkalns 2002.gadā beidza trenera darbu un nodeva vadīt komandu savam palīgam Aināram Čukstem.

TTT treneri. No kreisās – Juris Garkalns, Andris Purkalns un Raimonds Karnītis.

Georgs Gutpelcs dzimis 1936.gada 20.decembrī Rīgā.

G. Gutpelcs sācis trenēties skriešanā Jaunatnes sporta skolā pie trenera Viļa Blumberga. Pirmās sacensības 3 km skriešanā piedalījās 1954.gadā. Soļotājs Arnolds Feldmanis pierunājis trenēties soļošanā. Sekojis dienests.

1966.gada rudenī Gruzijā notikušajās sacensībās .Gutpelcs ieguva 1. vietu. Armēnijas sporta vadības uzrunāts, viņš 1967.gadā aizbraucis uz Erevānu un tur pavadījis 7 gadus.  G.Gutpelcs iestājās Erevānas Valsts Fiziskās kultūras institūtā, sācis strādāt par treneri, 1969.gadā Vissavienības skolēnu spartakiādē Ļeņinakanā armēņi izcīnījuši pirmo vietu. 1973.gadā atgriezies Latvijā. G.Gutpelcs sāka strādāt par treneri trikotāžas kombinātā, vēlāk arī sporta biedrībā "Vārpa". Pie G.Gutpelca trenējušies Juris Gjačs - skolotājs un treneris Gulbenē, Anna Mičule - pirmā soļotāja Latvijā, kura 8 gadus bijusi Latvijas čempione, skolotāja un trenere Sandra Hanzena un citi. G.Gutpelcs un Jānis Zviedris ir pirmie Latvijā ieguvušie Starptautiskas klases sporta meistara nosaukumu. G.Gutpelcs ir pieckārtējs Latvijas čempions (1962.-1966.g.) - 20 km (vienreiz) un 50 km (četrreiz), četrkārt labojis Latvijas rekordus (15 km, 20 km, stundas un divu stundu soļojumos), divkārt uzvarējis Baltijas republiku sacensībās. Personiskie rekordi: 20 km -1.29:22,8 un 50 km - 4.10:46 (1965.g.).

G.Gutpelcs ir pensionārs, tomēr turpina trenēt jaunos soļotājus savā vieglatlētikas skolā „Jūdze”. Viņa audzēkne Agnese Pastare Londonas olimpiskajās spēlēs ieguva 24. vietu, bet Kristīne Platace ir trešā labākā soļotāja Latvijā. G.Gutpelcs kopā Ogres kombināta sporta vadītāju Jāni Strēlnieku 1971.gadā iedibināja Zilo kalnu skrējienus. Arī soļotāja Jāņa Daliņa piemiņas sacensības iedibinātas, pateicoties G.Gutpelca un pazīstamā soļotāja Arnolda Krūkliņa entuziasmam, J.Daliņa piemiņas sacensības notikušas jau 27.reizi, pēdējos septiņus gadus sacensības notiek atjaunotajā Ogres stadionā. Četrus gadus viņš bija Ogres domes deputāts. Georgam Gutpelcam piešķirts Ogres Goda pilsoņa nosaukums.    Precējies. Sieva - Ieva, meita Linda - bijusi Latvijas jaunatnes čempione 1500 un 800 m skrējienā un dēls Gundars. Miris 2019.gada 16.martā.

Māris Grīva dzimis 1944.gada 25.jūlijā Ventspilī. Latvijas vieglatlēts, treneris. 

Absolvējis Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtu (1970.g.). Jau studiju laikā sācis darboties kā vieglatlētikas treneris (1969.g.). Bijis olimpiskā čempiona Daiņa Kūlas, šķēpmetēja un politiķa Valda Kristovska treneris. M.Grīvas pašreizējie audzēkņi ir Ēriks Rags, Normunds Pūpols, kā arī paša atvases - meitas Lauma, Māra un Gundega Grīvas un dēls Jānis Svens Grīva. M.Grīva kā trenera iecere ir panākt, ka olimpiskajās spēlēs Brazīlijā 2016.gadā startētu visa ģimene. Iecerei pamatā ir sasniegtais (esošais rezultāts, gads, olimpisko spēļu normatīvs): Lauma (tāllēkšana) – 6,86 m (2011.gads), 6,70 m; Māra (tāllēkšana) – 6,59 m (2011.gads), 6,70 m; Gundega (šķēpa mešana) – 57,32 m (2013.gads), 62,00 m; Jānis Svens (šķēpa mešana) – 77,34 (2015.gads), 83,00 m.

Māra Grīvas mūža aizraušanās un vaļasprieks līdzās sportista un trenera gaitām ir fotografēšana. Pazīstamākā ir fotoizstāde „Ticība. Cerība. Mīlestība. Kurzeme”. M.Grīvas ierosmes ir daudzveidīgas. Jau 19. reizi Ventspilī notikušas viņa organizētās „akmens mešanas” sacensības, kurās katrs dalībnieks met sevis izvēlētos akmeņus. Vīriešu konkurencē ar jaunu rekordu - 146 m - uzvarēja Jānis Svens Grīva, otrajā vietā Matīss Kūla (131 m), bet M.Grīvas rezultāts - 86 m.

 

Māra Grīva dzimusi 1989.gada 4.augustā Ventspilī. Latvijas vieglatlēte. 

