Alfons Jēgers

Alfons Jēgers dzimis 1919.gada 9.decembrī Rīgā. Latvijas futbolists un hokejists. 

Pirmā komanda bijusi „Arodorganizāciju sporta klubs”, kurā spēlējis no 1937.gada līdz 1940.gadam. 1937.gadā jauniešu meistarsacīkstēs kļuvis par rezultatīvāko spēlētāju. 1938.gadā tika izcīnīts Latvijas čempiona tituls. Bija iekļauts  izlases kandidātu sarakstā. Pirmo starptautisko spēli Latvijas valsts izlases sastāvā aizvadījis pret Tartu "Olimpija", kur uzbrukumā spēlējis kopā ar Ēriku Raisteru, Frici Kaņepu. Pēc Latvijas okupācijas lielākā daļa spēlētāju iekļāvās sporta biedības „Dinamo” sastāvā, kur futbolistus trenēja Kārlis Upenieks. A.Jēgers komandā ieņēma vietu uzbrucēju līnijā.

Vācu okupācijas laikā nokļuvis Štathofas koncentrācijas nometnē. A.Jēgeram līdz ar Otrā pasaules kara notikumiem sportiskajā karjerā iestājās pārrāvums. Nedaudz vēlāk atsācis nodarboties ar futbolu, basketbolu, hokeju Rīgas "Dinamo", gūstot labus panākumus. "Dinamo" hokeja klubā spēlējis no 1947.gada līdz 1951.gadam un no 1953.gada līdz 1957.gadam. 1946.gadā kopā ar "Dinamo" futbola komandu piedalījās Vissavienības meistarsacīkšu 2. grupā. No 1951.gada līdz 1952.gadam spēlējis Rīgas "Daugava" komandā ar kuru 1949.gadā piedalījies PSRS meistarsacīkšu 1. līgā. No 1954.gada līdz 1956.gadam pievienojās "Darba rezerves" komandai.

Vienīgais Latvijas futbolists, kas saņēmis PSRS Nopelniem bagātā sporta meistara nosaukumu (1951.g.). Alfons Jēgers (tautā saukts „Ješka”) bija futbola līdzjutēju favorīts, viņa spēli gāja skatīties tūkstošiem cilvēku.                                                                                                                                                          Alfons Jēgers miris 1998.gada 11.jūnijā Rīgā.