Studē ASV Nebraskas universitātē. Labākie rezultāti: Eiropas U-23 čempionātā 17. vieta tāllēkšanā ar rezultātu 6,14 m (2009.g.). 2009.gada Universiādē ieņemta 14. vieta trīssoļlēkšanā (12,43 m) un 19. vieta tāllēkšanā (5,83 m). 2010.gada Eiropas kadetu čempionātā izcīnīta sudraba medaļa trīssoļlēkšanā ar 13,28 m. 2011.gada Eiropas U-23 čempionātā 5. vieta tāllēkšanā ar rezultātu 6,59 m. 2011.gada Universiādē izcīnīta 12. vieta tāllēkšanā (6,17 m) un 11. vieta trīssoļlēkšanā (12,49 m). 2012.gada Eiropas čempionātā ar 6,00 m palika 27. vietā kvalifikācijā. 2013.gadā Pasaules Universiādē iegūta 8.vieta aizlecot 6,29m. 2014.gadā Eiropas čempionātā palika bez rezultāta. Sacensībās „Rīgas kausi” 2015.gadā rezultāts 6,13 m. Personīgie rekordi: tāllēkšanā - 6,59; trīssoļlēkšanā – 13,81.

 Lauma Grīva dzimusi 1984.gada 27.oktobrī Ventspilī. Latvijas vieglatlēte.

Absolvējusi Ventspils 1. ģimnāziju un Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju (2008.g.).

Pirmais treneris Juris Petrovičs. Labākie rezultāti: Eiropas čempionātā (EČ) 15 vieta - 6,60 m (2010.g.); EČ telpās 11. vieta - 6,35m (2011.g.); pasaules čempionātā 23.vieta - 6,27m (2011.g.); EČ 13. vieta - 6,37m (2012.g.); EČ telpās 13. vieta - 6,34m (2013.g.); pasaules čempionātā 16.vieta - 6,50m (2013.g.); EČ 23.vieta - 6,14m (2014.g.); olimpiskajās spēlēs Londonā 27.vieta - 6,10 (2012.g.). Personiskie rekordi: tāllēkšanā 6,86 m, augstlēkšanā 1,70 m, trīssoļlēkšanā 12,71 m, šķēpmešanā 34,48 m. 

Lauma

Māris Grīva 

Māra

Kārlis Greiškalns dzimis 1942.gada 20.decembrī Viesītē. Latvijas volejbolists. Sporta darbinieks. Politiķis.

Absolvējis Viesītes vidusskolu (1961.g.), Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtu (1968.g.). Latvijas Lauksaimniecības universitātē ieguvis maģistra grādu sociālajās zinātnēs (2002.g.).

Skolas gados spēlējis volejbolu, bijis „Radiotehniķis” volejbola komandas sastāvā. Piedalījies vieglatlētikas sacensībās vesera mešanā. Strādājis par skolotāju Cēsu rajona Vecpiebalgas vidusskolā (1966.g.-1971.g.). Bijis sporta biedrības "Vārpa" Valmieras rajona padomes priekšsēdētājs (1972.g.-1981.g.). No 1982.gada līdz 1984.gadam bija Valmieras Viestura 3. vidusskolas direktors. No 1984. gada līdz 1994.gadam bija Valmieras rajona izpildkomitejas priekšsēdētāja vietnieks, bet no 1994.gada līdz 1997.gadam Valmieras rajona padomes priekšsēdētājs. No 1997. gada līdz 1998.gadam Valmieras pilsētas domes priekšsēdētājs. Ievēlēts par 7. Saeimas deputātu (1998.g.-2000.g.) Bijis Latvijas Izglītības un zinātnes ministrs (2000.g.-2002.g.). 

Tautas partijā (TP) ieņēmis ģenerālsekretāra amatu, no TP saraksta iekļuvis Saeimā. 2005.gada pašvaldību vēlēšanās startējis no Latvijas Pirmās partijas "Vidzemes apvienība" saraksta un ievēlēts par Valmieras pilsētas Domes deputātu. 9. Saeimas vēlēšanās, kad netika ievēlēts no Latvijas Pirmās partijas un partijas "Latvijas Ceļš" vēlēšanu apvienības saraksta, 2008.gadā K.Greiškalns kļuva par Ministru prezidenta Ivara Godmaņa padomnieku. No 2009.gada ieņēmis arī šādus amatus: Valsts akciju sabiedrībā "Latvijas Loto" padomes priekšsēdētājs, Valsts akciju sabiedrībā "Latvijas dzelzceļš" padomes loceklis, Vidzemes profesionālās izglītības centra direktors. No 2012.gada oktobra četrus mēnešus ieņēmis Burtnieku novada domes priekšsēdētāja amatu.

K.Greiškalns bijis ievēlēts par Latvijas volejbola federācijas prezidentu. K.Greiškalns ierosināja sarīkot „Trīszvaigžņu spēles”. Valmierā spēlēs piedalījās Austrālijas, ASV un Kanādas latviešu sportisti, basketbolisti no Zviedrijas, kā arī visu Latvijas novadu un Rīgas sportisti. Tika atjaunots stadions, kuram dots Jāņa Daliņa vārds. Burtnieku novadā pēc viņa ierosmes tiek veidots parks, kur kokus iestāda olimpisko spēļu čempioni. Apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeni (1997.g.).

Zemgus Girgensons dzimis 1994.gada 5.janvārī Rīgā.

Hokeja ceļš Z.Girgensonam sākās piecu gadu vecumā. Tēva Alda izvēle Zemgusu vest uz šo sporta veidu nepārsteidza - viņš pats savulaik spēlēja hokeju, aizkļūstot līdz “RASMS” komandai un spēlējis kopā ar Zemgusa pirmo treneri Edmundu Vasiļjevu. Zemgus mācījās Rīgas 93. vidusskolas hokeja specializētajā  klasē.  E.Vasiļjeva rokās Zemgus bija līdz 15 gadu vecumam. 

Z.Girgensons 2008.gadā Amerikā sācis spēlēt dažādos vasaras turnīros, pēc tam klubu sastāvos. 2010.-2011. gada sezonā Z.Girgensons sāka spēlēt ASV augstākajā junioru hokeja līgā - ASV hokeja līgā (USHL).  2012.gada jūnijā Z.Girgensonu ar 14. kārtas numuru pirmajā kārtā izraudzījās Bufalo "Sabres". Viņš kļuva par visaugstāko numuru draftēto latviešu hokejistu NHL vēsturē un ir pirmais latvietis, kas ticis izraudzīts drafta pirmajā kārtā. 2012.gada jūlijā viņš parakstīja trīs gadu līgumu ar "Sabres". 

2012.-2013.gada sezonu Girgensons aizvadīja AHL kluba Ročesteras "Americans" sastāvā. 2013.gada 3.oktobrī  debitēja Bufalo "Sabres" sastāvā. Viņš ir 19. Latvijas hokejists, kas spēlējis NHL. Uzbrucēja loma komandā ievērojami pieauga pēc tam, kad galvenā trenera postenī tika iecelts Teds Nolans, kas tobrīd pildīja arī Latvijas hokeja izlases galvenā trenera pienākumus, bet par vārtsargu treneri strādāja Artūrs Irbe. Pēdējo regulārās sezonas spēli Z.Girgensons aizvadīja ar kapteiņa palīga uzšuvi un tika atzīts arī par "Sabres" gada labāko debitantu. 2014.-2015.gada sezonu Z.Girgensons uzsāka kā viens no rezultatīvākajiem "Sabres" hokejistiem. 2015.gada NHL visu zvaigžņu spēles balsojumā viņš bija visvairāk balsis saņēmušais hokejists - uzvarēja līdzjutēju balsojumā ar 1 574 896 balsīm. Pēdējo reizi kāds latvietis NHL Visu zvaigžņu spēlē piedalījās 2003.gadā - Sandis Ozoliņš, kuram karjerā kopumā bijušas septiņas zvaigžņu spēles. Spilgtajā forumā vienu reizi piedalījies arī Artūrs Irbe

Z.Girgensons ir pārstāvējis arī Latvijas jaunatnes izlases. Spēlējis 2010.gada pasaules čempionāta augstākajā divīzijā U-18 vecuma grupā. 2011.gada Pasaules čempionāta 1. divīzijā U-20 vecuma grupā, kā arī 2012.gada Pasaules čempionātā U-20 vecuma grupā. 2013.gadā Z.Girgensosns debitēja Latvijas nacionālās izlases sastāvā pasaules čempionātā. 2014.gadā spēlējis olimpisko spēļu turnīrā un 2014.gada pasaules čempionātā.

Eduards Gutmans dzimis 1993. gada 15. jūlijā Rīgā.

Absolvējis Rīgas 54. vidusskolu un turpinājis mācības Rīgas Valsts tehnikumā.

Pievērsties boksam ieteica tēvs Mihails, kurš pats 10 gadus bija nodarbojies ar boksu.

E. Gutmaņa pirmais treneris bija Pēteris Petrovs. Pirmo medaļu – zelta – izcīnījis deviņu gadu vecumā Jūrmalas čempionātā (2002.g.). Bijis Latvijas čempions (2006.g.–2010.g.), Eiropas čempionātā divreiz izcīnījis 5. vietu (2006.g. un 2008.g.). Sekmīgi piedalījies vairākos starptautiskos turnīros: Kaļiņingradā (Krievija) sacensībās „Янтарные перчатки” (2009.g., 2010.g.) ieguvis 1. vietu; Lietuvā sacensībās „Dan Pozjan” – 2. vietu (2009.g.) un 1. vietu (2010.g.); Lietuvā „Baltijas kausā” – 1. vietu (2010.g.); Čehijā, Usti Nad Labem, „Čehija Open” – 3. vietu (2010.g.); Helsinkos (Somija) „Gee Bee” – 3. vietu (2010.g.)

Diemžēl sporta karjeru pārtrauca traģisks negadījums – 2011. gadā E. Gutmans gāja bojā autoavārijā. Apglabāts Jaunciema kapos. Pēc viņa nāves Rīgas Valsts tehnikums nodibinājis Eduarda Gutmana piemiņas kausu un katru gadu notiek „Rīga Open” sacensības junioriem.

 

Olga Gusarčuka dzimusi 1985.gada 13.oktobrī, Rīgā. 

Absolvējusi Ķengaraga Universālo vidusskolu (lingvistiskajā klasē apguvusi piecas valodas: krievu, latviešu, angļu, vācu, franču), Latvijas sporta pedagoģijas akadēmiju (skolotāja un fizoterpeite - 2009.g.). Ieguvusi mākslas vingrošanas trenera specialitāti (2010.g.).

No 5 gadiem sāka nodarboties ar mākslas vingrošanu (6 reizes nedēļā vairāk nekā divas stundas dienā). Treneres - Karina Šavļuka, Gaļina Marjina, horeogrāfe Ilze Skujiņa. Absolūtā pieckārtēja Latvijas čempione mākslas vingrošanā, 30.vieta pasaules čempionātā Madridē (2001.g.), 24.vieta Eiropas čempionātā (2005.g.), 6.vieta “Baltijas aplis” daudzcīņā, 3.vieta “Baltijas aplis” vingrojumā ar apli. 

Savu karjeru Olga pabeidza 2005.gadā un sāka strādāt par mākslas vingrošanas treneri Rīgas sporta skolā “Arkādija”. Palīdzējusi trenēt mākslas vingrotājas Polijā un ASV. 2014.gadā filmējusies videoklipā grupas UpSent dziesma „Waterfall”.

 

Ernests Gulbis dzimis 1988. gada 30. augustā Rīgā. Latvijas tenisists. 

Absolvējis Murjāņu sporta ģimnāzīju.

Ernests Gulbis audzis sportiskā ģimenē. Tēvs  Ainārs Gulbis ir bijis basketbolists, PSRS basketbola izlases spēlētāja Alvila Gulbja dēls. E.Gulbis spēlēt tenisu sācis 5 gadu vecumā. 

Viņš ir visu laiku veiksmīgākais Latvijas tenisists, augstāko vietu ATP rangā - 10. - sasniedzis 2014. gada jūnijā. Pirmo uzvaru ATP turnīrā E. Gulbis izcīnīja 2010. gadā Delribīčā. Labākie sasniegumi Grand Slam turnīros ir pusfināls 2014. gada un ceturtdaļfināls 2008. gada Francijas atklātajā čempionātā.

2007. gada E.Gulbis uzvarēja Potito Starači ASV atklātajā čempionātā. 2007. gadā E.Gulbis debitēja Grand Slam turnīra pamatsacensībās - Francijas atklātā čempionātā un  savā otrajā Grand Slam turnīrā Vimbldonas čempionātā. 2008. gadā E. Gulbis aizvadīja savu pirmo Austrālijas atklātā čempionāta turnīru un piedalījās arī Francijas atklātajā čempionātā, kur nokļuva ceturtdaļfinālā.  2008. gada Vimbldonās turnīrā E. Gulbis tika līdz otrajai kārtai, kur četros setos zaudēja Rafaelam Nadalam, kurš vēlāk kļuva par Vimbldonas čempionu. Piedalījies 2008.gada Pekinas Olimpiskajās  spēlēs, diemžēl neveiksmīgi.

2010. gada 28. februārī E. Gulbis izcīnīja karjeras pirmo ATP turnīru vienspēļu titulu - Delribīčas ATP World Tour 250.   2010. gada aprīlī E. Gulbis uzvarēja tobrīd pasaules pirmo raketi Rodžeru Federeru.  2011. gada janvārī Dohas World Tour 250 turnīra viņš sacentās ar ranga līderi Rafaelu Nadalu, tomēr zaudēja. Vēlāk viņš startēja Sidnejas ATP turnīrā, kur iekļuva turnīra pusfinālā. 2011. gada jūlijā viņš izcīnīja savu otro ATP titulu Farmers Classic turnīrā Losandželosā.  2012. gada sezona E. Gulbim visumā  nebija veiksmīga, tika gūtas nedaudzas uzvaras.  2013. gada martā E. Gulbis guva trešo uzvaru ATP vienspēļu turnīros, otro reizi karjerā uzvarot Delribīčas turnīrā ASV. Uzvaru sēriju viņš turpināja ATP turnīrā Indianavelsā.  Sezonas sākumā turnīrā Roterdamā E. Gulbim izdevās uzvarēt tenisistu, kurš bija 4. vietā ATP rangā. Vēlāk  Februārī E. Gulbis uzvarēja Marseļas ATP turnīrā - pusfinālā uzveicot tobrīd pasaules 9. raketi, finālā pārspējot 10. raketi. 2014. gada maijā E.Gulbis uzvarēja Nicas ATP World Tour 250 sērijas turnīrā uz māla seguma. E.Gulbim 2015.gads nav iesācies veiksmīgi.

 

Dzintra Grundmane dzimusi 1944.gada 11.augustā Rīgā. Latvijas basketboliste.

1956.gadā  Dzintra kopā ar Rīgas 38.astoņgadīgās skolas 6.klases meitenēm sāka treniņus Rīgas 3.bērnu un jaunatnes sporta skolā (BJSS) pie trenera Viktora Strupoviča. Vēlākos gados TTT komandas sastāvā spēlēja vairākas trenera Viktora Strupoviča audzēknes. TTT komandas sastāvā spēlēja arī Latvijas jaunatnes izlases spēlētājas, kuras trenera vadībā kļuva par Vissavienības skolēnu spartakiādes čempionēm 1967.gadā. Starp viņām - Silvija Skulme, Uļjana Semjonova, Zigrīda Reiziņa-Grēvele, Lilita Svarinska-Bergvalde. No 1951.gada līdz 1958.gadam mācījusies Rīgas 38.vidusskolā, bet vēlāk visas trenera audzēknes pārgāja mācīties uz Rīgas Zentas Ozolas 5.vidusskolu (kādreiz Rīgas 2.valsts ģimnāzija), kur strādāja fizkultūras skolotājs Arturs Puravs, pateicoties kuram skolas sporta slava nekad neizzuda. 

1962.gadā Dzintru uzaicināja izmēģināt spēkus TTT meistarkomandā, kas tobrīd bija ieguvusi labākās basketbola komandas titulus PSRS un Eiropas mērogā. TTT komandā Dzintra spēlēja no 1962.gada līdz 1975.gadam trenera Raimonda Karnīša vadībā. 11 reizes kopā ar komandu izcīnīts PSRS čempiona nosaukums un 11 reizes iegūts Eiropas kauss. Aktīvās sporta gaitas pārtrauca 1975.gadā pēc VI PSRS Tautu spartakiādes finālsacensībām Rīgā. 1976.gadā piedzima meita Baiba.

1963.gadā Dzintra iestājās Latvijas Valsts Universitātes fizikas matemātikas fakultātē, bet apvienot mācības ar treniņiem (9 reizes nedēļā) un sacensībām izrādījās neiespējami. 1969.gadā viņa turpināja mācības Ģeogrāfijas fakultātē, kuru pabeidza 1972.gadā. 1974.gadā sākusi strādāt Rīgas Kinostudijā par administratori un filmu direktori hronikas sektorā. Strādājusi kopā ar Andri Slapiņu, Juri Podnieku, Gvido Zvaigzni, Valdi Kroģi , Laimu Žurginu, Birutu Veldri, Ansi Epneru, kuri pazina un saprata sportu un kuru veidotie žurnāli, sižeti, dokumentālās filmas ir Latvijas sporta vēstures zelta fonds. Gandrīz visi tie šobrīd glabājas videokasetēs Sporta muzejā. Dz.Grundmane 1983.gadā iestājās Vissavienības Kinematogrāfijas institūtā ekonomikas nodaļā Maskavā, ko neklātienē pabeidza 1988.gadā. 1990.gadā sākusi strādāt jaunajā Latvijas Sporta muzejā, kuru bija aizsācis jau 19.gs. Kārlis Vītoliņš un turpinājis Voldemārs Šmidbergs. No 1996.gada Dzintrai Grundmanei uzticēja muzeja vadību.  Sākot ar 1998.gadu Dz. Grundmane Rīgas Pedagoģijas un Izglītības augstskolā (RPIVA) sāka lasīt studentiem studiju kursu Sporta vēsturē.

1998.gadā, kad Latvijas basketbolam bija 75 gadu un TTT komanda atzīmēja 40 gadu jubileju Dz.Grundamani apbalvoja ar Trīju zvaigžņu ordeni.

 

Anastasija Grigorjeva dzimusi 1990. gada 12. maijā Daugavpilī. Latvijas cīkstone.

Absolvējusi Daugavpils Centra ģimnāziju. Studē Daugavpils Universitātē.

Pirmais sporta veids, ar kuru sākusi nodarboties, bijis džudo pie treneres Ļubovas Kopilovas. Vēlāk viņa iestājās Daugavpils BJSS brīvās cīņas nodaļā un nokļuva treneru Sergeja Kursiša, Vladimira Golubeva un Česlava Plisko pārraudzībā.

A. Grigorjevai ir strauja izaugsme un panākumi sacensībās: 2009. gadā – 8. vieta Eiropas čempionātā, 2. vieta junioru čempionātā, 2. vieta pasaules junioru čempionātā, 21. vieta pasaules čempionātā; 2010. gadā –1. vieta Eiropas čempionātā, 3. vieta Eiropas junioru čempionātā, 15. vieta pasaules junioru čempionātā; 2011. gadā – 7. vieta Eiropas čempionātā, 15. vieta pasaules čempionātā; 2012. gadā – 2. vieta Eiropas čempionātā, 9. vieta Londonas olimpiskajās spēlēs brīvajā cīņā; 2013. gadā – 1. vieta Eiropas čempionātā; 2014. gadā – 1. vieta Eiropas čempionātā un 3. vieta pasaules čempionātā. Starptautiskās Cīņas federācijas (FILA) jaunākajā pasaules rangā 2014. gadā A. Grigorjeva pirmoreiz pakāpusies uz 1. vietu. 2015.gadā pātraukusi sarbību ar treneri S.Kursīti. Eiropas pirmajās spēlēs Azarbeidžanas galvaspilsētā Baku izcīnījusi 3.vietu. 2013. un 2014. gadā atzīta par Latvijas labāko sportisti. 2016.gadā sacensībās Rīgā izcīnījusi kārtējo Europas čempiones titulu.

Intereses: izjāde ar zirgiem, teniss.

 

Zigismunds Grigoļunovičs dzimis 1932. gada 8. augustā. Latvijas volejbolists, treneris.

Absolvējis Vecbebru biškopības tehnikumu. 1951. gadā iestājies Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtā (LVFKI). Toreiz labākie sasniegumi bija vieglatlētikā, slēpošanā, tomēr par galveno kļuva volejbols. Trenējoties pie Konstantīna Petrova, iekļuva institūta komandā (1953g.–1955.g.), vēlāk Daugavpils „Ķīmiķī” (1955.g.–1969.g.) un Latvijas izlasē. Bija tenera Mihaila Amaļina vadītās Latvijas izlases pamatsastāva spēlētājs (1955.g.–1963.g.). LVFKI trešajā kursā uzsāka pedagoģisko darbību Sporta spēļu katedrā. Pēc LVFKI absolvēšanas norīkots darbā Daugavpils Pedagoģiskajā institūtā, paralēli pasniedzēja darbam bijis arī institūta volejbola komandas spēlētājs un treneris. 1969. gadā atgriezies Rīgā un uzsācis trenera darbu komandā „Radiotehniķis”, kas vairākkārt izcīnījusi PSRS čempionātu sudraba un bronzas medaļas. Komanda sekmīgi piedalījās Eiropas kausa izcīņā(1974.g., 1975.g., 1977.g.), iegūstotmedaļas.

Pēc „Radiotehniķa” un PSRS izlases trenera Genādija Paršina ieteikuma Z. Grigoļunovičs tika iecelts par PSRS otrās izlases un PSRS studentu izlases galveno treneri, veicot šos pienākumus četrus gadus. PSRS Fiziskās kultūras un sporta komitejas uzdevumā 1979. gadā sācis darbu ar Madagaskaras vīriešu volejbola izlasi, kas ieguva trešo vietu Āfrikas kausa izcīņā (1981.g.). Vēlāk atgriezās Latvijā.

1983. gadā  Z. Grigoļunovičs atgriezās darbā LVFKI Sporta spēļu katedrā. Pēc gada saņēmis piedāvājumu kļūt par sieviešu komandas „Aurora” galveno treneri. Kā Latvijas sieviešu izlases galvenais treneris aizvedis komandu līdz Eiropas čempionāta finālturnīram (1993.g.,1995.g.,1997.g.).Arī turpmāk Z. Grigoļunovičs trenē sieviešu komandas, lai arī tās maina nosaukumus –„Aurora”, „Inkomi”, „Jaunība”, „LU/JSC”.

„Aurora” dibināta 1969. gadā, tās dibinātājs un galvenais treneris desmit gadus bija Andris Kļaviņš, vēlāk par galvenajiem treneriem strādājuši Jānis Labuckis un Z. Grigoļunovičs. Tieši Z. Grigoļunovičs aizveda komandu un spēlētājas līdz panākumiem. „Aurora” pirmo reizi augsto 5. vietu PSRS čempionātā izcīnīja 1978. gadā, līdzīgu panākumu guva gadu vēlāk PSRS tautu spartakiādē Maskavā (kā Latvijas izlase). Vairākas „Auroras” spēlētājas tika uzaicinātas PSRS izlasē. Ilonda Mežiņa-Dreimane, 1971. gada Eiropas junioru čempione, 1974. gadā Mehiko kļuva par pasaules vicečempioni. Mudīte Stūrmane-Talce, 1977. gada Eiropas čempione, 1978. gadā pasaules čempionātā Ļeņingradā (Sanktpēterburgā) ieguva bronzas medaļu. Vēsma Aistere 1983. gadā saņēma sudraba medaļu Eiropas čempionātā.

Z. Grigoļunoviča atgriešanās vīriešu volejbolā notika, uzņemoties galvenā trenera Jurija Deveikusa „Poliura/Ozolnieku” komandas trenera asistenta pienākumus (2007.g.–2010.g.), bet 2014. gada sezonā viņš bija komandas galvenā trenera amatā. No 2012.gada līdz 2015. gadam Z. Grigoļunovičs bija Latvijas volejbola čempionāta nacionālās līgas komandas „Mārupe” galvenais treneris. Apbalvots ar Atzinības krustu (2015). Zigismunds Grigoļunovičs miris 2016.gada 27.aprīlī.

 

Otto Grigalka dzimis 1925.gada 28.jūnijā Madonas rajona Saikavā.

Macījies Kalnu skolā, kur atklāta piemiņas plāksne. Nodarbojies kā fotogrāfs. Pats sācis nodarboties ar vieglatlētiku.

Žurnāliste Olga Utkina grāmatā “Likteņdzirnās maltais olimpietis” raksta, ka Otrā pasaules kara laikā O.Grigalkam nācās dienēt abās svešzemju armijās, kas lielā mērā noteica viņa tālākās gaitas - sporta karjeru Maskavā un PSRS izlasē. O.Grigalka bijis Latvijas čempions augstlēkšanā (1946.g.). Uz Maskavu pārcēlies 1950.gadā. Treneris Leonīds Mitropoļskis. Pārstāvējis sporta biedrību „Dinamo”.

Bijis 7-kārtējs PSRS čempions - lodes grūšanā (1952.g.-1954.g.) un diska mešanā (1953.g.-1956.g.). Eiropas čempionātos ieguvis 3.vietu lodes grūšanā (1950.g.), 2.vietk lodes grūšanā un 6.vietk diska mešanā (1954.g.). Pasaules studentu un jaunatnes festivāla čempions (1955.g.) un trīskārtējs vicečempions lodes grūšanā (1949.g., 1951.g., 1953.g.). Piedalījies trīs olimpiskās spēlēs. 1952.gadā Helsinkos lodes grūšanā izcīnījis 4.vietu, diska mešanā 6.vietu. 1956.gadā Melburnā diska mešanā 5.vieta. Bijis PSRS izlases vieglatlētu treneris XVIII olimpiskās spēlēs Tokijā (1964.g.). Personiskie rekordi: lodes grūšanā - 17,20 m, diska mešanā - 56,94 m (1954.g.).

PSRS Nopelniem bagātais sporta meistars. O.Grigalka vairākkārt centās atgriezties Latvijā, diemžēl tas izdevās tikai pēc aktīvo sporta un trenera gaitu beigām - 1980.gadā - un viņš iesaistījās sporta dzīvē. Vēlākos gados  viņš vadīja savu saimniecību  "Zvirbuļi"- būvēja, ara zemi, sēja un pļāva, taisīja bišu stropus. 

Bija precējies ar vieglatlēti Mariju Pisarevu, 3 - kārtēju PSRS čempioni augstlēkšanā. Otto Grigalka mira 1993.gada 8.februārī Madonas novadā.

 

 

Uldis Grāvītis dzimis 1942.gada 8.jūlijā Rīgā.

Absolvējis Rīgas 6.vidusskolu (1960.g.), Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtu (1964.g), Vissavienības zinātniski pētnieciskā institūta aspirantūru (1976.g.), pedagoģijas doktors (no 1978.g.).

Visu savu darba mūžu veltījis sportam. Sācis strādāt Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūta sporta spēļu katedrā kā vecākais pasniedzējs (1968.g.-1981.g.), katedras vadītājs, docents (1981.g.), zinātņu prorektors (1981.g.-1982.g.), mācību prorektors (1982.g.-1988.g.), rektors (1988.g.-2008.g.), profesors (no 1991.g.), Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas Senāta priekšsēdētājs (no 2009.g.).

Publicējis 84 darbus, to skaitā 4 monogrāfijas. Zinātniski pētnieciskā darba virzieni: „Fiziskās un garīgās attīstības vienotība”; „Domāšanas attīstīšana sportā”; „Cilvēkresursi un nodarbinātība”, apakšaktivitāte - „Profesionālajā izglītībā iesaistīto pedagogu kompetences paaugstināšana”. Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas: „Rokasgrāmata veiksmīgam basketbola trenerim” (2008.g.), „Bērnu un jauniešu trenera rokasgrāmata” (2008.g.), „Domāšanas treniņš.-Trenera rokasgrāmata” (2006.g.).

Bijis basketbola treneris. Viņa vadībā Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūta sieviešu komanda 1970.g., 1971g.. un 1973.gadā uzvarēja Latvijas PSR čempionātā. Vadījis zinātnisko grupu, kas analizēja basketbola tendences un sniedza praktisku palīdzību Latvijas labāko komandu treneriem. 

Uldis Grāvītis vairāk nekā četrus gadu desmitus aktīvi piedalījies Latvijas Basketbola federācijas (LBF, kopš 1992.gada - savienības) darbā, un no 1989.gada līdz 1992.gadam bijis LBF prezidents. Tieši viņa vadībā tika atjaunots LBS statuss Starptautiskajā basketbola federācijā (FIBA). Kopš 2003.gada Uldis Grāvītis darbojas LBS Padomē. 

Aktīvi darbojas zinātnes attīstības un pārvaldes jomā. Ir Latvijas Zinātnieku savienības Valdes priekšsēdētājs, Padomes Priekšsēdētāja vietnieks; Sporta zinātnes nozares Promocijas padomes priekšsēdētājs; vadījis Latvijas Olimpiskās akadēmijas darbu, tagad ir tās goda prezidents; Latvijas Augstskolu profesoru asociācijas viceprezidents; Latvijas asociācijas “Domāšanas attīstība” viceprezidents; Latvijas Olimpiskās komitejas loceklis (līdz 2008.g.)

Apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeni (2001.g.).

Precējies - ģimenē meita Ieva.

 

Ādolfs Grasis dzimis 1905.gada 11. janvārī Vecumnieku pagastā. Latvijas basketbolists un treneris. 

Pēc vidusskolas beidzis Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultāti.

Ā.Grasis ir viens no basketbola aizsācējiem Latvijā. 1920.gadā Rīgā Amerikāņu Jaunatnes kristīgās savienības instruktori sāk mācīt vēl neredzētu spēli – basketbolu. 1921.gadā ģimnāzists Ādolfs Grasis izveidoja pirmo basketbola komandu Latvijā, kuras nosaukums ir nedaudz dīvains –„Melnā roka’’. 1923.gadā jau notiek pirmais turnīrs. 1924.gada 29.aprīlī Ā.Grasis bija viens no astoņiem Latvijas izlases basketbolistiem, kas pret Igaunijas izlasi aizvadīja pirmo starpvalstu basketbola izlašu spēli Eiropā. Spēlē uzvarēja Latvijas izlase ar 20:16. 

JKS sastāvā Ā.Grasis kļuva par Latvijas čempionu (1925.g.). Pēc kluba  „Universitātes Sports” (US) nodibināšanas 1929.gadā izveidoja US vīriešu un sieviešu izlases. Komandu treniņus konservatorijas vingrotavā vadīja Ādolfs Grasis un jau nākamajā gadā US vīriešu komanda izcīnīja Latvijas meistara nosaukumu Starp pirmajiem meistara godā tika tā saucamās „Sapņu komandas” dalībnieki - Rūdolfs Jurciņš, Džems Raudziņš un Andrejs Krisons. Vēlāk US komandai pievienojās arī Edgars Rūja.

Ā.Grasis bijis Latvijas čempions boksā (1923.g.) un volejbolā (1926.g.). 1928.gadā beidzis aktīvo basketbolista karjeru.  Laikā no 1928. līdz 1936.gadam bijis fiziskās audzināšanas instruktors Latvijas Universitātē. Vadījis Latvijas izlasi 1937.gada Eiropas čempionātā Rīgā. Kā treneris vadījis "Universitātes sporta" komandu, kura trīs reizes kļuva par Latvijas čempionu (1934.g.-1936.g.). Vadījis Rīgas Pionieru pils Fiziskās audzināšanas nodaļu (1945.g.-1955.g). No 1965.gada līdz 1976.gadam strādājis Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtā – docents. 

Ādolfs Grasis miris 1976. gada 3.martā Rīgā.

 

Ādolfa Graša dēls Nils Grasis dzimis 1932.gada 20.jūlijā Rīgā. Latvijas Handbola pamatlicējs.

Absolvējis Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtu  (LVFKI -1957.g.).

Nils Grasis sporta gaitas uzsācis ar treniņiem basketbolā, sportisko meistarību pilnveidojis arī sava tēva Ādolfa Graša vadībā. N.Grasi interesēja trenera darbs un savu trenera profesionālo darbību saistīja ar handbolu, trenējot Rīgas Politehniskā institūta, pēc tam Rīgas motorūpnīcas ”Sarkanā Zvaigzne” vīriešu handbola komandu. 1975.gadā N.Grasis uzsāka vecākā trenera darbu Latvijas PSR izlases komandā un meistarkomandā ”Celtnieks”, kas viņa vadībā 1977.gadā izcīnīja 1.vietu PSRS meistarsacīkšu 1.līgā.

Kopš 1979.gada Nils Grasis strādāja par docētāju un handbola treneri LVFKI - tagad Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā. Pēdējos savas darbības gadus Nils Grasis veltīja Latvijas sporta attīstībai un sporta speciālistu pilnveidei, izveidojot, vadot un koordinējot Latvijas Treneru tālākizglītības centra darbību.

Nils Grasis miris 2013.gada 2.janvārī Rīgā. 

 

 

1925.gada foto pirms spēles Latvija – Igaunija. No kreisās LBS priekšsēdis Fricis Ķergalvis, basketbolisti Vladimirs Svistuņenko, Kārlis Ploriņš, Nikolajs Mūzis, Valdemārs Baumanis, A.Timpers un Ādolfs Grasis.

Aiga Grabuste dzimusi 1988.gada 24.martā Rēzeknē. Latvijas vieglatlēte.

Absolvējusi Murjāņu sporta ģimnāziju, treneris - Broņislavs Ļaksa. Viņas pirmais treneris bija Ignats Cipruss. Treneri - Ludmila Olijare un Aleksandrs Čumakovs

A.Grabuste ir Eiropas junioru (2007.g.) un Eiropas U-23 čempione (2009.g.). Viņa ir desmit reizes uzvarējusi Latvijas čempionātos - septiņcīņā (2009.g., 2011.g.), pieccīņā telpās (2009.g., 2011.g.), 100 m/b (2007.g., 2008.g.), tāllēkšanā telpās (2006.g., 2011.g.), 200 m telpās (2011.g.) un lodes grūšanā (2010.g.). 

2005.gada pasaules jauniešu čempionātā viņa izcīnīja 27.vietu. 2006.gada pasaules junioru čempionātā A.Grabuste ar jaunu personisko rekordu septiņcīņā izcīnīja 9. vietu. 2007.gada Eiropas junioru čempionātā A.Grabuste svinēja uzvaru, pārspējot piecus personiskos rekordus. 2007.gada [asaules čempionātā Osakā viņa sasniedza 6000 punktu robežu un ierindojās 17. vietā. 2008.gada olimpiskajās spēlēs Pekinā A.Grabuste izcīnīja 19. vietu. 2009.gadā A.Grabuste kļuva par Eiropas U-23 čempioni. Pasaules čempionātā Berlīnē viņa ierindojās 13.vietā (2009.g.). 2010.gada pasaules čempionātā telpās A.Grabuste izcīnīja 8.vietu. 2011.gada Eiropas čempionātā telpās A.Grabuste izcīnīja 10. vietu.

2011.gada pasaules čempionātā viņa ierindojās 12. vietā. 2012.gada Eiropas čempionātā Helsinkos izcīnīja 3. vietu. 2012.gada Londonas olimpiskajās spēlēs A.Grabuste savainojuma dēļ izstājās no sacensībām. A.Grabuste 2014.gadā sacensībās atgriezusies pēc bērna piedzimšanas un pamatā startē tikai tāllēkšanā. 2015.gadā A.Grabuste, uzrādot tāllēkšanā rezultātu 6,82 m, laboja Latvijas rekordu telpās, bet Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās ieguva 8.vietu. 

Personiskie rekordi: septiņcīņa - 6414 p.; 100 m – 12,51 s; 200 m - 24,42 s; 400 m - 55,43 s; 800 m - 2:13,60; augstlēkšanā – 1,77 m; tāllēkšanā – 6,82 m; lodes grūšanā – 14,56 m; šķēpa mešana – 46,40 m.

 

Aivars Ģipslis dzimis 1937.gada 8.februārī Rīgā. Latvijas šahists. 

Aivars Ģipslis šahu sāka spēlēt tikai 12 gadu vecumā. Sākums bija Rīgas pionieru pils šaha pulciņā, kur trenējās topošie talanti - Mihails Tāls, Jānis Klovāns, Aleksandrs Kirilovs. Visi tālaika jaunie šahisti ir vienisprātis - viņiem neparasti palaimējies ar pirmo treneri. Pils pulciņu vadīja treneris Jānis Krūzkops. A.Ģipslis vēlāk viņu atcerējās: "Tas bija cilvēks, kurš savā laikā Latvijas šaha labā izdarīja krietni vairāk par jebkuru citu, treneris, kura priekšā es noliecu galvu." No "Krūzkopa aprindām" uzaugusi pēckara Latvijas šahistu jaunā paaudze, kura kļuva par noteicējiem izlases komandā uz gandrīz četriem gadu desmitiem. 

A.Ģipslis zaudēja ārkārtīgi reti un  uzvaras varētu gūt arī vairāk, taču šahists palika uzticīgs latviskajam pamatīgumam. Viņš turpināja aktīvu līdzdalību turnīros - uzvaras Paula Keresa piemiņas turnīros Tallinā, pirmā vieta Višī, Hradec¬krālovas, Vrņačkabanjas un Kalkutas starptautiskajos mačos. A.Ģipslis ieguvis otro vietu Aļehina piemiņas turnīrā, apsteidzot pat četrus pasaules čempionus (Vasiliju Smislovu, Tigranu Petrosjanu, Mihailu Tālu un Borisu Spaski.).  PSRS sporta meistara nosaukumu A.Ģipslis ieguva 1957.gadā, 1963.gadā viņš kļuva par starptautisko meistaru, bet 1967.gadā par lielmeistaru. 1957.gadā viņš pasaules studentu meistarsacīkstēs Reikjavikā uzrādīja lielisku rezultātu - septiņas uzvaras septiņās cīņās! Vēlāk viņš kļuva arī par Eiropas čempionu PSRS komandas sastāvā.

Iespējams, ka  stabilitāte un prasme savaldīt emocijas, A.Ģipslim pavēra šaha trenera dotības. Viņš kļuva par pasaules čempiones Gruzijas šahistes Nonas Gaprindašvili treneri (1966.g. līdz 1979.g.). 1976.gadā A.Ģipslim piešķīra PSRS Nopelniem bagātā trenera nosaukumu. 

Nona Gaprindašvili rakstījusi: „Manā sportiskajā liktenī "slaidais gaišmatis" no Latvijas ienāca 1966.gadā. Grūti apskaust 29 gadus vecu treneri, par kura aprūpējamo kļūst divdesmitpiecgadīga šahiste, pasaules un valsts čempiones titulu īpašniece, kura, protams, to vien sapņo, kā noturēties tronī pēc iespējas ilgāku laiku. Vēl šo baltu dienu brīnos, kā Aivars tika galā ar šo sarežģīto uzdevumu. Mūsu radošā un veiksmīgā sadarbība turpinājās 13 gadus, un šajā laikā mani godkārīgie sapņi it bieži arī piepildījās. Skaidrs, ka par to esmu daudz pateicības parādā padomdevējam trenerim, kura ieteikumi man bieži palīdzēja un atbalstīja šaha vētrās." A.Ģipšļa vadībā PSRS sieviešu izlase 12 gados sešas reizes pēc kārtas guva panākumus pasaules šaha olimpiādēs. 

Līdztekus trenera darbam Aivars Ģipslis bija šaha žurnālists. Žurnāla "Šahs" redakcijā Ģipslis ienāca 1967.gadā. Viņu, Starptautiskās šaha žurnālistu savienības dalībnieku, arī vairāku žurnālu iecienītu autoru, 1971.gadā iecēla par galveno redaktoru. A.Ģipšļa laikā "Šahs" nostiprināja reputāciju kā viens no visā pasaulē populārākajiem izdevumiem un sasniedza 60 tūkstošu tirāžu. Žurnālu  izplatija 50 valstīs. A.Ģipslis par šahā aizvadītajiem gadiem uzrakstījis grāmatu „35 gadu draugos ar šahu” (1984.g.).                                                                                                                                                                                        Aivara Ģipšļa veselībā radās nopietni saasinājumi un viņš  mira 2000.gada 13.aprīlī 63 gadu vecumā Berlīnē.